Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Xyaum Yehauvas Uas Yog Tus Vajtswv Txhawb Siab

Xyaum Yehauvas Uas Yog Tus Vajtswv Txhawb Siab

“Qhuas Vajtswv uas . . . txhawb peb lub siab rau txhua yam kev ceeblaj uas peb raug.”​—2 KHAULEE 1:3, 4.

ZAJ NKAUJ: 23, 152

1. Thaum Adas thiab Eva nkawd fav xeeb rau Yehauvas, nws ua li cas xwv cov uas yuav yug los thiaj muaj kev vam?

YEHAUVAS yog tus Vajtswv uas ib txwm txhawb peb lub siab rau txhua txojkev ceeblaj. Thaum Adas thiab Eva nkawd fav xeeb rau Vajtswv es poob rau kev txhaum lawd, Yehauvas cog lus tias yav tom hauv ntej yuav muaj ib tug cawm seej. Yehauvas ua li no xwv txhua tus uas yuav yug los thiaj muaj kev vam kev cia siab. Cov lus faj lem no nyob rau hauv Chiv Keeb 3:15. Yehauvas cog lus tias Xatas Ntxwg Nyoog thiab txhua yam kev phem uas nws tau tsim ntawd yuav raug muab rhuav tshem mus.​—1 Yauhas 3:8; Qhia Tshwm 12:9.

YEHAUVAS TXHAWB COV NYOB TXHEEJ THAUM UB

2. Yehauvas tau txhawb Nau-a li cas?

2 Xav seb Yehauvas tau txhawb nws tus tub qhe Nau-a li cas. Nau-a tsev neeg thiaj coj tau zoo xwb, lwm cov uas nyob puag ncig lawv ua nruj ua tsiv thiab ua phem ua qias kawg li. Ntshe tej no ua rau Nau-a qaug zog heev. (Chiv Keeb 6:4, 5, 11; Yuda 6) Tiamsis Yehauvas txhawb Nau-a, nws thiaj ua taus siab tawv thiab ua tau lub neej ncaj ncees teev tiam Yehauvas. (Chiv Keeb 6:9) Yehauvas hais rau Nau-a tias nws yuav muab tiam neeg phem ntawd rhuav tshem mus. Nws kuj qhia rau Nau-a tias Nau-a yuav tau ua li cas nws thiab nws tsev neeg thiaj dim. (Chiv Keeb 6:13-18) Yehauvas yeej yog tus Vajtswv uas txhawb Nau-a siab.

3. Yehauvas tau txhawb Yausua li cas? (Saib daim duab ntawm sab 15.)

3 Thaum Yehauvas haiv neeg yuav nkag mus rau lub tebchaws uas nws cog tseg, nws txhawb Yausua vim Yausua yuav mus ntaus tej tebchaws uas muaj zog heev. Yehauvas paub tias Yausua yeej ntshai kawg li, nws thiaj hais rau Mauxe tias: “Koj cia li hais rau Yausua thiab txhawb nws lub zog thiab txhawb nws lub siab kom ruaj khov rau qhov nws yuav coj haiv neeg no hla mus thiab yuav coj lawv mus tuav lub tebchaws uas koj pom no ua lawv teej lawv tug.” (Kevcai 3:28) Yehauvas kuj los hais kiag rau Yausua tias: “Kuv twb hais rau koj lawm los tsis yog? Cia li ua khov kho thiab ua siab loj siab tuab, tsis txhob ntshai tsis txhob poob siab kiag li, rau qhov koj mus rau qhovtwg [Yehauvas] uas yog koj tus Vajtswv yeej nrog nraim koj.” (Yausua 1:1, 9) Yehauvas tej lus no yeej txhawb tau Yausua kawg li!

4, 5. (1) Yehauvas tau txhawb cov nyob txheej thaum ub li cas? (2) Yehauvas tau txhawb nws Leej Tub li cas?

4 Yehauvas kuj txhawb nws haiv neeg sawvdaws lub siab thiab. Thaum cov Yudai raug mus ua cev qhev tim tebchaws Npanpiloo, Yehauvas cog lus tseg rau lawv thiab txhawb lawv txhua tus tias: “Tsis txhob ntshai, vim kuv nrog nraim koj, tsis txhob poob siab vim kuv yog koj tus Vajtswv. Kuv yuav pub zog rau koj, kuv yuav pab koj, kuv txhais tes uas kov yeej yuav tuav rawv koj.” (Yaxaya 41:10) Yehauvas kuj tau txhawb cov Khixatia uas nyob thawj 100 xyoo thiab. Niaj hnub no los Yehauvas tseem txhawb peb ib yam nkaus.​—Nyeem 2 Khaulee 1:3, 4.

5 Thaum Yexus los rau hauv ntiajteb no, nws Leej Txiv Yehauvas kuj txhawb nws thiab. Tom qab Yexus ua kevcai raus dej tas nws hnov ib lub suab hais saum ntuj tuaj tias: “Tus no yog kuv tus tub uas kuv hlub, kuv txaus siab rau nws heev.” (Mathai 3:17) Ntshe cov lus no txhawb tau Yexus heev nws thiaj ua taus nws tes haujlwm hauv ntiajteb no.

YEXUS TAU TXHAWB LWM TUS

6. Yexus zaj paj huam txog cov nyiaj tala txhawb tau peb li cas?

6 Yexus kuj xyaum nws Leej Txiv es txhawb lwm tus thiab. Thaum Yexus piav zaj paj huam txog cov tala, nws hais tias tus lospav tau qhuas 2 tug tub qhe ncaj ncees li no: “Tus tub qhe zoo thiab ncaj ncees, koj ua zoo lawm. Koj ua ncaj rau tej yam tsawg tsawg, kuv yuav tsa koj saib xyuas tej yam uas ntau heev. Koj cia li los nrog kuv zoo siab xyiv fab.” (Mathai 25:21, 23) Cov lus uas Yexus hais no txhawb tau nws cov thwjtim kom rau siab ntso teev tiam Yehauvas tsis tseg!

Yexus tseem txhawb Petus qees thiab tseem kom Petus mus txhawb lwm tus thiab

7. Yexus tau txhawb nws cov tubtxib txhua tus, thiab tus tubtxib Petus li cas?

7 Txawm Yexus cov thwjtim niaj hnub sib cav sib ceg tias leejtwg yog tus loj dua ntais los, Yexus ua siab ntev qhia lawv. Nws hais tias lawv yuav tsum txo hwjchim ua tus me dua ntais thiab ua zoo li tus qhev, tsis yog ua tus loj. (Luka 22:24-26) Txawm tus tubtxib Petus tau ua yuam kev thiab ua rau Yexus tu siab ntau zaus los, Yexus tseem txhawb Petus qees thiab kom Petus mus txhawb lwm tus thiab.​—Mathai 16:21-23; 26:31-35, 75; Yauhas 21:16.

KEV TXHAWB ZOG TXHEEJ THAUD

8. Hexekhiya tau txhawb cov thawj rog thiab cov pejxeem hauv Yeluxalees li cas?

8 Thaum Yexus tsis tau los ua qauv rau Yehauvas cov tub qhe xyaum los lawv yeej paub tias ib leeg yuav tsum txhawb ib leeg lub zog. Xws li thaum cov Axilia tuaj tua lub nroog Yeluxalees. Vajntxwv Hexekhiya sau tag nrho cov thawj rog thiab cov pejxeem los ua ib ke, nws “tej lus thiaj txhawb tau cov pejxeem lub zog.”​—Nyeem 2 Vaj Keeb Kwm 32:6-8.

9. Yauj qhia li cas rau peb txog kev txhawb siab?

9 Yauj kuj tso tau ib tug qauv zoo heev rau peb xyaum thiab. Twb tsim nyog luag txhawb nws los nws tseem txhawb luag. Yauj qhia rau cov uas tuaj txhawb nws tias yuav tsum hais li cas thiaj txhawb tau lwm tus lub zog. Nws hais tias tus uas mus txhawb lwm tus zog yuav tsum hais tej lus txhawb siab thiaj nplig tau luag siab, tsis yog hais tej lus chob siab. (Yauj 16:1-5) Thaum kawg Elihu thiab Yehauvas nkawd thiaj nplig tau Yauj siab.​—Yauj 33:24, 25; 36:1, 11; 42:7, 10.

10, 11. (1) Vim li cas yuav tau txhawb Yetha tus ntxhais? (2) Kuj tsim nyog peb txhawb leejtwg thiab?

10 Yetha tus ntxhais yog ib tug uas yuav tsum tau kev txhawb siab. Thaum Yetha mus ntaus cov Asmoo, nws fiv rau Yehauvas tias yog Yehauvas pab nws ntaus yeej rog rov mus txog tsev mas thawj tug uas tawm tuaj tos nws, nws yuav muab tus ntawd pub rau Yehauvas ua nws tes haujlwm hauv lub tsev ntaub. Thaum Yehauvas pab cov Yixayee ntaus yeej rog mus txog tsev, ua ciav yog nws tus ntxhais tawm tuaj tos nws. Yetha tsuas muaj tib tug menyuam ntawd xwb. Tiamsis txawm mob Yetha siab npaum li cas los, nws ua raws nkaus li nws tau fiv rau Yehauvas. Nws thiaj xa nws tus ntxhais mus ua haujlwm rau hauv Yehauvas lub tsev ntaub mus tas nws sim neej.​—Cov Thawj 11:30-35.

11 Yeej nyuaj heev rau Yetha, tiamsis yimhuab nyuaj rau nws tus ntxhais. Nws yuav tsis muaj cuab muaj yig ces nws txiv caj ces yuav los xaus rau nws lawm xwb. Txawm li ntawd los, Yetha tus ntxhais tsis tawv ncauj, nws ua raws nkaus li nws txiv tau cog tseg rau Yehauvas. (Cov Thawj 11:36, 37) Nws yuav tsum tau kev nplig thiab kev txhawb siab. Phau Vajlugkub hais tias: “Qhov no thiaj ua ib txoj kevcai rau cov Yixayee, kom lawv tej ntxhais niaj xyoo quaj ntsuag txog [lossis mus txhawb] Yetha uas yog neeg Kile-a tus ntxhais ib xyoos mas plaub hnub.” (Cov Thawj 11:39, 40) Niaj hnub no cov Khixatia coob tus tau ua raws nkaus li Yetha tus ntxhais no thiab. Lawv txiav txim siab tsis yuav txij nkawm lawv thiaj ua tau Yehauvas tes haujlwm ntau dua. Kuj tsim nyog peb qhuas thiab txhawb lawv thiab, puas yog?​—1 Khaulee 7:32-35.

COV TUBTXIB TAU TXHAWB LAWV COV KWVTIJ

12, 13. Petus tau ‘txhawb nws cov kwvtij lub zog’ li cas?

12 Hmo ua ntej Yexus tuag, nws hais rau tus tubtxib Petus tias: “Ximoos, Ximoosʹe, saib maj, Xatas twb thov nej lawm yuav muab nej tshau ib yam li tshau mog, tiamsis kuv twb thov Vajtswv pab kom koj kev ntseeg tsis txhob tu. Mas thaum koj tig rov los lawd, koj cia li txhawb koj cov kwvtij lub zog.”​—Luka 22:31, 32.

Tej uas cov tubtxib sau rau cov Khixatia nyob thawj 100 xyoo txhawb tau lawv siab heev, kuj txhawb tau peb siab niaj hnub nimno thiab (Saib nqe 12-17)

13 Petus yog ib tug uas ua thawj hauv lub koom txoos Khixatia. (Kalatia 2:9) Nws tau ua ntau yam los txhawb nqa nws cov kwvtij, tsis hais rau lub caij Pheethekhoxate lossis rau lwm lub. Tom qab nws ua li no tau ntau xyoo, nws sau ntawv mus rau cov kwvtij tias: “Kuv xav txhawb nej lub siab thiab ua timkhawv rau nej tias tej uas kuv sau no yog Vajtswv txojkev hlub tiag. Cia li nyob ruaj rau hauv txojkev hlub no.” (1 Petus 5:12) Petus tsab ntawv txhawb tau cov Khixatia nyob rau tiam ntawd heev. Nws tej lus kuj txhawb tau peb cov nyob tiam no thiab. Peb tos ntsoov lub sijhawm uas Yehauvas tej lus cog tseg yuav muaj tiav huvsi.​—2 Petus 3:13.

14, 15. Tej uas Yauhas sau cia hauv phau Vajlugkub txhawb tau peb li cas?

14 Tus tubtxib Yauhas kuj yog ib tug uas ua thawj hauv lub koom txoos thiab. Txoj xov zoo uas nws sau txog Yexus txhawb tau cov Khixatia los txog niaj hnub nimno. Yauhas tib leeg xwb thiaj sau tias txojkev hlub yuav ua rau sawvdaws pom tias cov twg yog Yexus cov thwjtim tiag.​—Nyeem Yauhas 13:34, 35.

15 Yauhas kuj sau tau 3 tsab ntawv uas txhawb siab kawg li. Xws li thaum peb ua tau yuam kev yuav ua rau peb qaug zog heev tiamsis Yauhas txhawb peb tias Yexus cov ntshav twb “ntxuav peb lub txim huvsi lawm.” (1 Yauhas 1:7) Yog peb lub siab pheej nkaug peb, Yauhas txhawb peb tias “Vajtswv yog tus loj dua peb lub siab.” (1 Yauhas 3:20) Yauhas tib leeg xwb thiaj sau tias “Vajtswv yog txojkev hlub.” (1 Yauhas 4:8, 16) Thiab Yauhas tsab ntawv 2 thiab 3 qhuas cov Khixatia uas tau “xyaum raws li txojkev tseeb.”​—2 Yauhas 4; 3 Yauhas 3, 4.

16, 17. Tus tubtxib Povlauj tau txhawb cov Khixatia nyob thawj 100 xyoo li cas?

16 Tus tubtxib Povlauj tso tau qauv zoo kawg li rau peb xyaum. Nws tau txhawb cov kwvtij nkauj muam sawvdaws. Tom qab Yexus tuag, cov tubtxib feem coob nrog pab uas ntaus thawj nyob hauv Yeluxalees tshaj tawm rau cov uas yeej ntseeg tias muaj 1 tug vajtswv xwb. (Tubtxib Tes Haujlwm 8:14; 15:2) Tiamsis lub hwj huam dawb huv coj Povlauj mus tshaj tawm rau cov neeg Kili, cov neeg Loos, thiab lwm haiv neeg uas ntseeg tias muaj coob tus vajtswv.​—Kalatia 2:7-9; 1 Timaute 2:7.

17 Povlauj mus txog tebchaws Rhawkis (Turkey), tebchaws Kili, thiab tebchaws Ithali. Nws tshaj tawm rau cov uas tsis yog neeg Yudai thiab tau pab tsa tej koom txoos Khixatia hauv tej tebchaws ntawd. Cov uas los ntseeg tshiab no raug lawv haiv neeg tsim txom hnyav heev, Povlauj thiaj sau ntawv mus txhawb lawv lub zog. (1 Thexalaunika 2:14) Kwvlam xyoo 50 Povlauj sau mus rau lub koom txoos Thexalaunika tias: “Peb ua Vajtswv tsaug txog nej txhua tus txhua lub sijhawm thiab thaum thov Vajtswv peb kuj thov txog nej thiab.” (1 Thexalaunika 1:2, 3) Nws kuj hais kom lawv ib leeg kav tsij txhawb ib leeg lub zog. Nws hais tias: “Ib leeg cia li txhawb ib leeg lub zog thiab ib leeg pab ib leeg kom nyob ruaj.”​—1 Thexalaunika 5:11.

PAB UAS NTAUS THAWJ TXHAWB LWM TUS

18. Pab uas ntaus thawj tau txhawb Fili li cas?

18 Nyob rau thawj 100 xyoo, Yehauvas tau txib pab uas ntaus thawj txhawb cov Khixatia, tsis hais cov kwvtij nkauj muam txhua tus lossis cov uas saib xyuas lub koom txoos. Thaum Fili tshaj tawm rau cov Xamali txog Yexus Khetos, pab uas ntaus thawj zoo siab hlo txhawb Fili. Lawv thiaj txib Petus thiab Yauhas mus thov Vajtswv pab cov Khixatia tshiab kom lawv tau lub hwj huam dawb huv. (Tubtxib Tes Haujlwm 8:5, 14-17) Pab uas ntaus thawj ua li no txhawb tau Fili thiab cov kwvtij nkauj muam lub zog kawg li!

19. Thaum cov Khixatia tau nyeem pab uas ntaus thawj tsab ntawv, lawv xav li cas xwb?

19 Tom qab no, pab uas ntaus thawj yuav tau txiav txim siab seb lwm haiv neeg puas tas ua kevcai txiav li Mauxe txoj kevcai tau sam hwm rau cov Yudai. (Tubtxib Tes Haujlwm 15:1, 2) Pab uas ntaus thawj thiaj thov lub hwj huam dawb huv pab thiab ua tib zoo nrhiav seb phau Vajlugkub qhia li cas, lawv thiaj pom tias tsis tas ua kevcai txiav lawm. Tom qab ntawd, lawv txawm sau ib tsab ntawv rau cov kwvtij nqa mus rau cov koom txoos. Thaum cov koom txoos tau nyeem pab uas ntaus thawj tsab ntawv, cov kwvtij “kuj zoo siab xyiv fab rau tej lus txhawb siab ntawd.”​—Tubtxib Tes Haujlwm 15:27-32.

20. (1) Pab Uas Ntaus Thawj tau txhawb peb txhua tus lub siab li cas? (2) Zaj tom ntej yuav teb lo lus nug twg?

20 Peb muaj kev zoo siab xyiv fab ib yam li cov kwvtij nyob thawj 100 xyoo thiab. Niaj hnub no Pab Uas Ntaus Thawj uas saib xyuas Yehauvas Cov Timkhawv yeej niaj hnub txhawb cov ua haujlwm hauv Npe-ee, cov ua haujlwm puv ntoob tshwj xeeb, thiab peb txhua leej txhua tus. Tsis tas li ntawd xwb, nyob rau xyoo 2015, Pab Uas Ntaus Thawj tau luam tawm ib phau ntawv hu ua Return to Jehovah (Rov Los Cuag Yehauvas). Phau ntawv no txhawb cov uas tau tso qhov tseeb tseg kom rov los cuag Yehauvas. Ua li, puas yog cov txwj laus thiaj txhawb tau lwm tus xwb? Peb yuav teb lo lus nug no rau zaj tom ntej.