Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Yeej Yuav Muaj Tiav Raws Li Yehauvas Lub Ntsiab!

Yeej Yuav Muaj Tiav Raws Li Yehauvas Lub Ntsiab!

“Kuv hais lawm mas kuv yuav ua kom tiav, kuv npaj siab lawm, kuv yuav ua kom tau.”YAXAYA 46:11.

ZAJ NKAUJ: 147, 149

1, 2. (1) Yehauvas tau qhia peb txog dabtsi? (2) Yaxaya 46:10, 11 thiab 55:11 qhia meej rau peb li cas?

THAWJ nqe hauv phau Vajlugkub hais tias: “Chiv keeb thaum ub Vajtswv tsim lub ntuj thiab lub ntiajteb.” (Chiv Keeb 1:1) Vajtswv tsim tej hnub qub saum nruab ntug ntau heev suav tsis txheeb. Tej peb pom no tsuas yog pom sab nraum phij sam xwb. Tshuav ntau yam uas peb tseem tsis tau paub txog lub qab ntuj khwb, xws li tej sab hnub thiab lub zog ntiajteb lossis gravity. (Laj Lim Tswvyim 3:11) Txawm peb tsis tau paub txog tej no los, Yehauvas twb qhia peb txog nws lub ntsiab rau lub ntiajteb thiab noob neej lawm. Vajtswv tsim kom neeg muaj yam ntxwv zoo li nws thiab kom lawv ua neej kaj siab lug nyob hauv ntiajteb. (Chiv Keeb 1:26) Tsis tas li ntawd xwb, noob neej yuav ua Vajtswv cov menyuam thiab nws yuav ua lawv Leej Txiv.

2 Chiv Keeb tshooj 3 qhia tias muaj ib tug xav muab Yehauvas lub ntsiab rau noob neej rhuav tshem. (Chiv Keeb 3:1-7) Tiamsis Yehauvas yeej kho tau, tsis muaj leejtwg tav tau nws. (Yaxaya 46:10, 11; 55:11) Peb tso siab tau tias Yehauvas yeej yuav ua kom tiav raws li nws lub ntsiab rau noob neej. Nws yeej yuav tsis ncua sijhawm li.

3. (1) Thaum peb kawm Vajlugkub, peb xub kawm txog dabtsi? (2) Ua cas zoo rau peb kawm txog tej ntawd? (3) Hauv zaj no, peb yuav kawm txog cov lus nug twg?

3 Thaum peb nyuam qhuav kawm Vajlugkub, peb xub kawm txog Vajtswv lub ntsiab rau lub ntiajteb thiab noob neej. Peb kuj kawm txog qhov uas Yexus los tuag txhiv noob neej kom thiaj muaj tiav raws li Vajtswv lub ntsiab. Peb twb paub li ntawd lawm, tsim nyog peb mus qhia rau lwm tus paub thiab. Ib lub caij uas zoo yog thaum peb mus caw tibneeg tuaj nrog peb ua kevcai nco txog Yexus txojkev tuag. (Luka 22:19, 20) Cov uas tuaj koom peb hmo tshwj xeeb ntawd yuav kawm tau ntau yam txog Vajtswv lub ntsiab. Cia peb ua tib zoo xav seb peb yuav hais li cas tibneeg thiaj xav tuaj koom peb. Hauv zaj no, peb yuav kawm txog 3 lo lus nug no: Vajtswv lub ntsiab rau lub ntiajteb thiab noob neej yog dabtsi? Ua cas ho tsis tau muaj tiav raws li Vajtswv lub ntsiab? Ua cas tus nqe txhiv ho pab kom muaj tiav raws li Vajtswv lub ntsiab?

VAJTSWV LUB NTSIAB YOG DABTSI?

4. Ib puas tsav yam puag ncig peb “qhia Vajtswv tus hwjchim ci ntsa iab” li cas?

4 Yehauvas yog tus Tswv Tsim. Nws tsim tau ib puas tsav yam zoo kawg nkaus li. (Chiv Keeb 1:31; Yelemi 10:12) Thaum peb pom txhua yam uas Yehauvas tau tsim, tsis hais yam loj yam me, nyias muaj nyias chaw thiab nyias muaj nyias haujlwm. Tej no yeej tseem ceeb ib yam nkaus. Tsis tas li ntawd xwb, thaum peb kawm txog tej keeb hauv nrog cev, thaum peb pom ib tug menyuam mos liab, lossis thaum peb pom lub hnub poob ua rau lub ntuj ci ntsa iab, peb xav li cas xwb? Yeej ua rau peb xav tsis thoob li, puas yog? Twb yog Yehauvas tsim peb kom txawj nyiam tej yam zoo nkauj li ntawd.Nyeem Ntawv Nkauj 19:1; 104:24.

5. Yehauvas tau tsim ib puas tsav yam nyias muaj nyias kis li cas?

5 Yehauvas tsa kevcai los tswj txhua yam uas nws tau tsim los. Xws li, muaj kevcai los tswj tej huab tej cua thiab tej dej tej lwg. Tsis tas li ntawd xwb, Vajtswv kuj rhawv kevcai rau hauv neeg lub siab kom paub cais qhov zoo qhov phem. Tej kevcai no pab kom txhua yam nyias muaj nyias kis. (Ntawv Nkauj 19:7-9) Ib puas tsav yam hauv lub qab ntuj khwb thiab saum nruab ntug nyias muaj nyob nyias chaw. Xav txog lub zog ntiajteb. Lub zog ntawd tswj tau txheej huab uas qhwv lub ntiajteb thiab tswj dej hiavtxwv kom ntas mus ntas los. Yog tsis muaj lub zog ntawd, lub ntiajteb yeej yug tsis tau txhua yam uas ciaj sia. Tej kevcai uas Yehauvas tau tsa yog pab kom txhua yam mus taus. Tej no qhia tias tsis yog Yehauvas lam tau lam tsim lub ntiajteb thiab noob neej yam tsis muaj hauv paus hauv ntsis. Yog li ntawd, cia peb rau siab ntso mus tshaj tawm txoj xov zoo, tibneeg thiaj paub txog tus Vajtswv uas tsim tag nrho tej no.Qhia Tshwm 4:11.

6, 7. Yehauvas tau pub dabtsi rau Adas thiab Eva nkawd?

6 Yehauvas lub ntsiab rau noob neej yog kom lawv tau nyob mus ib txhis hauv lub ntiajteb no. (Chiv Keeb 1:28; Ntawv Nkauj 37:29) Yehauvas yog tus muaj siab dawb siab zoo, nws thiaj tsim ib puas tsav yam zoo kawg li rau Adas thiab Eva nkawd. (Nyeem Yakaunpau 1:17.) Yehauvas pub nkawd muaj kev ywj pheej. Nkawd thiaj paub txiav txim, txawj sib hlub sib raug zoo. Yehauvas tau cob kom Adas paub cais qhov zoo. Nws kuj cob kom Adas paub tu nws tus kheej, tu tej tsiaj txhu, thiab lub ntiajteb. (Chiv Keeb 2:15-17, 19, 20) Yehauvas yeej tsim kom Adas thiab Eva nkawd muaj qhov ncauj hnov qab, qhov muag pom kev, qhov ntsej hnov lus, qhov ntswg hnov ntxhiab, thiab muaj tes hnov chwv. Vim li cas Yehauvas thiaj tsim Adas thiab Eva zoo npaum li no? Vim nws xav kom nkawd txaus siab ua neej hauv lub vaj Edee. Nkawd muaj ntau yam haujlwm ua thiab muaj ntau yam tshiab los kawm tsis paub tas li.

7 Yehauvas lub ntsiab kuj yog kom Adas thiab Eva nkawd muaj tub muaj ki zoo kawg nkaus, thiab kom lawv huam vam coob puv nkaus lub ntiajteb. Yehauvas xav kom tej niam tej txiv hlub lawv tej metub menyuam li Nws hlub Adas thiab Eva nkawd. Nws tsim tau ntau yam zoo heev rau noob neej siv. Yehauvas tau pub lub ntiajteb rau noob neej ua lawv teej lawv tug mus ib txhis.Ntawv Nkauj 115:16.

UA CAS TSIS TAU MUAJ TIAV RAWS LI VAJTSWV LUB NTSIAB?

8. Ua cas Yehauvas ho tsa txojcai hauv Chiv Keeb 2:16, 17 rau Adas thiab Eva nkawd coj?

8 Yehauvas muaj ib lub ntsiab zoo heev rau noob neej. Tiamsis ua cas ho tsis mus raws li lub ntsiab ntawd? Yehauvas tsa ib txojcai rau Adas thiab Eva nkawd coj kom nkawd paub tias kuj muaj tej yam uas nkawd ua tsis tau ywj siab. Yehauvas sam hwm tias: “Txhua yam txiv ntoo hauv lub vaj no koj noj tau huvsi, tiamsis tsob ntoo uas pub kom paub qhov zoo qhov phem, koj tsis txhob noj cov txiv kiag li, yog hnub twg koj noj koj yuav tuag.” (Chiv Keeb 2:16, 17) Adas thiab Eva nkawd yeej to taub zoo txog Yehauvas lo lus sam hwm no. Yeej tsis nyuaj rau nkawd coj vim tias hauv lub vaj muaj ntau yam txiv hmab txiv ntoo qab heev rau nkawd noj.

9, 10. (1) Xatas tau dag li cas txog Yehauvas? (2) Adas thiab Eva tau txiav txim siab li cas? (Saib daim duab ntawm sab 3.)

9 Xatas Ntxwg Nyoog tau siv ib tug nab los dag kom Eva hla nws Leej Txiv Yehauvas txojcai. (Nyeem Chiv Keeb 3:1-5; Qhia Tshwm 12:9) Xatas hais tias Vajtswv txwv tsis pub nkawd noj “txhua yam txiv ntoo hauv lub vaj.” Xatas tus nru lus ces yog li no: ‘Es koj ua tsis tau ywj koj siab lod?’ Ces nws txawm dag tias yog Eva noj lub txiv nws “yeej yuav tsis tuag li.” Xatas rov ntxias Eva kom txhob mloog Vajtswv lus. Nws thiaj hais tias: “Vajtswv hais li ntawd vim nws paub tias neb noj tsob txiv ntoo ntawd thaum twg ces neb lub qhov muag yuav pom tseeb thaum ntawd.” Xatas xav kom Eva pom tias Yehauvas tsis pub nkawd noj vim tsob txiv yuav ua rau nkawd muaj tswvyim. Tom qab ntawd Xatas txawm dag ntxiv tias: “Neb yuav zoo ib yam li Vajtswv, yog paub qhov zoo qhov phem.”

10 Adas thiab Eva yuav tsum txiav txim siab seb nkawd yuav mloog Vajtswv lus los mloog nab lus. Nkawd cia li txiav txim siab hlo mloog tus nab lus. Nkawd fav xeeb tawm tsam nkawd Leej Txiv Yehauvas es tuaj hlo Xatas tog lawm. Yehauvas thiaj tsis tiv thaiv nkawd ntxiv lawm.Chiv Keeb 3:6-13.

11. Ua cas Yehauvas ho zam tsis tau Adas thiab Eva lub txim?

11 Vim Adas thiab Eva nkawd tau hla Vajtswv txojcai, nkawd thiaj poob kev txhaum lawm. Nkawd kuj tau ua yeeb ncuab rau Yehauvas lawm thiab. Yehauvas yeej ib txwm ntxub txojkev phem, phau Vajlugkub thiaj hais txog nws li no: “Koj lub qhov muag dawb huv dhau uas yuav saib qhov phem.” (Hanpaku 1:13) Yog Yehauvas tsis rau txim rau Adas thiab Eva nkawd ces txhua yam uas Nws tau tsim los yuav tsis muaj kev cia siab li lawm. Tej zaum cov tubtxib saum ntuj thiab noob neej yuav tsis tso siab rau Yehauvas rau qhov nws tsis coj raws li nws tau hais. Tiamsis Yehauvas ncaj ncees heev. Nws yeej tsis lam tau lam hla tej kevcai uas nws tau tsa. (Ntawv Nkauj 119:142) Txawm Yehauvas pub Adas thiab Eva muaj kev ywj pheej los, vim nkawd tau txiav txim siab tawm tsam Yehauvas, nws thiaj rau txim rau nkawd. Thaum kawg nkawd thiaj tuag rov mus ua hmoov av lawm vim Yehauvas muab hmoov av los puab nkawd.Chiv Keeb 3:19.

12. Tau muaj li cas rau Adas cov menyuam xwb?

12 Thaum Adas thiab Eva noj lub txiv tas, Yehauvas tsis pub nkawd nrog nws ua ib cuab ib yig lawm. Nws thiaj muab nkawd ntiab tawm hauv lub vaj Edee mus, tsis pub nkawd rov los. (Chiv Keeb 3:23, 24) Qhov uas Yehauvas ua li ntawd yeej raug cai. (Nyeem Kevcai 32:4, 5.) Vim nkawd tau ua txhaum, nkawd thiaj coj tsis tau Yehauvas tus yam ntxwv li qub lawm. Ces Adas thiaj txawj laus txawj tuag, thiab nws tej xeeb leej xeeb ntxwv los kuj txawj laus txawj tuag ib yam nkaus. (Loos 5:12) Adas muab txojsia ntev mus ib txhis ua poob lawm. Txhua tus menyuam uas yug los thiaj yog neeg txhaum huvsi, tsis muaj ib tug uas zoo kawg nkaus. Txij thaum Xatas ntxias tau Adas thiab Eva fav xeeb rau Yehauvas lawd, nws tseem niaj hnub nrhiav kev los ntxias noob neej kom fav xeeb rau Yehauvas.Yauhas 8:44.

TUS NQE TXHIV PAB TAU PEB NROG VAJTSWV SIB RAUG ZOO

13. Yehauvas puas xav nrog noob neej sib raug zoo?

13 Yehauvas tseem hlub noob neej heev. Txawm Adas thiab Eva tau tso Nws tseg lawm los, Yehauvas tseem xav kom noob neej nrog nws sib raug zoo. Nws tsis xav kom lawv ib tug twg raug puam tsuaj li. (2 Petus 3:9) Yog li ntawd, hnub uas noob neej poob kev txhaum, Vajtswv thiaj npaj kiag ib txojkev los cawm lawv tamsid, xwv lawv thiaj rov tau nrog nws sib raug zoo. Nws tau npaj li cas? Yuav ua li cas nws thiaj tsis hla nws txoj kevcai ncaj ncees? Cia peb kawm ntxiv seb.

Thaum Adas thiab Eva tso Vajtswv tseg lawm, Vajtswv npaj kiag ib txojkev los cawm noob neej tamsid, xwv lawv thiaj rov tau nrog nws sib raug zoo

14. (1) Yauhas 3:16 qhia tias Vajtswv tau cawm noob neej li cas? (2) Peb yuav pab kom tibneeg paub txog lo lus nug twg?

14 Nyeem Yauhas 3:16. Cov uas peb caw tuaj nrog peb koom ua kevcai nco txog Yexus, coob tus yeej paub nqe Vajlugkub no zoo heev. Tiamsis lawv tsis paub tias yog vim li cas Yexus tus nqe txhiv ho pab tau peb muaj txojsia ib txhis tsis kawg. Thaum peb mus caw lawv tuaj koom hmo ua kevcai nco txog Yexus, zoo rau peb qhia lawv txog qhov no. Peb qhia lawv rau hmo uas lawv tuaj koom peb los tau thiab. Lossis teem caij rov mus qhia lawv tom qab ntawd. Thaum lawv paub txog tus nqe txhiv zoo lawd, lawv yuav pom tias Yehauvas hlub noob neej npaum li cas thiab nws muaj tswvyim npaum li cas tiag. Peb yuav qhia tibneeg li cas xwb?

15. Yexus txawv Adas li cas?

15 Yehauvas tau pub ib tug neeg uas zoo kawg nkaus los tuag txhiv noob neej. Tus neeg ntawd yuav tsum muab siab npuab Yehauvas tuag nthi. Nws yuav tsum zoo siab hlo tuag theej noob neej lub txhoj. (Loos 5:17-19) Yehauvas tau txib Yexus uas yog thawj tug uas nws tau tsim los yug ua neeg hauv ntiajteb no. (Yauhas 1:14) Nws tsis muaj ib qho txhaum ib yam li Adas tsis muaj thaum chiv thawj. Tiamsis Yexus txawv Adas vim Yexus mloog Yehauvas lus thiab coj raws nkaus li Nws tej kevcai. Thaum Yexus raug tsim txom hnyav heev los, nws tsis hla Yehauvas tej kevcai ib nqes li.

16. Ua cas tus nqe txhiv ho zoo ua luaj?

16 Thaum Yexus tuag nws tsis muaj kev txhaum nws thiaj cawm tau noob neej. Yexus yog ib tug neeg zoo kawg nkaus ib yam li Adas. Tiamsis nws muab siab npuab Yehauvas tuag nthi thiab ua txhua yam raws li Yehauvas tau txib kom nws ua. (1 Timaute 2:6) Yexus los tuag txhiv noob neej xwv ib tsoom neeg sawvdaws tsis hais pojniam txivneej metub menyuam thiaj tau txojsia ntev dhawv mus ib txhis. (Mathai 20:28) Tus nqe txhiv pab kom txhua yam muaj tiav raws li Vajtswv lub ntsiab thaum chiv thawj.2 Khaulee 1:19, 20.

YEHAUVAS QHEB KEV RAU PEB ROV LOS CUAG NWS

17. Tus nqe txhiv qheb tau txojkev twg rau noob neej?

17 Thaum Yehauvas txib nws tus tub los tuag txhiv noob neej mas mob nws siab tshaj plaws li. (1 Petus 1:19) Tiamsis vim nws hlub peb kawg li, nws thiaj cia nws tus tub los tuag theej peb lub txhoj. (1 Yauhas 4:9, 10) Thiaj zoo yam li Yexus hloov Adas chaw ua peb txiv. (1 Khaulee 15:45) Tsis yog Yexus qheb kev kom peb rov tau txojsia ib txhis xwb, tiamsis yog kom muaj ib hnub peb rov tau los nrog Vajtswv ua ib cuab ib yig dua. Vim muaj tus nqe txhiv, noob neej thiaj yuav rov tau ua neeg zoo kawg nkaus. Thaum ntawd Vajtswv yuav saws noob neej los ua nws cov menyuam. Ua li no, nws thiaj tsis hla nws txoj kevcai uas ncaj ncees. Thaum txhua tus uas muab siab npuab Yehauvas dim plaws kev txhaum lawm ntshe yuav zoo tshaj plaws li! Thaum ntawd tag nrho cov uas nyob saum ntuj thiab hauv ntiajteb yuav ua ib tse neeg lawm xwb tiag. Peb txhua tus yuav yog Vajtswv cov menyuam.Loos 8:21.

18. Thaum twg Yehauvas mam li “ua txhua yam tus thawj”?

18 Txawm Adas thiab Eva nkawd tso Yehauvas tseg lawm los, nws tseem hlub tshua tibneeg heev nws thiaj npaj tus nqe txhiv rau noob neej. Tsis tas li ntawd xwb, txawm peb yog neeg txhaum los peb tseem npuab siab tau rau Yehauvas. Xatas yeej txwv tsis tau peb li. Vim muaj tus nqe txhiv, Yehauvas thiaj pab kom peb ua tau neeg ncaj ncees. Xav seb yuav zoo npaum li cas thaum txhua tus uas “pom leej Tub thiab tso siab rau nws” tau txojsia ntev mus ib txhis. (Yauhas 6:40) Peb Leej Txiv Yehauvas yog tus muaj kev hlub thiab muaj tswvyim. Nws yuav pab kom noob neej rov qab ua neeg zoo kawg nkaus. Thaum ntawd yuav muaj tiav raws li nws lub ntsiab thaum chiv keeb thiab Vajtswv yuav “ua txhua yam tus thawj.”1 Khaulee 15:28.

19. (1) Yog peb nco Yehauvas txiaj ntsig rau tus nqe txhiv ces peb yuav ua dabtsi? (Saib lub ntsiab me, “ Rau Siab Nrhiav Cov Uas Xav Paub.”) (2) Lwm zaj peb yuav kawm txog dabtsi?

19 Yog peb nco Yehauvas txiaj ntsig rau tus nqe txhiv uas nws pub ces peb yeej yuav qhia rau lwm tus paub thiab. Sawvdaws yuav tsum paub tias peb yuav tau txojsia ntev dhawv mus ib txhis yog peb tso siab rau tus nqe txhiv. Tus nqe txhiv tsis yog pab kom peb tau txojsia xwb, tiamsis yuav teb tau Xatas cov lus kom uas nws tau hais hauv lub vaj Edee. Lwm zaj peb yuav kawm ntxiv txog qhov no.