Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Tus Nqe Txhiv Yog Yam “Zoo Kawg Nkaus” Uas Peb Leej Txiv Tau Pub

Tus Nqe Txhiv Yog Yam “Zoo Kawg Nkaus” Uas Peb Leej Txiv Tau Pub

“Txhua yam zoo uas pub rau peb thiab txhua yam uas zoo kawg nkaus . . . yeej yog los ntawm leej Txiv.”YAKAUNPAU 1:17.

ZAJ NKAUJ: 148, 5

1. Tus nqe txhiv qheb kev li cas rau peb?

QHOV uas Yexus Khetos tuag theej peb lub txhoj tau qheb kev rau noob neej txais ntau yam koob hmoov. Koob hmoov dabtsi? Adas cov xeeb ntxwv tus twg nyiam kev ncaj ncees ces tus ntawd yuav tau nrog Vajtswv ua ib cuab ib yig yav tom hauv ntej. Tsis tas li ntawd xwb, cov uas mloog lus yuav tau ua neej kaj siab lug hauv lub ntiajteb no mus ib txhis. Puas yog tus nqe txhiv qheb kev rau noob neej tau koob hmoov xwb? Tsis yog. Tus nqe txhiv kuj txhawb nqa Vajtswv txojkev ncaj ncees. Qhov ntawd tseem ceeb heev rau txhua leej txhua tus tsis hais cov nyob saum ntuj los cov nyob hauv ntiajteb.Henplais 1:8, 9.

2. (1) Yexus qhia kom nws cov thwjtim thov Vajtswv txog tej yam tseem ceeb twg? (Saib daim duab ntawm sab no.) (2) Hauv zaj no peb yuav kawm txog 3 yam twg?

2 Kwvlam li 2 xyoos ua ntej Yexus tuag, nws tau qhia nws cov thwjtim kom thov Vajtswv li no: “Peb leej Txiv uas nyob saum ntuj, thov sawvdaws hwm koj lub npe kom dawb huv. Thov cia koj lub tebchaws [Nceeg Vaj] los. Thov cia muaj raws li koj lub siab nyiam rau hauv ntiajteb ib yam li muaj saum ntuj ceeb tsheej.” (Mathai 6:9, 10) Tus nqe txhiv pab kom Vajtswv lub npe dawb huv, pab txhawb Vajtswv lub Nceeg Vaj, thiab pab kom txhua yam muaj tiav raws li Vajtswv lub siab nyiam. Cia peb kawm ntxiv txog 3 yam no.

THOV SAWVDAWS HWM KOJ LUB NPE KOM DAWB HUV

3. (1) Yehauvas lub npe qhia li cas txog nws? (2) Xatas tau rhuav Vajtswv lub npe li cas?

3 Thaum Yexus qhia nws cov thwjtim thov Vajtswv, nws xub qhia lawv thov kom Vajtswv lub npe dawb huv. Yehauvas lub npe qhia tias nws yog tus muaj hwjchim loj dua ntais thiab tsis muaj leejtwg ncaj ncees npaum li nws. Yexus kuj muab Yehauvas hu ua “leej Txiv uas dawb huv.” (Yauhas 17:11) Yog li ntawd, txhua yam uas Yehauvas ua yeej dawb huv tibsi. Txawm Yehauvas yog ib tug Vajtswv zoo kawg nkaus los, Xatas tseem liam tias Yehauvas tsis muaj cai rhawv kevcai rau tibneeg coj. Nws tau hais lus dag txog Yehauvas thiab ua saib tsis taus nws lub npe.Chiv Keeb 3:1-5.

4. Yexus tau txhawb kom Vajtswv lub npe dawb huv li cas?

4 Yexus saib Yehauvas lub npe rau nqe heev nws thiaj nrhiav kev los txhawb kom Yehauvas lub npe dawb huv. (Yauhas 17:25, 26) Yexus lub neej thiab nws tes haujlwm qhia rau sawvdaws pom tias Vajtswv tej kevcai yeej ncaj ncees thiab tsim nyog sawvdaws coj. (Nyeem Ntawv Nkauj 40:8-10.) Txawm Xatas ua rau Yexus raug tsim txom thiab tuag txom nyem ntsuav los, Yexus yeej tseem muab siab npuab Yehauvas tuag nthi. Yexus tus qauv ua pov thawj tias ib tug neeg zoo kawg nkaus yeej coj tau raws li Yehauvas tej kevcai.

5. Peb yuav coj li cas thiaj qhia tias peb saib Yehauvas lub npe rau nqe?

5 Yehauvas xav kom peb coj li cas thiaj qhia tias peb saib Nws lub npe rau nqe? Yehauvas xav kom peb ua neeg dawb huv. (Nyeem 1 Petus 1:15, 16.) Peb yuav ua neeg dawb huv li cas? Peb yuav tsum pe hawm Yehauvas tib leeg xwb thiab zoo siab hlo mloog nws lus. Txawm peb raug tawm tsam los, peb yuav ua npaum li peb ua tau los coj peb lub neej kom raws li Yehauvas siab nyiam. Yog peb ua li ntawd ces luag yuav qhuas Vajtswv lub npe. (Mathai 5:14-16) Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav qhia kom sawvdaws pom tias nws tej kevcai yeej zoo tiag, Xatas lam iab hiam xwb. Muaj tej zaum peb yuav ua tau yuam kev vim peb yog neeg txhaum. Thaum peb ua tau yuam kev, cia peb ntxeev dua siab tshiab es tswj peb lub siab kom txhob ua tej uas yuav rhuav tau Yehauvas lub npe ntxiv lawm.Ntawv Nkauj 79:9.

6. Txawm peb yog neeg txhaum los, ua cas Yehauvas ho suav tias peb yog neeg ncaj ncees?

6 Yehauvas yuav zam peb lub txim yog peb muaj kev ntseeg rau tus nqe txhiv, txawm peb yog cov xaiv tseg los yog lwm pab yaj. Yehauvas txaus siab txais yuav cov uas tau muab lawv lub neej cob rau nws. Yehauvas suav tias cov xaiv tseg yog neeg ncaj ncees, nws thiaj saws lawv los ua nws cov tub. Nws kuj suav tias cov uas yog lwm pab yaj ncaj ncees thiab, nws thiaj nrog lawv ntaus phoojywg. (Yauhas 10:16; Loos 5:1, 2; Yakaunpau 2:21-25) Yog li ntawd, tus nqe txhiv thiaj qheb kev rau peb los nrog Vajtswv sib raug zoo thiab los txhawb Vajtswv lub npe kom dawb huv.

THOV CIA KOJ LUB NCEEG VAJ LOS

7. Tus nqe txhiv qheb kev rau Vajtswv lub Nceeg Vaj foom koob hmoov rau noob neej li cas?

7 Yexus tau qhia kom nws cov thwjtim thov Vajtswv li no: “Thov cia koj lub tebchaws [Nceeg Vaj] los.” Tus nqe txhiv txhawb tau Vajtswv lub Nceeg Vaj li cas? Twb yog muaj tus nqe txhiv, Yehauvas thiaj xaiv cov 144,000 leej hauv ntiajteb no mus nrog Yexus ua pov thawj thiab ua vajntxwv kav nws lub Nceeg Vaj saum ntuj ceeb tsheej. (Qhia Tshwm 5:9, 10; 14:1) Lawv yuav nrog Yexus ua pov thawj thiab ua vajntxwv kav 1,000 xyoo. Lub caij ntawd, Yehauvas yuav siv lub Nceeg Vaj los kho lub ntiajteb kom rov ua ib lub vaj kaj siab thiab yuav kho noob neej kom rov zoo kawg nkaus tsis muaj txhaum. Thaum kawg tag nrho Yehauvas cov tub qhe uas nyob saum ntuj thiab hauv ntiajteb yuav los koom ua ib cuab ib yig mus li. (Qhia Tshwm 5:13; 20:6) Yexus yuav muab Xatas rhuav tshem mus thiab yuav kho tej teeb meem uas Xatas tau tsim huvsi.Chiv Keeb 3:15.

8. (1) Yexus tau ua li cas nws cov thwjtim thiaj pom tias lub Nceeg Vaj tseem ceeb? (2) Peb yuav txhawb lub Nceeg Vaj li cas?

8 Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiajteb, nws tau pab nws cov thwjtim pom tias Vajtswv lub Nceeg Vaj tseem ceeb npaum li cas. Nws tau ua li ntawd li cas? Tom qab Yexus ua kevcai raus dej tas, nws txawm pib tshaj tawm “txoj xov zoo hais txog Vajtswv lub tebchaws [Nceeg Vaj]” rau txhua qhov. (Luka 4:43) Tsis tas li ntawd xwb, ua ntej Yexus mus saum ntuj, nws hais kom nws cov thwjtim ua timkhawv txog nws “mus thoob qab ntuj kawg.” (Tubtxib Tes Haujlwm 1:6-8) Vim muaj tes haujlwm no, tibneeg thiaj los paub txog tus nqe txhiv. Yog lawv mloog Yehauvas lus, lawv yuav tau los ua lub Nceeg Vaj li pejxeem. Cia peb zwm rau Vajtswv lub Nceeg Vaj es pab cov xaiv tseg mus tshaj tawm txoj xov zoo kom thoob plaws lub ntiajteb.Mathai 24:14; 25:40.

CIA MUAJ RAWS LI KOJ LUB SIAB NYIAM

9. Vim li cas peb thiaj tso siab tias Yehauvas lub ntsiab yeej yuav muaj tiav xwb xwb li?

9 Yexus tau qhia nws cov thwjtim thov ntxiv tias: “Cia muaj raws li koj lub siab nyiam.” Yexus hais li no vim txhua yam uas Yehauvas tau hais lawd yeej yuav muaj tiav xwb xwb li. (Yaxaya 55:11) Txawm Xatas tau fav xeeb tawm tsam Yehauvas los, nws yeej rhuav tsis tau Yehauvas lub ntsiab li. Thaum chiv keeb, Yehauvas yeej tsim tau Adas thiab Eva nkawd zoo kawg nkaus tsis muaj txhaum. Nws xav kom nkawd cov xeeb leej xeeb ntxwv huam vam mus nyob puv ntiajteb. (Chiv Keeb 1:28) Tiamsis nkawd tsis mloog Yehauvas lus. Yog tias Adas thiab Eva nkawd tuag tsis muaj ib tug xeeb ntxwv li ces Vajtswv lub ntsiab yuav tsis muaj tiav. Yehauvas thiaj cia nkawd muaj metub menyuam. Tus nqe txhiv thiaj li qheb kev rau nkawd cov xeeb leej xeeb ntxwv los nrog Yehauvas sib raug zoo. Cov uas muaj kev ntseeg rau tus nqe txhiv yuav tau ua neeg zoo kawg nkaus thiab yuav tau txojsia nyob mus ib txhis. Yehauvas hlub noob neej kawg li. Nws xav kom peb rov tau lub neej zoo li thaum chiv thawj.

10. Tus nqe txhiv qheb kev li cas rau cov tuag?

10 Muaj tsheej plhom leej uas tau tuag lawm tiamsis lawv tsis tau paub Yehauvas. Yuav muaj li cas rau lawv xwb? Vim muaj tus nqe txhiv, lawv yuav tau sawv ciaj rov los. Lawv thiaj tau kawm txog Yehauvas thiab tau txojsia ntev dhawv mus ib txhis. (Tubtxib Tes Haujlwm 24:15) Yehauvas xav kom txhua tus nyob mus ib txhis. Nws thiaj yog tus yuav pub tau txojsia rau noob neej. Yog li ntawd, thaum nws tsa cov tuag sawv rov los, nws yuav yog lawv Leej Txiv. (Ntawv Nkauj 36:9) Thaum Yexus qhia nws cov thwjtim thov Vajtswv, nws thiaj muab Yehauvas hu ua “peb leej Txiv uas nyob saum ntuj.” (Mathai 6:9) Yehauvas pub hwjchim rau Yexus tsa tau cov tuag sawv rov los. Yexus thiaj hais tias: “Kuv yog qhov uas ciaj sawv rov los thiab yog txojsia.”Yauhas 6:40, 44; 11:25.

11. Vajtswv xav kom cov neeg “coob coob” ua dabtsi?

11 Yexus kuj hais tias: “Leejtwg ua raws li Vajtswv lub siab nyiam, tus ntawd yog kuv li kwv, kuv li muam thiab kuv niam.” (Malakau 3:35) Yehauvas xav kom txhua haiv neeg, txhua xeem, thiab txhua yam lus los teev tiam nws. Phau Vajlugkub thiaj hais tias lawv yog “ib pab neeg coob coob tsis muaj leejtwg suav txheeb.” Lawv muaj kev ntseeg rau tus nqe txhiv thiab lawv xav ua raws li Vajtswv lub siab nyiam. Lawv ua ke qhuas Vajtswv li no: “Txojkev dim nyob ntawm peb tus Vajtswv uas zaum saum lub zwm txwv thiab nyob ntawm tus Menyuam Yaj.”Qhia Tshwm 7:9, 10.

12. Yexus zaj lus thov pab tau peb to taub li cas txog Yehauvas lub ntsiab?

12 Yexus zaj lus thov pab tau peb kawm ntau yam txog Yehauvas thiab nws lub ntsiab. Peb kawm tau li cas? (1) Peb yuav tsum hwm Yehauvas thiab ua kom nws lub npe dawb huv. (Yaxaya 8:13) Tus nqe txhiv pab peb qhuas Yehauvas lub npe thiab tso tau peb dim. Muaj tseeb li ntawd vim Yexus lub npe txhais tias “Yehauvas yuav cawm kom dim.” (2) Vim muaj tus nqe txhiv, Yehauvas lub Nceeg Vaj yuav foom koob hmoov nplua mias rau cov uas mloog lus. (3) Peb tso siab plhuav tias txhua lo uas Yehauvas tau hais lawm yuav tsum muaj tiav xwb, tsis muaj leejtwg yuav txwv tau.Ntawv Nkauj 135:6; Yaxaya 46:9, 10.

RIS YEHAUVAS TXIAJ NTSIG RAU TUS NQE TXHIV

13. Ua cas peb thiaj ua kevcai raus dej?

13 Yog peb nco Yehauvas txiaj ntsig rau tus nqe txhiv ces peb yuav muab peb lub neej cob rau Yehauvas thiab ua kevcai raus dej. Qhov ntawd qhia tias peb muaj kev ntseeg rau tus nqe txhiv thiab peb “yog tus Tswv li” lawm. (Loos 14:8) Thaum peb ua kevcai raus dej ces twb yog peb thov kom Yehauvas pub peb “muaj lub siab dawb paug” teev tiam nws tiag. (1 Petus 3:21) Yehauvas puas ua raws li peb thov? Nws yeej ua. Yehauvas thiaj cia tus nqe txhiv ntxuav kom peb dawb huv. Peb tso siab plhuav tias Yehauvas yuav pub txhua yam rau peb raws li nws tau cog tseg.Loos 8:32.

Peb puas nco Yehauvas txiaj ntsig rau tus nqe txhiv? (Saib nqe 13, 14)

14. Ua cas Yehauvas thiaj sam hwm kom peb hlub lwm leej lwm tus?

14 Yehauvas hlub peb heev, nws thiaj ua txhua yam rau peb. Nws xav kom cov uas pe hawm nws muaj kev hlub ib yam li nws. (1 Yauhas 4:8-11) Yog peb hlub tibneeg ces qhia tseeb tias peb xav “yog leej Txiv uas nyob saum ntuj li tub.” (Mathai 5:43-48) Ob txoj kevcai uas tseem ceeb dua ntais thiaj yog li no: Hlub Yehauvas thiab hlub kwvtij zej zog. (Mathai 22:37-40) Yog peb hlub tibneeg ces peb yuav mus tshaj tawm txoj xov zoo txog Vajtswv lub Nceeg Vaj. Yog peb hlub lwm tus, thiab yimhuab hlub peb cov kwvtij, ces phau Vajlugkub hais tias txojkev hlub rau Yehauvas “kuj tiav kiag rau hauv peb” lawm.1 Yauhas 4:12, 20.

VIM MUAJ TUS NQE TXHIV YEHAUVAS THIAJ FOOM KOOB HMOOV RAU NOOB NEEJ

15. (1) Tus nqe txhiv qheb kev li cas rau peb tamsim no? (2) Tus nqe txhiv yuav qheb kev li cas rau peb yav tom hauv ntej?

15 Yehauvas hais tias yog peb muaj kev ntseeg rau tus nqe txhiv, nws yuav “ntxuav” tau peb lub txim huvsi mus. (Nyeem Tubtxib Tes Haujlwm 3:19-21.) Zoo li peb tau kawm, tus nqe txhiv qheb kev rau Yehauvas saws ib txhia neeg mus ua nws cov tub nyob saum ntuj ceeb tsheej. Cov ntawd yog cov xaiv tseg. (Loos 8:15-17, NW) Nws kuj nqua hu cov uas yog lwm pab yaj los koom nrog nws tsev neeg hauv ntiajteb thiab. Tom qab uas lwm pab yaj ua neeg zoo kawg nkaus lawd, lawv yuav raug sim rau zaum kawg nkaus. Yog lawv muab siab npuab Yehauvas tiag, nws yuav saws lawv los ua nws cov menyuam thiab. (Loos 8:20, 21; Qhia Tshwm 20:7-9) Yehauvas yeej yuav hlub nws cov menyuam mus ib txhis li. Tus nqe txhiv tseem yuav qheb kev rau peb txais koob hmoov ntxiv rau yav tom hauv ntej thiab mus ib txhiab ib txhis. (Henplais 9:12) Tus nqe txhiv uas Yehauvas pub rau peb muaj nqes heev, tsis muaj leejtwg yuav txeeb tau mus.

16. Tus nqe txhiv tso tau peb dim li cas?

16 Ntxwg Nyoog puas txwv tau kom peb txhob koom tau Yehauvas tsev neeg? Yog peb ntxeev dua siab tshiab lawm tiag yeej tsis muaj leejtwg yuav txwv tau peb li. Nco ntsoov tias Yexus tuag “tib zaug” xwb tus nqe txhiv twb txwm nkaus lawm. (Henplais 9:24-26) Adas ua rau noob neej raug kev ploj kev tuag, tiamsis Yexus txojkev tuag pub txojsia ib txhis tsis kawg rau noob neej. Tus nqe txhiv tso tau peb dim ntawm Xatas lub qab ntuj no. Tsis tas li ntawd xwb, peb tsis txhawj tsis ntshai txojkev ploj kev tuag lawm.Henplais 2:14, 15.

17. Yehauvas txojkev hlub pab tau koj li cas?

17 Txhua lo lus cog tseg uas Yehauvas tau hais yeej yuav muaj tiav tibsi. Tej kevcai uas Yehauvas tsa los tswj tej huab cua thiab tej dej nag yeej tsis hloov. Yog li ntawd, Yehauvas yeej tsis hloov li thiab. Nws yeej yuav ua raws li nws tau cog tseg. (Malakhi 3:6) Tsis yog Yehauvas pub txojsia rau peb xwb, tiamsis nws pub nws txojkev hlub rau peb thiab. Phau Vajlugkub hais tias: “Peb thiaj paub thiab tso siab rau txojkev hlub uas Vajtswv hlub peb. Vajtswv yog txojkev hlub.” (1 Yauhas 4:16) Nws tej lus cog tseg yuav muaj tiav txhua lo huv tibsi. Tshuav tsis ntev lawm xwb, Vajtswv yuav muab lub ntiajteb kho ua ib lub vaj kaj siab zoo nkauj heev. Txhua tus hauv lub Vaj Kaj Siab yuav txawj sib hlub sib pab ib yam li Yehauvas. Thaum ntawd tag nrho Yehauvas cov tub qhe, tsis hais cov nyob saum ntuj ceeb tsheej thiab cov nyob hauv ntiajteb no, yuav hais tias: “Thov kom peb tus Vajtswv tau tej lus qhuas thiab koob meej thiab tswvyim thiab tej lus ua tsaug thiab meej mom thiab hwjchim thiab lub zog mus ib txhis tsis kawg. Amee.”Qhia Tshwm 7:12.