Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Tus Paub Yehauvas Thiab Tus Tsis Paub Txawv Li Cas?

Tus Paub Yehauvas Thiab Tus Tsis Paub Txawv Li Cas?

“Nej yuav . . . pom tias tus uas ncaj ncees thiab tus uas limhiam txawv li cas.”​—MALAKHI 3:18.

ZAJ NKAUJ: 29, 53

1, 2. Vajtswv cov tub qhe yuav tau ceev faj txog dabtsi? (Saib daim duab ntawm sab no.)

COOB tus uas ua haujlwm pab cov neeg muaj mob yeej ua tib zoo kom thiaj tsis kis kab mob. Lawv yeej hlub thiab xav pab cov neeg muaj mob, tiamsis lawv yuav tau tiv thaiv lawv tus kheej thiab. Yehauvas cov tub qhe zoo ib yam li cov uas pab tej neeg muaj mob. Coob tus uas tsis tau los paub Yehauvas tsis muaj lub siab xib Vajtswv thiab tsis muaj tus cwj pwm uas Vajtswv pom zoo. Vim lawv nyob puag ncig peb, peb yuav tau ceev fab kam tiag.

2 Nyob rau tiam kawg, cov uas tsis hlub Vajtswv yuav tsis kam ua raws li Vajtswv tej kevcai. Tus tubtxib Povlauj sau ntawv mus rau Timaute tias cov neeg ntawd yuav tsis nyiam coj zoo. Nws piav tias yim ze lub caij kawg neeg yuav yim muaj tej cwj pwm no. (Nyeem 2 Timaute 3:1-5, 13.) Txawm peb tsis nyiam tej cwj pwm no los, yog peb tsis ceev faj peb kuj yuav xyaum tau thiab. Tej zaum peb yuav pib xav, yuav pib hais lus, thiab yuav pib xyaum coj li cov neeg nyob puag ncig peb. (Paj Lug 13:20) Hauv zaj no peb yuav kawm tias tus paub Vajtswv thiab tus tsis paub txawv li cas. Peb kuj yuav kawm tias thaum peb qhia Vajlugkub rau tibneeg, peb yuav tsum tiv thaiv peb tus kheej li cas, peb thiaj zam tau tus cwj pwm tsis zoo.

3. Nyob rau 2 Timaute 3:2-5, Povlauj piav tias neeg yuav coj li cas?

3 Povlauj sau tias nyob rau tiam kawg yuav muaj kev “txom nyem nyuaj siab kawg.” Nws sau txog 19 tug cwj pwm uas tiam neeg no muaj, cov neeg ntawd kuj zoo li cov uas hais hauv Loos 1:29-31 thiab. Tiamsis muaj qho yam uas Povlauj piav txog tsuas muaj nyob hauv tsab ntawv rau Timaute xwb, tsis muaj nyob qhovtwg hauv Khixatia Cov Nqe Lus Kili li. Povlauj hais tias “neeg yuav” coj tus cwj pwm tsis zoo. Tiamsis kuj yuav muaj ib txhia coj zoo, cov ntawd yog cov tseem Khixatia.​—Nyeem Malakhi 3:18.

PEB SAIB PEB TUS KHEEJ ZOO LI CAS?

4. Kev khav theeb thiab muab hlob yog li cas tiag?

4 Tom qab Povlauj piav txog cov uas xam pom lawv tus kheej thiab cov uas ntshaw nyiaj txiag, nws hais tias neeg yuav khav theeb, muab hlob thiab saib tsis taus luag. Cov uas muaj tus cwj pwm no xav tias lawv zoo nkauj zoo nraug, lawv txawj ntse, lawv muaj tej qhov txhia chaw, lossis lawv tuav haujlwm tseem ceeb ces lawv loj dua lwm leej lwm tus. Lawv xav kom neeg qhuas lawv xwb. Ib tug yawg txawj ntse tau sau txog cov neeg uas coj li ntawd. Nws sau tias: “Tus neeg zoo li ntawd teeb ib lub thaj rau hauv nws nruab siab rau nws pe nws tus kheej.” Ib txhia hais tias cov neeg khav theeb ua rhuav ntsej muag heev. Cov neeg khav theeb pom luag khav lawv twb tsis nyiam.

5. Ua li cas cov teev tiam Yehauvas ib txhia cia li khav theeb lawm?

5 Yehauvas ntxub kev khav theeb. Phau Vajlugkub hais tias cov neeg khav theeb ua “qhov muag qauj luj les.” (Paj Lug 6:16, 17) Tus neeg khav theeb yeej txo tsis tau nws lub hwjchim kom txav los ze Vajtswv. (Ntawv Nkauj 10:4) Ntxwg Nyoog yog tus uas khav theeb heev. (1 Timaute 3:6) Tu siab kawg li uas cov teev tiam Yehauvas ib txhia los kuj qaug rau txojkev khav theeb lawm thiab. Vajntxwv Uxiya uas kav tebchaws Yuda yog ib tug uas khav theeb. Tau ntau xyoo nws muab siab npuab Vajtswv heev tiamsis phau Vajlugkub hais tias: “Thaum nws muaj zog lawd nws txawm ua lub siab khav theeb thiaj li ua rau nws raug kev puam tsuaj. Nws ua tsis ncaj rau [Yehauvas] uas yog nws tus Vajtswv.” Nws twb tsis muaj cai hlawv hmoov tshuaj tsw qab rau saum lub thaj los nws cia li yuam ua lawm. Vajntxwv Hexekhiya kuj tau khav theeb ib ntus thiab.​—2 Vaj Keeb Kwm 26:16; 32:25, 26.

6. Davi zoo li cas, tiamsis vim li cas nws ho txo hwjchim?

6 Ib txhia khav theeb vim lawv zoo nkauj zoo nraug, txawj hais lus, txawj ntaus nkauj, muaj zog, thiab luag qhuas lawv heev. Davi muaj tag nrho tej no tiamsis nws yeej tsis khav theeb li. Nws yeej txo hwjchim tas nws lub neej. Thaum nws tua Kaulia tuag, Vajntxwv Xa-u muab nws tus ntxhais qua rau Davi los Davi teb tias: “Hauv cov Yixayee kuv yog leejtwg thiab kuv cov kwvtij uas yog kuv txiv tsev neeg yog leejtwg es kuv yuav los ua tau vajntxwv li vauv?” (1 Xamuyee 18:18) Ua li cas Davi thiaj txo tau hwjchim? Nws paub tias nws txawj ntse thiab muaj tej qhov txhia chaw los twb yog Vajtswv txo hwjchim mloog nws tej lus thov. (Ntawv Nkauj 113:5-8) Davi nco ntsoov tias txhua yam zoo uas nws muaj yog Yehauvas ua tus pub rau nws xwb.​—Muab piv rau 1 Khaulee 4:7.

Thaum lwm tus pom tias peb txo hwjchim, tej zaum lawv yuav xav los paub Yehauvas thiab

7. Yog peb xav txo hwjchim peb yuav tau coj li cas?

7 Yehauvas cov tibneeg niaj hnub no xyaum txo hwjchim li Davi. Peb zoo siab heev uas Vajtswv Yehauvas yog tus loj dua ntais, tsis muaj ib tug muaj hwjchim npaum li nws los nws tseem txo hwjchim thiab. (Ntawv Nkauj 18:35) Peb thiaj xav xyaum li nqe Vajlugkub no: “Nej cia li hnav lub siab tab ncuab, siab khuvleej, siab txo hwjchim, siab mos siab muag thiab thev taus.” (Khaulauxi 3:12) Peb paub tias kev hlub “tsis khav theeb, tsis tsab ua loj.” (1 Khaulee 13:4) Thaum lwm tus pom tias peb txo hwjchim, tej zaum lawv yuav xav los paub Yehauvas thiab. Ib yam li tus txiv uas los ntseeg Yehauvas vim nws pom tus pojniam coj zoo, tibneeg yuav xav los paub Vajtswv thaum lawv pom nws cov tub qhe txo hwjchim.​—1 Petus 3:1.

PEB COJ LI CAS NROG LWM TUS?

8. (1) Niaj hnub no ib txhia xav li cas txog qhov uas menyuam tsis mloog niam txiv lus? (2) Phau Vajlugkub sam hwm kom menyuam coj li cas?

8 Povlauj piav tias tiam kawg tibneeg yuav tsis mloog niam txiv lus. Niaj hnub no peb yeej pom muaj li ntawd. Tej ntaub ntawv, tej yeeb yaj kiab, thiab tej uas tso tawm hauv this vis puavleej ua txog menyuam tsis mloog niam txiv lus. Lawv ua li tsis muaj teeb meem dabtsi. Tiamsis thaum menyuam tsis mloog niam txiv lus yuav rhuav tau lub cuab lub yig. Yog lub cuab lub yig tsis ruaj tsis khov ces lub zej lub zos kuj yuav tsis ruaj tsis khov thiab. Tibneeg yeej pom li no tau ntev los lawm. Txheej thaud nyob rau tebchaws Kili, yog ib tug tub muab nws niam nws txiv ntaus nws yeej poob txhua yam, tsis hais poob koob poob npe poob qub txeeg qub teg. Nyob rau tebchaws Loos yog leejtwg ntaus nws txiv, nws kuj raug txim ib yam li tus neeg tua neeg. Cov Nqe Lus Henplais thiab Cov Nqe Lus Kili yeej sam hwm tias menyuam yuav tsum hwm niam hwm txiv.​—Khiav Dim 20:12; Efexau 6:1-3.

9. Dabtsi yuav pab tau menyuam mloog niam txiv lus?

9 Dabtsi yuav pab tau menyuam mloog niam txiv lus? Yog menyuam nco ntsoov tej uas lawv niam lawv txiv tau ua rau lawv ces lawv yuav nco nkawd txiaj ntsig thiab yuav xav mloog nkawd lus. Tsis tas li ntawd xwb, cov hluas yuav tau nco ntsoov tias Vajtswv uas yog peb txhua tus Leej Txiv xav kom lawv mloog lawv niam lawv txiv lus. Yog ib tug menyuam qhuas nws niam nws txiv, kuj yuav pab tau nws tej phoojywg qhuas lawv niam lawv txiv thiab. Yog niam txiv tsis hlub menyuam yuav nyuaj heev rau menyuam mloog nkawd lus. Tiamsis yog ib tug hluas pom tias nws niam nws txiv hlub nws heev, txawm tsis yoojyim los nws yuav xav mloog nkawd lus. Ib tug tub hluas hu ua Axateem (Austin) piav tias nws niam nws txiv tsis coj nruj nruj, nkawd ua tib zoo piav seb nws yuav tsum coj li cas, thiab nkawd niaj hnub nrog nws sib txuas lus ua ke. Txawm muaj tej lub sijhawm nws lub siab xav coj nws mus ua phem los, nws yeej nco ntsoov nws niam nws txiv tej lus. Nws hais tias: “Kuv pom tias nkawd yeej hlub kuv heev, kuv thiaj xav kom nkawd kaj siab.”

10. Ua li cas thiaj tsis muaj kev hlub lawm?

10 Povlauj kuj piav ntxiv tias ua li cas thiaj tsis muaj kev hlub lawm. Nws hais tias tibneeg yuav tsis nco luag txiaj ntsig. Yeej muaj tseeb li Povlauj tau hais, txawm luag ua zoo npaum li cas rau cov neeg ntawd los, lawv yeej tsis nco leejtwg txiaj ntsig li. Povlauj kuj piav tias ib leeg yuav tsis npuab siab rau ib leeg. Lawv yuav tsis zam txim, thiab yuav tsis xav kho kom muaj kev sib haum xeeb. Yuav muaj cov uas saib tsis taus luag thiab cov uas fav xeeb rau luag. Lawv yuav hais lus phem txog lwm tus thiab txog Vajtswv. Thiab lawv yuav hais lus dag xyav luag moo. *​—Saib cov lus hauv qab taw qhia.

11. Cov tseem Khixatia muaj kev hlub li cas?

11 Yehauvas cov tibneeg txawv lub qab ntuj neeg no heev vim lawv txawj hlub lwm leej lwm tus. Lawv yeej ib txwm coj li no. Yexus hais tias, txoj kevcai uas tseem ceeb dua ntais hauv Mauxe Txoj Kevcai yog yuav tsum hlub Vajtswv. Txoj kevcai 2 uas tseem ceeb dua ntais yog yuav tsum hlub kwvtij zej zog. (Mathai 22:37-39) Yexus hais tias sawvdaws yuav paub cov tseem Khixatia vim lawv ib leeg hlub ib leeg. (Nyeem Yauhas 13:34, 35.) Tsis tas li ntawd xwb, cov tseem Khixatia kuj yuav hlub lawv cov yeeb ncuab thiab.​—Mathai 5:43, 44.

12. Yexus hlub tshua tibneeg li cas?

12 Yexus hlub tshua tibneeg kawg li. Nws qhia txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj ib lub zos dhau ib lub. Nws kho cov dig muag pom kev thiab cov lag ntseg hnov lus. Nws kho cov tuag tes tuag taws thiab cov mob ruas zoo huvsi. Nws kuj tsa cov tuag ciaj sawv rov los thiab. (Luka 7:22) Txawm coob tus ntxub Yexus los, nws muab nws txojsia txhiv noob neej txhua tus. Nws yoog tau nws Leej Txiv txojkev hlub. Thoob qab ntuj, Yehauvas Cov Timkhawv xyaum Yexus lawv thiaj hlub tshua lwm leej lwm tus.

13. Yog peb ib leeg hlub ib leeg yuav pab tau lwm tus los paub Yehauvas li cas?

13 Yog peb hlub tshua luag, tej zaum yuav ua rau lawv xav los paub txog peb Leej Txiv Yehauvas thiab. Ib tug txivneej nyob Thaib teb tau mus koom lub rooj sib txoos 3 hnub. Nws pom tias cov kwvtij nkauj muam ib leeg yeej hlub ib leeg tiag tiag. Thaum nws mus txog tsev, nws nrog Yehauvas Cov Timkhawv kawm Vajlugkub, 1 lub lim tiam kawm 2 zaug. Nws kuj kub siab lug qhia tej nws tau kawm rau nws tsev neeg paub. Tom qab 6 lub hlis xwb, nws twb pib nyeem Vajlugkub rau saum sam thiaj pem Tsev Nceeg Vaj lawm. Peb ib leeg puas hlub ib leeg tiag tiag? Xav txog cov lus nug no: ‘Kuv puas mob siab pab kuv tsev neeg, kuv lub koom txoos, thiab cov uas kuv qhia Vajlugkub rau? Kuv puas hlub tibneeg ib yam li Yehauvas hlub?’

HMA THIAB YAJ

14, 15. Tibneeg tiam no coj li cas tiamsis ib txhia tau hloov li cas?

14 Nyob rau tiam kawg tibneeg yuav ntxub qhov zoo thiab yuav tawm tsam kev ncaj ncees. Peb yuav tsum txhob coj li ntawd. Tibneeg yuav tsis tswj lub siab, lawv yuav ua neeg nyaum, thiab ua siab heev. Lawv tsuas ua raws li lawv lub siab ntshaw xwb, tsis paub khuvleej luag.

15 Cov uas heev npaum li tej tsiaj nyaum puas hloov tau? Lawv yeej hloov tau. Phau Vajlugkub tej lus faj lem qhia tias lawv yuav hloov li cas. (Nyeem Yaxaya 11:6, 7.) Cov nqe Vajlugkub ntawd hais tias hma thiab tsov ntxhuav yuav nrog nyuj thiab yaj nyob sib haum xeeb ua ke. Vim li cas lawv yuav nyob tau sib haum xeeb ua ke? Cov lus faj lem hais ntxiv tias: “Vim lub ntiajteb yuav paub txog [Yehauvas] thoob plaws, ib yam li dej puv nkaus nruab hiavtxwv.” (Yaxaya 11:9) Tsiaj yeej tsis paub kawm txog Yehauvas. Yog li ntawd, cov lus faj lem no yog hais txog tibneeg.

Phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus kho tau lub neej! (Saib nqe 16)

16. Phau Vajlugkub kho tau tibneeg tus cwj pwm li cas?

Yeej tsis yoojyim rau lawv hloov, tiamsis Vajtswv lub hwj huam yeej pab tau lawv hloov vim lawv xav ua haum nws siab

16 Yav tas los peb cov kwvtij nkauj muam ib txhia heev npaum li hma tiamsis nimno lawv hloov tau nrog txhua tus nyob sib haum xeeb lawm. Mus rau jw.org/hmn thiab nyeem txog lawv lub neej hauv lub ntsiab me “Vajlugkub Kho Tau Lub Neej.” Cov uas los paub thiab los teev tiam Yehauvas tsis zoo li cov uas ua txuj tuav Vajtswv txojkev ntawm lub ncauj xwb, tiamsis tsis lees yuav txojkev ntawd lub hwjchim. Cov uas coj li ntawd ua txuj pe hawm Vajtswv, tiamsis lawv tes haujlwm qhia tias lawv dag xwb. Tiamsis cov uas los koom nrog Yehauvas haiv neeg muab lub siab ua nruj ua tsiv tso pov tseg lawm. Lawv “muab tus neeg tshiab los hnav, yog tus neeg uas raug muab tsim kom ncaj ncees thiab dawb huv tseeb tiag ib yam li Vajtswv.” (Efexau 4:23, 24) Thaum lawv kawm txog Vajtswv, lawv pom tias lawv yuav tau coj raws li nws tej kevcai. Lawv thiaj hloov lawv tus cwj pwm, lawv txojkev ntseeg, thiab los ua qhov yog qhov zoo. Yeej tsis yoojyim rau lawv hloov, tiamsis Vajtswv lub hwj huam yeej pab tau lawv hloov vim lawv xav ua haum nws siab.

“CIA LI TXAV DEB NTAWM COV NEEG NTAWD”

17. Dabtsi yuav pab peb zam tus cwj pwm tsis zoo?

17 Peb yeej pom tseeb tias tus teev tiam Vajtswv thiab tus tsis teev tiam txawv li cas. Peb yuav tsum ceev faj tsis txhob yoog raws cov uas tsis teev tiam Vajtswv. Peb yuav tau ua li Yehauvas sam hwm es txav deb ntawm cov neeg uas muaj tus cwj pwm li hais hauv 2 Timaute 3:2-5. Txawm li ntawd los, peb yeej zam tsis tau lawv txhua lub sijhawm. Tej zaum cov uas nrog peb kawm ntawv ua ke, ua haujlwm ua ke, thiab peb tsev neeg kiag los yuav muaj tej cwj pwm tsis zoo no. Yog li ntawd, peb yuav tsum ceev faj txhob xyaum coj li lawv. Dabtsi yuav pab tau peb? Peb yuav tsum tuav rawv peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas es rau siab ntso kawm Vajlugkub thiab xaiv cov phoojywg uas hlub nws.

18. Vim li cas lwm tus thiaj yuav xav los paub txog Yehauvas?

18 Peb kuj xav kom lwm tus los paub Yehauvas thiab. Yog li ntawd, cia li thov kom Yehauvas pab koj ua timkhawv txog nws thaum zoo caij zoo nyoog. Qhia rau luag tias koj yog Yehauvas ib tug Timkhawv, thaum luag pom koj coj zoo, luag thiaj qhuas Vajtswv. Yehauvas yog tus uas qhia kom peb paub “tso tej kev phem kev qias thiab tej kev ntshaw uas yog ntiajteb li tseg, thiab ua lub neej uas paub tswj lub siab thiab ua ncaj ncees thiab ua raws li Vajtswv txojkev hauv tiam neeg no.” (Titau 2:11-14) Thaum peb xyaum Yehauvas thiab ua raws li nws lub siab nyiam, lwm tus yuav pom. Tej zaum ib txhia kuj yuav hais tias: “Thov cia peb nrog nej mus thiab, vim peb twb hnov tias Vajtswv nrog nraim nej.”​—Xekhaliya 8:23.

^ nqe 10 Lo lus Kili di-a-npaulau (di·aʹbo·los) txhais tau tias tus uas dag. Phau Vajlugkub thiaj muab lub npe ntawd tis rau Xatas vim nws yog tus uas hais dag txog Vajtswv.