Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 19

Tsav Peb Txoj Kev Ntseeg Txog Lub Qab Ntuj Tshiab

Tsav Peb Txoj Kev Ntseeg Txog Lub Qab Ntuj Tshiab

“[Yehauvas] coglus li cas, nws yeej ua li ntawd.”​—TEEV NPE 23:19.

ZAJ NKAUJ 142 Tuav Rawv Txojkev Cia Siab

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1-2. Peb yuav tau ua dab tsi cheem peb tseem tos kom txog lub ntiaj teb tshiab?

 PEB ris txiaj ntsig rau Yehauvas lo lus cog tseg tias nws yuav muab lub qab ntuj no kho dua tshiab. (2 Petus 3:13) Txawm tias peb tsis paub hais tias yuav muaj tshwm sim rau thaum twg los txhua yam tshwm sim yeej qhia tias tshuav tsis ntev lawm xwb.​—Mathais 24:32-34, 36; Tes Haujlwm 1:7.

2 Txawm peb teev tiam Yehauvas tau ntev npaum li cas lawm los peb txoj kev ntseeg yeej txawj tsuag zuj zus. Yog li ntawd, peb yuav tau tsav peb txoj kev ntseeg rau Yehauvas lo lus cog tseg txog lub qab ntuj tshiab. Tus tub txib Povlauj muab qhov uas tsis muaj kev ntseeg piv rau “lub txim uas yoojyim khi tau peb.” (Henplais 12:1) Yuav kom peb txoj kev ntseeg tsis txhob tsuag, peb yuav tau niaj hnub ua tib zoo xav txog tej pov thawj uas qhia tias twb yuav txog lub qab ntuj tshiab.​—Henplais 11:1.

3. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav txog dab tsi?

3 Nyob rau hauv zaj kawm no muaj peb yam uas yuav pab kom peb tsav tau peb txoj kev ntseeg rau Yehauvas lo lus cog tseg txog lub qab ntuj tshiab: (1) ua tib zoo xav txog tus nqi txhiv (2) ua tib zoo xav txog Yehauvas lub hwj chim, thiab (3) ua tej yam uas yuav pab tau peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas kom khov khwb kho. Tom qab ntawd peb yuav tham txog Yehauvas cov lus rau Hanpakus seb yuav tsav tau peb txoj kev ntseeg li cas. Ua ntej no, cia peb mus piav seb muaj tej yam twg uas peb raug tam sim no es yuav tau tsav peb txoj kev ntseeg kom nco ntsoov Yehauvas lo lus cog tseg txog lub qab ntuj tshiab.

TEJ YAM PEB RAUG

4. Muaj tej kev txiav txim siab twg uas yuav tsum muaj kev ntseeg ruaj khov khwb kho?

4 Txhua txhua hnub yuav kom peb txiav txim siab tau qhov zoo, peb txoj kev ntseeg yuav tsum khov khwb kho. Xws li thaum peb txiav txim siab nrog ib tug twg ua ke, mloog los sis saib ib yam twg, kawm ntawv qeb siab, yuav txij nkawm, muaj me nyuam, thiab nrhiav hauj lwm. Peb yuav tau tshuaj peb tus kheej li no: ‘Yam uas kuv txiav txim siab ntawd puas qhia tau tias lub sim ceeb no nyob ib vuag dua xwb thiab tsis ntev tom ntej no twb yuav txog lub qab ntuj tshiab? Los yog kuv mloog tus uas twb tsis ntseeg hais tias peb yuav nyob tau mus ib txhis tej lus? (Mathais 6:19, 20; Lukas 12:16-21) Yog peb ntseeg tias lub qab ntuj tshiab twb los yuav txog ces thaum peb txiav txim siab los yeej yuav txiav txim tau qhov zoo qhov yog.

5-6. Piav seb vim li cas peb yuav tau muaj kev ntseeg khov khwb kho thaum ntsib kev nyuaj siab ntxhov plawv.

5 Peb yeej yuav ntsib tej kev sim siab uas peb yuav tau muaj kev ntseeg ruaj khov khwb kho. Tej uas peb raug yuav yog kev tsim txom, muaj mob muaj nkeeg los sis lwm yam ua rau peb tsis tuaj zog. Thaum peb nyuam qhuav raug, tej zaum peb xav tias peb yuav thev dhau. Tiam sis thaum raug tau ntev loo lawm, peb yuav tau muaj kev ntseeg peb thiaj thev taus thiab muaj siab teev tiam Yehauvas mus li.​—Loos 12:12; 1 Petus 1:6, 7.

6 Thaum peb tab tom raug kev sim siab, ntshe peb yuav xav tias tseem tshuav ntev mam txog lub qab ntuj tshiab. Thaum peb xav li no puas yog peb txoj kev ntseeg tsuag lawm? Kuj tsis yog li ntawd thiab. Cia peb muab ua piv txwv li no. Thaum lub caij ntuj no, peb xav tias tav twg mam li txog caij ntuj so. Tiam sis tib pliag ntshis xwb caij ntuj so twb los txog lawm. Zoo ib yam li ntawd, thaum peb qaug zog zis, peb yuav xav tias lub qab ntuj tshiab yuav tsis los li. Yog peb txoj kev ntseeg ruaj khov khwb kho ces peb yeej paub ntsoov tias Vajtswv tej lus cog tseg yeej yuav muaj xwb xwb li. (Phau Ntawv Nkauj 94:3, 14, 15; Henplais 6:17-19) Yog peb tso siab yam li no ces peb yuav ua txhua yam rau Yehauvas hauv lub neej.

7. Peb tsis yoog tus cwj pwm twg?

7 Peb txoj kev ntseeg yuav tsum nyob ruaj khov khwb kho thaum peb mus qhia txoj xov zoo. Muaj coob leej ntau tus uas peb mus qhia “txoj xov zoo” txog lub qab ntuj tshiab xav hais tias yog dab neeg xwb. (Mathais 24:14; Exekees 33:32) Peb yuav tau ceev faj txog tej uas lawv xav, nyob tsam peb ho mus mloog lawv lub tswv yim thiab ua xyem xyav txog tej uas Yehauvas qhia. Yuav kom peb tsis txhob mloog lawv tej lus, peb yuav tau tsav peb txoj kev ntseeg kam tiag. Cia peb mus tham txog peb txoj hau kev los pab peb.

XAV TXOG TUS NQI TXHIV

8-9. Xav txog tus nqi txhiv yuav tsav tau peb txoj kev ntseeg li cas?

8 Muaj ib txoj kev uas yuav tsav tau peb txoj kev ntseeg yog xav ntsoov txog tus nqi txhiv. Yog Vajtswv twb tso nws tus Tub los txhiv lawm ces tej uas nws hais yeej yuav muaj tseeb. Thaum peb ua tib zoo xav txog tias vim li cas nws ho tso nws tus Tub los tuag thiab tej uas nws tus Tub raug, yuav tsav tau peb txoj kev ntseeg rau Vajtswv lo lus cog tseg tias yeej yuav muaj lub qab ntuj tshiab thiab txoj sia ntev dhawv mus ib txhis. Vim li cas peb ho hais tau li ntawd?

9 Muaj li cas xwb ua ntej Vajtswv tus Tub los tuag txhiv? Yehauvas xa nws tus Tub uas nws hlub, tus uas nyob ntawm nws ib sab saum ntuj ceeb tsheej los yug ua ib tug neeg dawb huv. Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiaj teb no, nws raug ntau yam kev nyuaj siab. Tom qab ntawd nws tseem tuag txom nyem ntsuav. Qhov no zoo yam nkaus li ib tug nqi uas Yehauvas them kim kawg li. Yog tias Vajtswv xav kom peb nyob ib nyuag ntu xwb ces nws yeej yuav tsis cia nws tus Tub los tuag txom nyem ntsuav ib zaug li. (Yauhas 3:16; 1 Petus 1:18, 19) Vim Yehauvas tau tso nws tus Tub los tuag them peb lub txim txhaum lawm, Yehauvas yeej yuav ua kom tau raws li nws cog tseg txog txoj sia nyob mus ib txhis thiab lub qab ntuj tshiab.

XAV TXOG YEHAUVAS LUB HWJ CHIM

10. Raws li Efexus 3:20, Yehauvas ua tau dab tsi?

10 Yam ob uas yuav tsav tau peb txoj kev ntseeg yog xav txog Yehauvas lub hwj chim. Nws yeej muaj lub hwj chim ua tau raws li nws tau cog tseg. Muaj coob leej ntau tus xav tias yeej tsis muaj neeg yuav nyob taus mus ib txhis rau hauv ib lub qab ntuj tshiab. Tiam sis tej uas Yehauvas tau cog lus lawm, txawm neeg ua tsis tau los nws yeej ua tau vim nws yog tus Vajtswv uas muaj hwj chim loj kawg nkaus. (Yauj 42:2; Malakaus 10:27) Yog li ntawd, peb thiaj tsis ceeb sob thaum nws cog lus tias nws yuav ua ib yam zoo zoo rau peb.​—Nyeem Efexus 3:20.

11. Piav seb tej uas Vajtswv tau cog tseg yav tag los lawm twb muaj tshwm sim li cas. (Saib lub ntsiab “ Tej Lus Cog Tseg Uas Tshwm Sim Lawm.”)

11 Cia peb mus tham txog tej yam uas Yehauvas tau cog tseg uas neeg xav hais tias ua tsis tau. Yehauvas hais rau Anplahas thiab Xalas tias nkawd yuav muaj ib tug tub tab txawm nkawd hnub nyoog nchav lawm. (Chivkeeb 17:15-17) Nws kuj hais rau Anplahas tias nws yuav muab lub teb chaws Kana-as rau Anplahas cov xeeb leej xeeb ntxwv. Tom qab no Anplahas cov xeeb ntxwv uas yog cov Ixayees poob mus ua cev qhev hauv teb chaws Iyiv mas zoo yam li Yehauvas tej lus cog tseg yuav tsis muaj tshwm sim li. Tiam sis yeej muaj raws li Yehauvas cog tseg. Yehauvas kuj tshaj tawm ntxiv tias Elixanpes yuav muaj ib tug me nyuam tab txawm nws laus lawm. Tsis tas li ntawd, nws kuj qhia rau Maivliag uas yog ib tug ntxhais nkauj xwb tias nws yuav tso nws tus Tub los rau Maivliag yug. Tej no Yehauvas twb cog lus thaum nyob rau hauv lub vaj Edees los lawm. Tag nrho tej no puav leej muaj tiav raws li Yehauvas tau cog tseg.​—Chivkeeb 3:15.

12. Nyob rau hauv Yausuas 23:14 thiab Yaxayas 55:10, 11 qhia meej tseeb li cas txog Yehauvas lub hwj chim?

12 Yog peb lauj sij hawm los xav txog Yehauvas tej lus cog tseg thiab seb tej ntawd muaj tshwm sim li cas rau li cas ces yuav tsav tau peb txoj kev ntseeg tias nws yeej muaj hwj chim kho tau lub ntiaj teb no. (Nyeem Yausuas 23:14; Yaxayas 55:10, 11.) Yog peb xav li no ces peb thiaj yuav paub mus pab lwm tus kom nkag siab tias lub qab ntuj tshiab tsis yog npau suav los sis dab neeg xwb. Yehauvas yeej hais meej tseeb txog lub ntuj tshiab thiab lub ntiaj teb tshiab tias: “Tej lus no yog lus tseeb thiab tso siab tau.”​—Tshwmsim 21:1, 5.

TEJ YAM PAB PEB NROG YEHAUVAS SIB RAUG ZOO

TEJ KEV SIB TXOOS

Ua li cas qhov ntawm no ho tsav tau koj txoj kev ntseeg? (Saib nqe 13)

13. Piav seb tej kev sib txoos ho tsav tau peb txoj kev ntseeg li cas.

13 Yam peb uas yuav tsav tau peb txoj kev ntseeg yog lauj sij hawm ua tej yam uas yuav pab kom peb nrog Yehauvas sib raug zoo. Xws li mus tej kev sib txoos. Muaj ib tug muam hu ua Tsawb yeej ua Yehauvas tes hauj lwm puv ntoob tau ntau xyoo los lawm. Nws hais tias: “Tej kev sib txoos pab tau kom kuv txoj kev ntseeg nyob ruaj khov khwb kho. Txawm tus cev lus qhuab qhia tsis tshua txawj qhia los sis tsis hais ib yam twg tshiab los kuv yeej kawm tau ib yam tshiab txog tej lus hauv phau Vajlugkub. Qhov no tsav tau kuv txoj kev ntseeg lawm hov ntau tuaj.” b Tsis tas li ntawd, qhov uas lwm tus tsa tes teb yeej tsav tau peb txoj kev ntseeg thiab.​—Loos 1:11, 12; 10:17.

MUS QHIA TXOJ XOV ZOO

Ua li cas qhov ntawm no ho tsav tau koj txoj kev ntseeg? (Saib nqe 14)

14. Mus qhia txoj xov zoo tsav tau peb txoj kev ntseeg li cas?

14 Peb yuav tsav tau peb txoj kev ntseeg heev thaum peb lauj sij hawm mus qhia txoj xov zoo. (Henplais 10:23) Muaj ib tug muam npe hu ua Npaub teev tiam Yehauvas tau 70 lub xyoos lawm tau hais tias: “Kuv pom hais tias mus qhia txoj xov zoo mas tsav tau kuv txoj kev ntseeg kawg nkaus li. Qhov uas kuv yim qhia tib neeg txog Yehauvas tej lus cog tseg mas yim txhawb tau kuv txoj kev ntseeg.”

NYOB IB LEEG KAWM VAJLUGKUB

Ua li cas qhov ntawm no ho tsav tau koj txoj kev ntseeg? (Saib nqe 15)

15. Nyob ib leeg kawm Vajlugkub tsav tau peb txoj kev ntseeg li cas? (Saib cov duab.)

15 Muaj dua ib yam ntxiv uas peb ua tau los mus tsav peb txoj kev ntseeg yog: nyob ib leeg kawm Vajlugkub. Muaj ib tug muam npe hu ua Xis xam pom tias qhov uas peb teem sij hawm kawm Vajlugkub zoo heev. Nws hais tias: “Hnub 7, kuv kawm Phau Tsom Faj rau lub lim tiam yuav tuaj ntawd. Hnub 1 thiab Hnub 2, kuv kawm rau txoj Kev Sib Txoos 1. Dua li txhia hnub, kuv nyob ib leeg kawm Vajlugkub.” Xis tsav tau nws txoj kev ntseeg heev vim nws nco ntsoov kawm tej uas nws tau teem tseg. Muaj dua ib tug muam npe hu ua Hli ua hauj lwm rau ntawm lub hauv paus koom haum loj tau ntau xyoo lawm nyiam kawm tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub los tsav nws txoj kev ntseeg. Nws hais tias: “Kuv xav tsis thoob li tias ua cas Yehauvas tej lus faj lem, txawm yog tej qhov nyuag me me los muaj tiav raws nkaus li ntawd.”

“TEJ NTAWD YUAV MUAJ LOS TIAG”

16. Vim li cas qhov uas Yehauvas hais rau Hanpakus ho pab tau peb niaj hnub nim no? (Henplais 10:36, 37)

16 Yehauvas cov tib neeg ib txhia yeej tau tos ntev heev kom lub sim ceeb no dua mus. Raws li neeg pom xwb mas tseem tshuav ntev Vajtswv mam li ua raws li nws tau cog tseg. Yehauvas paub tias tsam nws cov tib neeg txhawj txog li no, nws thiaj li hais rau Hanpakus tias: “Koj cia li muab tej lus no sau tseg cia, rau qhov tej xwm uas kuv qhia rau koj no tseem tsis tau txog caij tshwm los. Tiamsis lub sijhawm ntawd yuav los txog sai sai, thiab tej uas kuv qhia rau koj yuav tshwm raws li ntawd. Yuav pom tej ntawd majmam tshwm los, tiamsis koj ua siab ntev tos; tej ntawd yuav muaj los tiag thiab yuav tsis ncua sijhawm ntxiv li lawm.” (Hanpakus 2:3) Puas yog Vajtswv hais cov lus no los mus pab Hanpakus xwb? Los yog nws cov lus hais rau peb thiab? Vajtswv tshoov tus tub txib Povlauj siab kom nws muab cov lus no mus pab cov ntseeg uas niaj hnub tos ntsoov lub ntiaj teb tshiab. (Nyeem Henplais 10:36, 37.) Yog li ntawd, txawm peb xav hais tias Vajtswv tej lus cog tseg tseem tshuav ntev los cia peb nco ntsoov tias, “tej ntawd yuav muaj los tiag thiab yuav tsis ncua sijhawm ntxiv li lawm.”

17. Cov lus Yehauvas muab rau Hanpakus pab tau ib tug muam li cas?

17 Yehauvas cov tib neeg coob leej ntau tus yeej coj raws li Yehauvas cov lus ntuas kom “ua siab ntev tos” txawm hais tias yuav yog ntau ntau xyoo los xij peem. Muaj ib tug muam hu ua Lug teev tiam Yehauvas puag thaum xyoo 1939 los lawm tau hais tias: “Thaum lub sij hawm ntawd, kuv xav tias Amankedoos yuav los ua ntej kuv kawm ntawv tiav qib kaum ob. Tiam sis tsis muaj raws li ntawd. Ib xyoos tag ib xyoos tuaj, kuv nyeem txog cov tib neeg nyob hauv phau Vajlugkub uas yog Nau-as, Anplahas, Yauxej, thiab lwm cov uas muaj lub siab ntev tos tej uas Yehauvas tau cog tseg rau lawv. Qhov uas kuv thiab lwm cov ntseeg ua siab ntev tos pab tau kom peb nco ntsoov tias lub qab ntuj tshiab twb los yuav txog.” Muaj coob leej ntau tus uas teev tiam Yehauvas tau ntev loo lawm kuj xav tib yam li ntawd thiab.

18. Saib tej uas Yehauvas tau tsim tsav tau peb txoj kev ntseeg li cas txog lub qab ntuj tshiab?

18 Txawm tias tsis tau txog lub qab ntuj tshiab los peb twb muaj tej yam no xws li tej hnub qub, tej ntoo, tej tsiaj txhu, thiab tib neeg. Yehauvas yog tus pub kom muaj tej yam uas hais tas los no thiaj muaj, thiab tsis muaj leej twg yuav cam tau tias tsis muaj tej ntawd tshwm sim. (Chivkeeb 1:1, 26, 27) Peb tus Vajtswv lub ntsiab yog kom txhim kho lub ntiaj teb dua tshiab. Nws yeej yuav ua raws li nws twb npaj tseg lawm. Thaum txog lub ntiaj teb tshiab, tib neeg yuav nyob tau mus ib txhis thiab tsis muaj mob muaj nkeeg li lawm. Yog peb twb paub tias muaj lub nruab ntug ces thaum lub sij hawm ntawd, yeej yuav muaj lub ntiaj teb tshiab xwb xwb li.​—Yaxayas 65:17; Tshwmsim 21:3, 4.

19. Koj yuav tsav koj txoj kev ntseeg li cas?

19 Cheem lub qab ntuj tshiab tseem tsis tau los txog, cia peb rau siab ntso tsav peb txoj kev ntseeg. Xws li ris txiaj ntsig tias Yexus los tuag txhiv, xav txog Yehauvas lub hwj chim, thiab ua tej yam kom huab yam nrog Yehauvas sib raug zoo. Yog koj ua li no ces koj yuav yog “cov uas muab siab rau ntseeg thiab ua siab ntev” thiab “yuav tau tej uas Vajtswv coglus tseg.”​—Henplais 6:11, 12; Loos 5:5.

ZAJ NKAUJ 139 Xav Txog Thaum Koj Nyob Hauv Lub Ntiajteb Tshiab

a Muaj coob leej ntau tus niaj hnub nim no tsis ntseeg tias muaj ib hnub yuav muaj lub qab ntuj tshiab. Lawv xav hais tias yog dag neeg xwb. Tiam sis peb paub tseeb tias ib hnub twg tej uas Yehauvas tau cog tseg lawm yeej yuav muaj tiag tiag. Yuav kom peb txoj kev ntseeg ruaj khov khwb kho, peb yuav tsum tau rau siab ntso puab peb txoj kev ntseeg. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav qhia tias peb yuav puab li cas rau li cas.

b Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.