Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Tej Uas Peb Xav Paub

Tej Uas Peb Xav Paub

Tus tubtxib Povlauj tau sau tias Yehauvas “yuav tsis cia nej raug kev sim siab dhau li uas nej thev tsis taus.” (1 Khaulee 10:13) Raws li nqe no, puas yog Yehauvas twb paub ua ntej lawm tias peb thev taus yam kev sim siab twg ces nws mam li cia peb raug yam ntawd?

Cia peb xav txog tus qauv no: Muaj ib leej txiv uas teev tiam Yehauvas. Thaum nws tus tub rov txov nws txojsia, mob leej txiv siab kawg li. Nws thiaj xav tias, puas yog Yehauvas twb pom lawm tias nkawd ob niam txiv yuav thev taus tej kev nyuaj siab ntawd, Yehauvas thiaj cia nkawd tus tub ua li ntawd? Nyob rau lub qab ntuj no tus yuav raug kev nyuaj siab li cas los muaj. Yog li ntawd, puas zoo rau peb xav tias Yehauvas yog tus uas txiav txim siab seb peb yuav raug yam xwm zoo li cas?

Cia peb tham txog 1 Khaulee 10:13. Yog peb ua tib zoo kawm txog nqe no, peb yuav pom tias tsis yog peb thev taus yam twg ces Yehauvas mam li cia peb raug yam ntawd. Cia peb kawm seb ua li cas phau Vajlugkub ho hais li ntawd.

(1Yehauvas cia noob neej muaj kev ywj pheej. Nws xav kom peb txiav txim siab rau peb tus kheej. (Kevcai 30:19, 20; Yausua 24:15) Yog peb xaiv qhov zoo ces nws yuav nrog nraim peb thiab coj peb txoj hau kev. (Paj Lug 16:9) Yog peb xaiv qhov phem ces peb yuav tau sau raws li peb tseb. (Kalatia 6:7) Tiamsis yog Yehauvas twb txiav txim siab ua ntej lawm tias peb lub neej yuav mus li cas ces peb kuj tsis tas xaiv seb peb yuav ua qhov zoo los ua qhov phem. Yog Yehauvas ua li no, ces peb tsis muaj kev ywj pheej li, puas yog?

(2Yehauvas tsis tiv thaiv peb txhua lub sijhawm. Tej tug raug xwm txheej phem vim nws mus tom thawj rau lub caij lub nyoog ntawd. (Laj Lim Tswvyim 9:12, TMZ) Yexus tau piav txog 18 leej uas tsev pob los ntaus tuag. Yexus qhia tias qhov xwm txheej ntawd tsis yog tim Vajtswv. (Luka 13:1-5) Yog li ntawd, thaum muaj xwm txheej phem, tsis yog Vajtswv twb txiav txim siab ua ntej lawm tias tus twg yuav dim tus twg yuav tsis dim.

(3Peb yuav tsum muab siab npuab Yehauvas. Xatas liam tias Yehauvas cov tibneeg tsuas pe hawm nws kom lawv tau nws tej koob hmoov xwb. Xatas hais ntxiv tias yog peb raug kev nyuaj siab ces peb yeej yuav tso Yehauvas tseg. (Yauj 1:9-11; 2:4; Qhia Tshwm 12:10) Yog Yehauvas tsis cia peb raug xwm txheej li ces Xatas yuav muaj chaw thuam tias Yehauvas tsis pub peb raug tsam peb ho tso nws tseg tiag.

(4Yehauvas yeej muaj hwjchim pom peb lub neej yav tom hauv ntej, tiamsis nws tsis ua li ntawd. Phau Vajlugkub qhia tias tsuas muaj qee zaus uas Yehauvas thiaj saib yav tom hauv ntej xwb. (Yaxaya 46:10) Tsis yog nws yuav ua li ntawd txhua lub sijhawm. (Chiv Keeb 18:20, 21; 22:12) Yehauvas yog tus muaj kev hlub nws tsis xav tswj peb li ntawd. Nws thiaj cia peb txiav txim siab rau peb tus kheej.Kevcai 32:4; 2 Khaulee 3:17.

Tiamsis ua cas Povlauj ho hais tias Yehauvas ‘yuav tsis cia peb raug kev sim siab dhau li uas peb thev tsis taus’? Cov lus no tsis yog hais tias Yehauvas twb txiav txim siab ua ntej lawm tias peb thev taus yam twg ces nws mam li cia peb raug yam ntawd. Tiamsis Povlauj hais cov lus ntawd rau qhov Yehauvas yuav pab peb rau thaum peb tabtom raug kev nyuaj siab. Txawm peb raug kev nyuaj siab li cas los xij, yog peb tso siab plhuav rau Yehauvas ces nws yeej yuav pab peb thev kom dhau. (Ntawv Nkauj 55:22) Cia peb kawm seb vim li cas Povlauj thiaj hais tau cov lus no.

(1) Tej uas peb raug “txeev tshwm los raug ib tsoom neeg.” Vim peb tseem nyob hauv Xatas lub qab ntuj phem, tej kev nyuaj siab thiaj los raug peb txhua tus. Txawm nyuaj npaum li cas los, yog peb tso siab plhuav rau Yehauvas ces peb yeej yuav thev taus tej kev nyuaj siab ntawd. (1 Petus 5:8, 9) Muab xav rau cov Yixayee thaum ub. Ua ntej Povlauj sau cov lus hauv 1 Khaulee 10:13, nws sau txog tej kev sim siab uas los raug cov Yixayee rau thaum lawv tseem nyob hauv tebchaws moj sab qhua. (1 Khaulee 10:6-11) Cov uas tso siab rau Yehauvas thev dhau tej kev sim siab ntawd. Tiamsis cov uas tsis tso siab rau Yehauvas qaug rau tej ntawd, lawv thiaj tsis muab siab npuab Nws lawm.

(2) “Vajtswv yog tus uas peb tso siab tau.” Yehauvas yeej ib txwm tsom kwm nws cov tub qhe. Nws muab siab npuab “cov uas npuab nws thiab tuav rawv nws tej lus nkaw.” (Kevcai 7:9) Tsis tas li ntawd xwb, nws ib txwm ua raws li nws tau cog tseg. (Yausua 23:14) Peb yeej tso siab tau tias (1) Yehauvas yuav tsis cia peb raug tej kev sim siab dhau qhov uas peb nyiaj tsis taus, thiab (2) nws yeej “yuav qheb kev” rau peb.

Yehauvas “txhawb peb lub siab rau txhua yam kev ceeblaj uas peb raug”

Yehauvas “qheb kev” rau peb li cas? Yehauvas tshem tej kev sim siab uas peb raug los yeej tau, tiamsis Povlauj qhia tias qhov uas Yehauvas qheb kev rau peb yog ‘kom peb thiaj li thev taus.’ Yog li ntawd, nws xav pab kom peb muaj lub dag lub zog uv dhau. Cia peb kawm seb nws yuav pab peb li cas.

  • Yehauvas “txhawb peb lub siab rau txhua yam kev ceeblaj uas peb raug.” (2 Khaulee 1:3, 4) Nws muab nws lub hwj huam dawb huv, phau Vajlugkub, thiab tus qhev ncaj thiab ntse los pab kom peb muaj lub siab tus yees.Mathai 24:45; Yauhas 14:16; Loos 15:4.

  • Yehauvas pub nws lub hwj huam dawb huv los coj peb txoj hau kev. (Yauhas 14:26) Ua ntej peb txiav txim siab ua ib yam twg, lub hwj huam dawb huv yuav pab peb nco txog tej nqe Vajlugkub thiab tej hauv paus ntsiab lus, xwv peb thiaj txiav txim siab tau zoo.

  • Yehauvas txib nws cov tubtxib saum ntuj los pab peb.Henplais 1:14.

  • Yehauvas kuj siv peb cov kwvtij nkauj muam Khixatia los pab txhawb peb lub zog thiab.Khaulauxi 4:11.

Yog li ntawd, peb kawm tau li cas hauv 1 Khaulee 10:13 no? Peb kawm tau tias tsis yog peb thev taus yam twg ces Yehauvas mam li cia peb raug yam ntawd. Thiab thaum peb raug kev nyuaj siab, yog peb tso siab rau Yehauvas ces nws yuav pab kom peb uv dhau. Nws yeej yuav qheb kev rau peb kom thev dhau txhua yam kev nyuaj siab.