Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 38

Nrog Yehauvas Thiab Cov Kwvtij Nkauj Muam Sib Raug Zoo

Nrog Yehauvas Thiab Cov Kwvtij Nkauj Muam Sib Raug Zoo

“Kuv yuav rov mus cuag tus uas yog kuv Txiv thiab nej Txiv.”​—Yauhas 20:17.

ZAJ NKAUJ 3 Peb Qhov Chaw Vam Khom

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Yehauvas yog leejtwg?

NYOB hauv Yehauvas tsev neeg Yexus yog “tus Tub hlob,” thiab muaj qas txhiab qas vam tubtxib qaum ntuj nrog nkawv nyob. (Kaulauxais 1:15; Phau Ntawv Nkauj 103:20) Thaum Yexus los rau hauv ntiajteb nws qhia tias tibneeg yeej mus cuag tau Yehauvas uas yog peb Leej Txiv. Tsis tas li ntawd Yexus qhia rau nws cov thwjtim hais tias Yehauvas yog “kuv Txiv thiab nej Txiv”. (Yauhas 20:17) Ces thaum peb cog lus thiab ua kevcai raus dej tas lawm Yehauvas saws peb los ua nws tsev neeg.​—Malakaus 10:29, 30.

2. Zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

2 Tej zaum peb yuav tsis suav Yehauvas tam li ib Leeg Txi uas hlub hlub peb. Txawm yog cov kwvtij nkauj muam hauv koom txoos los, peb yuav tsis suav lawv tam li peb tsev neeg. Hauv zaj no peb yuav kawm seb Yexus qhia tias Yehauvas yog ib leej txiv muaj kev hlub npaum li cas thiab seb peb yuav ua li cas thiaj nrog tau nws sib raug zoo. Tsis tas li ntawd, peb yuav xyaum Yehauvas txojkev hlub rau peb cov kwvtij nkauj muam li cas.

YEHAUVAS CAW KOJ LOS CUAG NWS

3. Yexus thov Yehauvas li cas kom peb thiaj xav mus cuag nws Txiv?

3 Yehauvas yog ib Leej Txiv uas hlub peb kawg nkaus li. Yexus xav kom peb los cuag Yehauvas tib yam nkaus li nws. Thaum Yexus qhia nws cov thwjtim thov rau Yehauvas, nws xav kom lawv mus cuag nws txiv yam li Yehauvas yog ib Leeg Txi uas hlub thiab hmov tshua nws tej menyuam. Ces Yexus txawm pib thov Vajtswv tias: “Peb Leej Txiv.” (Mathais 6:9) Yog Yexus xav hu Yehauvas tias “tus uas muaj hwjchim kawg nkaus,” “tus uas tsim,” lossis “tus Vajntxwv uas muaj tshwjchim loj dua ntais” los yeej tau. Tagnrho tej npe meejmom no yeej phim Yehauvas thiab muaj nyob hauv phau Vajlugkub. (Chivkeeb 49:25; Yaxayas 40:28; 1 Timautes 1:17) Txawm muaj tej npe no los Yexus tsuas hu Yehauvas tias peb “Leej Txiv” no nkaus nkaus xwb.

4. Ua li cas peb paub tias Yehauvas caw kom peb txav los ze nws?

4 Yeej tsis yoojyim rau qee leej suav Yehauvas tam li ib Leeg Txi uas hlub hlub nws. Ib txhia xav li no vim lawv loj hlob hauv ib tse neeg uas tsis muaj txiv lossis leej txiv ua nruj ua tsiv rau lawv. Txawm li ntawd los tsis txhob tu siab, Yehauvas yeej paub vim li cas peb xav li peb xav. Nws thiaj xav kom peb nrog nws sib raug zoo. Nws Txojlus txhawb peb li no: “Nej cia li los nyob ze Vajtswv, Vajtswv thiaj yuav los nyob ze nej.” (Yakaunpaus 4:8) Yehauvas khuv khuv leej peb nws thiaj cog lus tias yog peb txav ze nws, nws yuav yog ib Leeg Txi uas zoo tshaj plaws rau peb.

5. Raws li Lukas 10:22, vim li cas Yexus thiaj pab tau peb txav ze Yehauvas?

5 Peb yeej xyaum tau cov uas hlob peb. Yexus tam li ib tug hlob peb nws thiaj pab tau peb nrog Yehauvas sib raug zoo. Yexus qhia kom peb saib taus thiab mloog Leej Txiv lus peb thiaj tsis ua tej yam yuam kev tiamsis tsuas ua tej yam uas haum Yehauvas siab. Yexus thiab Yehauvas yeej coj zoo sib xws. Yexus thiaj hais tias: “Tus uas pom kuv, tus ntawd pom Leej Txiv lawm.” (Yauhas 14:9) Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb no nws pab kom peb pom tias Yehauvas muaj kev hlub thiab zoo npaum li cas rau tibneeg. (Nyeem Lukas 10:22.) Cia peb kawm txuas ntxiv txog tej no.

Yehauvas xa ib tug tubtxib qaum ntuj los txhawb nws tus Tub Yexus vim nws hlub nws tej menyuam (Saib nqe 6) *

6. Piav seb Yehauvas mloog Yexus thov li cas.

6 Yehauvas yeej mloog nws tej menyuam cov lus thov. Peb kawm tau ntau ntau yam los ntawm qhov uas Yehauvas mloog Yexus uas yog nws thawj tug tub lus. Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb no, txhua txhua zaus nws thov, Yehauvas yeej mloog. (Lukas 5:16) Xws li thaum Yexus xaiv nws 12 leeg thwjtim los Yexus yeej thov Yehauvas kom nws txiav txim xaiv tau tus yog. (Lukas 6:12, 13) Thaum Yexus ntxhov ntxhov siab, Yehauvas kuj mloog nws tej lus thov. Thaum Yudas yuav ntxeev siab rau Yexus los nws thov Yehauvas ua ntej. Yehauvas tsis yog mloog Yexus tej lus thov nkaus nkaus xwb, nws haj tseem xa ib tug tubtxib qaum ntuj los txhawb Yexus uas yog nws tus tub uas nws hlub lub zog.​—Lukas 22:41-44.

7. Thaum Yehauvas teb peb tej lus thov peb xav li cas?

7 Niaj hnub niam no los Yehauvas haj tseem mloog nraim peb tej lus thov thiab nws yeej teb peb raws caij raws nyoog. (Phau Ntawv Nkauj 116:1, 2) Xws li ib tug muam nyob hauv tebchaws Idia (India) uas Yehauvas teb tau nws cov lus thov. Nws ntsib kev nyuaj siab ntxhov siab thiaj ua rau nws quaj thov Yehauvas. Nws hais tias: “Yehauvas Cov Timkhawv Tshooj TV lub 5 Hlis xyoo 2019 qhia tias peb yuav ua li cas thaum muaj kev ntxhov siab, mas teb tau kuv cov lus thov kawg nkaus li.”

8. Yehauvas qhia nws txojkev hlub Yexus li cas?

8 Peb thiab Yexus los Yehauvas yeej hlub tib yam nkaus. (Yauhas 5:20) Nws pab kom Yexus tuav rawv nws txojkev ntseeg, txhawb thaum nws nyuaj siab, thiab pab kom nws muaj txaus noj txaus hnav. Tsis tas li ntawd xwb Yehauvas yeej qhia Yexus tias nws txaus siab heev rau Yexus. (Mathais 3:16, 17) Vim Yexus tso siab rau Yehauvas txhua lub sijhawm, nws lub siab thiaj tus yees.​—Yauhas 8:16.

9. Yehauvas qhia nws txojkev hlub li cas rau peb?

9 Yehauvas ua ntau ntau los qhia nws txojkev hlub rau Yexus thiab peb tib yam nkaus. Muab xav li no: Yehauvas rub ntiag peb los nrog nws sib raug zoo peb thiaj los nrog tau nws tsev neeg uas hlub hlub peb. (Yauhas 6:44) Ntxiv ntawd Yehauvas tseem npaj ub npaj no los tsav peb txojkev ntseeg kom nyob ruaj khov ruaj nreeg. Tsis tas li ntawd, txhua txhua hnub Yehauvas yeej saib ntshis kom peb muaj txaus txaus rau hnub ntawd. (Mathais 6:31, 32) Thaum peb ras txog Yehauvas txojkev hlub, peb yuav txav los cuag nws.

SAIB PEB COV KWVTIJ NKAUJ MUAM TAM LI YEHAUVAS SAIB

10. Qhov uas Yehauvas hlub hlub nws tsev neeg pab tau peb li cas?

10 Yehauvas hlub hlub nws tsev neeg uas yog peb cov kwvtij nkauj muam. Tiamsis muaj tej thaud tsis yooj yim rau peb saib lawv tam li peb tsev neeg. Peb los ntawm txhua xeem thiab txhua haiv neeg thiab peb ib tug loj hlob txawv ib tug los ua ib cuab kwvtij. Qees zaus peb ib tug ua yuam kev rau ib tug thiab ib tug ua tau rau ib tug tu siab. Tiamsis yog tias peb xyaum hlub peb cov kwvtij nkauj muam li peb Leej Txiv hlub ces peb yuav sib hlub sib pab tam li ib tse neeg. (Efexus 5:1, 2; 1 Yauhas 4:19) Cia peb kawm ntxiv seb peb yuav xyaum Yehauvas li cas.

11. Yexus hlub tibneeg tib yam li Yehauvas li cas?

11 Yehauvas tsis yog hais xwb, nws qhia tias nws “hlub peb kawg nkaus.” (Lukas 1:78) Tus neeg uas txawj khuvleej luag lwm leej lwm tus, tus ntawd yuav txawj txawj xav thiab paub cai. Nws yeej nrhiav txhua txoj hauv kev los pab thiab nplig luag lwm tus. Yehauvas coj li no ntag thiab Yexus yoog kiag nws tus xeeb ceem. (Yauhas 5:19) Xws li ib zaug Yexus pom ib pab neeg coob coob mas nws “hlub lawv kawg li, rau qhov lawv ntxhov siab thiab tsis muaj leejtwg pab lawv, lawv zoo ib yam li pab yaj uas tsis muaj tus tswv yug.” (Mathais 9:36) Tsis tas li ntawd Yexus tseem pab lawv “ris nra hnyav” thiab kho lawv tej mob zoo huv tibsi. (Mathais 11:28-30; 14:14) Tsis yog nws nrog lawv ntxhov siab xwb.

Xyaum Yehauvas lub siab dawb paug es mus pab cov kwvtij nkauj muam (Saib nqe 12-14) *

12. Peb qhia li cas tias peb xam pom peb cov kwvtij nkauj muam?

12 Yog li ntawd peb yuav tau xam pom peb cov kwvtij nkauj muam tej kev nyuaj siab peb thiaj paub pab lawv. Xwv thaum ib tug muam muaj mob muaj nkeeg los nws tsis nroos ib los txog nws tus mob rau leejtwg. Yog muaj ib tug cev tes pab, nws yuav kaj siab lawm hov ntau. Peb puas rau ncoo pw thiab muab tes npuab saum hauv pliaj xav seb peb puas pab tau nws lub cuab lub yig li cas? Peb npaj puas tau ib pluag mov nqa mus rau nws tsev neeg noj los yog pab nws cheb vaj cheb tsev? Lossis tej zaum muaj ib tug kwvtij poob haujlwm. Peb puas muab tau mentsis dej siab mus pab, xwv nws thiaj muaj qho mentsis txuas pluas txog thaum nws nrhiav tau haujlwm?

13-14. Peb muaj lub siab dawb paug pab luag li Yehauvas li cas?

13 Yehauvas muaj lub siab dawb paug mus pab luag. (Mathais 5:45) Nco ntsoov tias peb twb tsis ras txog tiamsis txhua tagkis Yehauvas twb ua lub hnub kub ci tuaj tim npoo ntuj ci tuaj ziab lub ntiajteb. Txhua yam muaj sia nyob twb yog muaj tej sab hnub ci tuaj ziab. Tej no puas qhia koj tias Yehauvas hlub peb heev? Vim nws txojkev hlub no peb yuav ris nws txiaj ntsig. Zoo ib yam li ntawd peb tsis tos peb cov kwvtij nkauj muam taij thov, peb mam cev tes pab lawv. Ua ntej lawv yuav thov peb, peb twb mus cuag lawv yam nkaus li Yehauvas.

14 Cov kwvtij nkauj muam xyaum tau tib yam nkaus li peb Leej Txiv Yehauvas thiab muaj lub siab dawb paug mus pab luag. Xws li thaum xyoo 2013, muaj cua daj cua dub loj heev los ntaus tebchaws Fis Liv Pis (Philippines). Muaj ntau tus kwvtij thiab nkauj muam tej vaj tse raug puas tsuaj tag. Txawm li ntawd los peb ib tsoom kwvtij nkauj muam thoob plaws ntiajteb yeej tuaj sib pab pes daws. Twb yog vim muaj coob tus kwvtij nkauj muam muab dej siab lossis tuaj pab tsa tsev, ib xyoos tom qab xwb lawv tsa yuav luag muaj 750 lub tsev! Thaum muaj tus kab mob aws COVID-19, tagnrho cov kwvtij nkauj muam yeej sib pab nroos. Qhov uas qhia tias peb hlub peb tsoom kwvtij nkauj muam yog peb tsis tos, tiamsis peb maj nrawm nroos mus pab lawv.

15-16. Raws li Lukas 6:36, peb qhia li cas tias peb yoog tau peb Leej Txiv saum ntuj ceeb tsheej?

15 Yehauvas yeej hlub hlub peb nws thiaj zam peb lub txim tas zaj tas zog. (Nyeem Lukas 6:36.) Txawm yuav yog ib hnub dhau ib hnub los Yehauvas zam peb lub txim. (Phau Ntawv Nkauj 103:10-14) Tsis tas li ntawd Yexus cov thwjtim yeej yog neeg muaj txim txhaum los nws tseem hlub tshua thiab zam lawv lub txim. Yexus tseem zoo siab hlo this tibneeg lub txhoj. (1 Yauhas 2:1, 2) Qhov uas rub tau peb los cuag Yehauvas thiab Yexus yog nkawv txojkev hlub tshua thiab txojkev zam txim rau noob neej.

16 Thaum peb “ib tug zam txim rau ib tug” ces peb yuav sib hlub dua. (Efexus 4:32) Muaj qee zaug yeej tsis yooj yim rau peb zam luag lub txim. Muaj ib Phau Tsom Faj uas ib tug muam tau nyeem txog kev zam txim. Zaj ntawd raug nws siab kawg li nws thiaj hais tias: “Zaj no pab kuv pom tias thaum kuv zam txim rau luag ces yuav rov qab pab kuv. Zaj no tsis tau hais tias thaum peb zam txim rau lwm tus tsis yog tias peb pom zoo rau lawv ua phem rov rau peb. Tiamsis thaum peb zam txim rau luag peb yuav tsis muaj kev ntxhov siab thiab peb lub siab yuav tus yees.” Thaum peb muaj lub siab dawb paug zam txim rau lwm tus, qhov no qhia tias peb yoog tau peb Leej Txiv Yehauvas tus uas hmov tshua txhua leej txhua tus.

TXAUS SIAB KOJ MUAJ IB FEEM NROG YEHAUVAS TSEV NEEG

Cov laus thiab cov hluas yeej txawj sib hlub sib pab hauv Yehauvas tsev neeg (Saib nqe 17) *

17. Raws li Mathais 5:16, qhov uas peb hwm peb Leej Txiv saum ntuj ceeb tsheej yog li cas tiag?

17 Peb zoo siab muaj sam xeeb tau los nrog Yehauvas tsev neeg ua ke. Peb xav kom txhua leej txhua tus los nrog peb teev tiam Yehauvas ua ke ntxiv thiab. Yog li ntawd, peb tsis xav kom tej peb ua tej peb hais ua rau lub tebchaws hnyos Yehauvas lub koob lub npe thiab nws tsev neeg. Thaum peb coj thiab ua tau zoo lawd, luag thiaj yuav xav los nrog peb ntseeg Yehauvas.​—Nyeem Mathais 5:16.

18. Vim li cas peb thiaj ua tau siab loj siab tawv mus tshaj tawm?

18 Vim peb mloog peb Leej Txiv Yehauvas lus, muaj tej thaum luag yuav thuam lossis tsim txom peb. Yog li ntawd tej zaum peb yuav txaj txaj muag qhia lwm tus txog peb txojkev ntseeg. Txawm li ntawd los tsis txhob ntaus lub siab yau, kav tsij tso siab plhuav rau Yehauvas thiab nws tus tub Yexus. Tsis tas li ntawd, thaum ub Yexus tau hais kom nws cov thwjtim txhob txhawj seb yuav hais li cas. Yexus qhia tias: “Vajtswv yuav pab nej teb lawv. Tsis yog nej hais nej xwb, tiam sis nej Leej Txiv lub hwj huam dawb huv yuav pab kom nej txawj hais.”​—Mathais 10:19, 20, NWT.

19. Piav txog ib tug txivneej uas muaj lub siab tawv.

19 Nyob hauv Afikas Qab Teb, muaj ib tug uas nyuam qhuav pib los kawm phau Vajlugkub hu ua Lanpaw (Robert). Txawm nws tsis tau paub Vajlugkub ntau pes tsawg los nws yuav tau hais daws nws zaj hauv tsev txiav txim vim nws tsis kam mus ua tsov ua rog. Nws saib nws qhov chaw hauv Yehauvas tsev neeg rau nqe kawg nkaus li. Yog li ntawd nws thiaj ua siab tawv qhawv qhia tias nws tsis xav mus koom tes ua tsov ua rog vim nws hlub cov kwvtij nkauj muam. Tus txiav txim thiaj nug tias: “Es koj cov kwvtij yog leejtwg?” Lanpaw tsis pom qab yuav teb li cas. Tiamsis nws txawm ras dheev txog nqe Vajlugkub rau hnub ntawd uas yog Mathais 12:50 tias: “Tus uas ua raws li kuv Txiv tus uas nyob saum ntuj ceebtsheej lub siab nyiam, tus ntawd yog kuv tus kwv, kuv tus muam thiab kuv niam.” Txawm Lanpaw nyuam qhuav kawm Vajlugkub xwb los Yehauvas lub hwj huam dawb huv pab nws teb hlo tus txiav txim. Thaum nws tso siab rau Yehauvas ua tus pab nws daws nws zaj, mas Yehauvas txaus siab kawg nkaus li. Thaum peb ua siab loj siab tawv thiab tso siab rau Yehauvas ua tus pab daws peb zaj, peb yuav ua rau Yehauvas txaus siab tib yam nkaus.

20. Peb yuav tau txiav txim siab li cas? (Yauhas 17:11, 15)

20 Cia peb saib qhov uas nrog Yehauvas tsev neeg rau nqe. Peb tsoom kwvtij nkauj muam yeej hlub tshua peb tiag tiag li thiab peb Leej Txiv Yehauvas yeej yog ib tug zoo tshaj plaws. Nco ntsoov khaws tej no tseg rau hauv nruab siab. Tsis tas li ntawd Xatas thiab txhua tus raws nws qab xav haub ntxias tias Yehauvas tsis hlub peb thiab ua rau nws tsev neeg tawg. Tiamsis Yexus twb thov Yehauvas pab peb lawm, kom peb Leej Txiv tsomkwm nws tsev neeg thiab kom sawvdaws sib koom siab. (Nyeem Yauhas 17:11, 15.) Yehauvas yeej mloog thiab teb Yexus tej lus thov ntawd. Zoo tib yam nkaus li Yexus, peb tso siab tias Yehauvas yeej yuav tsomkwm nws tsev neeg. Peb cia li kavtsij txiav txim siab los nrog Yehauvas thiab cov kwvtij nkauj muam sib raug zoo mus tas ib txhiab ib txhis.

ZAJ NKAUJ 98 Vajtswv Tshoov Neeg Sau Nws Txojlus

^ nqe 5 Qhov uas tau nrog Yehauvas tsev neeg ua ke yog ib yam uas zoo tshaj plaws li. Peb yeej xav kom peb huab yam txawj sib hlub sib pab ntxiv. Dabtsi thiaj yuav pab tau peb ib leeg hlub ib leeg tiag tiag? Peb yuav tau hlub txhua tus yam li Yehauvas hlub. Peb xyaum tau Yexus thiab peb cov kwvtij nkauj muam tej yam ntxwv.

^ nqe 56 COV DUAB: Yehauvas xa ib tug tubtxib qaum ntuj los txhawb Yexus hauv lub vaj Khexemanes.

^ nqe 58 COV DUAB: Thaum muaj tus kab mob aws COVID-19, muaj ib co tuaj sib pab faib zaub mov thiab xa mus rau cov ntseeg.

^ nqe 60 COV DUAB: Leej niam thiab nws tus ntxhais sau ntawv mus txhawb cov kwvtij raug kaw.