Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Xyaum Yehauvas Txojkev Ncaj Ncees Thiab Kev Khuvleej

Xyaum Yehauvas Txojkev Ncaj Ncees Thiab Kev Khuvleej

“Yuav tsum tu plaub ncaj thiab khuvleej lwm tus ib leeg hlub ib leeg.”​—XEKHALIYA 7:9.

ZAJ NKAUJ: 21, 11

1, 2. (1) Yexus xav li cas txog Mauxe Txoj Kevcai? (2) Cov xibhwb qhia Vajtswv kevcai thiab cov Falixai muab Mauxe Txoj Kevcai hloov li cas?

YEXUS nyiam Mauxe Txoj Kevcai kawg li. Vim li cas? Vim tias txoj kevcai ntawd yog nws Leej Txiv Yehauvas muab rau Mauxe. Yexus hlub nws Leej Txiv tshaj txhua tus tibsi. Cov lus faj lem hauv Ntawv Nkauj 40:8 hais tias: “Au kuv tus Vajtswv, kuv nyiam ua raws li koj lub siab nyiam, koj txoj kevcai nyob hauv kuv lub siab.” Txhua yam uas Yexus ua qhia tias Vajtswv txoj kevcai zoo tshaj plaws, pab tau txhua tus, thiab yuav muaj tiav txhua lo.​—Mathai 5:17-19.

2 Ntshe Yexus tu siab kawg li thaum nws pom cov xibhwb qhia Vajtswv kevcai thiab cov Falixai tau muab nws Leej Txiv tej kevcai hloov raws li lawv siab nyiam. Nws thiaj hais rau lawv tias: “Nej muab ib feem kaum pum hub, xyab txob thiab qhiav daj xyeem.” Yexus hais tias lawv ua raws nkaus li Mauxe Txoj Kevcai thaum hais txog tej yam me me, tiamsis “tej nqes tseem ceeb dua hauv Vajtswv txoj kevcai uas yog tu plaub ncaj thiab kev khuvleej thiab qhov uas xib rau Vajtswv [lawv] ho muab tso tseg lawm.” (Mathai 23:23) Cov Falixai tsis to taub tias ua cas Vajtswv ho muab Mauxe Txoj Kevcai rau lawv coj. Lawv kuj xav tias lawv tsim txiaj dua lwm tus thiab. Tiamsis Yexus paub tias Yehauvas muab tej kevcai no los ua dabtsi, thiab tej kevcai no qhia li cas txog Yehauvas.

3. Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

3 Cov Khixatia tsis tas coj Mauxe Txoj Kevcai lawm tiamsis ua li cas Yehauvas ho tseg Mauxe Txoj Kevcai rau hauv phau Vajlugkub? (Loos 7:6) Rau qhov nws xav kom peb to taub thiab paub siv “tej nqes tseem ceeb,” uas yog tej hauv paus ntsiab lus hauv Mauxe Txoj Kevcai. Zaj tas los no, peb kawm tias yog leejtwg ua raug lwm tus tuag, nws yuav tsum dhia mus rau tej moos cawm siav ib lub. Hauv zaj no peb yuav kawm tias tej moos cawm siav qhia li cas rau peb txog Yehauvas, thiab peb yuav xyaum nws li cas. Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav teb 3 lo lus nug no: (1) Tej moos cawm siav qhia li cas txog Yehauvas txojkev khuvleej? (2) Vajtswv xav li cas txog txojsia? (3) Yehauvas coj ncaj txhua fab li cas? Cia peb kawm seb peb yuav xyaum peb Leej Txiv Yehauvas li cas.​—Nyeem Efexau 5:1.

TEJ MOOS CAWM SIAV NYOB NCAJ KE QHIA TXOG VAJTSWV TXOJKEV KHUVLEEJ

4, 5. (1) Tau npaj li cas thiaj yoojyim rau tus uas tua raug tibneeg khiav mus nkaum hauv lub moos cawm siav, thiab yog vim li cas? (2) Tej no qhia li cas rau peb txog Yehauvas?

4 Yehauvas hais tias cov moos cawm siav yuav tsum nyob ncaj ke thiaj nrhiav tau yoojyim. Nws kom cov Yixayee xaiv 6 lub moos, 3 lub nyob sab dej Yaladee hnub tuaj, 3 lub nyob sab hnub poob. Vim li cas? Ua li no thiaj yoojyim rau tus uas tua raug tibneeg khiav mus cawm siav. (Xwm Txheej Taug Kev 35:11-14) Yuav tsum tho kev zoo zoo kom mus txog tej moos ntawd. (Kevcai 19:3) Tsis tas li ntawd xwb, raws li Yudai tej ntaub ntawv keeb kwm, luag yeej rhais paib tuab ntws taug kev kom nrhiav tau yoojyim. Vim tej moos no nyob hauv tebchaws Yixayee tus uas tua raug lwm tus tsis tas khiav mus nyob lwm tebchaws. Nws thiaj tsis mus teev luag tej vajtswv cuav.

5 Ib tug uas tshawb fawb Vajlugkub tau hais tias lawv ua li ntawd, yoojyim heev rau tus uas tua raug tibneeg khiav mus nkaum. Yehauvas sam hwm tias tus uas txhob txwm tua neeg yuav tsum raug txim tuag. Tiamsis nws kuj sam hwm tias yog leejtwg tua raug luag xwb ces yuav tsum khuvleej, hlub, thiab tiv thaiv tus ntawd. Tej no qhia tias Yehauvas tsis yog ib tug Vajtswv limhiam uas nrhiav kev los teem txim rau nws cov tub qhe. Yehauvas yog tus uas “muaj txojkev khuvleej ntau heev.”​—Efexau 2:4.

6. Cov Falixai puas xyaum Yehauvas txojkev khuvleej? Piav seb.

6 Cov Falixai tsis hlub leejtwg li. Cov Yudai tej ntaub ntawv keeb kwm qhia tias yog leejtwg ua tib qho txhaum ntawd 3 zaug rau tus Falixai, nws yeej tsis zam txim lawm. Yexus qhia tias lawv xav yuam kev lawm, nws thiaj ua lus piv txwv txog tus Falixai thiab tus sau se thov Vajtswv. Tus Falixai hais tias: “Vajtswv, kuv ua koj tsaug uas kuv zoo tsis thooj li lwm tus, tsis hais cov uas ntxo luag, cov ua tsis ncaj, cov uas deev luag pojniam, thiab tsis thooj li tus sau se no.” Yexus tus nru lus yog li cas? Nws qhia tias cov Falixai “saib tsis taus lwm tus,” thiab tsis khuvleej luag li.​—Luka 18:9-14.

Koj puas ua ib tug neeg yoojyim hais lus, luag thiaj xav los thov txim ntawm koj? Yuav tsum txo hwjchim thiaj yoojyim rau luag nrog koj tham (Saib nqe 4-8)

7, 8. (1) Peb yuav xyaum Yehauvas txojkev khuvleej li cas? (2) Vim li cas yuav tsum txo hwjchim thiaj yoojyim rau peb zam txim?

7 Xyaum Yehauvas xwb, txhob xyaum cov Falixai. Cia li khuvleej thiab hlub tshua luag lwm tus. (Nyeem Khaulauxi 3:13.) Txhob ua nyuaj rau luag los thov txim ntawm yus. (Luka 17:3, 4) Nug koj tus kheej li no: ‘Thaum luag ua txhaum rau kuv, kuv puas maj nroos zam? Txawm nws pheej ua rau kuv tu siab los kuv puas zoo siab hlo nrog nws ntaus phoojywg dua?’

8 Yuav kom peb zam txim tau rau lwm tus, peb yuav tsum txo hwjchim. Cov Falixai xav tias lawv zoo dua luag tej, lawv thiaj tsis kheev zam txim li. Tiamsis vim peb yog cov Khixatia, peb yuav tsum txo hwjchim “xam pom lwm tus zoo dua yus” es zam txim rau luag. (Filipi 2:3) Cia peb nug peb tus kheej li no: ‘Kuv puas xyaum Yehauvas es txo hwjchim?’ Yog peb txo hwjchim, yuav yoojyim rau lwm tus thov kev zam txim ntawm peb thiab yoojyim rau peb zam luag lub txim. Yog li ntawd, txhob maj chim sai, cia li maj nroos khuvleej luag thiab zam txim rau luag.​—Laj Lim Tswvyim 7:8, 9.

SAIB TXOJSIA MUAJ NQES THIAJ TSIS TAU RIS LUAG TEJ NTSHAV

9. Yehauvas qhia kom cov Yixayee saib txojsia muaj nqes li cas?

9 Tej moos cawm siav pab tau cov Yixayee kom txhob tau ris tus neeg ncaj ncees tej ntshav. (Kevcai 19:10) Txojsia muaj nqes heev rau Yehauvas, nws ntxub nqaij ntuag ntshav nrog. (Paj Lug 6:16, 17) Nws yog tus dawb huv thiab ncaj ncees, txawm ib tug tua yuam kev raug ib tug los nws kuj tsis txaus siab thiab. Tus uas tua raug luag yuav tau kev khuvleej tiamsis nws yuav tsum piav nws zaj xwm rau cov kev txwj laus ua ntej tso. Yog lawv pom tias tsis yog nws txhob txwm tua tiag, nws mam tau nyob hauv lub moos cawm siav. Nws yuav tsum nyob hauv lub moos cawm siav ntawd mus txog thaum tus pov thawj hlob tuag, txawm yog nyob mus tas nws lub neej los xij. Tej uas tau npaj rau cov Yixayee no qhia tias txojsia muaj nqes kawg li rau Yehauvas. Lawv yuav tsum ua txhua yam xwv thiaj zam dhau tej kev piam sij uas raug txojsia. Lawv ua li no thiaj yog lawv hwm Vajtswv tus uas pub txojsia.

10. Vim li cas Yexus thiaj hais tias cov xibhwb qhia Vajtswv kevcai thiab cov Falixai saib tibneeg txojsia tsis muaj nqes?

10 Cov xibhwb qhia Vajtswv kevcai thiab cov Falixai tsis coj li Yehauvas. Lawv saib txojsia tsis muaj nqes. Yexus thiaj hais rau lawv tias: “Nej muab tus yuam sij qheb txojkev paub coj mus lawm. Nej kuj tsis nkag mus rau hauv, thiab nej tav cov uas tabtom nkag mus.” (Luka 11:52) Ua li cas Yexus thiaj hais li no? Rau qhov twb tsim nyog lawv piav Vajtswv Txojlus rau cov tibneeg thiab pab kom lawv tau txojsia ib txhis. Tiamsis lawv tsis ua li ntawd. Yexus yog “txoj hauv paus siav” los lawv txwv tsis pub leejtwg raws nws qab. (Tubtxib Tes Haujlwm 3:15) Lawv tau coj tibneeg mus raug txojkev puam tsuaj. Lawv saib tibneeg txojsia tsis muaj nqes. Lawv khav theeb, muaj lub siab dub txig thiab ua neeg limhiam tsis khuvleej luag li!

11. (1) Tus tubtxib Povlauj tau qhia li cas tias nws saib txojsia muaj nqes li Yehauvas? (2) Yuav ua li cas peb thiaj mob siab qhia Vajlugkub li Povlauj?

11 Peb yuav xyaum Yehauvas li cas peb thiaj tsis coj li cov xibhwb qhia Vajtswv kevcai thiab cov Falixai? Peb yuav tsum saib txojsia muaj nqes. Tus tubtxib Povlauj tau ua li no. Nws tshaj tawm txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj rau txhua tus. Nws thiaj hais tau tias: “Kuv yuav tsis ris nej sawvdaws tej ntshav.” (Nyeem Tubtxib Tes Haujlwm 20:26, 27.) Ua li, puas yog Povlauj lam qhia kom txhob tau ris luag tej ntshav xwb? Puas yog nws qhia vim Yehauvas txib kom nws qhia xwb? Tsis yog. Povlauj hlub tibneeg heev. Nws saib lawv txojsia muaj nqes thiab xav kom lawv tau txojsia nyob mus ib txhis. (1 Khaulee 9:19-23) Ib yam li Povlauj, peb yuav tsum saib txojsia muaj nqes. Vajtswv xav kom txhua tus ntxeev dua siab tshiab lawv thiaj tau txojsia. (2 Petus 3:9) Yuav kom peb saib txojsia li Yehauvas, peb yuav tsum hlub tibneeg. Thaum peb khuvleej luag peb yuav kub siab lug thiab zoo siab hlo tshaj tawm txoj xov zoo.

12. Vim li cas Vajtswv haiv neeg yuav tsum xyuam xim?

12 Yuav kom peb saib txojsia muaj nqes li Yehauvas, peb yuav tsum tsis txhob lam tau lam phov siav. Txawm peb tsav tsheb, ua haujlwm, ua vaj ua tsev, thiab mus kev sib txoos los peb yuav tsum xyuam xim. Tej txhia xav ua haujlwm nrawm nroos kom txuag tau nyiaj, tiamsis lawv tsis nco ceev faj tsam raug mob. Peb yuav tsum nco ntsoov tias tibneeg txojsia thiab kev noj qab nyob zoo tseem ceeb dua nyiaj txiag thiab sijhawm. Vajtswv ib txwm ua qhov ncaj qhov yog xwb, peb yuav tau xyaum nws thiab. Cov txwj laus yuav tsum hajyam xyuam xim thiab pab kom lwm tus paub ceev faj. (Paj Lug 22:3) Yog ib tug txwj laus hais kom koj xyuam xim, cia li mloog nws hais. (Kalatia 6:1) Saib txojsia muaj nqes li Yehauvas, ‘koj thiaj tsis tau ris luag tej ntshav.’

TXIAV TXIM RAWS LI YEHAUVAS TXOJ KEVCAI

13, 14. Yixayee cov kev txwj laus xyaum Yehauvas txojkev ncaj ncees li cas?

13 Yehauvas sam hwm rau Yixayee cov kev txwj laus kom xyaum nws txojkev ncaj ncees. Thaum muaj nqaij ntuag ntshav nrog, lawv yuav tsum ua li cas? Lawv yuav tsum tshuaj saib txhua yam kom meej. Lawv yuav tsum ua tib zoo tshuaj seb vim li cas nws thiaj tua, lub sijhawm muaj qhov xwm ntawd nws coj cwj pwm li cas, thiab nws lub neej yav tas los zoo li cas. Lawv yuav tsum ua tib zoo tshuaj seb puas yog ntxub es txhob txwm tua los yog tua yuam kev tiag. (Nyeem Xwm Txheej Taug Kev 35:20-24.) Yog muaj timkhawv pom tias nws txhob txwm tua, yuav tsum yog 2 tug rov saud thiaj teem txim tau rau tus uas tua neeg.​—Xwm Txheej Taug Kev 35:30.

14 Tom qab cov kev txwj laus tshuaj saib txhua yam meej thuav lawd, lawv yuav ua li cas ntxiv? Lawv yuav tsum xav txog tus neeg ntawd, tsis yog xav txog nws qhov txhaum xwb. Lawv yuav tsum thoob tsib lawv thiaj pom tias yog vim li cas ho muaj qhov xwm ntawd. Qhov tseem ceeb tshaj, lawv yuav tsum thov Yehauvas pub nws lub hwj huam dawb huv pab kom lawv muaj kev thoob tsib, kev khuvleej, thiab kev ncaj ncees li Yehauvas.​—Khiav Dim 34:6, 7.

15. Cov Falixai xav li cas txog tus neeg muaj txim, tiamsis Yexus ho xav li cas?

15 Cov Falixai tsis txiav txim raws li txojkev hlub. Lawv tsuas xav txog tej kev txhaum uas luag tau ua xwb, tsis xav txog tus neeg ntawd. Thaum Yexus tabtom noj mov hauv Mathai tsev, cov Falixai hais rau Yexus cov thwjtim tias: “Ua cas nej tus xibhwb nrog cov neeg sau se thiab cov neeg muaj txim noj mov ua ke?” Yexus teb tias: “Cov neeg uas tsis muaj mob tsis cheem tsum Kws tshuaj, tsuas yog cov muaj mob thiaj cheem tsum xwb. Nej cia li mus kawm nqe no kom nkag siab hais tias, ‘Kuv ntshaw txojkev hlub, tsis yog ntshaw qhov uas tua tsiaj xyeem,’ rau qhov kuv tsis yog los hu cov neeg ncaj ncees, tiamsis yog los hu cov neeg muaj txim.” (Mathai 9:9-13) Puas yog Yexus hais tias lawv “muaj txim” los tsis ua cas? Tsis yog. Yexus yeej ib txwm tshaj tawm tias txhua tus yuav tsum ntxeev dua siab tshiab. (Mathai 4:17) Yexus pom tias “cov neeg sau se thiab cov neeg muaj txim” ib txhia yeej xav raws nws qab tiag, tsis yog lawv tuaj noj mov xwb. (Malakau 2:15) Tu siab uas cov Falixai tsis muaj kev hlub li Yexus. Lawv ntseeg tias tus neeg txhaum yeej hloov tsis tau li. Lawv tsis xyaum Yehauvas, tus uas khuvleej thiab ua ncaj rau txhua tus.

16. Cov txwj laus uas zaum saum rooj txiav txim yuav tau ua tib zoo tshuaj txog dabtsi?

16 Niaj hnub no cov txwj laus yuav tsum xyaum Yehauvas, tus uas “nyiam qhov uas ua ncaj.” (Ntawv Nkauj 37:28) Lawv yuav tsum tshuaj xyuas thiab “ua tib zoo nug” seb tus uas raug liam puas tau ua txhaum tiag. Yog ua txhaum lawd, lawv ua raws nkaus li phau Vajlugkub qhia lawv thiaj paub txiav txim seb yuav ua li cas. (Kevcai 13:12-14) Cov txwj laus uas zaum saum lub rooj txiav txim yuav tau ua tib zoo tshuaj seb tus uas ua txhaum loj puas ntxeev dua siab tshiab tiag. Nws puas tu siab rau nws tej kev txhaum? Nws muaj tus cwj pwm zoo li cas? Nws lub siab xav li cas? Yeej tsis yoojyim rau lawv paub nws lub siab. (Qhia Tshwm 3:3) Tus uas ua txhaum yuav tsum ntxeev dua siab tshiab thiaj khuvleej tau nws. *​—Saib cov lus hauv qab taw qhia.

17, 18. Yuav ua li cas cov txwj laus thiaj paub tias tus ua txhaum ntxeev dua siab tshiab lawm tiag? (Saib daim duab ntawm sab 15.)

17 Yehauvas thiab Yexus nkawd yeej paub tibneeg lub siab thiab tej uas lawv xav tiamsis cov txwj laus tsis paub. Ua li, koj yog ib tug txwj laus, koj yuav ua li cas thiaj paub tias ib tug twg ntxeev dua siab tshiab lawd? (1) Thov Vajtswv pub tswvyim kev thoob tsib to nrog rau koj. (1 Vajntxwv 3:9) (2) Siv phau Vajlugkub thiab tej ntaub ntawv uas tus qhev ncaj thiab ntse tau npaj seb ib tug uas ntxeev dua siab tshiab coj li cas. Puas yog nws “ntxhov siab raws li ntiajteb” los yog “ntxhov siab raws li Vajtswv pom zoo”? (2 Khaulee 7:10, 11) Tsis tas li ntawd xwb, saib seb phau Vajlugkub piav li cas txog cov uas ntxeev dua siab tshiab thiab cov uas tsis tau ntxeev, seb lawv coj li cas thiab xav li cas.

18 Cov txwj laus yuav tau ua li cas ntxiv? (3) Lawv yuav tsum xav txog tus neeg ntawd, tsis yog xav txog qhov txhaum uas nws tau ua xwb. Xav seb vim li cas nws ho coj li ntawd thiab ho txiav txim siab ua li ntawd? Nws muaj teeb meem dabtsi hauv nws lub neej? Phau Vajlugkub hais tias Yexus, uas yog lub koom txoos Khixatia lub taubhau, “yuav tsis tu plaub raws li nws lub qhov muag pom, lossis tu raws li lub qhov ntsej tau hnov. Nws yuav tu plaub ncaj ncees rau cov pluag, thiab tu rau cov uas tsis muab hlob hauv lub ntiajteb raws li raug cai.” (Yaxaya 11:3, 4) Cov txwj laus, Yexus tsa nej los saib xyuas lub koom txoos, nws yeej yuav pab kom nej paub khuvleej thiab txiav txim ncaj ncees. (Mathai 18:18-20) Zoo siab kawg li uas peb muaj cov txwj laus mob siab txog peb! Lawv kuj pab kom peb ib leeg paub khuvleej ib leeg, thiab ib leeg ua ncaj rau ib leeg.

19. Qhov uas peb kawm txog tej moos cawm siav pab tau koj li cas?

19 Mauxe Txoj Kevcai muaj tej qauv uas “qhia kev paub thiab qhov tseeb” txog Yehauvas thiab nws tej hauv paus ntsiab lus. (Loos 2:20) Tej moos cawm siav hauv Mauxe Txoj Kevcai ua qauv qhia cov txwj laus kom “tu plaub ncaj thiab khuvleej lwm tus,” thiab kom peb “ib leeg hlub ib leeg.” (Xekhaliya 7:9) Yehauvas tsis tau hloov, txawm peb tsis coj Mauxe Txoj Kevcai lawm los nws tseem xav kom peb coj ncaj thiab khuvleej luag lwm tus. Yeej yog ib qho koob hmoov zoo kawg li uas peb tau los pe hawm tus Vajtswv zoo npaum li no. Cia peb xyaum nws tej yeeb yam qhuas lug thiab muab nws ua peb lub chaw cawm siav!

^ nqe 16 Mus saib lub ntsiab “Tej Uas Peb Xav Paub” hauv Phau Tsom Faj Askiv lub 9 Hlis tim 15, 2006 sab 30.