Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Vajtswv Qhuab Ntuas Tus Uas Nws Hlub

Vajtswv Qhuab Ntuas Tus Uas Nws Hlub

‘Yehauvas qhuab ntuas tus uas nws hlub.’​—HENPLAIS 12:6.

ZAJ NKAUJ: 43, 20

1. Phau Vajlugkub qhia li cas txog kev qhuab ntuas?

THAUM koj hnov lo lus “qhuab ntuas” ua rau koj xav txog dabtsi? Coob tus xav txog kev rau txim tiamsis puas yog li ntawd xwb? Phau Vajlugkub qhia tias kev qhuab ntuas pab tau peb thiab muaj nqes ib yam li kev hlub, kev txawj ntse, tswvyim, thiab txojsia. (Paj Lug 1:2-7; 4:11-13) Vajtswv qhuab ntuas peb vim nws hlub peb thiab xav kom peb tau txojsia ib txhis tsis kawg. (Henplais 12:6) Thaum Vajtswv qhuab ntuas peb, tej thaud nws yuav tau rau txim rau peb, tiamsis nws yeej tsis ua limhiam lossis ua mob peb ib zaug li. Lo lus “qhuab ntuas” txhais tias qhuab qhia, zoo li thaum leej niam leej txiv qhuab qhia tus menyuam uas nkawd hlub.

2, 3. Vim li cas kev qhuab ntuas kuj yog kev qhuab qhia lossis yog kev rau txim thiab? (Saib daim duab ntawm sab no.)

2 Xav txog qhov piv txwv no: Ib tug metub hu ua Yauhas pheej ntaus npas ua si hauv tsev. Nws niam hais rau nws tias: “Yauhas, koj yeej paub tias lub tsev tsis yog qhov chaw ntaus npas, tsam thaws mus raug tej ub tej no.” Tiamsis Yauhas tsis mloog nws niam hais, nws pheej ntaus nws li, lub npas txawm thaws mus raug ib lub hub tawg tas lawm tiag. Yauhas niam qhuab ntuas nws li cas xwb? Nws ua tib zoo piav tias vim li cas qhov uas Yauhas ua ntawd yog ib qho tsis zoo. Nws kuj xav kom Yauhas nkag siab tias qhov uas mloog niam txiv lus yog ib qho zoo uas yuav pab tau nws. Thiab tej uas nkawd hais yeej tsim nyog rau nws ua. Yuav kom pab tau Yauhas, nws thiaj muab Yauhas rau txim tsis pub npas rau nws ua si ob peb hnub. Nyuaj heev rau Yauhas tiamsis qhov no pab kom nws pom tias thaum nws tsis mloog niam txiv lus, nws yuav raug txim.

3 Peb yog cov Khixatia, yog li ntawd peb yog Vajtswv tsev neeg. (1 Timaute 3:15) Peb Leej Txiv Yehauvas muaj cai txiav txim tias yam twg zoo yam twg phem. Thaum peb tsis mloog nws lus, nws kuj muaj cai qhuab ntuas peb vim nws hlub peb. Tsis tas li ntawd xwb, thaum peb tsis mloog lus, peb yuav tau sau tej uas peb tseb thiab yuav raug Yehauvas qhuab ntuas. Qhov no pab kom peb nco ntsoov tias tseem ceeb heev rau peb mloog Vajtswv lus. (Kalatia 6:7) Vajtswv hlub peb heev thiab tsis xav kom peb ntsib kev nyuaj siab.​—1 Petus 5:6, 7.

4. (1) Yehauvas xav kom peb cob qhia lwm tus li cas? (2) Peb yuav kawm txog dabtsi hauv zaj no?

4 Yog peb siv phau Vajlugkub los qhuab ntuas peb tus menyuam lossis tus tub kawm Vajlugkub, yuav pab tau nws los ua Khetos ib tug thwjtim. Peb siv phau Vajlugkub los qhia cov uas kawm Vajlugkub kom paub qhov zoo qhov yog, kom lawv nkag siab, thiab ‘tuav rawv txhua yam uas Yexus tau qhia.’ (Mathai 28:19, 20; 2 Timaute 3:16) Yehauvas xav kom peb cob qhia lawv li no xwv lawv thiaj paub pab lwm tus los ua Khetos ib tug thwjtim thiab. (Nyeem Titau 2:11-12, 14.) Cia peb kawm txog 3 lo lus nug tseem ceeb no: (1) Vim li cas Vajtswv txojkev qhuab ntuas qhia tias nws hlub peb? (2) Cov uas raug Vajtswv qhuab ntuas tej qauv pab tau peb li cas? (3) Thaum peb qhuab ntuas lwm tus, peb yuav xyaum Yehauvas thiab Yexus nkawd li cas?

VAJTSWV HLUB NWS THIAJ QHUAB NTUAS

5. Vim li cas thaum Yehauvas qhuab ntuas peb twb yog nws hlub peb?

5 Yehauvas qhuab qhia, cob qhia, thiab ntuas peb vim nws hlub peb. Nws xav kom peb nyob ze nws thiab tau nyob mus ib txhis. (1 Yauhas 4:16) Nws saib peb rau nqe thiab yeej tsis thuam peb ib zaug li. (Paj Lug 12:18) Yehauvas pom tej yam zoo hauv peb lub siab thiab nws cia peb txiav txim seb peb puas yuav ua li nws siab nyiam. Koj puas pom tias twb yog vim Yehauvas hlub peb, nws thiaj siv phau Vajlugkub, peb tej ntaub ntawv, peb niam peb txiv, thiab cov txwj laus los qhuab ntuas peb? Thaum cov txwj laus ua tib zoo qhuab ntuas peb ua ntej uas peb pom peb qhov txhaum, twb yog lawv xyaum Yehauvas txojkev hlub ntag.​—Kalatia 6:1.

6. Thaum tsis pub ib tug tuav haujlwm hauv lub koom txoos lawm, vim li cas qhov no tseem qhia tias Yehauvas hlub nws?

6 Thaum ib tug twg ua txhaum loj es raug qhuab ntuas, tej zaum yuav tsis yog siv lub ncauj ntuas xwb, tiamsis yuav tau muab tej haujlwm uas nws tuav hauv lub koom txoos rho thiab. Txawm muaj li no los, tseem qhia tau tias Yehauvas hlub nws. Tej zaum qhov uas nws raug qhuab ntuas yuav pab nws pom tias nws yuav tau siv zog thov Vajtswv, rau siab kawm Vajlugkub, thiab ua tib zoo xav txog tej uas nws kawm. Tej no yuav ua rau nws hajyam nrog Yehauvas sib raug zoo. (Ntawv Nkauj 19:7) Ntev mus ntev tuaj, tej zaum nws yuav tau tuav haujlwm hauv lub koom txoos li qub. Txawm ib tug raug rho tawm lawm los, qhov no tseem qhia txog Yehauvas txojkev hlub. Qhov no yuav tiv thaiv lub koom txoos ntawm cov uas tsis nyiam coj zoo. (1 Khaulee 5:6, 7, 11) Thiab Vajtswv tsuas qhuab ntuas kom tsim nyog xwb. Yog li ntawd, qhov no yuav pab tau tus uas raug rho tawm pom tias nws qhov txhaum loj npaum li cas, thiab tej zaum yuav ua rau nws ntxeev dua siab tshiab.​—Tubtxib Tes Haujlwm 3:19.

YEHAUVAS TXOJKEV QHUAB NTUAS PAB TAU PEB

7. Sena yog leejtwg thiab nws txawm pib coj li cas?

7 Cia peb kawm txog 2 tug txivneej uas tau raug Yehauvas qhuab ntuas, xwv peb thiaj pom tias kev qhuab ntuas tseem ceeb npaum li cas. Thawj tug yog ib tug Yixayee uas nyob rau Vajntxwv Hexekhiya tiam, hu ua Sena. Tus 2 yog ib tug kwvtij uas nyob rau peb tiam, hu ua Kala-as (Graham). Sena muaj hwjchim heev vim nws yog “tus uas tu haujlwm thiab saib xyuas txhua yam hauv vajntxwv lub tsev.” (Yaxaya 22:15) Tiamsis Sena txawm pib khav theeb thiab xav kom lwm tus pom tias nws yog ib tug neeg tseem ceeb. Nws caij ‘tej tsheb nees ua rog uas nws khav ntxhias’ thiab tseem npaj ib lub qhov ntxa zoo zoo rau nws tus kheej.​—Yaxaya 22:16-18.

Yog peb txo hwjchim thiab zoo siab hlo hloov peb tus cwj pwm, Vajtswv yuav foom koob hmoov rau peb (Saib nqe 8-10)

8. Yehauvas qhuab ntuas Sena li cas, thiab vim li cas peb thiaj paub tias qhov no pab tau nws?

8 Vim Sena tsab ua loj, Yehauvas thiaj muab nws tes haujlwm rau tus txivneej hu ua Eliyakhi tuav lawm. (Yaxaya 22:19-21) Lub sijhawm no yog thaum Vajntxwv Xenakhawli uas kav tebchaws Axilia tuaj tua Yeluxalees. Tom qab ntawd, Xenakhawli txawm xa ib pab thawj tub rog thiab nws cov tub rog coob heev tuaj hem cov Yudai kom Vajntxwv Hexekhiya ua siab swb. (2 Vajntxwv 18:17-25) Hexekhiya thiaj txib Eliyakhi thiab 2 tug txivneej sawv nws cev mus nrog cov thawj tub rog tham. Ib tug kuj yog Sena. Zaum no nws tsuas ua tus ceev ntawv rau Vajntxwv lawm xwb. Peb pom tias nws tsis khaws chim thiab tsis tu siab tiamsis nws txo hwjchim zoo siab hlo tuav tes haujlwm qes. Tej uas Sena raug qhia tau 3 yam rau peb.

9-11. (1) Sena tus qauv qhia peb li cas? (2) Koj xav li cas txog qhov uas Yehauvas qhuab ntuas Sena?

9 Qhov 1, Sena tus qauv ua rau peb pom tias “kev khav theeb yuav coj mus raug puam tsuaj.” (Paj Lug 16:18) Yog peb tuav haujlwm zoo hauv lub koom txoos, tej zaum lwm tus yuav xav tias peb yog ib tug neeg tseem ceeb. Yog muaj li no, peb puas yuav txo hwjchim? Peb puas yuav nco ntsoov tias tej peevxwm uas peb muaj thiab tej yam zoo uas peb txawj ua puavleej yog Yehauvas pab xwb? (1 Khaulee 4:7) Tus tubtxib Povlauj ceeb toom li no: “Kuv thov ntuas nej li no hais tias, nej tsis txhob khav tshaj tej uas tsis tsimnyog nej khav. Tiamsis nej yuav tsum txo nej lub hwjchim.”​—Loos 12:3, VTL.

10 Qhov 2, tej zaum Yehauvas qhuab ntuas Sena vim Nws cia siab tias Sena yuav hloov. (Paj Lug 3:11, 12) Qhov no qhia li cas rau cov uas poob haujlwm hauv lub koom txoos lawd? Qhia tias lawv yeej tseem ua tau npaum li lawv ua tau rau Yehauvas es tsis txhob chim tsis txhob tu siab. Lawv yuav tsum pom tias Yehauvas qhuab ntuas lawv vim nws hlub lawv. Nco ntsoov tias peb Leej Txiv yeej yuav pub nqe zog rau cov uas txo hwjchim. (Nyeem 1 Petus 5:6, 7.) Yog peb txo hwjchim ces peb yuav mloog Yehauvas tej lus qhuab ntuas, peb yuav zoo ib yam li tej av nplaum noo noo uas yoojyim rau Yehauvas puab.

11 Qhov 3, Sena tus qauv qhia rau peb tias Yehauvas yeej ntxub kev txhaum heev tiamsis nws tsis ntxub tus neeg uas tau ua txhaum. Yehauvas pom qhov zoo hauv tus ntawd lub siab. Yog koj yog ib leej niam leej txiv lossis ib tug txwj laus, koj puas yuav xyaum qhuab ntuas li Yehauvas?​—Yuda 22, 23.

12-14. (1) Ib txhia ua li cas thaum lawv raug Yehauvas qhuab ntuas? (2) Vajtswv Txojlus pab tau ib tug kwvtij hloov nws tus cwj pwm li cas, thiab thaum kawg zoo li cas?

12 Tiamsis thaum ib txhia raug qhuab ntuas, lawv cia li tu siab, lawv thiaj txav deb zuj zus ntawm Vajtswv thiab lub koom txoos lawm. (Henplais 3:12, 13) Thaum zoo li no, puas yuav muaj leejtwg pab tau lawv? Yeej muaj! Zoo li tus kwvtij Kala-as uas raug rho tawm. Txawm nws rov qab los rau hauv lub koom txoos lawm los, nws cia li tseg tsis mus tshaj tawm thiab tsis mus kev sib txoos. Ib tug txwj laus nrhiav kev los nrog nws ntaus phoojywg. Tsis ntev tom qab ntawd, Kala-as thiaj thov tus txwj laus nrog nws kawm Vajlugkub ua ke.

13 Tus txwj laus hais tias: ‘Kala-as qhov teeb meem yog nws tsis txo hwjchim. Nws saib tsis taus cov txwj laus uas nrog nws tham ua ntej nws raug rho tawm. Wb thiaj kawm tej nqe Vajlugkub uas tham txog kev khav theeb. Kala-as muab Vajtswv Txojlus los ua iav tsom. Nws thiaj pom tias nws yog ib tug neeg zoo li cas tiag. Nws tsis nyiam tus neeg uas nws tsom pom ntawd li! Nws pom tias nws muaj ib “niag tog ntoo” uas yog kev khav theeb nyob hauv nws qhov muag. Nws qhov teeb meem twb yog nws tus cwj pwm tsis zoo, nws thiaj pib hloov. Nws txawm rov mus kev sib txoos tsis tu ncua, rau siab kawm Vajtswv Txojlus, thiab thov Vajtswv txhua txhua hnub. Tsis tas li ntawd xwb, nws kuj pib saib xyuas nws tsev neeg txojkev ntseeg. Qhov no ua rau nws pojniam menyuam zoo siab kawg li.’​—Luka 6:41, 42; Yakaunpau 1:23-25.

14 Tus txwj laus hais ntxiv tias: “Muaj ib hnub, Kala-as los hais kuv tias: ‘Kuv twb paub qhov tseeb tau ntau xyoo thiab kuj tau tho kev dua los lawm. Tiamsis zaum no kuv mam hais tau tias kuv hlub Yehauvas tiag tiag.’ Qhov no ua rau kuv zoo siab kawg li.” Tsis ntev xwb, Kala-as tau tuav tes haujlwm nqa paj taub thaum muaj kev sib txoos. Nws zoo siab kawg li uas nws tau ua tes haujlwm no. Tus txwj laus hais ntxiv tias: “Nws tus qauv qhia rau kuv tias yog yus txo hwjchim mloog Vajtswv tej lus qhuab ntuas, yus yuav tau koob hmoov ntau heev!”

XYAUM VAJTSWV THIAB KHETOS THAUM QHUAB NTUAS LWM TUS

15. Peb yuav tsum ua li cas luag thiaj xav mloog peb tej lus qhuab ntuas?

Thaum luag pom tias koj yog ib tug neeg txo hwjchim, luag yuav saib taus koj thiab yuav xav mloog koj tej lus qhuab ntuas

15 Yog peb xav ua tus qhia, peb yuav tsum xub ua tus kawm. (1 Timaute 4:15, 16) Yog Yehauvas siv koj los ua ib tug uas qhuab ntuas lwm tus, koj yuav tsum txo hwjchim es cia Yehauvas cob qhia koj. Thaum luag pom tias koj yog ib tug neeg txo hwjchim, luag yuav saib taus koj thiab yuav xav mloog koj tej lus qhuab ntuas. Cia peb kawm seb Yexus tus qauv pab tau peb li cas.

16. Yexus tus qauv qhia tias yuav tsum qhuab ntuas luag li cas?

16 Txawm yuav nyuaj npaum li cas los, Yexus yeej mloog nws Txiv lus. (Mathai 26:39) Nws niaj hnub qhia nws cov thwjtim tias nws lub tswvyim thiab nws tej lus qhuab qhia yog los ntawm nws Txiv los xwb. (Yauhas 5:19, 30) Yexus txo hwjchim thiab mloog nws Txiv lus, nws thiaj yog ib tug xibhwb uas paub hlub tshua lwm leej lwm tus. Cov neeg txo hwjchim nyiam nrog nws heev. (Nyeem Mathai 11:29.) Yexus tej lus mos lus muag txhawb tau cov uas qaug zog thiab nyuaj siab. (Mathai 12:20) Thaum nws cov tubtxib sib cav seb tus twg yog tus loj, nws tsis npau taws rau lawv. Nws ua tib zoo ntuas lawv xwb.​—Malakau 9:33-37; Luka 22:24-27.

17. Cov txwj laus yuav tsum coj li cas thiaj pab tau lub koom txoos?

17 Txhua zaus uas cov txwj laus siv phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus los qhuab ntuas lwm tus, lawv yuav tsum xyaum Khetos tus qauv. Yog lawv ua li no, yuav qhia tias lawv cia Vajtswv thiab nws tus Tub cob lawv. Tus tubtxib Petus hais tias: “Cia li yug Vajtswv pab yaj uas nyob hauv nej [uas muab cob rau nej saib xyuas], tsis yog yuam nej lub siab tiamsis zoo siab ua [raws li Vajtswv lub siab nyiam], tsis yog ntshaw tej nyiaj txiag uas yuav tau tiamsis kub siab ua, tsis yog siv hwjchim quab yuam cov uas muab cob rau nej saib xyuas tiamsis ua yam ntxwv rau pab yaj xyaum.” (1 Petus 5:2-4) Thaum cov txwj laus zoo siab hlo nyob hauv Vajtswv thiab Khetos qab kev tswjhwm, yuav pab tau lawv thiab cov uas lawv saib xyuas.​—Yaxaya 32:1, 2, 17, 18.

18. (1) Yehauvas muab tes haujlwm twg rau cov niam txiv ua? (2) Vajtswv pab cov niam txiv li cas?

18 Yuav cob qhia thiab qhuab ntuas tej metub menyuam li cas? Yehauvas hais rau cov txiv tsev tias: “Tsis txhob zes ua rau nej tej menyuam npau taws, tiamsis yuav tsum tu lawv rau hauv [Yehauvas] tej lus qhuab qhia thiab nws tej lus ntuas.” (Efexau 6:4) Puas tsim nyog tej niam tej txiv cob qhia thiab qhuab ntuas lawv cov menyuam? Paj Lug 19:18 hais tias: “Cia li nplawm qhuab qhia koj tus tub rau thaum tseem muaj siab vam, tsis txhob txiav txim siab cia nws mus puam tsuaj.” Yehauvas muab tes haujlwm qhuab ntuas menyuam rau cov niam txiv ua. Yog lawv tsis ua lawv tes haujlwm, lawv yuav tau ris menyuam cov ntshav. (1 Xamuyee 3:12-14) Tiamsis yog cov niam txiv thov Yehauvas pab, tso siab rau nws Txojlus, thiab cia lub hwj huam dawb huv coj lawv txoj hau kev ces lawv yuav muaj tswvyim thiab dag zog qhuab ntuas lawv tej menyuam.​—Nyeem Yakaunpau 1:5.

XYAUM NYOB SIB HAUM XEEB MUS IB TXHIS

19, 20. (1) Thaum peb mloog Vajtswv tej lus qhuab ntuas, peb yuav tau txais tej koob hmoov twg? (2) Zaj tom ntej peb yuav kawm txog dabtsi?

19 Yog peb mloog Yehauvas qhuab ntuas thiab xyaum Yehauvas thiab Yexus nkawd thaum peb qhuab ntuas lwm tus, peb yuav tau txais koob hmoov ntau heev! Peb tsev neeg thiab lub koom txoos yuav muaj kev thaj yeeb thiab nyob tso siab plhuav. Txhua tus yuav pom tias muaj cov uas hlub tshua lawv thiab lawv yeej muaj nqes tiag. Tej no tsuas yog ua zeem muag pom txog yav tom hauv ntej xwb. Thaum ntawd tseem yuav muaj kev thaj yeeb thiab kev zoo siab tshaj tamsim no. (Ntawv Nkauj 72:7) Yehauvas qhuab ntuas peb twb yog nws qhia kom peb paub koom ua ib lub siab nyob sib haum xeeb ua ib tse neeg mus ib txhis ces Yehauvas yuav ua peb Leej Txiv. (Nyeem Yaxaya 11:9.) Yog peb khaws tej no cia, yuav pab peb pom tseeb tias Vajtswv yeej qhuab ntuas tus uas nws hlub tiag.

20 Zaj tom ntej, peb yuav kawm ntxiv txog kev qhuab ntuas hauv lub cuab lub yig thiab hauv lub koom txoos. Peb yuav kawm seb peb yuav qhuab ntuas peb tus kheej li cas. Thiab peb yuav kawm kom peb paub zam tej yam uas yuav raug peb mob tshaj raug qhuab ntuas.