Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Ib Leeg Yimhuab Txhawb Ib Leeg Lub Zog

Ib Leeg Yimhuab Txhawb Ib Leeg Lub Zog

“Peb cia li ua tib zoo saib yuav ua li cas ib leeg thiaj txhawb tau ib leeg lub zog . . . thiab yimhuab yuav tsum ua tej no vim nej paub tias hnub uas teem cia los ze lawm.”​—HENPLAIS 10:24, 25.

ZAJ NKAUJ: 53, 20

1. Ua li cas Povlauj ho hais kom cov Khixatia Henplais yimhuab yuav tsum sib txhawb zog?

NYOB rau thawj 100 xyoo Povlauj txhawb cov Khixatia Henplais li no: “Peb cia li ua tib zoo saib yuav ua li cas ib leeg thiaj txhawb tau ib leeg lub zog kom sib hlub thiab ua haujlwm zoo, thiab tsis txhob tseg qhov uas tuaj txoos ua ke yam li qee leej txeev tseg, tiamsis ib leeg yuav tsum txhawb ib leeg lub siab, thiab yimhuab yuav tsum ua tej no vim nej paub tias hnub uas teem cia los ze lawm.” (Henplais 10:24, 25) Tej zaum cov kwvtij yuav xav tias ua li cas Povlauj ho hais kom lawv yimhuab sib txhawb zog. Rau qhov yuav luag 5 lub xyoos tom qab ntawd xwb, Loos twb tuaj vij lub nroog Yeluxalees lawm. Tej no qhia tias Yeluxalees yuav raug puam tsuaj thiab ‘Yehauvas hnub’ los yuav txog. Cov Khixatia thiaj nco dheev Yexus cov lus kom lawv khiav mus rau pem tej roob. (Luka 21:20-22; Tubtxib Tes Haujlwm 2:19, 20) Thaum txog xyoo 70 cov Loos txawm rov tuaj muab Yeluxalees rhuav tshem tas lawm tiag.

2. Ua li cas niaj hnub no peb yuav tsum yimhuab sib txhawb zog?

2 Tiam no kuj zoo ib yam li tiam thaud thiab. Yehauvas “hnub uas loj heev thiab txaus ntshai” kawg li twb los yuav txog. (Yau-ee 2:11) Xefaniya cov lus faj lem tseem yuav muaj tiav rau peb tiam no. Nws hais tias Yehauvas “hnub tseem ceeb los ze lawm, los ze zuj zus los sai kawg li.” (Xefaniya 1:14) Yog li ntawd, peb yuav tsum “ua tib zoo saib yuav ua li cas ib leeg thiaj txhawb tau ib leeg lub zog kom sib hlub thiab ua haujlwm zoo.” (Henplais 10:24) Peb yuav tsum yimhuab txhawj txog peb cov kwvtij nkauj muam, peb ib leeg thiaj txhawb tau ib leeg lub zog.

YUAV TXHAWB COV TWG?

3. Povlauj hais li cas txog kev txhawb zog? (Saib daim duab ntawm sab 21.)

3 Paj Lug 12:25 hais tias: “Kev ntxhov siab ua rau neeg poob siab, tiamsis lo lus zoo ua rau nws xyiv fab.” Peb txhua tus yuav tsum sib txhawb zog. Povlauj hais hlo tias tus uas txhawb lwm tus zog, kuj yuav tsum tau lwm tus txhawb nws lub zog thiab. Nws hais rau cov kwvtij hauv Loos tias: “Rau qhov kuv xav xav pom nej, xwv thiaj tau coj tej tshav ntuj . . . tuaj txhawb nej lub zog, thiab peb ob tog ib leeg yuav txhawb ib leeg lub zog ntawm kuv thiab nej txojkev ntseeg.” (Loos 1:11, 12) Povlauj kuj xav tau kev txhawb zog thiab.​—Nyeem Loos 15:30-32.

4, 5. Niaj hnub no, peb yuav tau txhawb cov twg lub zog thiab yog vim li cas?

4 Niaj hnub no peb kuj txhawb tau cov uas ua haujlwm puv ntoob rau Yehauvas thiab, xws li cov tho kev. Lawv tso ntau yam tseg xwv lawv thiaj ua tau ib tug tho kev. Peb kuj txhawb tau cov tubtxib tshaj tawm txawv tebchaws, cov kwvtij uas saib xyuas thaj tsam thiab lawv cov pojniam, cov uas ua haujlwm hauv Npe-ee thiab hauv tej tsev txhais lus vim lawv tso ntau yam tseg kom thiaj ua tau haujlwm puv ntoob rau Yehauvas. Peb yuav tsum txhawb lawv tiag. Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav tsum txhawb cov uas xav ua haujlwm puv ntoob tiamsis lawv ua tsis tau lawm.

5 Cov twg kuj xav tau kev txhawb zog thiab? Cov kwvtij nkauj muam uas xav nrhiav txij nkawm tiamsis vim lawv mloog Yehauvas lus, lawv thiaj ua siab ntev tos “tus uas ntseeg tus Tswv.” (1 Khaulee 7:39) Cov pojniam kuj xav tau kev txhawb zog ntawm lawv tus txiv. Thaum tus txiv qhia tias nws hlub nws tus pojniam thiab nco nws txiaj ntsig, yuav txhawb tau nws tus pojniam heev. (Paj Lug 31:28, 31) Cov Khixatia uas raug tawm tsam, raug kev mob kev nkeeg kuj yuav tsum tau kev txhawb zog thiab. (2 Thexalaunika 1:3-5) Yehauvas thiab Yexus yeej txhawb cov tub qhe ncaj ncees no txhua tus lub siab.​—Nyeem 2 Thexalaunika 2:16, 17.

COV TXWJ LAUS TXHAWB TAU PEB

6. Yaxaya 32:1, 2 qhia li cas txog cov txwj laus tes haujlwm?

6 Nyeem Yaxaya 32:1, 2. Peb nyob rau lub caij ntxhov siab, peb thiaj ntsib ntau yam kev nyuaj siab. Yexus Khetos thiaj txib “cov thawj,” tsis hais cov xaiv tseg lossis cov uas yog lwm pab yaj los txhawb peb lub zog. Cov txwj laus hauv lub koom txoos tsis yog cov “tswjhwm” peb txojkev ntseeg tiamsis lawv yog cov uas “nrog [peb] koom tes” ua Vajtswv tes haujlwm. Lawv xav pab kom peb muaj kev zoo siab xyiv fab thiab nyob ruaj khov hauv txojkev ntseeg.​—2 Khaulee 1:24.

7, 8. Cov txwj laus yuav tau txhawb thiab pab lwm tus li cas?

7 Cov txwj laus xyaum tau Povlauj tus qauv. Nws yeej ib txwm txhawb nws cov kwvtij lub zog. Thaum cov Khixatia hauv Thexalaunika raug tawm tsam heev, nws sau ntawv mus rau lawv tias: “Vim peb hlub nej li no lawm, peb yeej npaj txhij tsis yog pub txoj xov zoo rau nej xwb tiamsis pub peb tus kheej rau nej thiab, vim nej yog cov uas peb hlub heev.”​—1 Thexalaunika 2:8.

8 Tej uas cov txwj laus hais yeej txhawb tau cov kwvtij lub zog kawg li, tiamsis lawv yuav tsum ua li cas ntxiv thiab? Povlauj hais rau cov txwj laus hauv Efexau tias: “Peb yuav tsum ua haujlwm khwv li no thiaj pab tau cov uas tsis muaj zog, thiab nco tus Tswv Yexus tej lus uas nws hais tias, ‘Qhov uas pub rau luag ua rau yus kaj siab dua li txais luag li los.’” (Tubtxib Tes Haujlwm 20:35) Povlauj zoo siab hlo siv nws “tej nyiaj txiag qhov txhia chaw thiab [nws] tus kheej ua haujlwm pab” cov kwvtij. Nws nqes tes hlo ua txhua yam pab lawv. (2 Khaulee 12:15) Cov txwj laus yuav tau ua ib yam li ntawd. Lawv yuav tau hais lus txhawb zog thiab yuav tau nqes tes hlo pab cov kwvtij. Yog lawv ua li no yuav qhia tias lawv hlub cov kwvtij tiag.​—1 Khaulee 14:3.

9. Cov txwj laus yuav tau txhawb thiab qhuab ntuas lwm tus li cas?

9 Tej lub sijhawm yuav kom txhawb tau ib tug kwvtij, cov txwj laus yuav tau qhuab ntuas nws thiab. Tiamsis lawv yuav tau xyaum cov qauv hauv phau Vajlugkub, lawv thiaj paub txhawb tus ntawd. Yexus tso tau ib tug qauv zoo kawg li. Tom qab nws tuag thiab ciaj sawv rov los, nws xa xov mus rau cov koom txoos hauv tebchaws Axia. Nws ntuas cov koom txoos hauv Efexau, Pawkamu, thiab Thiathila, tiamsis ua ntej nws ntuas, nws kuj qhuas txog tej uas lawv ua tau zoo. (Qhia Tshwm 2:1-5, 12, 13, 18, 19) Yexus hais rau lub koom txoos hauv Laudikia tias: “Cov uas kuv hlub kuv yeej qhuab ntuas thiab nplawm. Vim li no cia li kub siab lug thiab ntxeev dua siab tshiab.” (Qhia Tshwm 3:19) Thaum cov txwj laus qhuab ntuas lwm tus, lawv yeej xyaum Yexus tus qauv no.

TSIS YOG COV TXWJ LAUS THIAJ TXHAWB TAU LWM TUS XWB

Cov niam txiv, nej puas cob qhia menyuam kom paub txhawb lwm tus? (Saib nqe 10)

10. Peb txhua tus yeej txhawb tau lwm tus lub zog li cas?

10 Tsis yog cov txwj laus thiaj txhawb tau lwm tus xwb. Povlauj hais tias txhua tus Khixatia yuav tau “hais lo lus zoo uas tsim tsa lub neej raws li uas cheem tsum xwv thiaj li muaj nuj nqes.” (Efexau 4:29) Yog li ntawd, peb txhua tus yuav tsum ua tib zoo xam pom lwm tus peb thiaj txhawb tau lawv. Yaxaya sau tias: “Cia li txhawb txhais tes uas tsaug lub zog thiab ua rau lub hauv caug uas tsaug leeg muaj zog tuaj.” (Yaxaya 35:3; Henplais 12:12, 13) Tsis hais tus hlob tus yau, peb txhua leej txhua tus yeej hais tau tej lus uas txhawb lwm tus.

11. Thaum Mathe ntsib kev nyuaj siab, dabtsi pab tau nws?

11 Ib tug muam hu ua Mathe (Marthe) ntsib kev nyuaj siab tau ib ntus. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Dabtsi thiaj pab tau nws? Nws hais tias: “Muaj ib hnub thaum kuv thov kom Vajtswv txhawb kuv lub zog kuv txawm ntsib ib tug viv ncaus laus laus. Nws ua tib zoo hais lus txhawb kuv. Tej uas nws hais ntawd phim nkaus kuv qhov teeb meem. Nws piav rau kuv tias yav thaud nws kuj ntsib tej teeb meem ib yam li kuv tau ntsib thiab. Kuv mam pom tias tsis yog kuv ib leeg xwb thiaj muaj tej kev nyuaj siab no.” Tej zaum tus muam laus laus ntawd twb tsis paub tias tej nws hais txhawb tau Mathe npaum li cas!

12, 13. Peb yuav ua raws li Filipi 2:1-4 li cas?

12 Povlauj sau ntawv mus rau cov Khixatia hauv Filipi tias: “Cia li ua rau kuv zoo siab xyiv fab kawg nkaus vim nej muaj lub siab xav ib yam nkaus, muaj lub siab hlub ib yam nkaus, thiab koom ua ib lub siab thiab koom xav ib yam nkaus. Tsis txhob ua siab hlob txeeb ua ib yam dabtsi rau yus lossis tsab ua loj tiamsis yuav tsum txo hwjchim xam pom lwm tus zoo dua yus. Nej tsis txhob nyias xam pom nyias tus kheej xwb yuav tsum xam pom lwm tus thiab.”​—Filipi 2:2-4.

13 Peb txhua tus yuav tsum sib txhawb zog. Ib leeg yuav tau nplig ib leeg ntawm txojkev hlub, ib leeg yuav tsum mob siab ib leeg tiag tiag, thiab ib leeg yuav tsum khuvleej ib leeg.​—Filipi 2:1, NW.

YUAV TXHAWB LWM TUS LI CAS?

14. Peb yuav txhawb lwm tus li cas?

14 Thaum peb hnov tias cov uas peb tau pab tseem niaj hnub teev tiam Yehauvas, peb yeej zoo siab kawg li, puas yog? Tus tubtxib Yauhas sau tias: “Tsis muaj ib yam dabtsi ua rau kuv zoo siab npaum li qhov uas kuv hnov tias kuv cov menyuam xyaum raws li txojkev tseeb.” (3 Yauhas 4) Cov tho kev coob tus yeej pom tias muaj tseeb li no. Thaum lawv coj tau ib tug twg los paub qhov tseeb, thiab hnov tias nws tseem niaj hnub teev tiam Yehauvas lossis ua ib tug tho kev, lawv yeej zoo siab xyiv fab kawg li. Thaum peb txhawb ib tug tho kev twg lub zog, peb kuj pab kom nws nco txog tej yam zoo li no.

15. Peb yuav txhawb cov uas rau siab ntso ua Yehauvas tes haujlwm li cas?

15 Cov kwvtij saib xyuas thaj tsam thiab lawv cov pojniam coob tus tau hais tias thaum lawv mus xyuas ib lub koom txoos twg es muaj neeg sau ntawv ua lawv tsaug, yeej txhawb tau lawv zog kawg li. Cov txwj laus, cov tubtxib tshaj tawm txawv tebchaws, cov tho kev, thiab cov ua haujlwm hauv Npe-ee puavleej rau siab ntso ua Yehauvas tes haujlwm. Thaum peb ua lawv tsaug, peb yeej tsis paub tias yuav txhawb tau lawv zog npaum li cas.

SAWVDAWS YUAV SIB TXHAWB ZOG LI CAS?

16. Peb kuj ua tau li cas los txhawb thiab nplig lwm tus?

16 Yog koj ncauj lus tsawg, tej zaum koj yuav xav tias xyov yuav txhawb luag li cas. Tiamsis muaj tej lub caij tsis tas koj yuav hais ib los li. Yog koj luag ntxhi rau ib tug twg tiamsis nws ua ntsej muag mluas mlob xwb, tej zaum nws muaj kev nyuaj siab dabtsi lawm. Yog koj ua tib zoo mloog nws piav nws tej kev nyuaj siab ces twb nplig tau nws lawm ntau.​—Yakaunpau 1:19.

17. Ua li cas thiaj txhawb tau ib tug kwvtij hluas?

17 Ib tug kwvtij hluas hu ua Heelis (Henri) tsev neeg coob tus tau tso Yehauvas tseg lawm. Nws txiv yog ib tug txwj laus tiamsis kuj tso Yehauvas tseg lawm thiab. Tus kwvtij hluas no thiaj qaug zog heev. Thaum tus kwvtij saib xyuas thaj tsam pom nws, tus kwvtij txawm coj nws mus haus mentsis kas fes thiab ua tib zoo mloog nws piav nws tej kev nyuaj siab. Heelis thiaj pom tias nws yuav tsum tuav kev ntseeg ruaj xwv thiaj pab tau nws tsev neeg rov los teev tiam Yehauvas. Tsis tas li ntawd xwb, thaum nws nyeem Ntawv Nkauj 46, Xefaniya 3:17, thiab Malakau 10:29, 30 nplig tau nws siab heev.

Peb txhua tus yeej txhawb tau lwm tus lub zog (Saib nqe 18)

18. (1) Vajntxwv Xalaumoo hais li cas txog kev txhawb zog? (2) Tus tubtxib Povlauj qhia tias dabtsi yuav txhawb tau peb?

18 Ob tug qauv no qhia li cas rau peb? Qhia tias peb txhua tus yeej muaj peevxwm txhawb tau peb cov kwvtij nkauj muam. Vajntxwv Xalaumoo sau tias: “Lo lus uas hais raug qhov cheem tsum mas zoo tshaj plaws li. Ntsej muag luag ntxhi ua rau yus zoo siab, tej xov zoo ua rau tej txha sib.” (Paj Lug 15:23, 30) Yog koj paub tias koj tus kwvtij nkauj muam muaj kev nyuaj siab, cia li mus xyuas nws. Nrog nws nyeem Phau Tsom Faj lossis nyeem tej yam hauv peb lub vej xaij uas yuav txhawb tau nws lub zog. Povlauj qhia tias yog peb hu nkauj qhuas Yehauvas kuj yuav txhawb tau peb thiab. Nws hais tias: “Cia li qhuab qhia thiab muaj txhua yam tswvyim ntuas, thiab hu Davi tej nkauj thiab tej nkauj qhuas thiab tej nkauj . . . ua Vajtswv tsaug hauv nej lub siab.”​—Khaulauxi 3:16; Tubtxib Tes Haujlwm 16:25.

19. Vim li cas peb yimhuab yuav tsum sib txhawb zog, thiab peb yuav tau ua li cas?

19 Yehauvas hnub twb los yuav txog. Yog li ntawd, peb yimhuab yuav tsum sib txhawb zog. (Henplais 10:25) Cia peb ua raws li Povlauj tau hais no: “Ib leeg cia li txhawb ib leeg lub zog thiab ib leeg pab ib leeg kom nyob ruaj yam li nej tseem ua ntawd.”​—1 Thexalaunika 5:11.

^ nqe 11 Tau muab cov npe hauv zaj no hloov lawm.