Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

KUV LUB NEEJ

Kuv Xyaum Ua Li Txhua Haiv Neeg Ua

Kuv Xyaum Ua Li Txhua Haiv Neeg Ua

Xyoo 1941, kuv txiv hem kuv niam tias: “Yog koj tseem ua kevcai raus dej thiab ces kuv yeej tsis yuav koj kiag li!” Txawm nws hem li ntawd los, kuv niam tseem ua kevcai raus dej lawm thiab. Yog li ntawd, kuv txiv thiaj tsis yuav kuv niam lawm tiag. Thaum kuv txiv khiav mus lawd, kuv muaj 8 xyoo xwb.

THAUM kuv txiv tsis tau khiav, kuv twb nyiam kawm Vajlugkub lawm. Kuv niam nqa tau ib co ntaub ntawv Vajlugkub los nyeem. Kuv kuj nyiam kawg li thiab. Kuv nyiam saib cov duab heev. Kuv txiv yeej tsis kheev kuv niam qhia Vajlugkub rau kuv li. Tiamsis muaj ntau yam uas kuv xav paub txog, kuv niam thiaj nyiag qhia Vajlugkub rau kuv thaum kuv txiv tsis nyob tsev lawm. Xyoo 1943, thaum kuv muaj 10 xyoo, kuv thiaj muab kuv tus kheej cob rau Yehauvas thiab ua kevcai raus dej hauv lub zos Blackpool, tebchaws Askiv.

PIB TEEV TIAM YEHAUVAS

Txij thaum ntawd los, kuv niam wb mus qhia Vajlugkub tsis tseg. Lub caij ntawd peb nqa lub tshuab paj taub mus tshaj tawm. Cov tshuab paj taub ntawd loj thiab hnyav txog 4 kis lus tawm (10 phaus). Thaum ntawd kuv tseem yau mas hnyav kawg li rau kuv!

Kuv twb xav ua ib tug tho kev thaum kuv muaj 14 xyoos los lawm. Kuv niam kom kuv mus nrog tus kwvtij uas saib xyuas thaj tsam tham (thaud Askiv hu ua “servant to the brethren”). Tus uas saib xyuas thaj tsam thiaj kom kuv xub mus kawm ib txoj haujlwm los yug kuv tus kheej tso. Kuv thiaj mus kawm haujlwm. Thaum kuv ua haujlwm tau 2 lub xyoos lawd, kuv mam rov nug dua ib tug uas saib xyuas thaj tsam seb kuv puas ua tau ib tug tho kev. Nws thiaj teb tias, “Kavtsij ua kiag!”

Lub 4 Hlis xyoo 1949, kuv niam wb thiaj muab wb tej rooj tog huvsi muag thiab pub rau lwm tus. Tom qab ntawd, wb khiav mus nyob lub zos Middleton, ze Manchester thiab pib tho kev ua ke. Plaub lub hlis tom qab thiaj muaj ib tug kwvtij los nrog kuv tho kev ua ke. Npe-ee hais kom wb khiav mus pab ib lub koom txoos tshiab hauv thaj chaw Irlam. Kuv niam ho mus nrog ib tug muam tho kev rau lwm lub koom txoos lawm.

Tsuas muaj tus kwvtij uas nrog kuv wb ob leeg pab coj lub koom txoos xwb vim tsis muaj tsawg leej kwvtij los tuav haujlwm. Thaum ntawd kuv tsuas muaj 17 xyoo xwb. Tom qab no, kuv ho khiav mus rau lub koom txoos Buxton, rau qhov cov tshaj tawm tsis tau muaj coob thiab lawv cheem tsum kev pab heev. Qhov uas kuv ntxov xyaum ua haujlwm li no pab tau kuv heev tom qab no.

Nrog cov kwvtij tshaj tawm ib zaj lus qhuab qhia hauv Rochester, New York, xyoo 1953

Xyoo 1951, kuv rau npe mus txoj Kev Kawm Vajlugkub Kile-a (Watchtower Bible School of Gilead). Tiamsis lub 12 Hlis xyoo 1952, nom tswv ho txib kuv mus ua tub rog. Kuv teb lawv tias kuv tsis kam mus ua rog vim kuv yog ib tug tshaj tawm Vajlugkub puv ntoob. Nom tswv tsis tseev, lawv thiaj teem txim muab kuv kaw hauv tsev loj cuj 6 lub hlis. Thaum kuv tseem nyob tsev loj cuj, kuv ho txais tsab ntawv caw mus kawm Kile-a, uas yog pab 22. Xyoo 1953, lub 7 Hli, lawv mam li tso kuv tawm hauv tsev loj cuj. Thaum ntawd kuv mam li caij lub nkoj hu ua Georgic mus rau lub xeev New York.

Thaum kuv mus txog New York, kuv mus koom lub rooj sib txoos hu ua New World Society Assembly uas ua rau xyoo 1953. Tom qab ntawd kuv mam li caij tsheb nqaj mus rau South Lansing, New York mus kawm Kile-a. Kuv nyuam qhuav tawm tsev loj cuj los xwb, kuv tsis muaj ib lub nyiaj li. Tus nqe npav qes heev tiamsis kuv twb them tsis taus. Thaum kuv nqes tsheb nqaj, kuv tseem tau thov lwm tus nyiaj mus them nqe npav.

TSHAJ TAWM TXAWV TEBCHAWS

Thaum kuv mus kawm Kile-a, cov kwvtij qhia kom peb “xyaum ua li txhua haivneeg ua.” (1 Khaulee 9:22, TMZ) Lawv txib kuv nrog Paul Bruun thiab Raymond Leach mus tshaj tawm rau tebchaws Philippines. Peb tos tau ob peb lub hlis mam li thov tau ntawv vixaj (visa) mus. Thaum thov tau lawd, peb caij nkoj mus rau Rotterdam hauv tebchaws Netherlands. Tom qab ntawd, peb mam li caij nkoj hla Hiavtxwv Meditelene, dhau tus ceg dej Suez Canal, mus rau dej hiavtxwv Indian Ocean mam li mus rau tebchaws Malaysia thiab Hong Kong. Peb caij nkoj tau 47 hnub diam, peb mam li mus txog lub nroog loj Manila hauv tebchaws Philippines, hnub tim 19 lub 11 Hlis xyoo 1954.

Kuv thiab Raymond Leach caij nkoj tau 47 hnub mam li mus txog tebchaws Philippines

Thaum peb mus txog lub tebchaws ntawd, peb yuav tsum yoog lawv tej kev coj noj coj ua thiab kawm lawv yam lus. Cov kwvtij xub txib kom peb mus pab ib lub koom txoos nyob hauv Quezon City. Hauv lub nroog ntawd muaj coob leej ntau tus paub hais lus Askiv. Txawm peb twb tshaj tawm hauv lub nroog ntawd tau 6 lub hlis lawm los, peb tsuas kawm tau ob peb nyuag lo lus Tagalog xwb. Tom qab ntawd, cov kwvtij ho xa peb mus pab ib lub koom txoos txawv, thaum ntawd peb mam li kawm tau lawv cov lus.

Lub 5 Hlis xyoo 1955, Kwvtij Leach wb tau txais ib txoj haujlwm tshiab. Thaum wb mus qhia Vajlugkub los txog, wb pom ob tsab ntawv uas lub koom haum xa tuaj tsa wb ua ob tug uas saib xyuas thaj tsam. Thaum ntawd kuv nyuam qhuav muaj 22 xyoos xwb, tiamsis tes haujlwm ntawd pab tau kuv hajyam “xyaum ua li txhua haivneeg ua.”

Cev ib zaj lus qhuab qhia tom ib lub rooj sib txoos loj ua lus Bicol

Ua cas kuv thiaj hais li ntawd? Lub caij ntawd, cov kwvtij hauv tebchaws Philippines xav tias lawv yuav tsum cev lus qhuab qhia tab meeg sawvdaws ntawm kev thiaj suav tau tias yog ib zaj lus qhia rau sawvdaws. Yog li ntawd, thaum kuv pib tes haujlwm saib xyuas thaj tsam, kuv cev thawj zaj lus qhuab qhia sab nraud ib lub khw. Thaum kuv mus saib cov koom txoos, kuv cev lus qhuab qhia tom tej kiab tej khw, ntawm tej tsev nom tswv, tej chaw ntaus pob, tej tshav puam dhia ua si, lossis ntawm tej kev tshuam. Muaj ib zaug kuv mus qhia hauv lub nroog San Pablo City, tiamsis los nag hlob heev thiaj qhia tsis tau tom tshav puam. Kuv hais rau cov kwvtij uas tuav haujlwm tias tej zaum yuav zoo dua yog tias kuv cev zaj lus qhuab qhia hauv lub Tsev Nceeg Vaj. Tom qab ntawd, cov kwvtij txawm los nug kuv seb, lawv suav puas tau zaj lus qhuab qhia ntawd, rau qhov yog qhia rau hauv tsev xwb, tsis yog cev ntawm tej kev rau sawvdaws hnov.

Thaum kuv mus xyuas cov koom txoos, kuv tsuas so hauv cov kwvtij tsev xwb. Lawv tsis nyob tej lub tsev loj loj kim kim, tiamsis lawv yeej tu ntshis kom huv siab si. Ntau zaus lawv pua lev rau kuv pw hauv pem teb xwb. Tsuas muaj chaw da dej nraum zoov xwb, yog li ntawd kuv thiaj hnav khaubncaws da dej vim muaj neeg nyob ntawm tej pom. Kuv ib txwm tsis muaj tsheb. Yog li ntawd, kuv caij tsheb npav thiab caij nkoj mus tshaj tawm rau tej koog povtxwv xwb.

Txawm kuv tsis tau mus kawm lus Tagalog tom tsev kawm ntawv los, kuv yeej kawm li kuv kawm tau. Kuv ua tib zoo mloog cov kwvtij nkauj muam hais lus thaum peb mus tshaj tawm thiab mus kev sib txoos. Tsis tas li ntawd xwb, cov kwvtij kuj xav pab kom kuv kawm tau lawv cov lus. Kuv zoo siab kawg li uas lawv ua siab ntev qhia kuv thiab lawv tsis npog thaum kuv hais lus yuam kev.

Ntev mus cov kwvtij kuj muab tau ntau yam haujlwm rau kuv ua thiab. Cov haujlwm ntawd ua rau kuv pom tias kuv yuav tau hloov kuv tus kheej thiab yoog tibneeg. Xyoo 1956, thaum Kwvtij Nathan Knorr tuaj tebchaws Philippines, peb muaj ib lub rooj sib txoos rau tag nrho lub tebchaws. Cov kwvtij txib kom kuv ua tus cev lus rau cov neeg tshaj xov xwm. Kuv tsis tau ua tes haujlwm ntawd dua li, tiamsis muaj lwm tus pab qhia kuv. Twb tsis tau muaj ib xyoos, peb rov muaj dua ib lub rooj sib txoos rau tag nrho lub tebchaws. Kuv tau tuav tes haujlwm saib xyuas lub rooj sib txoos. Thaum ntawd Kwvtij Frederick Franz ho tuaj pem lub hauv paus koom haum loj tuaj xyuas peb, kuv thiaj kawm tau ntau yam ntawm nws. Thaum Kwvtij Franz cev zaj lus qhuab qhia, nws hnav ib lub tsho Filipino hu ua barong Tagalog, ua rau cov kwvtij Filipino zoo siab heev. Kuv thiaj pom tias peb yuav tau yoog lwm haiv neeg tiag.

Thaum cov kwvtij hais kom kuv ua tus saib xyuas cheeb tsam, kuv tau hloov ntau yam ntxiv. Lub caij ntawd peb tso daim yeeb yaj kiab The Happiness of the New World Society rau tibneeg saib. Ntau zaus peb tso daim yeeb yaj kiab no rau sab nraum zoov kom sawvdaws thiaj pom. Tiamsis pheej muaj yoov los ntsauv lub teeb tshuab tso yeeb yaj kiab, meem txom heev. Yoov thiaj tuag coob heev lo lub tshuab tag, mas nyuaj tu kawg li! Kuj tsis yoojyim npaj ib qho chaw rau sawvdaws tuaj saib daim yeeb yaj kiab no. Txawm li ntawd los, peb zoo siab heev thaum peb pom tibneeg tuaj kawm txog Yehauvas lub koom haum.

Nyob rau tej koog, muaj cov txiv plig Kav Tos Liv hais kom tej nom tswv txhob tso cai rau peb muaj tej rooj sib txoos. Cov txiv plig tsis xav kom tibneeg hnov tej lus qhuab qhia, lawv thiaj txhob txwm co tswb hauv cov tsev teev ntuj nrov nrov rau lub caij uas peb sib txoos. Txawm tias lawv tawm tsam peb npaum li ntawd los, coob leej tseem los kawm tau qhov tseeb, thiab nimno muaj coob leej ntau tus teev tiam Yehauvas hauv tej zos ntawd lawm.

YUAV TSUM HLOOV NTXIV THIAJ UA TAU HAUJLWM TSHIAB

Xyoo 1959, cov kwvtij ho txib kuv mus ua haujlwm hauv Npe-ee. Kuv thiaj kawm tau ntau yam hauv Npe-ee. Thaum kuv nyob Npe-ee tau ib nyuag ntu, lawv txawm txib kuv mus ncig xyuas tej ceg nyob txawv tebchaws. Muaj ib zaug thaum kuv mus txawv tebchaws, kuv thiaj ntsib ib tug muam uas yog ib tug tubtxib tshaj tawm hauv Thaib Teb hu ua Janet Dumond. Wb sib sau ntawv tau ib ntus. Tom qab no wb thiaj tau sib sau ua neej. Wb teev tiam Yehauvas kaj siab lug ua ke tau 51 lub xyoos.

Janet wb nyob hauv ib lub povtxwv hauv tebchaws Philippines

Kuv zoo siab uas kuv tau mus xyuas Yehauvas cov tibneeg nyob 33 lub tebchaws. Kuv nco Yehauvas txiaj ntsig tias tej haujlwm uas nws muab rau kuv ua thaum kuv tseem hluas pab kom kuv paub yoog lwm haiv neeg thiab lwm yam kev coj noj coj ua. Thaum kuv mus xyuas cov kwvtij nkauj muam nyob txawv tebchaws, kuv mam li pom tseeb tias Yehauvas hlub txhua haiv neeg tiag tiag li.—Tubtxib Tes Haujlwm 10:34, 35.

Wb zoo siab pom cov Timkhawv muaj coob zuj zus tuaj

WB TSEEM HLOOV QEES

Janet wb zoo siab nrog cov kwvtij nkauj muam hauv tebchaws Philippines ua haujlwm ua ke. Wb tseem nyob lub Npe-ee hauv lub nroog Quezon City. Nimno cov tshaj tawm coob tshaj 10 npaug thaum kuv xub mus tshaj tawm 60 xyoo dhau los. Txawm kuv twb ua Yehauvas tes haujlwm tau ntau xyoo lawm los, kuv yuav tsum npaj siab tias Yehauvas txib kuv mus ua yam twg ces kuv yuav tsum yoog kuv thiaj ua tau yam ntawd. Tau ib nyuag ntu no lub koom haum twb hloov lawm ntau heev. Wb thiaj yoog thiab hloov qees nrog Yehauvas lub koom haum.

Wb niaj hnub mus tshaj tawm txoj xov zoo

Wb yeej ua npaum li wb ua tau raws li Yehauvas cob qhia. Tsis muaj ib lub neej zoo tshaj no. Wb kuj nrhiav kev los yoog cov kwvtij nkauj muam sawvdaws, wb thiaj paub pab thiab leg num rau lawv. Tsuav yog Yehauvas zoo siab txib wb ua haujlwm ces wb yeej zoo siab hlo “xyaum ua li txhua haivneeg ua.”

Wb tseem ua haujlwm nyob Npe-ee hauv Quezon City