Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Cia Li Muab Siab Npuab Yehauvas

Cia Li Muab Siab Npuab Yehauvas

“[Yehauvas] yuav ua timkhawv rau kuv thiab koj, thiab rau kuv caj ces thiab koj caj ces mus ib txhis”​—1 XAMUYEE 20:42.

ZAJ NKAUJ: 43, 31

1, 2. Vim li cas qhov uas Yaunathas muab siab npuab Davi ho tsim nyog qhuas?

YAUNATHAS xav tsis thoob li thaum nws pom tus tub hluas Davi ntaus yeej Kaulia! Kaulia loj thiab siab kawg li tiamsis Davi tseem muaj siab tawv tua nws thiab muab nws lub taubhau txiav kiag coj mus rau Yaunathas txiv Vajntxwv Xa-u. (1 Xamuyee 17:57) Yaunathas pom tias Vajtswv nrog nraim Davi. Txij hnub ntawd los, Yaunathas thiab Davi nkawd thiaj sib raug zoo heev. Nkawd cog lus tias nkawd ib leeg yuav npuab siab rau ib leeg mus li. (1 Xamuyee 18:1-3) Yaunathas muab siab npuab Davi mus tas nws sim neej.

2 Txawm Yaunathas tsis tau ua cov Yixayee tus vajntxwv tshiab los, nws yeej muab siab npuab Davi. Thaum Xa-u nrhiav kev tua Davi, Yaunathas txhawj heev. Nws paub tias Davi nkaum hauv tebchaws moj sab qhua ntawm Haulej, nws thiaj mus txhawb kom Davi tso siab plhuav rau Yehauvas. Nws hais tias: “Tsis txhob ntshai, kuv txiv Xa-u txhais tes yuav ua tsis tau li cas rau koj. Koj yuav tau ua vajntxwv kav cov Yixayee, kuv yuav ua koj tus tim xyoob.”​—1 Xamuyee 23:16, 17.

3. Yaunathas muab siab npuab leejtwg tshaj thiab ua cas peb ho paub li ntawd? (Saib daim duab ntawm sab 21.)

3 Peb yeej qhuas cov uas muab siab npuab lwm tus. Tiamsis puas yog peb qhuas Yaunathas vim nws muab siab npuab Davi? Tsis yog. Peb qhuas Yaunathas vim nws muab siab npuab Yehauvas tshaj txhua yam. Nws thiaj tsis khib qhov uas Davi tau los ua vajntxwv. Yaunathas tseem txhawb kom Davi tso siab rau Yehauvas thiab. Nkawd ib leeg npuab siab rau ib leeg thiab npuab siab rau Yehauvas tuag nthi. Nkawd ua tau li nkawd cog tseg no: “[Yehauvas] yuav ua timkhawv rau kuv thiab koj, thiab rau kuv caj ces thiab koj caj ces mus ib txhis.”​—1 Xamuyee 20:42.

4. (1) Yuav ua li cas peb thiaj txaus siab rau peb lub neej? (2) Peb yuav kawm txog dabtsi hauv zaj no?

4 Peb yuav tsum muab siab npuab peb tsev neeg, peb cov phoojywg, thiab peb cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom haum. (1 Thexalaunika 2:10, 11) Tiamsis tus uas peb yuav tsum muab siab npuab tshaj plaws yog Vajtswv Yehauvas. Vim li cas? Vim nws yog tus muab txojsia rau peb! (Qhia Tshwm 4:11) Yog peb muab siab npuab Yehauvas ces peb yuav txaus siab rau peb lub neej. Peb yuav tsum npuab siab rau Yehauvas txawm peb ntsib tej kev txom nyem twg los xij. Hauv zaj no peb yuav kawm tias Yaunathas tus qauv pab tau peb npuab siab rau Yehauvas (1) thaum peb xav tias tsis tsim nyog peb hwm ib tug twg, (2) thaum peb yuav tsum xaiv seb yuav npuab siab rau leejtwg, (3) thaum ib tug kwvtij xav yuam kev txog peb lossis coj tsis ncaj rau peb, thiab (4) thaum nyuaj heev rau peb ua raws li peb tau cog tseg.

THAUM PEB XAV TIAS TSIS TSIM NYOG HWM IB TUG TWG

5. Vim li cas thaum Xa-u ua vajntxwv tsis yoojyim rau cov Yixayee npuab siab rau Yehauvas?

5 Vajntxwv Xa-u tau “zaum saum lub zwm txwv uas yog [Yehauvas] tsa.” Tiamsis nws tsis mloog Yehauvas lus, Yehauvas thiaj tsis nrog nws lawm. (1 Vaj Keeb Kwm 29:23; 1 Xamuyee 15:17-23) Txawm li ntawd los Xa-u tseem tau kav cov Yixayee tau ntau xyoo ntxiv. Vim Xa-u ua ntau yam kev phem, thiaj tsis yoojyim rau Yaunathas thiab cov neeg Yixayee npuab siab rau Yehauvas.

6. Ua cas peb thiaj paub tias Yaunathas npuab siab rau Yehauvas tuag nthi?

6 Txawm Xa-u tsis mloog Yehauvas lus lawm los, Yaunathas tseem npuab siab rau Yehauvas. (1 Xamuyee 13:13, 14) Muaj ib zaug cov Filixatee coj 30,000 lub tsheb nees tuaj ntaus cov Yixayee. Tiamsis Xa-u tsuas muaj 600 leej tub rog xwb. Tsis tas li ntawd, tsuas yog Xa-u thiab Yaunathas thiaj muaj cuab yeej ua rog. Txawm li ntawd los, Yaunathas yeej tsis ntshai li rau qhov nws nco ntsoov Xamuyee cov lus no: “[Yehauvas] saib rau nws lub npe uas loj kawg nws thiaj tsis muab nws haiv neeg tso pov tseg.” (1 Xamuyee 12:22) Yaunathas hais rau tus hluas uas nqa nws tej cuab yeej tias: “Tsis muaj ib yam dabtsi yuav tav tau qhov uas [Yehauvas] cawm peb tsis hais nws siv neeg coob los tsawg.” Nkawd thiaj mus tua cov Filixatee tuag 20 leej. Tom qab ntawd, Yehauvas ua av qeeg ua rau cov Filixatee ras zom zaws thiab ntshai kawg li. Lawv cia li rov sib ntaus sib tua tuag tas. Vim Yaunathas tso siab rau Yehauvas, cov Yixayee thiaj yeej kiag ntsuj rog ntawd.​—1 Xamuyee 13:5, 15, 22; 14:1, 2, 6, 14, 15, 20.

7. Yaunathas puas mloog nws txiv lus?

7 Txawm Xa-u tsis mloog Yehauvas lus lawm los, Yaunathas tseem mloog nws txiv lus, tsuav tsis hla Yehauvas txojcai. Nws tseem pab nws txiv tiv thaiv Yehauvas cov tibneeg.​—1 Xamuyee 31:1, 2.

8, 9. Vim li cas peb yuav tsum hwm cov uas muaj cai saib xyuas thiab kav peb?

8 Yog peb mloog tej nom tswv lus kuj yog peb xyaum li Yaunathas. Yehauvas yog tus cia tej nom tswv muaj “hwjchim” kav peb. Nws thiaj xav kom peb hwm lawv. (Nyeem Loos 13:1, 2.) Txawm tej tug nom tswv coj tsis ncaj es peb tsis xav hwm nws li los, peb yuav tsum saib taus nws. Tsim nyog peb hwm txhua tus uas Yehauvas tso cai los saib xyuas thiab kav peb, tsis yog tej nom tswv xwb.​—1 Khaulee 11:3; Henplais 13:17.

Thaum peb saib taus peb tus txij nkawm, txawm nws ntseeg los tsis ntseeg Yehauvas, kuj qhia tias peb npuab siab rau Yehauvas (Saib nqe 9)

9 Muaj ib tug muam nyob hauv Amelikas qab teb hu ua Eva uas coj tau zoo heev. [1] (Saib cov lus qhia rau zaj no.) Txawm nws tus txiv ua phem npaum li cas los, nws yeej hwm nws tus txiv vim nws muab siab npuab Yehauvas. Tej lub sijhawm nws tus txiv hais lus iab lus daw rau nws vim nws yog Yehauvas ib tug Timkhawv. Muaj tej zaug nws tus txiv ho txiav npawv tsis nrog nws tham lus li thiab. Eva tus txiv kuj hem tias nws yuav coj cov menyuam khiav mus. Tiamsis Eva tsis “ua phem pauj phem li.” Nws xyaum ua ib tug niam tsev zoo npaum li nws ua tau. Nws ua zaub ua mov tos tus txiv, ntxiv ntxhua tus txiv, thiab pab saib xyuas tsev neeg. (Loos 12:17) Thaum nws muaj sijhawm, nws kuj nrog nws tus txiv mus xyuas tej kwvtij kwv luag. Thaum nws txiv yawg tuag, nws tus txiv xav kom lawv mus saib. Tiamsis txiv yawg nyob rau lwm lub nroog, Eva thiaj sawb sim thiab npaj cov menyuam nrog nws tus txiv mus. Thaum mus txog tod, nws nyob sab nraum lub tsev teev ntuj tos nws tus txiv ua kevcai tas lawv mam rov los. Vim Eva ua siab ntev thiab hwm nws tus txiv li no, ntau xyoo tom qab ntawd, nws tus txiv mam pib ua zoo zuj zus rau nws. Nimno nws tus txiv txhawb thiab coj nws mus kev sib txoos. Tej lub sijhawm nws tus txiv kuj nrog nws mus kev sib txoos thiab.​—1 Petus 3:1.

THAUM PEB TXIAV TXIM SEB PEB YUAV TSUM NPUAB SIAB RAU LEEJTWG

10. Yaunathas npuab siab rau leejtwg thiab yog vim li cas?

10 Thaum Xa-u hais tias nws yuav muab Davi tua, Yaunathas ua li cas xwb? Yaunathas yeej hlub nws txiv, tiamsis nws paub tias Yehauvas nrog Davi lawm. Yog li ntawd, Yaunathas thiaj txiav txim siab muab siab npuab Davi thiab ceeb toom kom Davi mus nkaum. Yaunathas kuj thov kom nws txiv Xa-u tsis txhob muab Davi tua thiab.​—Nyeem 1 Xamuyee 19:1-6.

11, 12. Yog peb hlub Yehauvas, peb yuav muab siab npuab Nws li cas?

11 Muaj ib tug muam nyob tebchaws Australia [au·xi·ta·lia] hu ua Mia. Nws yuav tsum txiav txim seb nws yuav npuab siab rau leejtwg ib yam li Yaunathas. Thaum nws tseem kawm Vajlugkub, nws kuj qhia tej uas nws kawm rau nws tsev neeg thiab. Thaum nws qhia lawv tias nws yuav tsis ua Christmas lawm, nws tsev neeg tu siab heev. Lawv xav tias nws tsis hlub lawv, nws thiaj ua li no. Thaum kawg Mia niam hais kom nws tsis txhob mus saib lawv ib zaug li lawm. Mia thiaj hais tias: “Kuv tsis pom qab xav li, rau qhov kuv yeej hlub kuv tsev neeg heev. Tiamsis kuv txiav txim siab muab Yehauvas thiab nws tus Tub tso ua ntej txhua yam. Thaum txog lub rooj sib txoos 2 hnub, kuv thiaj ua kevcai raus dej.”​—Mathai 10:37.

12 Peb yuav tsum tsis txhob muab kev ua si, kev kawm ntawv, lossis yus lub tebchaws, saib hlob dua Yehauvas. Muaj ib tug tub hluas hu ua Luka uas nyiam sib tw ua das lossis chess rau nws lub tsev kawm ntawv. Luka xav pab kom nws lub tsev kawm ntawv yeej theem siab tshaj. Yuav kom lawv yeej, nws yuav tsum nrog lawv sib tw txhua lub lim tiam, ua rau nws tu ncua kev sib txoos thiab kev tshaj tawm. Luka pom tias nws muab qhov ntawd saib hlob dua Yehauvas lawm. Vim li ntawd, Luka thiaj txiav txim siab tso txojkev sib tw ntawd tseg.​—Mathai 6:33.

13. Yog peb npuab siab rau Vajtswv, pab tau peb tsev neeg li cas?

13 Peb yeej muab siab npuab peb tsev neeg, tiamsis tej lub sijhawm tsis yoojyim rau peb ua rau txhua tus hauv peb tsev neeg zoo siab. Ib tug kwvtij hu ua Ken tau hais tias: “Kuv niam laus heev lawm, yog li ntawd kuv xav kom wb mus xyuas nws thiab caw nws tuaj nrog wb nyob zaum puav. Tiamsis kuv pojniam thiab kuv niam nkawd tsis sib haum. Yog kuv ua li kuv niam hais ces kuv pojniam tsis nyiam. Yog ua li kuv pojniam hais ces kuv niam ho tsis nyiam thiab.” Ken thiaj ua tib zoo xav txog tej uas phau Vajlugkub qhia. Nws pom tias nws yuav tsum muab siab npuab nws tus pojniam. Nws thiaj ua tib zoo piav tias vim li cas nws tus pojniam yuav tsum ua zoo rau nws niam. Nws kuj ua tib zoo piav rau nws niam tias vim li cas nws niam yuav tsum saib taus tus nyab.​—Nyeem Chiv Keeb 2:24; 1 Khaulee 13:4, 5.

THAUM IB TUG KWVTIJ XAV YUAM KEV RAU PEB LOSSIS UA TSIS NCAJ

14. Xa-u ua li cas rau Yaunathas?

14 Yog ib tug kwvtij uas saib xyuas peb ua tsis ncaj rau peb, peb yuav tsum muab siab npuab Yehauvas twjywm. Xa-u yog Yehauvas tsa ua vajntxwv, tiamsis nws coj tsis ncaj rau nws tus tub Yaunathas. Nws chim kawg li vim Yaunathas hlub Davi heev. Thaum Yaunathas pab Davi, Xa-u rhuav Yaunathas ntsej muag tab meeg sawvdaws. Txawm li ntawd los, Yaunathas tseem saib taus nws txiv. Yaunathas kuj npuab siab twjywm rau Yehauvas, es txhawb Davi rau qhov nws paub tias Yehauvas twb xaiv Davi los ua tus vajntxwv uas yuav kav cov Yixayee.​—1 Xamuyee 20:30-41, NW.

15. Yog ib tug kwvtij ua tsis ncaj rau peb, peb yuav coj li cas?

15 Niaj hnub no cov kwvtij uas coj cov koom txoos yeej xav ua ncaj rau sawvdaws, tiamsis lawv yog neeg txhaum xwb. Tej lub sijhawm lawv yuav xav yuam kev rau tej yam uas peb ua. (1 Xamuyee 1:13-17) Yog lwm tus tsis to taub peb lossis txiav txim tsis ncaj rau peb, cia peb npuab siab twjywm rau Yehauvas.

THAUM NYUAJ RAU PEB UA RAWS LI PEB TAU COG TSEG

16. Yog peb npuab siab rau Yehauvas, peb yuav ua raws li peb cog tseg li cas?

16 Xa-u xav kom nws tus tub Yaunathas tau ua vajntxwv. Nws tsis xav kom Davi tau ua. (1 Xamuyee 20:31) Tiamsis Yaunathas hlub thiab muab siab npuab Yehauvas. Yaunathas tsis xav txog nws tus kheej, nws thiaj ntaus phoojywg nrog Davi thiab ua txhua yam raws li nws tau cog tseg rau Davi. Cov uas hlub thiab muab siab npuab Yehauvas tiag, yeej “tsis hloov lus li.” Txawm yuav nyuaj npaum li cas los, lawv yuav ua raws li lawv tau cog tseg. (Ntawv Nkauj 15:4) Peb yuav ua li ntawd li cas? Thaum peb ua lag luam, yog peb cog tseg li cas, peb yuav tau ua raws li ntawd thiaj ncaj, txawm yuav tau yuav poob los xij. Hauv lub cuab lub yig kuj zoo ib yam li ntawd. Thaum muaj teeb meem, yog cov txij nkawm ib leeg muab siab npuab ib leeg, ces qhia tias lawv hlub Yehauvas tiag.​—Nyeem Malakhi 2:13-16.

Thaum peb ua luam, peb yuav tsum ua raws li peb tau cog tseg rau qhov peb npuab siab rau Vajtswv (Saib nqe 16)

17. Zaj kawm no pab tau koj li cas?

17 Thaum muaj kev nyuaj siab, cia peb npuab siab rau Yehauvas ib yam li Yaunathas. Txawm peb cov kwvtij nkauj muam ua rau peb tu siab los, peb yuav tsum npuab siab rau lawv. Yog peb ua li ntawd yuav ua rau Yehauvas zoo siab xyiv fab, ces peb yuav zoo siab tshaj plaws li. (Paj Lug 27:11) Yehauvas yeej xav kom peb tau zoo xwb. Yog li ntawd, peb tso siab tias nws yuav tsom kwm peb. Nyob rau lwm zaj, peb yuav kawm txog cov uas nyob rau Davi tiam uas tau npuab siab rau Yehauvas thiab cov uas tau tso Yehauvas tseg lawm.

^ [1] (Saib nqe 9) Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.