Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Txhob Cia Koj Txojkev Hlub Txias

Txhob Cia Koj Txojkev Hlub Txias

“Vim kev phem nthuav dav zuj zus, tej neeg coob coob txojkev hlub yuav txias zuj zus mus.”​—MATHAI 24:12.

ZAJ NKAUJ: 23, 24

1. Yexus cov lus hauv Mathai 24:12 yog xub hais txog leejtwg?

THAUM Yexus nyob ntiajteb no, nws tau qhia txog tej xwm txheej uas yuav muaj nyob rau lub caij kawg. Nws kuj qhia tias lub sijhawm ntawd “neeg coob coob txojkev hlub yuav txias zuj zus mus.” (Mathai 24:3, 12) Cov Yudai uas nyob rau Yexus lub caij tau lees tias lawv yog Vajtswv haiv neeg, tiamsis lawv txojkev hlub rau Vajtswv twb txias li Yexus tau hais lawm.

2. Raws li hais hauv Tubtxib Tes Haujlwm, cov Khixatia feem coob puas sib hlub sib pab? (Saib daim duab ntawm sab no.)

2 Cov Khixatia thaum ub feem coob tsis coj li cov Yudai ntawd. Cov Khixatia kub siab mus “tshaj tawm tias Yexus yog tus Khetos.” Lawv hlub Vajtswv thiab hlub lawv cov kwvtij nkauj muam heev. Lawv kuj hlub cov neeg uas tseem tsis tau paub qhov tseeb. Cov Khixatia no yeej tsis pub lawv txojkev hlub rau Yehauvas txias li. (Tubtxib Tes Haujlwm 2:44-47; 5:42) Tiamsis ib txhia Khixatia tau cia lawv txojkev hlub txias lawm. Ua cas peb thiaj paub li ntawd?

3. Ua cas cov Khixatia ib txhia txojkev hlub ho txias lawm?

3 Yexus tau hais txog cov Khixatia uas nyob hauv Efexau li no: “Koj muab txojkev hlub uas koj muaj thaum chiv thawj tso tseg lawm.” (Qhia Tshwm 2:4) Ua cas Yexus ho hais li ntawd? Nws hais li ntawd rau qhov hauv lub nroog Efexau tibneeg vam meej heev. Cov neeg xam pom lawv tus kheej nkaus xwb. Tej zaum cov Khixatia thiaj pib coj tus cwj pwm ntawd lawm. (Efexau 2:2, 3) Tsis tas li ntawd xwb, hauv lub nroog ntawd, tibneeg vuag kev lomzem thiab lob ntau tsav ntau yam. Coob tus nyiam kev nkauj kev nraug thiab saib tsis taus Vajtswv tej kevcai. Lawv yeej tsis hlub Vajtswv thiab tsis hlub lwm tus li.

4. (1) Niaj hnub no tibneeg puas txawj sib hlub lawm? (2) Peb yuav kawm txog dabtsi hauv zaj no?

4 Yexus cov lus ceeb toom tseem pab tau peb niaj hnub nimno thiab. Tiam no tibneeg hajyam tsis hlub Vajtswv. Lawv tsis vam khom Vajtswv lub tswvyim los tu lawv tej teeb meem. Coob leej ntau tus tsuas vam khom neeg tej koom haum pab lawv xwb. Cov neeg nyob ib puag ncig peb yeej tsis txawj sib hlub zuj zus lawm tiag. Hauv lub koom txoos los, yog peb tsis ceev faj ces peb txojkev hlub yuav txias ib yam li pawg ntseeg hauv Efexau thiab. Cia peb kawm seb (1) yuav ua li cas peb txojkev hlub rau Yehauvas thiaj ruaj khov, (2) yuav ua li cas peb thiaj muab qhov tseeb hauv Vajtswv Txojlus saib rau nqe, thiab (3) yuav ua li cas peb cov kwvtij sawvdaws thiaj txawj sib hlub sib pab.

HLUB VAJTSWV YEHAUVAS

5. Yog peb hlub Vajtswv yuav pab tau peb li cas?

5 Tsim nyog peb hlub leejtwg tshaj? Yexus hais tias: “‘Koj yuav tsum hlub [Yehauvas] uas yog koj tus Vajtswv kawg siab kawg ntsws, thiab kawg koj lub tswvyim.’ Nqe no yog thawj nqes thiab yog nqe uas tseem ceeb dua ntais.” (Mathai 22:37, 38) Yog peb hlub Yehauvas ces yuav pab tau peb mloog nws tej lus sam hwm, ua siab ntev thev, thiab ntxub tej kev phem. (Nyeem Ntawv Nkauj 97:10.) Tiamsis peb yuav tau ceev faj rau qhov Xatas thiab nws lub qab ntuj nrhiav nrhw kev los rhuav peb txojkev hlub rau Yehauvas.

6. Cov uas tsis hlub Vajtswv lawd, yuav raug tej yam twg?

6 Lub qab ntuj no tsis qhia kom tibneeg hlub Vajtswv, tiamsis tsuas qhia kom lawv “xam pom lawv tus kheej xwb.” (2 Timaute 3:2) Tibneeg tsuas xav txog “tej uas lub cev nqaij tawv ntshaw, tej uas lub qhov muag ntshaw, thiab tej uas neeg khav theeb txog hauv lub neej.” (1 Yauhas 2:16) Tiamsis tus tubtxib Povlauj qhia tias peb yuav tsum ceev faj tus cwj pwm ntawd. Nws hais tias: “Qhov uas muab lub siab rau rau nqaij tawv kuj yog kev tuag. . . . Rau qhov lub siab uas muab rau rau nqaij tawv kuj ua yeeb ncuab rau Vajtswv.” (Loos 8:6, 7) Thaum kawg cov uas caum nyiaj txiag thiab cov uas niaj hnub ua nkauj ua nraug yuav xav txog lig.​—1 Khaulee 6:18; 1 Timaute 6:9, 10.

7. Cov Khixatia yuav tau ceev faj tej tswvyim twg?

7 Hauv lub qab ntuj no, tus yuav ntseeg li cas los muaj. Ib txhia ntseeg tias yeej tsis muaj Vajtswv. Ib txhia ho tsis paub xyov muaj Vajtswv los tsis muaj. Lwm cov ho ntseeg tias neeg yog txia ntawm tsiaj los xwb. Tej tswvyim no yog los dag ntxias kom tibneeg txhob hlub Vajtswv. Lawv qhia tias tsuas yog cov ruam tsis kawm ntaub kawm ntawv xwb thiaj ntseeg tias muaj ib tug tsim ib puas tsav yam. Tibneeg feem coob kuj ntseeg cov neeg kawm txuj kawm ci dua li ntseeg Vajtswv. (Loos 1:25) Txawm ib tug Khixatia los yeej qaug tau rau tej tswvyim no. Yog tsis ceev faj ces lub qab ntuj no lub tswvyim yuav ua rau peb txojkev hlub rau Vajtswv txias.​—Henplais 3:12.

8. (1) Tej twg ua rau Yehauvas cov tibneeg qaug zog? (2) Ntawv Nkauj 136 txhawb peb lub zog li cas?

8 Peb tseem nyob hauv Xatas lub qab ntuj phem. (1 Yauhas 5:19) Yog li ntawd, muaj ntau tsav ntau yam yuav ua rau peb qaug zog. Yog peb tsis ceev faj ces thaum peb qaug zog lawd peb txojkev ntseeg rau Vajtswv yuav tsuag thiab peb txojkev hlub rau nws yuav txias. Tej twg thiaj ua rau peb qaug zog? Ib txhia laus zuj zus thiab pib muaj mob muaj nkeeg. Ib txhia ho khwv tsis txaus noj txaus siv. Ib txhia tu siab tias lawv ua tsis tau zoo npaum li lawv lub siab xav. Lwm cov kuj tu siab heev vim lub neej mus tsis raws li lawv xav. Txawm peb yuav raug kev nyuaj siab li cas los, Yehauvas yeej tsis tso peb tseg li. Nco ntsoov cov lus hauv Ntawv Nkauj 136:23 no: “Nws nco ntsoov txog peb rau thaum peb poob qes txom nyem ntsuav. Vim nws txojkev hlub uas ruaj khov nyob mus ib txhis.” Peb yeej tso siab tias Yehauvas yuav mloog peb “tej lus thov.”​—Ntawv Nkauj 116:1; 136:24-26.

9. Ua cas Povlauj txojkev hlub rau Yehauvas thiaj tsis txias?

9 Thaum ub tus tubtxib Povlauj raug ntau yam kev nyuaj siab hauv nws lub neej. Ua cas nws txojkev hlub rau Yehauvas thiaj tsis txias? Twb yog nws xav ntsoov rau tej uas Yehauvas tau ua los pab nws. Povlauj thiaj hais tias: “[Yehauvas] yog tus pab kuv, kuv tsis ntshai li. Neeg yuav ua li cas tau rau kuv?” (Henplais 13:6) Txawm nws lub neej yuav nyuaj npaum li cas los, nws paub tias Yehauvas yeej nrog nraim nws, nws thiaj thev taus. Thaum nws raug kaw hauv tsev loj cuj, nws tsis tag kev cia siab tiamsis nws tseem sau ntawv mus txhawb cov koom txoos thiab. (Efexau 4:1; Filipi 1:7; Filemoo 1) Povlauj paub tias Yehauvas yog tus “Vajtswv uas txhawb siab txhua yam. [Yehauvas] txhawb peb lub siab rau txhua yam kev ceeblaj uas peb raug.” (2 Khaulee 1:3, 4) Twb yog vim li ntawd, Povlauj txojkev hlub rau Yehauvas thiaj ruaj khov. Ua li, peb yuav xyaum Povlauj tus qauv li cas?

Qhia tias koj hlub Yehauvas (Saib nqe 10)

10. Yuav ua li cas peb txojkev hlub rau Vajtswv thiaj tsis txias?

10 Yuav ua cas peb txojkev hlub rau Vajtswv thiaj tsis txias? Povlauj qhia tias peb yuav tsum “thov Vajtswv tsis tu ncua.” Tom qab no nws kuj txhawb sawvdaws tias: “Thov Vajtswv tsis tseg tsis tu li.” (1 Thexalaunika 5:17; Loos 12:12) Thaum peb thov Vajtswv ces twb yog peb nrog Nws txuas lus. Yog peb nrog nws txuas lus tsis tseg ces peb yuav nrog nws sib raug zoo. (Ntawv Nkauj 86:3) Zoo rau peb qhia Yehauvas txog tej uas peb xav twjywm hauv nruab siab, peb thiaj txav ze rau Nws. (Ntawv Nkauj 65:2) Thaum Yehauvas ua raws li peb tau thov ces peb yimhuab hlub nws thiab tso siab rau nws. Peb yuav pom tias Yehauvas yeej “nyob ze txhua tus uas thov hu nws.” (Ntawv Nkauj 145:18) Yog peb ntseeg tias Yehauvas yeej hlub thiab nrog nraim peb ces peb yuav thev taus txhua yam kev nyuaj siab, tsis hais tamsim no los yog yav tom hauv ntej.

SAIB QHOV TSEEB HAUV VAJTSWV TXOJLUS RAU NQE

11, 12. Yuav ua li cas peb thiaj muab qhov tseeb hauv phau Vajlugkub saib rau nqe?

11 Cov Khixatia saib qhov tseeb rau nqe heev. Peb kawm tau qhov tseeb hauv Vajtswv Txojlus. Yexus thiaj hais rau nws Txiv Yehauvas li no: “Koj tej lus yeej yog txojkev tseeb.” (Yauhas 17:17) Peb yuav tsum kawm Vajtswv Txojlus, peb thiaj paub tias nws Txojlus qhia li cas tiag. (Khaulauxi 1:10) Kuj zoo rau peb xyaum tus uas sau Ntawv Nkauj 119 es ua tib zoo xav txog tej uas peb tau nyeem. (Nyeem Ntawv Nkauj 119:97-100.) Peb yuav tsum ua zoo xav seb Vajtswv Txojlus yuav pab tau peb lub neej li cas. Yog peb ua li ntawd ces peb yuav yimhuab nyiam Vajtswv Txojlus ntxiv.

12 Tus sau Ntawv Nkauj 119 kuj hais li no: “Koj tej lus kuv sim noj lawm qab zib heev, qab zib dhau zib ntab hauv kuv qhov ncauj.” (Ntawv Nkauj 119:103) Tej ntaub ntawv uas Yehauvas lub koom haum sau zoo ib yam li tej zaub mov uas qab heev. Thaum peb noj ib pluag mov uas qab heev, yog peb nqos kheej xwb, peb puas hnov qab? Yeej tsis hnov li! Ib yam li ntawd, thaum peb kawm tej ntaub ntawv Vajlugkub, yog peb kawm nrawm nroos xwb, peb yuav khaws tsis tau lub ntsiab. Yog li, cia peb ua zoo kawm “tej lus uas zoo mloog” hauv phau Vajlugkub, peb thiaj cim tau tej uas peb kawm thiab paub muab qhia rau lwm tus.​—Laj Lim Tswvyim 12:10.

13. Ua cas Yelemi thiaj nyiam Vajtswv tej lus thiab Vajtswv tej lus pab tau Yelemi li cas?

13 Vajtswv tus tub qhe Yelemi nyiam Vajtswv tej lus heev. Nws thiaj hais tias: “Thaum uas ntsib koj tej lus lawm kuv cia li muab noj kiag, mas koj tej lus ua rau kuv zoo siab xyiv fab thiab yog tej uas kuv lub siab nyiam kawg li. Au Vajtswv [Yehauvas] uas muaj hwjchim loj kawg nkaus, kuv raug hu raws li koj lub npe.” (Yelemi 15:16) Yelemi ua tib zoo xav txog tej uas nws tau kawm nws thiaj nyiam Vajtswv tej lus heev. Vim li no nws thiaj ris Yehauvas txiaj ntsig rau tes haujlwm uas Yehauvas tau txib nws mus ua. Yog peb nyiam Vajtswv Txojlus, peb yuav xav ib yam li ntawd thiab. Peb yuav ris Yehauvas txiaj ntsig uas nws tau xaiv peb los ua nws cov Timkhawv mus tshaj tawm txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj rau tiam kawg no.

Qhia tias koj saib Vajtswv Txojlus rau nqe (Saib nqe 14)

14. Peb yuav ua li cas peb thiaj hajyam nyiam Vajtswv Txojlus ntxiv?

14 Peb yuav tau ua li cas peb thiaj hajyam nyiam Vajtswv Txojlus ntxiv? Peb yuav tau mus tej kev sib txoos tsis tseg. Thaum peb mus kev sib txoos, twb yog peb mus mloog Yehauvas tej lus qhuab qhia. Yehauvas siv Phau Tsom Faj los qhuab qhia peb txhua lub lim tiam. Yog peb ua tib zoo kawm Phau Tsom Faj ua ntej peb mus kev sib txoos ces hajyam pab tau peb dua. Hauv peb cov twj ntawm tes muaj cov Tsom Faj uas twb muab txhais ua ntau yam lus lawm. Tsis nyuaj nrhiav Phau Tsom Faj uas peb yuav kawm. Ib txhia mus nrhiav hauv peb lub vej xaij jw.org ces lawv mam li muab theej rau hauv lawv lub twj ntawm tes. Lwm cov ho siv lub twj JW Library theej Phau Tsom Faj los saib. Tom qab nrhiav tau zaj uas peb yuav kawm lawd, mus nyeem cov nqe Vajlugkub hauv zaj ntawd kom tas. Yog koj siv tej twj ntawm tes los saib koj Phau Tsom Faj ces yuav yoojyim heev rau koj nyeem cov nqe Vajlugkub rau qhov koj nias nqe twg ces nqe ntawd yuav tshwm. Txawm koj yuav kawm li cas los xij, yog koj ua tib zoo xav txog cov nqe Vajlugkub uas koj nyeem, yuav pab kom koj hajyam nyiam Vajtswv Txojlus ntxiv.​—Nyeem Ntawv Nkauj 1:2.

HLUB PEB COV KWVTIJ NKAUJ MUAM

15, 16. (1) Yexus tau sam hwm li cas hauv Yauhas 13:34, 35? (2) Yuav ua li cas peb thiaj hlub peb cov kwvtij?

15 Hmo kawg nkaus uas Yexus ua neej nyob hauv ntiajteb, nws tau qhia nws cov thwjtim tias: “Kuv pub txoj kevcai tshiab rau nej. Nej ib leeg yuav tsum hlub ib leeg. Kuv hlub nej li cas lawm nej yuav tsum sib hlub ib yam li ntawd. Qhov uas nej sib hlub no yuav ua rau sawvdaws paub tias nej yog kuv li thwjtim.”​—Yauhas 13:34, 35.

16 Yuav ua li cas peb thiaj hlub peb cov kwvtij nkauj muam? Peb yuav tsum hlub Yehauvas. Yog peb tsis hlub Yehauvas ces peb yuav tsis hlub peb cov kwvtij. Yog peb tsis hlub peb cov kwvtij ces peb kuj tsis hlub Yehauvas thiab. Tus tubtxib Yauhas thiaj hais tias: “Tus uas tsis hlub nws kwv nws tij uas qhov muag pom, nws yuav hlub tsis tau Vajtswv uas qhov muag tsis pom.” (1 Yauhas 4:20) Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav tsum nyiam Vajtswv Txojlus. Nws Txojlus sam hwm kom peb hlub Yehauvas thiab hlub peb cov kwvtij nkauj muam. Yog peb saib Vajtswv Txojlus rau nqe, ces peb yeej yuav ua li ntawd.​—1 Petus 1:22; 1 Yauhas 4:21.

Qhia tias koj hlub koj cov kwvtij nkauj muam (Saib nqe 17)

17. Peb yuav tsum ua li cas thiaj qhia tias peb hlub cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos?

17 Nyeem 1 Thexalaunika 4:9, 10. Peb yuav tsum ua li cas thiaj qhia tias peb hlub peb cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos? Yog muaj cov laus uas tsav tsis tau tsheb mus kev sib txoos, peb kuj mus pab tos lawv. Yog muaj tej poj ntsuam uas tej vaj tse puas, peb kuj mus pab kho. (Yakaunpau 1:27) Yog muaj cov kwvtij nkauj muam uas qaug zog, nyuaj siab, lossis raug lwm yam teeb meem, zoo rau peb mus pab nplig lawv. (Paj Lug 12:25; Khaulauxi 4:11) Tej peb hais thiab tej peb ua qhia tias peb hlub peb cov kwvtij nkauj muam “hauv txojkev ntseeg” tiag.​—Kalatia 6:10.

18. Yog peb tsis sib haum nrog peb cov kwvtij, peb yuav tu teeb meem li cas?

18 Phau Vajlugkub qhia tias nyob rau “tiam kawg” no, tibneeg feem coob yuav ua raws li lawv lub siab nyiam xwb. (2 Timaute 3:1, 2) Peb cov Khixatia yuav tsum ceev faj peb txojkev hlub thiaj tsis txias. Peb yog neeg txhaum xwb, yog li ntawd, muaj zaum puav peb ib leeg yuav hais tsis haum ib leeg. Tiamsis vim peb ib leeg hlub ib leeg, peb thiaj maj nroos tu peb tej teeb meem. Thaum peb hais peb tus kwvtij, peb yuav tsum ua tib zoo xaiv peb cov lus. (Efexau 4:32; Khaulauxi 3:14) Cia peb hlub Yehauvas, saib nws Txojlus rau nqe, thiab hlub peb cov kwvtij kam tiag, peb txojkev hlub thiaj tsis txias.