Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

‘Cia Li Tso Siab Rau Yehauvas Thiab Ua Qhov Zoo’

‘Cia Li Tso Siab Rau Yehauvas Thiab Ua Qhov Zoo’

‘Cia li tso siab rau Yehauvas thiab ua qhov zoo.’NTAWV NKAUJ 37:3.

ZAJ NKAUJ: 49, 18

1. Yehauvas tsim kom tibneeg muaj peevxwm ua dabtsi?

YEHAUVAS tsim kom tibneeg muaj peevxwm ua tau ntau yam. Nws tsim kom peb muaj tswvyim thoob tsib to nrog kho peb tej teeb meem thiab npaj rau yav tom hauv ntej. (Paj Lug 2:11) Nws muab peevxwm rau peb ua tau raws li peb npaj tseg thiab kom ncav cuag peb tej hom phiaj. (Filipi 2:13) Nws kuj pub lub siab uas paub qhov zoo qhov phem rau peb thiab. Thaum peb paub cais qhov zoo qhov phem, peb yuav paub kho peb tej teeb meem thiab zam dhau tej kev txhaum.Loos 2:15.

2. Yehauvas xav kom peb siv peb lub peevxwm li cas?

2 Yehauvas xav kom peb siv peb lub peevxwm los ua qhov zoo. Vim li cas? Rau qhov nws hlub peb thiab paub tias yog peb txawj siv lub peevxwm ntawd, peb yuav muaj kev kaj siab. Phau Vajlugkub hais tias: “Koj txhais tes ua yam haujlwm dabtsi koj cia li ua yam haujlwm ntawd kawg koj lub dag lub zog,” thiab hais tias, “thaum peb muaj sijhawm peb cia li ua zoo rau txhua tus.” Tsis tas li ntawd xwb, phau Vajlugkub hais ntxiv tias nyias “yuav tsum siv tej tswvyim uas Vajtswv pub rau nyias ib leeg ua num rau ib leeg.” (Laj Lim Tswvyim 9:10; Kalatia 6:10; 1 Petus 4:10) Tej no qhia meej tias Yehauvas xav kom peb ua npaum li peb ua tau los pab peb tus kheej thiab pab lwm leej lwm tus.

3. Tibneeg puas muaj peevxwm ua tau txhua yam?

3 Yehauvas xav kom peb siv peb lub peevxwm, tiamsis nws paub tias peb yeej tsis muaj peevxwm ua txhua yam. Peb tshem tsis tau lub txim txhaum thiab kev ploj kev tuag. (1 Vajntxwv 8:46) Peb kuj tswj tsis tau luag lwm tus, vim txhua tus nyias muaj cai txiav txim rau nyias tus kheej. Tsis tas li ntawd xwb, txawm peb txawj ntse thiab muaj tswvyim npaum li cas los yeej tsis npaum li Yehauvas.Yaxaya 55:9.

Thaum koj ntsib teeb meem, ‘cia li tso siab rau Yehauvas thiab ua qhov zoo’

4. Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

4 Peb yuav tsum cia Yehauvas coj peb txoj hau kev txhua lub sijhawm thiab tso siab tias nws yuav txhawb peb thaum peb tu ncua. Yehauvas yeej muab peevxwm rau peb kho peb tej teeb meem thiab txawj pab lwm tus. (Nyeem Ntawv Nkauj 37:3.) Txawm li ntawd los peb yuav tsum “tso siab rau [Yehauvas] thiab ua qhov zoo.” Cia peb kawm txog Nau-a, Davi, thiab lwm cov tub qhe uas tso siab plhuav rau Yehauvas, xwv peb thiaj xyaum tau lawv tej qauv zoo. Peb yuav pom tias muaj tej yam uas lawv ua tsis tau, tiamsis lawv tsuas xav ntsoov txog tej yam uas lawv ua tau xwb.

THAUM KEV LIM HIAM NYOB PUAG NCIG PEB

5. Piav seb tiam Nau-a nyob zoo li cas.

5 Tiam Nau-a nyob “lub ntiajteb phem tag huvsi thiab ua limhiam” heev, puv ntia kev phem kev qias xwb. (Chiv Keeb 6:4, 9-13) Txawm Nau-a paub tias Yehauvas yuav muab cov neeg limhiam rhuav tshem los, tej kev phem ntawd tseem ua rau nws ntxhov siab heev. Nau-a paub tias muaj tej yam nws ua tsis tau, tiamsis nws kuj paub tias muaj tej yam uas nws tseem ua tau thiab.

Luag tsis kam mloog peb tshaj tawm (Saib nqe 6-9)

6, 7. (1) Nau-a ua tsis tau dabtsi? (2) Vim li cas peb tiam no kuj zoo ib yam li Nau-a tiam thiab?

6 Tej uas Nau-a ua tsis tau: Nau-a rau siab ntso tshaj tawm Yehauvas cov lus ceeb toom, tiamsis nws yuam tsis tau kom tibneeg los mloog. Nws kuj tsis muaj peevxwm ua kom dej los nyab kiag ntiajteb thiab. Nau-a yuav tsum tso siab plhuav tias thaum txog sijhawm, Yehauvas yuav ua raws li Nws tau cog lus tseg es muab cov neeg limhiam rhuav tshem.Chiv Keeb 6:17.

7 Tiam peb nyob no kuj muaj kev limhiam puv ntia lub ntiajteb thiab. Yehauvas tau cog lus tseg tias nws yuav muab cov neeg limhiam ntawd rhuav tshem thiab. (1 Yauhas 2:17) Peb yuam tsis tau kom tibneeg txais yuav “txoj xov zoo uas hais txog Vajtswv lub [Nceeg Vaj].” Thiab peb yeej tsis muaj peevxwm ua kom lub sijhawm “ceeblaj txom nyem loj kawg li” los kiag tamsid. (Mathai 24:14, 21) Peb yuav tsum muaj kev ntseeg ruaj nreeg ib yam li Nau-a, thiab tso siab plhuav tias tsis ntev tom hauv ntej Vajtswv yuav muab kev limhiam rhuav tshem mus. (Ntawv Nkauj 37:10, 11) Yehauvas yeej yuav muab lub qab ntuj phem no rhuav tshem raws li lub sijhawm uas nws teem tseg, tsis pub dhau 1 teev li.Hanpaku 2:3.

Peb yuav tsum muaj kev ntseeg ruaj nreeg ib yam li Nau-a, thiab tso siab plhuav tias tsis ntev tom hauv ntej Vajtswv yuav muab kev limhiam rhuav tshem mus

8. Nau-a tsi ntsees ua dabtsi xwb? (Saib daim duab ntawm sab 3.)

8 Tej uas Nau-a ua tau: Txawm tias muaj tej yam Nau-a ua tsis tau los, nws tsi ntsees ua tej yam nws ua tau xwb. Nau-a rau siab ntso tshaj tawm Yehauvas cov lus ceeb toom. (2 Petus 2:5) Tes haujlwm no pab tau nws txojkev ntseeg nyob ruaj khov. Tsis yog nws tshaj tawm Yehauvas cov lus xwb, tiamsis nws rau siab ntso txua lub nkoj raws li Yehauvas tau hais.Nyeem Henplais 11:7.

9. Peb yuav xyaum Nau-a tus qauv li cas?

9 Peb “ua tus Tswv tes haujlwm puv npo” ib yam li Nau-a. (1 Khaulee 15:58) Peb kho thiab tsa tej Tsev Nceeg Vaj thiab tej Tsev Rooj Sib Txoos. Peb pab ua haujlwm hauv cov rooj sib txoos 1 hnub thiab 3 hnub, thiab rau npe ua haujlwm hauv tej ceg Npe-ee lossis hauv tej tsev txhais lus. Qhov tseem ceeb tshaj plaws yog qhov uas peb kub siab lug mus tshaj tawm txoj xov zoo. Qhov no pab kom peb cia siab ntsoov rau lub neej yav tom hauv ntej. Ib tug muam hais tias thaum nws mus qhia lwm tus txog tej koob hmoov uas Vajtswv lub Nceeg Vaj yuav pub, nws pom tias tibneeg tsis muaj kev vam khom li, lawv saib lub neej tsuas muaj teeb meem ib qho tas ib qho tuaj xwb. Zoo li tus muam no hais, thaum peb mus tshaj tawm rau lwm tus, peb txojkev ntseeg yuav yimhuab loj hlob tuaj xwb. Txojkev ntseeg no yuav pab peb rau siab ntso sib tw dhia kom tau txojsia!1 Khaulee 9:24.

THAUM PEB UA TXHAUM

10. Piav seb Davi tau ua dabtsi.

10 Vajntxwv Davi yog ib tug uas muaj kev ntseeg thiab nws hlub Yehauvas kawg siab kawg ntsws. (Tubtxib Tes Haujlwm 13:22) Txawm li ntawd los, Davi tseem poob kev txhaum loj heev rau qhov nws nrog Npasenpa pw ua ke. Tsis tas li ntawd xwb, nws kuj nrhiav kev los muab Npasenpa tus txiv Uliya tua tom tshav rog npog nws qhov txhaum. Davi sau ib tsab ntawv thiab tseem muab rau Uliya nqa mus rau tus thawj rog kom cia Uliya mus nias rog. (2 Xamuyee 11:1-21) Thaum kawg Yehauvas nthuav Davi lub qe. (Malakau 4:22) Davi ua li cas xwb?

Tu siab rau tej kev txhaum (Saib nqe 11-14)

11, 12. (1) Tom qab Davi ua txhaum, nws ua tsis tau dabtsi? (2) Yog peb ntxeev dua siab tshiab Yehauvas yuav ua dabtsi?

11 Tej uas Davi ua tsis tau: Txawm Davi xav thim tej nws ua txhaum los thim tsis tau lawm. Vim nws ua txhaum li ntawd, nws thiaj raug ntau yam kev nyuaj siab mus tas nws lub neej. (2 Xamuyee 12:10-12, 14) Yog li ntawd, nws yuav tsum muaj kev ntseeg. Nws yuav tsum ntseeg tias yog nws ntxeev dua siab tshiab, Yehauvas yeej yuav zam txim rau nws thiab pab kom nws thev taus tej kev nyuaj siab.

12 Peb txhua tus yog neeg txhaum, peb thiaj ua yuam kev tas zog. Yog peb ua txhaum loj es thim tsis tau ces peb yeej yuav nyuaj siab. (Kalatia 6:7) Txawm muaj li ntawd los peb tso siab tias Vajtswv yuav ua raws li nws tau cog tseg. Nws cog lus tias yog peb ntxeev dua siab tshiab ces nws yuav txhawb peb lub zog.Nyeem Yaxaya 1:18, 19; Tubtxib Tes Haujlwm 3:19.

13. Ua li cas Davi thiaj rov tau nrog Yehauvas sib raug zoo?

13 Tej uas Davi ua tau: Davi xav rov qab nrog Yehauvas sib raug zoo. Nws thiaj ua li cas? Davi cia Yehauvas pab nws. Nathas yog ib tug cev Vajtswv lus. Davi zoo siab hlo mloog Nathas tej lus qhuab ntuas. (2 Xamuyee 12:13) Davi kuj thov Vajtswv thiab lees nws tej kev txhaum. Tej no qhia tias nws xav rov nrog Yehauvas sib raug zoo tiag. (Ntawv Nkauj 51:1-17) Davi tsis cia nws qhov txhaum ua rau nws tas kev cia siab. Nws lees hlo thiab tso tej kev txhaum ntawd tseg tsis ua li lawm. Nws muaj kev ntseeg mus txog hnub tuag. Yehauvas suav tias Davi yog ib tug uas muaj kev ntseeg heev.Henplais 11:32-34.

14. Davi tus qauv pab tau peb li cas?

14 Davi tus qauv qhia li cas rau peb? Yog peb tau ua txhaum loj peb yuav tsum ntxeev dua siab tshiab, lees txim rau Yehauvas, thiab thov nws zam txim rau peb. (1 Yauhas 1:9) Peb yuav tsum qhia rau cov txwj laus paub, lawv thiaj pab tau peb rov los nrog Yehauvas sib raug zoo. (Nyeem Yakaunpau 5:14-16.) Yog peb cia siab tias Yehauvas zam peb lub txim ces peb yuav cia nws pab peb. Peb yuav tsum tsis txhob rov mus ua dua li lawm tiamsis tso siab plhuav teev tiam Yehauvas mus li.Henplais 12:12, 13.

THAUM RAUG LWM YAM TEEB MEEM

Muaj mob muaj nkeeg (Saib nqe 15)

15. Hana tus qauv pab tau peb li cas?

15 Tej zaum koj kuj paub txog lwm cov tub qhe uas thaum lawv ntsib teeb meem lawv tso siab plhuav rau Yehauvas, zoo li Hana uas xeeb tsis taus tub. Nws yeej daws tsis tau qhov teeb meem ntawd tiamsis nws tso siab plhuav tias Yehauvas yuav nplig nws lub siab. Hana rau siab ntso mus pe hawm tom lub tsev ntaub sib ntsib thiab qhia nws tej kev nyuaj siab rau Vajtswv. (1 Xamuyee 1:9-11) Hana tseg tus qauv zoo heev rau peb xyaum. Thaum peb muaj mob muaj nkeeg los yog muaj lwm yam kev nyuaj siab uas peb daws tsis tau, peb yeej muab tej ntawd tso plhuav rau Yehauvas thiab tso siab tias nws mob siab peb. (1 Petus 5:6, 7) Peb ua npaum li peb ua tau mus koom tej kev sib txoos, tej rooj sib txoos, thiab saib Yehauvas Cov Timkhawv Tshooj T.V. Tag nrho tej no yog Yehauvas lub koom haum npaj rau peb.Henplais 10:24, 25.

Hana tso siab plhuav tias Yehauvas yuav nplig nws lub siab. Hana rau siab ntso mus pe hawm tom lub tsev ntaub sib ntsib thiab qhia nws tej kev nyuaj siab rau Vajtswv

Tej menyuam tso tseg tsis teev tiam Yehauvas lawm (Saib nqe 16)

16. Xamuyee tus qauv pab tau cov niam txiv li cas?

16 Kuj muaj cov niam txiv uas ntseeg ruaj nreeg tiamsis lawv cov menyuam tso tseg tsis teev tiam Yehauvas lawm. Xamuyee yog ib tug cev Vajtswv lus. Thaum nws cov tub loj hlob lawd, nws yuam tsis tau kom lawv muab siab npuab Vajtswv. (1 Xamuyee 8:1-3) Xamuyee yuav tsum muab qhov teeb meem no tso plhuav rau Yehauvas. Nws yeej muab siab npuab Vajtswv li qub thiab kub siab lug ua npaum li nws ua tau kom haum nws Leej Txiv siab. (Paj Lug 27:11) Niaj hnub no, muaj cov niam txiv coob tus uas raug teeb meem li Xamuyee thiab. Lawv tso siab tias Yehauvas yeej zoo siab hlo tos txais cov uas ntxeev dua siab tshiab, li Yexus zaj lus piv txwv uas leej txiv tos txais nws tus tub loj leeb. (Luka 15:20) Txawm lawv daws tsis tau qhov teeb meem los, cov niam txiv muab siab npuab Yehauvas mus li thiab cia siab tias lawv tus qauv zoo yuav pab tau lawv cov menyuam tig rov los cuag Yehauvas.

Tu ncua nyiaj txiag (Saib nqe 17)

17. Tus poj ntsuam pluag pluag txhawb tau peb li cas?

17 Tiam Yexus nyob muaj kev dag noj dag haus hauv lub tuam tsev tiamsis tus poj ntsuam pluag pluag tseg tau ib tug qauv zoo heev. (Nyeem Luka 21:1-4.) Nws hloov tsis tau tej kev dag ntxias hauv lub tuam tsev thiab ua tsis tau kom nws nplua nuj tuaj. (Mathai 21:12, 13) Tiamsis nws xav txhawb txojkev pe hawm tseeb rau qhov nws tso siab rau Yehauvas. Nws ua siab dawb paug pub tag nrho nws cov nyiaj uas yog “ob lub txiaj toog liab” rau Yehauvas. Qhov nws ua ntawd qhia tias nws muaj kev ntseeg thiab tso siab plhuav rau Yehauvas. Nws paub tias yog nws muab Yehauvas tes haujlwm tso ua ntej, Yehauvas yuav tsis pub nws tu ncua. Peb kuj tso siab ib yam li ntawd tias yog peb muab Yehauvas lub Nceeg Vaj tso ua ntej, nws yuav tsis pub peb tu ncua thiab.Mathai 6:33.

18. Tus kwvtij no coj tus cwj pwm zoo li cas?

18 Niaj hnub no, thaum peb cov kwvtij nkauj muam tsi ntsees rau tej uas lawv ua tau, kuj qhia tias lawv tso siab plhuav rau Yehauvas thiab. Zoo li Kwvtij Malcolm [ma·khoos] uas muaj kev ntseeg ruaj mus txog hnub dua nws lub neej, xyoo 2015. Nkawd ob niam txiv teev tiam Yehauvas tau ntau xyoo, qhov zoo qhov phem los nkawd ntsib tibsi. Nws hais tias: “Tej thaum kuj nyuaj kawg li, yus yeej tsis paub tseeb tias lub neej yuav mus li cas. Tiamsis Yehauvas foom koob hmoov rau cov uas tso siab plhuav rau nws. Thov Yehauvas pab kom yus nquag thiab rau siab ntso ua nws tes haujlwm. Tsis txhob xav txog tej uas yus ua tsis tau, tiamsis to hau ntsoov rau tej uas yus muaj peevxwm ua tau xwb.” *—Saib cov lus hauv qab taw qhia.

19. (1) Vim li cas nqe Vajlugkub xyoo 2017 ho yog ib nqes zoo tshaj plaws? (2) Koj yuav ua raws li nqe Vajlugkub xyoo 2017 li cas?

19 Lub qab ntuj no tsuas muaj “phem heev zuj zus” lawm xwb, peb paub tias tiam neej no yimhuab yuav muaj kev nyuaj siab ntxiv. (2 Timaute 3:1, 13) Tseem ceeb heev rau peb tsis txhob xav ntsoov txog tej kev nyuaj siab hauv peb lub neej xwb. Peb yuav tsum tso siab plhuav rau Yehauvas thiab xav ntsoov txog tej uas peb muaj peevxwm ua tau. Yog li ntawd, nqe Vajlugkub xyoo 2017 thiaj yog ib nqes uas zoo tshaj plaws: ‘Cia li tso siab rau Yehauvas thiab ua qhov zoo’!Ntawv Nkauj 37:3.

Nqe Vajlugkub xyoo 2017: ‘Cia Li Tso Siab Rau Yehauvas Thiab Ua Qhov Zoo’Ntawv Nkauj 37:3

^ nqe 18 Mus saib Phau Tsom Faj Askiv lub 10 Hli tim 15, 2013, sab 17 txog 20.