Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Teev Tiam Yehauvas, Tus Vajtswv Muaj Kev Ywj Pheej

Teev Tiam Yehauvas, Tus Vajtswv Muaj Kev Ywj Pheej

“Yehauvas lub hwj huam nyob qhovtwg, kev ywj pheej nyob qhov ntawd.”​—2 KHAULEE 3:17, NW.

ZAJ NKAUJ: 11, 137

1, 2. (1) Ua li cas cov neeg nyob rau Povlauj tiam ho niaj hnub tham txog kev ua qhev thiab kev ywj pheej? (2) Povlauj hais tias leejtwg thiaj muab tau kev ywj pheej rau tibneeg xwb?

COV Khixatia uas nyob thawj 100 xyoo, nyob hauv qab Loos txojkev tswjhwm. Cov neeg Loos qhuas Loos tej kevcai lij choj thiab tej tsev tu plaub heev. Lawv khav tias lawv yog ib haiv neeg uas muaj kev ywj pheej kawg nkaus. Tiamsis qhov uas tebchaws Loos vam meej twb yog lawv muaj cov neeg ua qhev coob heev. Lub caij Loos kav, 1 tug ntawm 3 tug pejxeem yog ib tug qhev. Yog li ntawd, cov Khixatia thiab tej neeg zej zog thiaj niaj hnub tham txog kev ua qhev thiab kev ywj pheej.

2 Tus tubtxib Povlauj yog ib tug uas tau sau ntau yam txog kev ywj pheej tiamsis nws tsis yog sau ntsig txog txojkev dim cev qhev ntawm cov Loos. Coob tus xav kom tej tseem fwv tso lawv dim cev qhev, tiamsis Povlauj hais tias cov Khixatia tsis txhob cia siab rau tibneeg tej nom tswv. Lawv yuav tsum rau siab ntso qhia txoj xov zoo txog Vajtswv lub Nceeg Vaj thiab txog Yexus Khetos tus nqe txhiv uas muaj nqes dua ntais. Povlauj qhia tias tibneeg yeej muab tsis tau txojkev ywj pheej tiag tiag rau tibneeg, tsuas yog Vajtswv thiaj muab tau xwb. Povlauj thiaj hais tias: “Yehauvas lub hwj huam nyob qhovtwg, kev ywj pheej nyob qhov ntawd.”​—2 Khaulee 3:17, NW.

3. Povlauj tau piav txog dabtsi es nws thiaj hais cov lus hauv 2 Khaulee 3:17?

3 Nyob hauv 2 Khaulee, Povlauj piav txog thaum Mauxe nqes saum roob Xinai los es nws lub ntsej muag ci ntsa iab vim nws tau sawv ntawm Yehauvas ib tug tubtxib saum ntuj xubntiag. Thaum cov Yixayee pom Mauxe, lawv ntshai heev. Mauxe thiaj muab ntaub kauv nws lub ntsej muag. (Khiav Dim 34:29, 30, 33; 2 Khaulee 3:7, 13) Povlauj hais ntxiv tias: “Tiamsis thaum leejtwg tig los cuag [Yehauvas], daim ntaub ntawd thiaj raug muab tshem mus.” (2 Khaulee 3:16) Qhov no yog Povlauj hais li cas tiag?

4. Yog peb xav nyob ywj pheej peb yuav tau ua li cas?

4 Zaj peb kawm tas los qhia tias Yehauvas yog tus Tswv Tsim. Nws tib leeg xwb thiaj ua tau ywj nws lub siab, yeej tsis muaj ib yam dabtsi txwv tau nws txojkev ywj pheej. Povlauj thiaj hais tias yog peb xav tau kev ywj pheej, peb yuav tsum ‘tig los cuag Yehauvas.’ Tus twg nyob ze Yehauvas thiab “Yehauvas lub hwj huam nyob qhovtwg, kev ywj pheej [kuj yuav] nyob qhov ntawd.” Peb yuav tig los cuag Yehauvas li cas? Peb yuav tsum muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. Thaum cov Yixayee nyob hauv tebchaws moj sab qhua, lawv tsis pom qhov uas Yehauvas tso lawv nyob ywj pheej xwv lawv thiaj tau pe hawm nws. Cuag li muaj ib daim ntaub kauv lawv lub siab cia lawm. Cov Yixayee thiaj muab qhov uas Yehauvas tso lawv nyob ywj pheej ntxeev mus ua tej yam phem uas lawv lub siab ntshaw.​—Henplais 3:8-10.

Txawm yuav raug cev qhev thiab raug kaw los, yeej txwv tsis tau txojkev ywj pheej no

5. (1) Yehauvas lub hwj huam tso peb dim dabtsi? (2) Ob tug qauv twg qhia tias tsis muaj dabtsi txwv tau txojkev ywj pheej uas Yehauvas muab rau nws cov tibneeg? (3) Peb yuav teb 2 lo lus nug twg?

5 Qhov uas Yehauvas lub hwj huam tso tibneeg nyob ywj pheej, tsis yog tso lawv dim cev qhev xwb tiamsis kuj yog tso lawv dim kev ploj kev tuag thiab kev ntseeg cuav. (Loos 6:23; 8:2) Yeej tsis muaj ib tug twg lossis ib yam dabtsi yuav tso tau tibneeg nyob ywj pheej li no lawm. Txojkev ywj pheej uas Vajtswv muab rau tibneeg no yeej zoo tshaj plaws li! Txawm yuav raug cev qhev thiab raug kaw los, yeej txwv tsis tau txojkev ywj pheej no. (Chiv Keeb 39:20-23) Tus muam Naxim Yuj (Nancy Yuen) thiab tus kwvtij Helaus Khee (Harold King) nkawd nyias raug kaw nyias ib lub tsev lojfaj tau ntau xyoo los, nkawd tseem muaj txojkev ywj pheej no. Mus saib nkawd piav nkawd zaj hauv JW Library. (Mus rau COV KWVTIJ NKAUJ MUAM PIAV LAWV LUB NEEJ > NYIAJ KEV TXOM NYEM.) Yog li ntawd, peb yuav ua li cas thiaj qhia tias peb saib txojkev ywj pheej rau nqe? Peb yuav tsum siv peb txojkev ywj pheej li cas thiaj yog muaj tswvyim?

TXOJKEV YWJ PHEEJ UAS VAJTSWV MUAB, MUAJ NQES HEEV

6. Ua li cas peb ho paub tias cov Yixayee tsis nco Yehauvas txiaj ntsig?

6 Thaum leejtwg muab ib yam dabtsi rau peb, peb yeej nco nws txiaj ntsig, puas yog? Tiamsis thaum Yehauvas tso cov Yixayee dim cev qhev los ua ib haiv neeg nyob ywj pheej, lawv tsis nco Yehauvas txiaj ntsig li. Lawv los tau ob peb lub hlis, lawv txawm yws tias Yehauvas tsuas pub mana rau lawv noj xwb. Lawv nco txog tej zaub mov tim tebchaws Iyi thiab xav thim rov qab mus. Lawv muab “tej dib tej taub tej dos raj dos ntug thiab qej” saib tseem ceeb dua qhov uas Yehauvas tso lawv nyob ywj pheej kom thiaj tau zoo teev tiam nws. Twb yog vim li ntawd, Yehauvas thiaj npau taws heev rau lawv. (Xwm Txheej Taug Kev 11:5, 6, 10; 14:3, 4) Qhov no qhia li cas rau peb?

7. (1) Povlauj tau ua li nws cov lus ntuas hauv 2 Khaulee 6:1 li cas? (2) Peb yuav xyaum Povlauj li cas?

7 Vim muaj Yexus Khetos tus nqe txhiv, Vajtswv Yehauvas thiaj tso tau peb nyob ywj pheej. Povlauj thiaj ntuas txhua tus Khixatia kom cia li nco Vajtswv txiaj ntsig. (Nyeem 2 Khaulee 6:1.) Povlauj nyuaj siab heev vim nws yog neeg txhaum. Nws ua kev txhaum thiab kev tuag qhev ib yam li peb. Txawm li ntawd los, nws hais tias: “Ua Vajtswv tsaug uas nws yuav tso kuv dim vim yog muaj Yexus Khetos uas yog peb tus Tswv.” Povlauj piav ntxiv tias: “Vim tias [lub hwj huam] txoj kevcai uas pub txojsia hauv Yexus Khetos twb tso kuv dim ntawm txoj kevcai uas coj mus ua txhaum thiab coj mus txog kev tuag lawm.” (Loos 7:24, 25; 8:2) Peb yuav tsum xyaum Povlauj tus qauv. Cia peb nco Yehauvas txiaj ntsig uas nws tau tso peb dim kev txhaum thiab kev tuag qhev lawm. Vim muaj tus nqe txhiv, peb thiaj teev tiam tau Vajtswv tawm hauv lub siab dawb paug tuaj thiab muaj kev zoo siab xyiv fab.​—Ntawv Nkauj 40:8.

Koj puas siv koj txojkev ywj pheej los ua li Yehauvas lub siab nyiam lossis los ua li koj lub siab nyiam xwb? (Saib nqe 8-10)

8, 9. (1) Tus tubtxib Petus ceeb toom tias peb yuav tsum tsis txhob siv peb txojkev ywj pheej mus ua dabtsi? (2) Niaj hnub no peb yuav tsum ceev faj tej yam twg?

8 Peb yuav tau ua Yehauvas tsaug, tiamsis peb yuav tsum ua li cas ntxiv? Peb yuav tsum siv peb txojkev ywj pheej ua qhov zoo xwb. Tus tubtxib Petus ceeb toom tias peb yuav tsum tsis txhob cia qhov uas peb tau nyob ywj pheej coj peb mus ua txhaum. (Nyeem 1 Petus 2:16.) Cov Yixayee thaum ub tau ua txhaum li ntawd, tiamsis nyob rau peb tiam, peb yuav tsum yimhuab ceev faj. Xatas thiab nws lub qab ntuj muaj ntau txojkev haub ntxias. Nws siv tej koom haum lag luam los ntxias kom peb mus lob tej ub tej no thiab nrhiav kev lomzem xwb. Tej koom haum ntawd txhob txwm siv cov neeg zoo nkauj zoo nraug muag dej muag cawv, muag ris tsho hnav, thiab ntau yam uas neeg pom neeg ntshaw. Yog peb tsis ceev faj, peb kuj yuav muab peb txojkev ywj pheej mus vuag tej qhov txhia chaw los ua nra hnyav rau peb ris xwb.

9 Qhov uas Petus ceeb toom no kuj muab siv tau rau lwm yam thiab, xws li kev kawm txuj kawm ci lossis kev nrhiav noj nrhiav haus. Niaj hnub no coob tus txhawb cov hluas kom tau hau ntsoov kawm ntawv xwv tej tsev kawm ntawv qeb siab thiaj kam txais lawv. Lawv hais tias yog kawm tau ntawv siab ces yuav tau txoj haujlwm zoo. Thaum tau haujlwm zoo ua ces thiaj muaj nyiaj muaj txiaj, luag thiaj saib taus. Tej zaum lawv kuj piav tias cov uas kawm ntawv qeb siab tas mas yuav khwv tau nyiaj ntau dua cov uas kawm tas qeb 12 xwb. Thaum cov hluas hnov li ntawd lawv kuj vam tias yuav pab tau lawv thiab. Tiamsis lawv thiab lawv niam lawv txiv yuav tsum nco ntsoov li cas?

10. Ua ntej peb yuav txiav txim siab ua ib yam dabtsi, peb yuav tsum nco ntsoov li cas?

10 Ib txhia xav tias tej no twb tsis hla Vajtswv txoj kevcai ces yog lawv lub siab kheev lawv ua, yeej tsis txhaum leejtwg. Tej zaum lawv yuav xav li Povlauj hais no: “Ua li cas lwm tus lub siab uas paub qhov zoo qhov phem yuav txiav txim rau qhov uas kuv tau nyob ywj pheej?” (1 Khaulee 10:29) Muaj tseeb tiag, peb txhua tus yeej muaj cai txiav txim siab seb yuav mus kawm ntawv qeb siab los tsis mus, thiab peb yeej muaj cai txiav txim siab seb yuav ua txoj haujlwm zoo li cas. Tiamsis nco ntsoov tias yus yuav tau sau tej uas yus tseb. Twb yog vim li no Povlauj thiaj hais tias: “‘Peb muaj cai ua txhua yam,’ tiamsis tsis yog txhua yam yuav muaj qabhau. ‘Peb muaj cai ua txhua yam,’ tiamsis tsis yog txhua yam tsim tsa kom nyob ruaj.” (1 Khaulee 10:23) Yog li, txawm tias peb muaj cai txiav txim siab ua txhua yam los, peb yuav tsum nco ntsoov tsis txhob xam pom peb tus kheej xwb.

SIV TXOJKEV YWJ PHEEJ TEEV TIAM YEHAUVAS THIAJ YOG MUAJ TSWVYIM

11. Vim li cas Yehauvas tso peb nyob ywj pheej?

11 Thaum Petus ceeb toom kom peb txhob muab qhov uas nyob ywj pheej los mus ua txhaum, nws hais ntxiv tias peb “yuav tsum ua [peb] lub neej yam li yog Vajtswv cov tub qhe.” Yehauvas twb txib Yexus los tso peb dim kev ploj kev tuag xwv peb thiaj siv tau peb lub neej los teev tiam Nws. Yog li ntawd, peb yuav tau ua ‘Vajtswv cov tub qhe’ thiaj yog peb siv txojkev ywj pheej ntawd ua qhov ncaj qhov yog.

Yog peb xav siv txojkev ywj pheej kom muaj nuj nqes, peb yuav tsum teev tiam Yehauvas kawg siab kawg ntsws

12. Nau-a tsev neeg tso tau tus qauv zoo li cas rau peb xyaum?

12 Yog peb xav siv txojkev ywj pheej kom muaj nuj nqes, peb yuav tsum teev tiam Yehauvas kawg siab kawg ntsws. Yog peb ua li no peb yuav tiv thaiv tau peb tus kheej kom tsis txhob qaug rau lub qab ntuj no tej kev kawm txuj kawm ci thiab tej uas lub cev nqaij tawv ntshaw. (Kalatia 5:16) Cia li xav txog Nau-a thiab nws tsev neeg. Txawm lawv nyob rau lub caij uas muaj neeg ua phem ua qias ua nruj ua tsiv heev los, lawv tsis xyaum li cov neeg ntawd. Lawv tej hom phiaj txawv ntawm cov nyob puag ncig lawv. Lawv rau siab ntso ua tes haujlwm uas Yehauvas txib lawv ua xwb. Lawv txua lub nkoj thiab npaj qoob npaj loo rau hauv. Lawv kuj ceeb toom lwm tus txog qhov uas dej dag yuav nyab ntiajteb. “Nau-a ua txhua yam raws li Vajtswv kom nws ua.” (Chiv Keeb 6:22) Thaum Vajtswv muab lub qab ntuj neeg phem ntawd rhuav tshem, nws thiaj cawm Nau-a thiab Nau-a tsev neeg.​—Henplais 11:7.

13. Yehauvas tau sam hwm kom peb ua dabtsi?

13 Niaj hnub no Yehauvas tau sam hwm kom peb ua dabtsi? Nws sam hwm tias Yexus cov thwjtim yuav tau tshaj tawm txoj xov zoo. (Nyeem Luka 4:18, 19.) Xatas ua rau lub qab ntuj neeg no txojkev xav tsaus ntuj nti, lawv thiaj tsis pom tias lawv ua qhev rau tej kev ntseeg cuav, rau tej qhov txhia chaw, thiab rau tibneeg tej tseem fwv. (2 Khaulee 4:4) Peb muaj txoj koob hmoov li Yexus uas yog mus pab tibneeg los paub thiab teev tiam Yehauvas, tus Vajtswv uas muaj kev ywj pheej. (Mathai 28:19, 20) Yeej tsis yoojyim rau peb mus tshaj tawm rau lwm tus. Ib txhia tsis nyiam thiab lwm cov ho tawm tsam peb heev. Txawm li cas los Yehauvas twb sam hwm kom peb mus tshaj tawm lawm. Yog li ntawd, peb yuav tau xav txog lo lus nug no: ‘Kuv yuav siv kuv txojkev ywj pheej ua haujlwm rau Yehauvas li cas ntxiv?’

14, 15. Yehauvas cov tibneeg coob tus tau txiav txim siab ua dabtsi? (Saib daim duab ntawm sab 9.)

14 Zoo siab kawg li uas Yehauvas cov tibneeg coob tus tau ua lub neej yoojyim thiab pib tho kev vim lawv pom tias lub sim ceeb no twb yuav dua mus. (1 Khaulee 9:19, 23) Ib txhia tho kev hauv tej zej zog uas lawv ib txwm nyob, ib txhia ho txiav txim siab mus pab lwm lub koom txoos. Tau 5 lub xyoos no muaj tshaj li 250,000 leej los tho kev ntxiv. Nimno thiaj muaj tshaj li 1,100,000 tus tho kev lawm. Peb yeej zoo siab kawg li uas coob tus siv lawv txojkev ywj pheej los teev tiam Yehauvas li no, puas yog?​—Ntawv Nkauj 110:3.

15 Ua li cas lawv thiaj ua tau li no? Cia peb kawm seb muaj ob niam txiv tau ua li cas. Yauhas (John) thiab Yudi (Judith) twb ua Yehauvas tes haujlwm tau 30 lub xyoos lawm thiab nkawd tau mus pab ntau lub tebchaws. Nkawd piav tias nyob rau xyoo 1977 thaum pib muaj Kev Kawm Rau Cov Tho Kev, cov kwvtij txhawb kom cov tho kev mus pab tej thaj tsam uas tsis muaj cov tshaj tawm coob. Yauhas txawm hloov ib txoj haujlwm rau ib txoj nkawd thiaj ua tau lub neej yoojyim. Thaum kawg, nkawd tau mus tshaj tawm txawv tebchaws lawm tiag. Nkawd mus txog zoo li cas xwb? Yeej tsis yoojyim li. Nkawd yuav tau kawm lwm yam lus thiab yoog lwm haiv neeg. Tsis tas li ntawd, nkawd tseem tiv tshav tiv nag. Dabtsi thiaj pab tau nkawd? Nkawd thov Vajtswv Yehauvas pab thiab tso siab plhuav rau nws. Nkawd twb ua Yehauvas tes haujlwm li no tau ntau xyoo lawm. Ua li, nkawd xav li cas xwb? Tus txiv hais tias: “Yeej tsis muaj ib yam dabtsi yuav zoo npaum li tes haujlwm uas kuv ua no. Kuv pom tias yeej muaj Yehauvas tiag. Nws zoo li ib leej txiv uas hlub nws cov menyuam heev. Nimno kuv hajyam to taub zoo txog Yakaunpau 4:8 uas hais tias: ‘Cia li txav los ze Vajtswv mas nws yuav los ze nej.’ Kuv lub neej muaj hauv paus hauv ntsis, kuv nrhiav tau qhov uas kuv yeej ib txwm ntshaw lawm.”

16. Ib txhia kwvtij nkauj muam tau siv lawv txojkev ywj pheej li cas thiaj qhia tias lawv muaj tswvyim?

16 Cov kwvtij ib txhia kuj siv lawv lub neej los tho kev li ob niam txiv uas hais tas los no thiab. Tiamsis lwm cov tsuas tho kev tau ib ntus xwb. Muaj dua ib txhia mus pab tsim tsa thiab kho tej Tsev Nceeg Vaj thiab tej Tsev Rooj Sib Txoos thoob ntiajteb. Xws li thaum tsa lub hauv paus koom haum loj nyob hauv lub zos Vaviv (Warwick) xeev Nus Yauj (New York), tau muaj txog li 27,000 tus kwvtij nkauj muam tuaj pab ua. Ib txhia tuaj pab 2 lub lim tiam lossis ob peb lub hlis, hos ib txhia tuaj pab ob peb xyoos. Cov kwvtij nkauj muam no tso ib puas tsav yam tseg lawv thiaj tuaj tau. Lawv tso tau qauv zoo kawg li rau peb xyaum vim lawv siv lawv txojkev ywj pheej los qhuas Yehauvas, tus Vajtswv uas muaj kev ywj pheej!

17. Yog peb muaj tswvyim thiab txiav txim siab ua qhov ncaj qhov yog, peb yuav tau tej koob hmoov twg?

17 Peb zoo siab heev uas peb los paub thiab los teev tiam Yehauvas peb thiaj muaj kev ywj pheej tiag tiag. Cia peb txiav txim siab ua qhov ncaj qhov yog thiaj qhia tias peb ris Vajtswv txiaj ntsig. Tsis txhob muab txojkev ywj pheej no ntxeev mus ua qhov phem, tiamsis cia li teev tiam Yehauvas kawg siab kawg ntsws. Yog peb ua li no peb yuav tau tej koob hmoov uas Yehauvas cog tseg hauv Loos 8:21 tias: “Txhua yam uas tsim ntawd yuav dim ntawm qhov uas ua txojkev puam tsuaj li qhev es yuav los nyob ywj pheej thiab nrog Vajtswv cov menyuam tau koob meej.”