Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 40

Peem Kam Tiag Ib Yam Li Petus

Peem Kam Tiag Ib Yam Li Petus

“Tus Tswv, thov koj txav deb ntawm kuv. Rau qhov kuv yog neeg txhaum!”​—LUKAS 5:8.

ZAJ NKAUJ 38 Nws Yuav Hwj Koj Ruaj Khov

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1. Petus xav li cas tom qab Yexus ua txuj ci pab nws cuab tau ntses ntau ntau?

 PETUS nyob ib hmos cuab tsis tau ib tug ntses li. Yexus thiaj li hais rau nws tias: “Cia li nquam koj lub nkoj mus rau tom qhov uas tob tob, muab nej lub vas tso rau hauv dej thiaj yuav mag tau ntses.” (Lukas 5:4) Petus xav tias yeej yuav tsis mag ntses li tiam sis nws kuj ua raws li Yexus hais kom nws ua. Petus thiab cov txiv neej nrog nws ua hauj lwm ntes tau ntses ntau kawg li ua rau lub vas cia li ntuag kiag. Lawv ras dheev tias Yexus ua txuj ci mas lawv “xav tsis thoob.” Petus hais tias: “Tus Tswv, thov koj txav deb ntawm kuv. Rau qhov kuv yog neeg txhaum!” (Lukas 5:6-9) Petus tus nru lus yog nws xav tias tsis tsim nyog rau nws nrog Yexus ntxiv lawm.

2. Vim li cas zoo rau peb tham txog Petus tus yam ntxwv?

2 Petus yeej hais yog lawm, nws yeej yog “neeg txhaum.” Vajtswv Txoj Lus yeej qhia tias muaj qee lub sij hawm Petus yeej hais los sis ua tau tej yam uas nws xav txog lig. Muaj qee lub sij hawm koj puas xav tib yam li Petus? Puas muaj tej tug cwj pwm uas koj tseem coj tsis tshua tau zoo los sis tej yam uas koj haj tseem hloov tsis tau tau? Yog koj muaj li hais no ces Petus tus yam ntxwv yuav txhawb tau koj heev. Vim li cas ho yuav txhawb tau koj? Muab xav li no tias: Yehauvas tsis tas hais kom muab tej uas Petus ua yuam kev sau rau hauv phau Vajlugkub tiam sis nws hais kom muab sau tseg xwv peb thiaj li tau muab coj los ua kev kawm. (2 Timautes 3:16, 17) Thaum peb kawm txog tej yam Petus ua yuav pab tau peb kom paub tias Yehauvas yeej paub tias peb ua tsis tau zoo tiam sis nws xav kom peb teev tiam nws kam tiag.

3. Vim li cas zoo rau peb peem kam tiag?

3 Vim li cas peb yuav tau peem kam tiag? Yuav kom txawj yuav tau xyaum kam tiag. Cia peb muab ua piv txwv li no: Yuav kom ib tug neeg txawj txawj rag, nws yuav tau xyaum ntev niaj ntau xyoo thiaj txawj. Nyob rau ncua sij hawm ntawd, nws yeej tshuab raj luj laub luj laub tas li thiab tshuab tsis yog ntau zaus. Tiam sis yog nws pheej tshuab mus tshuab los ces tsis ntev xwb nws yeej yuav tshuab tau. Txawm nws twb txawj tshuab raj lawm los muaj qee lub sij hawm nws haj tseem tshuab tau yuam kev rhuav. Tiam sis nws yeej tsis tso tseg li. Nws yeej xyaum mus xyaum los kom tshuab tau xwb. Zoo ib yam li ntawd, muaj qee lub sij hawm peb twb saib zoo yam li peb ua tau zoo lawm los peb haj tseem ua tau yuam kev. Tiam sis peb tsis cia tej ntawd tav tau peb. Txhua leej txhua tus yeej hais tau los sis ua tau tej yam uas lawv xav txog lig tiam sis yog peb tsis tso tseg, Yehauvas yeej yuav pab kom peb ua tau zoo ntxiv. (1 Petus 5:10) Cia peb mus tham txog Petus seb nws peem tiag li cas. Txoj kev hlub tshua uas Yexus qhia Petus tab txawm nws ua tau qho yam yuav kev yuav pab tau peb kom rau siab ntso teev tiam Yehauvas.

TEJ PETUS UA YUAM KEV THIAB TEJ KOOB HMOOV NWS TAU

Koj yuav ua li cas yog tias koj ntsib tej yam zoo li Petus? (Saib nqe 4)

4. Raws li Lukas 5:5-10, Petus hais li cas txog nws tus kheej tiam sis Yexus ho nplig nws li cas?

4 Vajtswv Txoj Lus hais tsis txog tias vim li cas Petus ho hais tias nws yog “neeg txhaum.” (Nyeem Lukas 5:5-10.) Tiam sis tej zaum nws ua tau tej yam yuam kev loj heev. Yexus yeej paub tias Petus ntshai vim Petus xav hais tias nws ua tsis tau zoo. Tiam sis Yexus paub ntsoov tias Petus yeej muaj kev ntseeg ruaj nreeg. Yog li ntawd, Yexus thiaj hais rau Petus kom “tsis txhob ntshai.” Yexus xav qhov zoo rau Petus mas hloov hlo Petus lub neej. Petus thiab nws tus kwv Anrus thiaj li muab nkawd txoj hauj lwm ntaus ntses tso pov tseg los mus nrog Yexus tshaj tawm txoj xov zoo. Yehauvas foom koob hmoov rau nkawd ntau heev.​—Malakaus 1:16-18.

5. Vim Petus tsis cia nws tej kev xav los tav nws nrog Yexus, nws thiaj tau txais tej koob hmoov twg?

5 Qhov uas Petus raws Yexus Khetos qab, nws thiaj pom ntau yam zoo. Xws li nws pom Yexus kho cov neeg muaj mob, cov neeg raug dab, thiab tsa cov tuag sawv rov los muaj sia. b (Mathais 8:14-17; Malakaus 5:37, 41, 42) Petus kuj pom ib qho yog toog txog thaum Yexus ua Vaj Ntxwv kav Vajtswv lub Nceeg Vaj yav tom ntej. Petus yeej cim ntsoov qhov ntawd rau nruab siab. (Malakaus 9:1-8; 2 Petus 1:16-18) Yog Petus tsis nrog Yexus ces nws twb tsis pom tej yam zoo zoo no. Ntshe nws zoo siab kawg li uas nws tsis cia nws tej kev xav los mus tav nws!

6. Piav seb puas yooj yim rau Petus thaum nws ua tau yuam kev.

6 Txawm Petus pom thiab hnov ntau yam lawm los nws tseem ua yuam kev thiab yeej tsis yooj yim rau nws. Xws li thaum Petus cheem Yexus thaum Yexus qhia hais tias nws yuav tuag txom nyem ntsuav kom muaj tiav raws li tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub. (Malakaus 8:31-33) Tsis tas li ntawd, Petus thiab lwm cov tub txib sib cav tias leej twg yog tus loj dua. (Malakaus 9:33, 34) Nyob rau hmo uas Yexus tuag ntawd, Petus txiav ib tug txiv neej sab pob ntseg tu nrho pov tseg. (Yauhas 18:10) Tib hmos ntawd xwb Petus kuj ntshai tib neeg thiab tsis lees paub Yexus peb zaug. (Malakaus 14:66-72) Tom qab ntawd, Petus txawm quaj quaj tu siab nrho.​—Mathais 26:75.

7. Tom qab Yexus sawv rov qab los, Petus tau txais dab tsi?

7 Txawm Petus ua ntau yam yuam kev los Yexus kuj tsis muab nws tso tseg. Tom qab Yexus sawv rov qab los, nws nug Petus seb Petus puas tseem hlub nws. Yexus cia Petus ua ib tug uas saib xyuas nws cov yaj. (Yauhas 21:15-17) Petus yeej txaus siab hlo ua li Yexus tau hais rau nws. Hnub Peetekos, Petus kuj nyob hauv lub nroog Yeluxalees thiab nws kuj nrog cov uas tau lub hwj huam dawb huv nyob ua tib ke ntawd.

8. Nyob hauv lub nroog Ati-aukias, Petus ua tau ib yam yuam kev twg?

8 Txawm tom qab Petus ua ib tug xaiv tseg lawm los, nws haj tseem ua tau yuam kev quj qees. Xyoo 36 tom qab Yexus yug, Vajtswv xa Petus mus cuag Kauneli-us uas tsis yog ib tug neeg Yudais. Vajtswv xaiv Kauneli-us ua ib tug xaiv tseg. Qhov no qhia tau tias “Vajtswv tsis xaiv leejtwg ntsejmuag” thiab cov uas tsis yog neeg Yudais yeej los ntseeg tau Vajtswv. (Tes Haujlwm 10:34, 44, 45) Tom qab ntawd, Petus kuj nrog cov ntseeg uas yog lwm haiv neeg noj mov ua ke. Ua ntej ntawd, Petus yeej tsis nrog lwm haiv neeg noj mov ua ke li. (Kalatias 2:12) Tiam sis muaj ib txhia ntseeg uas yog neeg Yudais hais tias cov Yudais yuav tsum tsis txhob nrog lwm haiv neeg noj mov ua ke. Thaum ib txhia uas muaj txoj kev xav li no mus rau hauv Ati-aukias, Petus txawm tsis kam nrog cov ntseeg uas yog lwm haiv neeg noj mov ua ke vim nws tsis xav kom cov ntseeg uas yog neeg Yudais xav li cas rau nws. Thaum tus tub txib Povlauj pom Petus ua li no, nws thiaj li tab meeg ntuas Petus. (Kalatias 2:13, 14) Txawm Petus ua yuam kev li no los nws yeej peem tiag. Muaj dab tsi ho pab tau nws?

MUAJ DAB TSI PAB TAU PETUS PEEM TIAG?

9. Nyob rau hauv Yauhas 6:68, 69 qhia li cas txog Petus txoj kev npuab siab?

9 Petus yeej npuab siab rau Yexus, nws yeej tsis cia ib yam dab tsi los txwv tau nws. Xws li muaj ib zaug Yexus tau hais ib yam dab tsi uas cov thwj tim tsis nkag siab. (Nyeem Yauhas 6:68, 69.) Ib txhia tib neeg tsis kam raws Yexus qab vim lawv tsis tos los sis tsis nrhiav seb yog vim li cas rau li cas. Petus tsis coj zoo li ntawd. Nws yeej npuab siab ntsoov thiab hais tias Yexus “tej lus xwb, thiaj pub tau txojsia ibtxhis rau neeg.”

Vim li cas ho txhawb tau koj thaum Yexus tso siab tias Petus yuav muab siab rau ntseeg? (Saib nqe 10)

10. Yexus tso siab li cas rau Petus? (Saib daim duab.)

10 Yexus yeej tsis muab Petus tso tseg. Hmo uas Yexus yuav tuag ntawd, nws paub hais tias Petus thiab lwm cov tub txib yuav tso nws tseg. Txawm li ntawd los Yexus hais rau Petus tias nws tso siab tias Petus yeej yuav muab siab rau ntseeg. (Lukas 22:31, 32) Yexus paub tias “lub siab mas kub lug tiam sis lub cev qaug zog zis.” (Malakaus 14:38) Tom qab Petus tsis lees paub Yexus los Yexus yeej tsis tso Petus tseg. Thaum Yexus sawv rov qab los, nws los tshwm rau Petus pom thaum Petus nyob ib leeg. (Malakaus 16:7; Lukas 24:34; 1 Kauleethaus 15:5) Qhov no ntshe txhawb tau Petus lub zog kawg li!

11. Yexus txhawb Petus tias Yehauvas yuav txhawb nqa nws li cas?

11 Yexus txhawb Petus tias Yehauvas yeej yuav txhawb nqa nws. Tom qab Yexus sawv rov los, Yexus thiaj li ua txuj ci kom Petus thiab cov tub txib ntaus tau ntses ntau ntau. (Yauhas 21:4-6) Qhov txuj ci no qhia rau Petus tias Yehauvas yeej yuav pab kom Petus muaj txawm peem. Petus thiaj li nco txog Yexus cov lus uas nws hais tias Vajtswv yeej yuav pub kom txawm peem rau cov uas “txhawb Vajtswv txoj kev kav.” (Mathais 6:33) Yog li ntawd, Petus thiaj li tsis muab nws txoj hauj lwm ntaus ntses saib hlob dua qhov uas mus tshaj tawm txoj xov zoo. Nws thiaj muaj lub siab tawv qhawv qhia rau hnub Peetekos 33 tom qab Yexus yug, thiab pab tau coob leej ntau tus los ntseeg. (Tes Haujlwm 2:14, 37-41) Tom qab ntawd, nws kuj pab cov Xamalis thiab lwm haiv neeg los paub thiab raws Yexus Khetos. (Tes Haujlwm 8:14-17; 10:44-48) Yehauvas yeej siv Petus coj tau ntau haiv neeg los cuag nws.

PEB KAWM TAU DAB TSI?

12. Petus tus yam ntxwv pab tau peb li cas yog tias peb lub siab ntshaw plias mus ua tej yam tsis zoo?

12 Yehauvas yeej yuav pab kom peb peem dhau. Tej zaum yuav tsis yooj yim vim peb muaj lub siab pheej ntshaw plias ua tej yam tsis zoo tau ntev loo lawm. Muaj qee lub sij hawm peb yuav saib qhov uas peb ntshaw plias mus ua tej yam tsis zoo ntawd nyuaj tshaj li tej uas Petus raug. Tiam sis Yehauvas yeej yuav pab kom peb ua tiag kom dhau. (Phau Ntawv Nkauj 94:17-19) Xws li muaj ib tug kwv tij, thaum nws tsis tau los ntseeg Yehauvas, nws yog ib tug txiv neej deev txiv neej. Nws hloov nws lub neej los coj raws li tej lus hauv phau Vajlugkub. Txawm li ntawd los nws tseem muaj lub siab ntshaw plias rov mus ua tej yam tsis zoo. Muaj dab tsi thiaj li pab kom nws peem dhau tej no? Nws hais tias: “Yehauvas yog tus pab peb. Vim Yehauvas muab nws lub hwj huam dawb huv . . . , kuv thiaj li ua tau lub neej uas haum Yehauvas siab . . . , Yehauvas haj tseem siv kuv ua ntau yam, thiab tab txawm kuv muaj lub siab ntshaw plias ua yuam kev los nws haj tseem txhawb kuv tas zaj tas zog.”

Hauj Heetshaus ua hauj lwm puv ntoob thaum lub 1 Hlis tim 1 xyoo 1950. Hauj xyaum tau Petus, ua li koj xav nws puas khuv xim nws lub neej los ua Yehauvas tes hauj lwm? (Saib nqe 13, 15)

13. Raws li Tes Haujlwm 4:13, 29, 31, peb yuav xyaum Petus li cas? (Saib daim duab.)

13 Petus ua tau ntau yam yuam kev vim yog txoj kev ntshai neeg. Yog li ntawd, Petus thiaj thov Vajtswv kom nws muaj lub siab tawv nws thiaj tsis ntshai neeg. (Nyeem Tes Haujlwm 4:13, 29, 31.) Peb los yeej muaj peev xwm tsis ntshai tib yam nkaus. Cia peb mus tham txog ib tug kwv tij npe hu ua Hauj. Nws nyob rau lub caij thaum cov Natxi (Nazi) tseem kav teb chaws Ntsaws Mes Nis (Germany). Nyob rau lub sij hawm ntawd, txhua tus yuav tsum hais tias “Hilawj (Hitler) yuav cawm peb.” Txawm tias Hauj paub tias hais li ntawd tsis yog lawm los tej thaum nws pheej hais, vim nws ntshai tus xib hwb thiab cov nrog nws kawm ntawv. Hauj niam thiab txiv kuj tsis cem nws tiam sis nkawd nrog nws thov Yehauvas kom pab nws ua siab tawv. Vim Hauj niam thiab Hauj txiv nkawd pab nws thiab nws tso siab rau Yehauvas, nws thiaj li muaj lub siab tawv tsis ntshai li lawm. Tom qab no nws hais tias: “Yehauvas yeej tsis tso kuv tseg li.” c

14. Cov txwj laus yuav tau pab cov uas qaug zog li cas?

14 Yehauvas thiab Yexus nkawd yeej tsis tso peb tseg. Tom qab Petus tsis lees paub Yexus tas, nws yuav tau txiav txim siab seb nws yuav tso tseg los nws yuav peem kam tiag ua Yexus Khetos ib tug thwj tim. Yexus twb thov Yehauvas kom pab Petus tuav rawv nws txoj kev ntseeg. Yexus qhia rau Petus paub tias Yexus twb thov Vajtswv pab Petus lawm thiab Yexus tso siab tias Petus yuav mus txhawb nws cov kwv tij lub zog. (Lukas 22:31, 32) Ntshe thaum Petus xav txog Yexus cov lus no yuav txhawb nws lub zog heev! Zoo ib yam li ntawd, thaum peb yuav txiav txim siab ua ib yam twg, tej zaum Yehauvas yuav siv cov txwj laus los mus pab kom peb tuav rawv peb txoj kev ntseeg. (Efexus 4:8, 11) Muaj ib tug txwj laus hu ua Phos (Paul). Nws twb ua txwj laus tau ntev loo lawm. Thaum nws nrog cov uas qaug zog es xav tso Yehauvas tseg tham, nws txhawb kom lawv xav seb ua li cas Yehauvas ho rub lawv los paub Yehauvas thaum chiv thawj. Phos hais rau lawv tias Yehauvas yeej tsis tso lawv tseg vim Nws hlub lawv. Phos hais tias, “Kuv pom coob leej ntau tus uas qaug zog peem tiag vim lawv muaj Yehauvas ua tus pab.”

15. Petus thiab Hauj ob tug yam ntxwv qhia tias Mathais 6:33 muaj tseeb li cas tiag?

15 Tib yam li Yehauvas pub rau Petus thiab lwm cov tub txib kom muaj txawm peem, nws yeej yuav saib xyuas kom peb muaj txaus noj txaus haus yog peb muab nws tes hauj lwm tso ua ntej hauv peb lub neej. (Mathais 6:33) Tom qab Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2, Hauj xav ua ib tug tho kev. Nws txom nyem heev, nws tsis paub xyov nws puas yuav khwv tau los koob ncauj thiab ua ib tug tho kev. Ua li nws ua li cas xwb? Nws thiaj li txiav txim siab mus qhia Vajlugkub lub lim tiam thaum muaj tus saib xyuas thaj tsam tuaj. Thaum lub lim tiam ntawd yuav tas, tus saib xyuas thaj tsam muab tau ib lub hnab ntawv cev rau nws. Nyob hauv lub hnab muaj nyiaj tiam sis nws tsis paub tias leej twg yog tus muab. Cov nyiaj no duav nws ob peb lub hlis kom xwv nws thiaj ua tau ib tug tho kev. Hauj thiaj li paub tseeb tias cov nyiaj no yog Yehauvas muab rau nws. Hauj thiaj li siv tag nrho nws lub neej los muab Yehauvas tes hauj lwm tso ua ntej hauv nws lub neej.​—Malakis 3:10.

16. Vim li cas ho zoo rau peb kawm txog Petus thiab tej uas nws sau tseg?

16 Ntshe Petus zoo siab kawg li tias Yexus tsis tso nws tseg! Yexus Khetos tseem cob qhia Petus kom ua ib tug tub txib uas tuav rawv nws txoj kev ntseeg thiab ua yam ntxwv zoo rau cov ntseeg xyaum. Peb kawm tau ntau yam los ntawm qhov uas Yexus cob qhia Petus. Petus kuj muab tej no sau tseg rau hauv ob tsab ntawv uas nws xa mus rau cov koom txoos uas nyob rau thawj 100 xyoo. Zaj kawm txuas ntxiv tom ntej no yuav piav txog tej uas Petus sau thiab peb ho yuav muab siv li cas hauv lub neej niaj hnub nim no.

ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov

a Nyob rau hauv zaj kawm no yuav txhawb cov ntseeg kom peem tiag teev tiam Yehauvas tab txawm lawv yuav raug kev sim siab li cas hauv lawv lub neej los xij peem.

b Nyob rau hauv zaj kawm no, ntau nqe Vajlugkub yog rho tawm ntawm phau Malakaus. Tej zaum Malakaus hnov tej uas Petus piav vim Petus ob lub qhov muag pom ntsoov tej ntawd.

c Mus nyeem txog Hauj Heetshaus (Horst Henschel) lub neej hauv phau Tsim Dheev! Lub 2 Hlis tim 22 xyoo 1998 ua lus Askiv.

d DAIM DUAB: Daim duab no lam ua piv txwv txog Hauj Heetshaus niam thiab Hauj txiv nkawd nrog nws thov Vajtswv kom nws muaj lub siab tawv qhawv.