Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

“Kuv Paub Tias Nws Yuav Sawv Rov Los”

“Kuv Paub Tias Nws Yuav Sawv Rov Los”

“Peb tus kwvluag Laxalau tsaug zog lawm, tiamsis kuv yuav mus tsa kom nws tsim dheev los.”​—YAUHAS 11:11.

ZAJ NKAUJ: 54, 154

1. Matha ntseeg ruaj nreeg li cas? (Saib daim duab ntawm sab no.)

MATHA yog Yexus ib tug thwjtim, nws tabtom quaj nws tus nus vim Laxalau tuag lawm. Puas yuav muaj dabtsi nplig tau nws siab li? Yeej muaj. Yexus cog lus rau nws tias: “Koj tus nus yeej yuav ciaj sawv rov qab los.” Txawm Matha nyuaj siab heev los, nws tso siab plhuav rau Yexus tej lus. Matha thiaj teb tias: “Kuv paub tias nws yuav sawv rov los rau hnub kawg uas tej neeg sawvdaws sawv rov los.” (Yauhas 11:20-24) Matha ntseeg ruaj nreeg tias yav tom hauv ntej cov tuag yuav ciaj sawv rov los tiag. Tiamsis Yexus cia li ua txujci tsa kiag nws tus nus ciaj sawv rov los tib hnub ntawd.

2. Vim li cas koj thiaj xav muaj kev ntseeg ib yam li Matha?

2 Peb paub tias Yexus thiab nws Leej Txiv tsis tau tsa cov tuag ciaj sawv rov los tamsim no. Tiamsis koj puas muaj kev ntseeg npaum li Matha? Koj puas ntseeg ruaj nreeg tias yav tom hauv ntej cov tuag yuav ciaj sawv rov los tiag? Yog koj niam koj txiv, koj pog koj yawg, koj tus txij nkawm, lossis koj tus menyuam tau tas sim neej lawm, koj yeej tos ntsoov lub caij uas koj yuav tau rov pom tus uas koj hlub tshua. Nej yuav muaj kev zoo siab xyiv fab luag ntxhi ua ke mus ib txhis. Zoo siab kawg uas koj yeej muaj peevxwm hais li Matha hais no: ‘Kuv paub tias tus kuv hlub tshua yuav ciaj sawv rov los.’ Txawm peb twb ntseeg lawm los cia peb kawm seb muaj pov thawj dabtsi, cov Khixatia thiaj ntseeg ruaj nreeg tias cov tuag yuav ciaj sawv rov los tiag.

3, 4. Yexus tau ua txujci dabtsi, thiab qhov no txhawb Matha txojkev ntseeg li cas?

3 Matha nyob ze Yeluxalees, nws twb hnov tias Yexus tsa tau tus poj ntsuam hauv Na-i tus tub, tiamsis nws tsis tau pom kiag ntawm qhov muag. Tej zaum Matha kuj hnov txog thaum Yexus tsa Yaila tus ntxhais. Sawvdaws “paub tias tus mentxhais twb tuag lawm tiag.” Txawm li ntawd los Yexus ntsiab nkaus nws txhais tes thiab hais tias, “Mentxhaisʹe, cia li sawv tsees.” (Luka 7:11-17; 8:41, 42, 49-55) Matha thiab Maivliag yeej paub tias Yexus kho tau neeg mob zoo. Nkawd thiaj hais tias yog Yexus nrog lawv nyob ntawd, Laxalau yuav tsis tuag. Tiamsis nimno nkawd tus nus twb tuag lawm. Yog li Matha puas muaj kev cia siab dabtsi lawd? Matha hais tias yav tom hauv ntej, thaum txog “hnub kawg” nws tus nus yeej yuav sawv. Ua li cas nws muaj kev ntseeg ua luaj? Vim li cas peb thiaj ntseeg tau tias yav tom hauv ntej cov neeg uas peb hlub tshua yuav ciaj sawv rov qab los tiag?

4 Peb yeej ntseeg tau tias cov tuag yuav ciaj sawv rov qab los tiag. Cia peb kawm seb muaj pov thawj qhia li cas. Tej zaum koj yuav kawm tau tej yam tshiab thiab. Tej uas peb kawm no yuav txhawb tau koj txojkev ntseeg tias cov uas koj hlub tshua yuav ciaj sawv rov los tiag.

TEJ POV THAWJ UAS PAB PEB MUAJ KEV CIA SIAB

5. Vim li cas Matha ntseeg ruaj nreeg tias Laxalau yuav ciaj sawv rov los?

5 Matha tsis tau hais tias: ‘Kheev lam muaj ib hnub kuv tus nus ciaj sawv rov los.’ Nws hais tias: “Kuv paub tias nws yuav sawv rov los.” Vim li cas Matha muaj kev ntseeg ua luaj? Rau qhov nws paub tias yav tas los Vajtswv twb tsa tau cov tuag ciaj sawv rov los lawm. Txij thaum yau los nws twb kawm paub txog tej ntawd hauv tsev thiab tom tej tsev sablaj. Cia peb kawm seb Vajtswv tau tsa leejtwg ciaj sawv rov los.

6. Matha kawm tias Vajtswv twb tsa leejtwg ciaj sawv rov los lawd?

6 Eliya uas yog ib tug uas cev Vajtswv lus tau ua ntau yam txujci. Nyob hauv lub moos Xalefa, tebchaws Xaidoo muaj ib tug poj ntsuam uas tos txais Eliya. Yehauvas pub hwjchim rau Eliya ua txujci yug tus poj ntsuam thiab nws tus metub, cov hmoov hauv lub tais thiaj tsis tag thiab cov roj hauv lub lam hwj thiaj tsis tu. (1 Vajntxwv 17:8-16) Thaum tus poj ntsuam tus metub tuag, Eliya ua txujci tsa tus metub ciaj sawv rov los. Eliya thov Yehauvas tias: “Au [Yehauvas] uas yog kuv tus Vajtswv, thov tus menyuam no [txojsia] rov los rau hauv nws.” Vajtswv hnov Eliya tej lus thov, tus metub thiaj rov qab ciaj sia. Tus metub no yog thawj tug uas ciaj sawv rov los hauv phau Vajlugkub. (Nyeem 1 Vajntxwv 17:17-24.) Matha yeej hnov txog tej txujci no huvsi.

7, 8. (1) Elisa ua li cas thiaj nplig tau ib leej niam lub siab? (2) Elisa tej txujci qhia li cas txog Yehauvas?

7 Zaum 2 uas neeg ciaj sawv rov los yog nyob hauv lub moos Sunee. Muaj ib tug pojniam Yixayee uas tos txais tus cev Vajtswv lus hu ua Elisa. Tus pojniam thiab nws tus txiv nkawd ib txwm tsis muaj menyuam. Tiamsis vim nkawd zoo siab hlo tos txais Elisa, Yehauvas thiaj pub ib tug metub rau nkawd. Thaum tus metub twb tsis tau nto hluas nws cia li tuag lawm. Leej niam mob siab kawg li, nws thiaj sawv kev tsees mus cuag Elisa. Nws mus 30 kilumev (19 mais) nws mam mus txog lub roob Khamee uas Elisa nyob. Elisa txib nws tus tub qhe Kehaxi mus tsa tus metub tiamsis Kehaxi tsa tsis tau. Elisa thiaj nrog tus pojniam Yixayee ntawd mus rau Sunee.​—2 Vajntxwv 4:8-31.

8 Thaum Elisa mus txog tus metub, nws thov Yehauvas kom tus metub rov ciaj sia tuaj. Yehauvas mloog Elisa tej lus thov ces tus metub txawm ciaj sawv rov los. Thaum leej niam pom tus metub ciaj lawd, nws zoo siab kawg li! (Nyeem 2 Vajntxwv 4:32-37.) Tej zaum nws xav ib yam li Hana. Yehauvas foom koob hmoov rau Hana nws thiaj muaj Xamuyee. Hana ua Yehauvas tsaug vim Nws yog tus “txuas thiab rho txojsia, nws xa tej neeg mus rau hauv [qhov ntxa], thiab coj lawv rov qab los.” (1 Xamuyee 2:6, VTL) Qhov uas Vajtswv tau tsa tus metub hauv lub moos Sunee ciaj sawv rov los ua pov thawj tias Nws muaj hwjchim tsa tau cov neeg tuag sawv.

9. Piav seb zaum 3 uas Vajtswv tsa neeg ciaj sawv rov los yog li cas?

9 Elisa cev Vajtswv lus tau 50 xyoo ces nws txawm mob thiab tuag lawm. Puag tom qab no, muaj neeg tabtom kwv ib tug tuag mus log. Lawv pom dheev ib pab tub sab tuaj ces lawv txawm muab tus tuag pov rhees rau hauv Elisa lub qhov ntxa. Phau Vajlugkub hais tias: “Thaum yawg tuag ntawd mus nphav raug Elisa cov pob txha nws cia li ciaj sawv los nres nroos.” (2 Vajntxwv 13:14, 20, 21) Thaum Matha kawm txog tej no, qhia meej rau nws tias Vajtswv muaj hwjchim kov yeej txojkev tuag. Tej no kuj qhia meej rau peb tias tsis muaj ib yam dabtsi yuav tav tau Vajtswv lub hwjchim.

TIAM UAS COV TUBTXIB NYOB

10. Muaj li cas rau Thanpitha, tiamsis Petus tau ua dabtsi?

10 Phau Vajlugkub Khixatia Cov Nqe Lus Kili sau txog cov uas ciaj sawv rov los. Peb twb kawm txog thaum Yexus tsa tus poj ntsuam hauv Na-i tus tub, thiab thaum nws tsa Yaila tus ntxhais ciaj sawv rov los. Yexus cov tubtxib kuj tsa tau cov tuag ciaj sawv rov los thiab. Tus tubtxib Petus tsa Daukha uas muaj dua ib lub npe hu ua Thanpitha, ciaj sawv rov los. Thaum Petus mus txog, nws mus rau ntawm Daukha thiab thov Vajtswv tas, nws txawm hais tias: “Thanpitha, cia li sawv tsees” ces nws txawm ciaj sawv rov los. Petus mam hu cov Khixatia sawvdaws rov los thiab muab “tus pojniam uas ciaj rov los ntawd cob rau lawv.” Qhov uas nws tsa Daukha ciaj sawv rov los nrov ncha thoob plaws lub moos, mas “muaj neeg coob coob los ntseeg tus Tswv.” Cov uas los ntseeg qhia txoj xov zoo txog Yexus thiab ua timkhawv tias Yehauvas yeej tsa tau cov tuag ciaj sawv rov los tiag.​—Tubtxib Tes Haujlwm 9:36-42.

11. (1) Thaum Luka uas yog ib tug kws kho mob dhia mus txog Yuthikha, nws pom li cas? (2) Qhov txujci no pab tau sawvdaws li cas?

11 Kuj muaj neeg ua timkhawv pom tus tub hluas Yuthikha ciaj sawv rov los thiab. Thaum ib tag hmo Povlauj tabtom qhuab qhia cov kwvtij hauv lub moos Rhau-a, uas nimno yog sab qaum teb hauv tebchaws Rhawkis (Turkey). Yuthikha zaum ntawm qhov rais thiab pheej ncaws dab ntub. Nws txawm tsaug zog looj hlias poob saum txheej tsev 3 los. Tej zaum Luka uas yog ib tug kws kho mob, dhia mus txog ntawm Yuthikha ua ntej thiab pom tias nws tu siav lawm. Thaum Povlauj nqes los txog nws “khwb nkaus puag [Yuthikha] thiab hais tias, ‘Nej tsis txhob ntshai, nws tseem muaj txojsia.’” Lawv pom tias Yuthikha tuag lawm tiag tiamsis Povlauj tsa nws ciaj sawv rov los. Qhov txujci no txhawb tau lawv kawg li.​—Tubtxib Tes Haujlwm 20:7-12.

NTSEEG RUAJ NREEG

12, 13. Rau qhov peb tsis tau pom dua leejtwg ciaj sawv rov los li, tej zaum peb ho muaj lus nug li cas?

12 Tej uas peb kawm no txhawb tau peb zog ib yam li Matha. Peb tus Vajtswv yog tus pub txojsia, yog li ntawd txawm tibneeg tuag lawm los nws muaj hwjchim tsa tau lawv ciaj sawv rov los. Yav thaud Eliya, Yexus, thiab Petus tsa tau tibneeg ciaj sawv rov los vim Vajtswv tseem ua txujci rau tibneeg pom. Ua li, lub caij uas Vajtswv tsis ua txujci ne? Tibneeg puas tseem ntseeg tias yav tom hauv ntej Vajtswv yuav ua txujci tsa cov tuag ciaj sawv rov los thiab? Lawv puas ntseeg ruaj nreeg li Matha uas hais tias: “Kuv paub tias nws yuav sawv rov los rau hnub kawg uas tej neeg sawvdaws sawv rov los.” Ua li cas Matha muaj kev ntseeg ua luaj? Yuav ua li cas peb thiaj muaj kev ntseeg tias thaum txog hnub kawg cov tuag yuav ciaj sawv rov los tiag?

13 Vajtswv cov tub qhe ncaj ncees yeej ib txwm ntseeg ruaj nreeg tias yav tom hauv ntej cov tuag yuav ciaj sawv rov los. Cia peb kawm seb lawv yog leejtwg.

14. Tej uas los raug Aplahas qhia li cas rau peb txog txojkev ciaj sawv rov los?

14 Aplahas tos ntsoov lub caij uas Yiha yuav tau saws qub txeeg qub teg. Tiamsis muaj ib hnub Yehauvas hais rau Aplahas tias: “Cia li coj koj tus tub Yiha, yog koj tib tug tub uas koj hlub, mus rau Mauliya tebchaws thiab muab nws hlawv xyeem rau saum ib lub roob uas kuv yuav qhia koj.” (Chiv Keeb 22:2) Tej zaum Aplahas hnov dheev Yehauvas hais li no, nws xav tsis thoob li. Yehauvas twb cog lus rau Aplahas tias ib tsoom tebchaws hauv ntiajteb yuav tau koob hmoov ntawm nws los. (Chiv Keeb 13:14-16; 18:18; Loos 4:17, 18) Tsis tas li ntawd xwb, Yehauvas hais tias tej koob hmoov ntawd yuav yog “tshwm ntawm Yiha mus.” (Chiv Keeb 21:12) Ua li, yog nws muab Yiha hlawv xyeem lawm, tej koob hmoov yuav tshwm tau ntawm Yiha mus li cas? Tus tubtxib Povlauj piav tias Aplahas yeej ntseeg tias Vajtswv tsa tau cov tuag ciaj sawv rov los. (Nyeem Henplais 11:17-19.) Aplahas puas xav tias tsuas yog ob peb txoos teev lossis ob peb hnub xwb ces Yehauvas yuav tsa Yiha ciaj sawv rov los? Nws yeej tsis paub, tiamsis nws tso siab plhuav tias Yehauvas yeej muaj hwjchim tsa Yiha ciaj sawv rov los tiag.

15. Yauj muaj kev vam kev cia siab li cas?

15 Yauj paub tias yav tom hauv ntej Vajtswv yuav tsa cov tuag ciaj sawv rov los. Yauj hais tias tsob ntoo uas muab ntov lawd txawj hlav ntsuag tuaj tiamsis tibneeg tsis zoo li ntawd. Thaum tibneeg tuag, lawv tsa tsis tau lawv ciaj sawv rov los. (2 Xamuyee 12:23; Ntawv Nkauj 89:48; Yauj 14:7-12; 19:25-27) Tsuas yog Vajtswv tib leeg thiaj tsa tau tibneeg ciaj sawv rov los xwb. Yauj hais tias Yehauvas yuav nco ntsoov nws. (Nyeem Yauj 14:14, 15.) Yauj tsis paub tias yuav ciaj sawv rov los rau hnub twg, tiamsis nws tso siab plhuav rau tus Tswv Tsim. Nws paub tias Vajtswv yuav nco ntsoov nws thiab tsa nws ciaj sawv rov los.

16. Tus tubtxib saum ntuj txhawb Daniyee li cas?

16 Daniyee yog ib tug uas muab siab npuab Yehauvas mus tas nws lub neej, thiab Yehauvas nrog nraim nws. Muaj ib zaug ib tug tubtxib saum ntuj hais rau Daniyee tias nws yog tus “uas ntxim hlub,” kom nws “nyob kaj siab lug” thiab “ua siab tuab.”​—Daniyee 9:22, 23; 10:11, 18, 19.

17, 18. Yehauvas cog lus li cas rau Daniyee?

17 Thaum Daniyee yuav luag muaj 100 xyoo, tej zaum nws xav tias xyov nws lub neej yuav xaus li cas. Daniyee puas ntseeg tias nws yuav ciaj sawv rov los? Nws yeej ntseeg. Thaum Daniyee xaus lus nws sau txog Vajtswv lo lus cog tseg tias: “Koj cia li mus kom txog tom kawg, mas koj yuav tau so siab tus yees.” (Daniyee 12:13) Cov lus ntawd nplig tau Daniyee siab kawg li. Nws paub tias cov tuag tsuas pw tsaug zog xwb, lawv “tsis muaj haujlwm thiab tsis muaj kev xav, tsis muaj kev txawj ntse thiab tsis muaj tswvyim” lawm. (Laj Lim Tswvyim 9:10) Txawm li ntawd los Yehauvas cog lus tseg rau Daniyee tias yav tom hauv ntej nws yuav tau txais nqe zog.

18 Yehauvas tus tubtxib hais rau Daniyee tias: “Thaum txog lub sijhawm kawg koj yuav sawv rov qab los txais koj tej nqis zog.” (Daniyee 12:13, VTL) Daniyee tsis paub tias nws yuav ciaj sawv rov los rau hnub twg. Tiamsis nws paub tias yog nws tuag lawd, nws yuav tau so. Yav tom hauv ntej thaum “txog lub sijhawm kawg” nws yeej yuav tau ciaj sawv rov los.

Koj yeej ntseeg tau ib yam li Matha tias thaum txog hnub kawg cov tuag yuav ciaj sawv rov los (Saib nqe 19, 20)

19, 20. (1) Tej uas peb kawm txog hnub no tau pab Matha li cas? (2) Zaj tom ntej peb yuav kawm txog dabtsi?

19 Yeej muaj pov thawj ntau yam qhia rau Matha tias thaum txog hnub kawg nws tus nus Laxalau yeej yuav ciaj sawv rov los. Thaum peb nyeem Yehauvas tej lus cog tseg rau Daniyee thiab pom Matha txojkev ntseeg ruaj nreeg, kuj txhawb tau peb txojkev ntseeg tias cov tuag yeej yuav ciaj sawv rov los tiag.

20 Qhov uas yav tas los muaj neeg ciaj sawv rov los ua pov thawj tias Vajtswv yeej tsa tau cov tuag ciaj sawv rov los tiag. Vajtswv cov tub qhe ncaj ncees yeej ntseeg ruaj tias yav tom hauv ntej cov tuag yuav ciaj sawv rov los thiab. Ua li, twb tau ntev heev lawm. Thaum twg cov tuag mam ciaj sawv rov los? Puas muaj pov thawj dabtsi qhia tias txawm twb tau ntau xyoo lawm los cov tuag yeej tseem ciaj tau sawv rov los? Yog muaj pov thawj qhia txog tej no, peb kuj yimhuab muaj kev ntseeg, puas yog? Zaj tom ntej yuav teb cov lus nug no.