Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 39

Thaum Ib Tug Peb Hlub Tshua Tso Yehauvas Tseg

Thaum Ib Tug Peb Hlub Tshua Tso Yehauvas Tseg

“Lawv pheej . . . ua rau Vajtswv tu siab heev.”​—Phau Ntawv Nkauj 78:40.

ZAJ NKAUJ 102 Pab Cov Qaug Zog

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Thaum ib tug raug rho tawm, yuav dua rhe nws tsev neeg nplooj siab li cas?

THAUM ib tug hauv peb tsev neeg raug rho tawm hauv lub koom txoos, mas yeej ua rau peb lwj siab ntsuav. Ib tug muam npe hu ua Hli tau hais tias: “Kuv tus txiv wb ua neej tau 41 lub xyoos ces nws txawm tas sim neej lawm. * Kuv tsis ras tias yuav muaj ib yam dabtsi twg yuav dua rhe kuv nplooj siab tshaj qhov no. Tiamsis thaum kuv tus tub muab Yehauvas thiab nws tsev neeg tso pov tseg, mas yog ib lub sijhawm uas tsaus ntuj nti rau kuv.”

Yehauvas totaub tias thaum ib tug neeg peb hlub tso Yehauvas tseg yeej mob peb siab npaum li cas (Saib nqe 2-3) *

2-3. Raws li Phau Ntawv Nkauj 78:40, 41, Yehauvas xav li cas thaum nws pom ib tug twg muab nws tso pov tseg?

2 Yehauvas paub tias yeej mob peb siab npaum li cas. Yog li ntawd nws thiaj sawv nruj nraim ntawm peb thiab yuav qhoob peb lub siab. Nej puas tau paub tias thaum Yehauvas cov tubtxib qaum ntuj qee tug muab nws tso tseg yeej dua rhe nws lub siab tib yam nkaus? (Yudas 6) Tsis tas li ntawd xwb, thaum Yehauvas haiv neeg Yixalayees ntxeev siab rau nws ib zaug tas ib zaug tuaj los yeej ua rau nws lwj siab ntsuav. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 78:40, 41.) Yog li ntawd, peb yeej ntseeg tau tias Yehauvas nkag siab peb thaum ib tug peb hlub tshua muab Yehauvas tso pov tseg.

3 Thawj yam hauv zaj no peb yuav kawm seb peb yuav tau tswj tej kev xav tsis zoo twg thaum peb muaj ib tug peb hlub tshua muab Yehauvas tso pov tseg. Txuas ntxiv ntawd peb yuav kawm seb peb yuav ua li cas thiaj txhawb tau peb txojkev ntseeg kom ruaj khov rau Yehauvas. Thiab yog muaj ib tug hauv lub koom txoos muaj tus hlub tshua muab Yehauvas tso pov tseg, peb yuav txhawb lawv tsev neeg li cas.

TXHOB IAB LIAM PEB TUS KHEEJ

4. Cov niam txiv xav li cas thaum lawv tej menyuam muab Yehauvas tso pov tseg?

4 Thaum peb muaj ib tug menyuam muab Yehauvas tso tseg, leej niam thiab leej txiv yuav xav tias ntshe yog tim nkawv. Muaj ib tug kwvtij npe hu ua Lukas tau hais li no thaum nws tus tub raug rho tawm: “Kuv iab liam kuv tus kheej tas zaj tas zog. Kuv lwj siab ntsuav, pw los ua npau suav toog tsis zoo. Muaj tej lub sijhawm kuv quaj pos muag nti thiab lub siab dua rhe.” Muaj ib tug muam npe hu ua Elixanpe (Elizabeth) tus tub tau muab Yehauvas tso tseg. Nws xav tias: “Kuv ua txhaum qhovtwg es kuv tus menyuam thiaj tsis kam teev tiam Yehauvas?”

5. Thaum ib tug tso Yehauvas tseg yog tim tus twg tiag?

5 Nco ntsoov tias Yehauvas cia peb nyias txiav txim siab rau nyias tus kheej seb nyias yuav ua nyias lub neej li cas. Yog li ntawd ib tug neeg twg thiaj yuav tau txiav txim rau nws tus kheej seb nws puas teev tiam Yehauvas. Muaj qee leej niam thiab txiv tsis coj zoo tiamsis tej metub menyuam ho teev tiam Yehauvas. Hos muaj tej khub niam txiv rau rau siab teev tiam Yehauvas thiab cob qhia lawv cov menyuam kom ntseeg, tiamsis thaum kawg cov menyuam kuj muab Yehauvas tso pov tseg. Tej no qhia tias txhua tus nyias yuav tau txiav txim siab rau nyias tus kheej seb nws puas yuav teev tiam Yehauvas los tsis teev tiam. (Yausuas 24:15) Cov niam txiv nco ntsoov tias yeej tsis yog tim nej es nej tej menyuam thiaj muab Yehauvas tso tseg.

6. Cov hluas xav li cas thaum lawv niam lawv txiv muab Yehauvas tso pov tseg?

6 Muaj qee zaug yog cov niam txiv ib tug muab Yehauvas thiab lawv tsev neeg tso pov tseg. (Phau Ntawv Nkauj 27:10) Thaum ib leeg niam los yog ib leeg txi muab Yehauvas tso tseg, cov menyuam nyob lwj siab ntsuav cia. Muaj ib tug muam npe hu ua Exethaws (Esther) hais li no thaum nws txiv raug rho tawm: “Kuv quaj txhua hnub txhua hmo txog kuv txiv vim nws muab Yehauvas tso pov tseg. Kuv hlub kuv txiv kawg li. Kuv xav ntsoov nws txhua txhua hnub, tej thaum ua rau kuv huas pa laws thiab ib ce tshee hnyo.”

7. Yehauvas xav li cas txog cov hluas uas muaj niam thiab txiv tso Yehauvas tseg lawm?

7 Cov hluas, yog tias nej niam nej txiv raug rho tawm lawm los, nco ntsoov tias peb nrog nej mob siab heev. Nej yeej tso tau siab tias Yehauvas pom thiab paub nej tej kev ntxhov siab. Yehauvas zoo siab tias nej tseem ua li nej ua tau los teev tiam nws. Nej cov kwvtij thiab nkauj muam hauv koom txoos los yeej zoo siab tias nej tseem tuav rawv kev ntseeg. Nco ntsoov tias txawm nej niam nej txiv txiav txim siab tso Yehauvas tseg lawm los, yeej tsis yog tim nej. Zoo li tau hais hauv zaj no, Yehauvas cia peb txiav txim seb peb puas yuav teev tiam nws lossis tsis teev tiam. Nco ntsoov tias txhua tus uas txiav txim siab ua kevcai raus dej “nyias yuav tsum ris nyias lub nra.”​—Kalatias 6:5

8. Peb yuav ua li cas thiaj tos taus mus txog hnub tus peb hlub tshua rov tig los cuag Yehauvas? (Mus saib lub ntsiab “ Rov Los Cuag Yehauvas.”)

8 Thaum ib tug peb hlub tshua tso Yehauvas tseg peb yeej tos ntsoov tias nyaj ib hnub twg nws yuav rov qab los cuag Yehauvas. Peb ua siab ntev tos li cas mus txog thaum ntawd? Peb yuav ua txhua yam los txhawb peb txojkev ntseeg kom nyob ruaj khov. Yog peb ua li no, peb yuav tso tau ib tug yam ntxwv rau peb tsev neeg thiab tus uas raug rho tawm lawm xyaum. Thaum peb txojkev ntseeg ruaj khov ces yuav pab peb nyiaj dhau txhua txojkev lwj siab uas peb raug. Peb yuav kawm ntxiv seb ua li cas peb txojkev ntseeg thiaj ruaj khov ruaj ntseg.

UA LI CAS KEV NTSEEG THIAJ RUAJ KHOV

9. Peb ua li cas thiaj tsav tau peb txojkev ntseeg? (Mus saib lub ntsiab “ Cov Nqe Vajlugkub Los Txhawb Thaum Muaj Ib Tug Twg Tso Yehauvas Tseg.”)

9 Peb thiab peb tsev neeg txojkev ntseeg tseem ceeb kawg nkaus li. Dabtsi thiaj yuav pab tau peb tsav peb txojkev ntseeg koj ruaj nreeg? Nco ntsoov nyeem Vajtswv Txojlus thiab mus pw muab tes tiag pob pliag xav mus xav los txog tej uas peb nyeem. Tsis tas li ntawd, mus kev sib txoos tsis tu ncua. Thaum Ntsaus As Nam (Joanna) txiv thiab nws tus niam laus tso Yehauvas tseg, Ntsaus As Nam hais tias: “Thaum kuv nyeem txog Anpinkayis, Exethaws, Yauj, Yauxej, thiab Yexus cov yam ntxwv ua rau kuv lub siab tus yees. Lawv txhawb tau kuv lub zog kom nco ntsoov xav txog qhov zoo xwb. Tsis tas li ntawd, thaum kuv mloog peb tej nkauj txhawb siab mas ua rau kuv tuaj zog kawg li.”

10. Raws li Phau Ntawv Nkauj 32:6-8, peb yuav ua li cas thiaj thev taus peb tej kev lwj siab?

10 Nthuav peb lub siab hlo qhia rau Yehauvas thaum peb thov nws. Txhob tag kev cia siab. Taij thov Yehauvas kom pab peb xav li nws xav thiab kom nws “qhia txojkev uas koj yuav taug rau koj.” (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 32:6-8.) Tej zaum yeej yuav tsis yoojyim rau peb qhia txhua yam rau Yehauvas. Tiamsis Yehauvas yeej paub thiab pom peb txojkev lwj siab. Nws hlub peb kawg li thiab xav kom peb qheb siab lug rau nws.​—Khiav Dim 34:6; Phau Ntawv Nkauj 62:7, 8.

11. Raws li Henplais 12:11, vim li cas peb yuav tau tso siab rau Yehauvas thaum nws qhuab ntuas ib tug twg? (Mus saib lub ntsiab “ Raug Rho Tawm​—Yehauvas Qhuab Ntuas Tus Nws Hlub.”)

11 Thaum cov txwj laus txiav txim siab li cas cia peb yuav li lawv hais vim Yehauvas rhawv kom muaj qhov rho ib tug uas tau ua txhaum loj tawm. Ua li no thiaj tiv thaiv tau lub koom txoos kom dawb huv thiab pab tau tus ua txhaum loj ntxeev dua siab tshiab. (Nyeem Henplais 12:11.) Yehauvas ua li no vim tias nws hlub txhua leej txhua tus hauv lub koom txoos thiab tus uas ua txhaum loj. Tej zaum yuav muaj qho tug hais tias cov txwj laus ua tsis ncaj. Txawm li ntawd los nco ntsoov tias cov uas tau hais li no twb yog lawv mob mob siab txog tus uas tau ua txhaum loj thiab tsis xav kom nws poob ntsej muag. Tsis txhob rawm maj ntseeg txhua yam yog peb tsis paub ob tog lus. Yog li ntawd peb cia li tso siab tias thaum cov txwj laus txiav txim li cas, ces twb yog lawv siv Yehauvas tej lus los txiav txim ‘raws li Yehauvas lub siab nyiam.’​—2 Xwmtxheej Vajntxwv 19:6.

12. Yuav pab tau peb li cas yog tias peb mloog Yehauvas lus thaum ib tug uas peb hlub tshua raug rho tawm?

12 Thaum cov txwj laus txiav txim li cas peb pom zoo li ntawd ces yuav pab tau tus raug rho tawm rov los cuag Yehauvas. Elixanpe hais txuas ntxiv tias: “Yeej tsis yoojyim rau wb ob niam txiv muab wb tus tub txiav tu npawv. Tiamsis thaum nws rov qab los teev tiam Yehauvas nws hais tias yeej tsim nyog muab nws rho tawm. Nws piav rau kuv tias qhov no ua rau nws thim xav. Kuv pom tias Yehauvas txojkev qhuab ntuas yeej yog lawm tiag.” Hos Elixanpe tus txiv hais ntxiv tias: “Ntev mus ntev tuaj wb tus tub qhia rau kuv tias ib yam uas ua rau nws xav rov los teev tiam Yehauvas yog vim wb muab nws txiav tu npawv. Kuv zoo siab tias wb mloog Yehauvas lus.”

13. Dabtsi thiaj pab tau peb uv peb tej kev nyuaj siab?

13 Tsis txhob zais siab, tiamsis qheb siab lug nrog tej tug paub tab tham. Cov phoojywg hauv lub koom txoos uas paub tab yuav pab tau koj kaj siab lawm hov ntau. (Pajlug 12:25; 17:17) Ntsaus As Nam hais txuas ntxiv tias: “Hauv kuv nruab siab khoob voj khoob vus lawm xwb. Tiamsis thaum kuv nrog cov phoojywg uas kuv tso siab rau tham, lawv txhawb kuv lawm hov ntau.” Tiamsis peb yuav ua li cas yog tias muaj ib tug twg hauv lub koom txoos hais tau siab tau qes?

14. Vim li cas peb “ib leeg ua siab ntev rau ib leeg thiab yog leejtwg muaj xaiv muaj lus ib leeg kuj zam ib leeg”?

14 Peb txhua leej txhua tus yog neeg txhaum. Thaum muaj ib tug twg hais tau siab tau qes los ua siab ntev rau peb cov kwvtij thiab nkauj muam. Tej thaum yeej yuav muaj tej tug hais tau lus yuam kev rau peb. (Yakaunpaus 3:2) Thaum luag hais lus yuam kev lossis hais tau tsiv tsiv mloog, txhob rawm maj tu siab tiamsis nco ntsoov Paulus tej lus no: “Ib leeg ua siab ntev rau ib leeg thiab yog leejtwg muaj xaiv muaj lus ib leeg kuj zam ib leeg.” (Kaulauxais 3:13, TT ) Muaj ib tug muam uas muaj ib tug hlub tshua raug rho tawm tau hais tias: “Yehauvas pab kuv zam cov kwvtij thiab nkauj muam uas xav rau qhov zoo tiamsis tsis txawj hais lus.” Yog li ntawd cov nyob hauv lub koom txoos yuav ua li cas thiaj txhawb tau cov uas muaj ib tug hauv lawv tsev neeg tso Yehauvas tseg?

TEJ LUB KOOM TXOOS PAB TAU

15. Tej lus twg yuav pab tau tus raug rho tawm tsev neeg?

15 Yog muaj ib tug raug rho tawm peb yuav tau ua siab mos muag tos txais nws tsev neeg. Ib tug muam hu ua Mile-as (Miriam) hais tias nws txaj txaj muag mus kev sib txoos tom qab nws tus nus raug rho tawm. Nws hais tias: “Kuv ntshai nyob tsam luag lam tau lam hais tej yam ua rau kuv txaj muag. Tiamsis twb zoo tsis raws li kuv xav tseg ntawd. Muaj cov kwvtij viv ncaus uas pab kuv tu siab txog tej yam kuv tus nus tau ua. Lawv yeej tsis hais siab hais qes txog kuv tus nus. Twb yog vim muaj lawv txhawb txhawb kuv, kuv lub siab thiaj tus lawm hov ntau.” Ib tug muam hais ntxiv tias: “Tom qab wb tus tub raug rho tawm, muaj cov phoojywg tuaj txhawb txhawb wb ob niam txiv. Muaj qee tus hais kiag tias lawv tsis paub xyov yuav hais li cas thiaj zoo wb siab, lawv tsuas nrog wb poob kua muag xwb. Qee tug sau ntawv tuaj txhawb wb. Txawm li ntawd los lawv yeej pab wb lawm ntau.”

16. Lub koom txoos yuav ua li cas thiaj txhawb tau tus uas raug rho tawm tsev tib neeg?

16 Peb cia li rau siab ntso txhawb tus uas raug rho tawm tsev tib neeg. Thaum muaj tej ntwb ntu zoo li no lawv tsev neeg qaug qaug zog li. Peb yuav tau hais lus los deev lawv lub siab. (Henplais 10:24, 25) Muaj tej thaum cov ntseeg kuj tseg tsis hu thiab tsis nrog tus raug rho tawm lawm tsev neeg. Peb tsis txhob muab lawv cais vim tus raug rho tawm ntawd. Nco ntsoov tias cov hluas uas lawv niam lawv txiv muab Yehauvas tso tseg lawm haj tseem nrog peb teev tiam Yehauvas ces peb yuav tau txhawb lawv. Ib tug muam npe hu Malias (Maria) ras txog thaum nws tus txiv raug rho tawm thiab tso nkawv tsev neeg tseg, nws hais tias: “Muaj cov phoojywg tuaj nrog ua zaub ua mov hauv kuv tsev rau peb noj thiab nrog peb tsev neeg kawm Vajlugkub ua ke. Thaum kuv quaj los lawv nrog kuv quaj hos thaum kuv tu siab lawv nrog kuv tu siab. Thaum muaj lus xaiv lus cua los lawv tsis tsij hluavtaws rau. Lawv txhawb kuv lub zog kawg nkaus li!”​—Loos 12:13, 15.

Lub koom txoos hlub thiab pab tau tus raug rho tawm tsev neeg (Saib nqe 17) *

17. Cov txwj laus pab tau li cas?

17 Cov txwj laus yuav tau lauj sijhawm mus txhawb tus raug rho tawm tsev tib neeg. Nco ntsoov tias Yehauvas siv nej mus txhawb cov uas qaub zog yam li no. (1 Thexalaunikes 5:14) Nej yuav tau lauj sijhawm mus nrog lawv tham ua ntej thiab tom qab kev sib txoos. Nej yuav tau mus ntoj mus thuv lawv hauv vaj hauv tsev thiab thov Yehauvas pab lawv tsev neeg. Nco ntsoov yaum lawv mus nrog nej tshaj tawm thiab caw lawv tuaj rau hmo nej tsev neeg pe hawm Yehauvas ua ke. Cov txwj laus yuav tau mus saib mus xyuas cov nyuaj siab ntxhov siab, thiab nco ntsoov hais lus mos lus muag los qhoob lawv siab.​—1 Thexalaunikes 2:7, 8.

TSO SIAB RAU YEHAUVAS TXHOB TAG KEV CIA SIAB

18. Raws li 2 Petus 3:9, Yehauvas xav kom cov muab nws tso tseg lawd ua dabtsi?

18 Yehauvas “tsis xav cia ib tug twg puastsuaj mus, tiamsis nws xav kom txhua tus nyias muab nyias tej kev txhaum huv tibsi tso povtseg.” (Nyeem 2 Petus 3:9.) Txawm tias ib tug neeg twg tau ua txhaum loj lawm los Yehauvas haj tseem suav tias nws muaj nuj nqis heev. Twb yog vim li ntawd nws thiaj tso nws tib Leej Tub los tuag txhiv tibneeg lub txhoj. Yehauvas yeej ua siab ntuj ntev pab seb puas pab tau tus raug rho tawm. Nws xav tias muaj ib hnub twg tus ntawd yuav thim xav thiab rov los cuag nws tib yam nkaus li Yexus zaj kwv huam txog tus tub loj leeb. (Lukas 15:11-32) Muaj coob leej ntau tus twb rov los cuag Yehauvas dua lawm. Lub koom txoos yeej zoo siab hlo tos txais lawv thaum lawv tig rov los. Thaum Elixanpe tus tub rov qab los teev tiam Yehauvas Elixanpe hais tias: “Kuv zoo siab tias muaj ib co txhawb txhawb kom kuv tus txiv wb tsis txhob tag kev cia siab.”

19. Peb yuav tau tso siab li cas rau Yehauvas?

19 Peb yeej tso siab tau rau Yehauvas vim tias txhua yam nws ua yog ua los pab peb nkaus nkaus xwb. Nws yog ib leeg txi uas muaj lub siab mos siab muag thiab hlub txhua tus uas teev tiam nws. Nco ntsoov tias Yehauvas yeej yuav tsis muab peb tso tseg thaum peb raug kev sim siab. (Henplais. 13:5, 6) Elixanpe tus txiv hais tias: “Thaum wb muaj kev nyuaj siab Yehauvas yeej nrog nraim wb tsis tso wb tseg li.” Yog li ntawd peb yeej nyob tau ruaj khov ruaj nreeg thiab muaj kev cia siab txawm tias peb ib tug neeg twg tau tso Yehauvas tseg lawm. Yehauvas yeej muab nws “lub hwjchim uas loj kawg nkaus” los pab peb.​—2 Kauleethaus 4:7.

ZAJ NKAUJ 44 Tus Qaug Zog Tej Lus Thov

^ nqe 5 Thaum ib tug peb hlub tshua tso Yehauvas tseg, yeej ua rau peb ntxhov siab heev. Peb yuav tham qho mentsis seb Yehauvas ho xav li cas thaum muaj tej yam zoo li no los raug peb. Ntxiv ntawd, peb yuav kawm seb peb tsev neeg yuav ua li cas ib leeg thiaj txhawb tau ib leeg lub zog. Tsis tas li ntawd ua li cas lub koom txoos thiaj txhawb tau cov uas muaj ib tug hauv lawv tsev neeg tso Yehauvas tseg.

^ nqe 1 Tau muab cov npe hauv zaj no hloov lawm.

^ nqe 79 COV DUAB: Thaum ib tug kwvtij tso Yehauvas thiab nws tsev neeg tseg, nws tus pojniam thiab cov menyuam yeej tu siab heev.

^ nqe 81 COV DUAB: Ob tug txwj laus tuaj txhawb ib tsev tib neeg hauv lub koom txoos lub zog.