Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Nrhiav Yam Uas Muaj Nqes Tshaj

Nrhiav Yam Uas Muaj Nqes Tshaj

“Cia li muab tej nyiaj txiag uas tsis ncaj coj mus zeem kwvluag.”​—LUKA 16:9.

ZAJ NKAUJ: 32, 154

1, 2. Ua cas thiaj muaj neeg txom nyem hauv lub qab ntuj no?

NIAJ HNUB NO tsis yoojyim nrhiav noj nrhiav haus kiag li vim tej tub lag tub luam coj tsis ncaj. Twb yog li ntawd, cov hluas thiaj nrhiav haujlwm nyuaj heev. Ib txhia tseem phov siav mus nrhiav haujlwm ua nyob txawv tebchaws. Txawm tej tebchaws vam meej los, tseem muaj neeg txom nyem coob heev. Cov muaj ces hajyam muaj tiamsis cov pluag ces hajyam pluag xwb. Ib txhia tshawb pom tias thoob ntiajteb muaj qas txhiab qas vam tus neeg txom nyem, lawv tej nyiaj txiag huvsi tsuas npaum li ob peb nyuag tug uas nplua nuj cov xwb. Cov nplua nuj ntawd noj seem noj so thiab muaj nyiaj txiag txaus siv peb plaub tiam. Vim li no, Yexus thiaj hais tias: “Yeej yuav muaj cov neeg pluag nrog nej nyob mus li.” (Malakau 14:7) Vim li cas ho zoo li ntawd?

2 Yexus paub tias tsuas yog Vajtswv lub Nceeg Vaj xwb thiaj yuav hloov tau lub qab ntuj no tej kev lag kev luam. Phau Vajlugkub qhia tias “tej tub lag tub luam,” tej kev nom kev tswv, thiab tej kev ntseeg hauv lub qab ntuj no yog Xatas ua tus tswj. (Qhia Tshwm 18:3) Vajtswv cov tibneeg yeej tsis txuam nrog kev nom kev tswv thiab kev ntseeg cuav lawm. Tiamsis Vajtswv cov tibneeg feem coob tseem txuam nrog kev lag kev luam. Yeej tsis yoojyim rau lawv cais hlo tej ntawd.

3. Peb yuav kawm txog 3 lo lus nug twg?

3 Peb uas yog Yehauvas cov tibneeg yuav tsum ceev faj tsam peb qaug rau kev lag kev luam thiab kev nrhiav nyiaj nrhiav txiaj. Ua zoo xav li no: ‘Kuv puas siv kuv tej qhov txhia chaw los txhawb Yehauvas tes haujlwm? Yuav ua li cas kuv thiaj tsis siv sijhawm ntau ntau rau kev lag kev luam? Yehauvas tau foom koob hmoov li cas rau cov uas tso siab rau nws?’

TUS TUB QHE TSIS NCAJ NCEES

4, 5. (1) Tus tub qhe hauv Yexus zaj lus piv txwv raug kev nyuaj siab li cas? (2) Yexus qhia kom nws cov thwjtim ua li cas?

4 Nyeem Luka 16:1-9. Cia peb ua tib zoo kawm Yexus zaj lus piv txwv txog tus tub qhe tsis ncaj ncees. Muaj neeg kom tias tus tub qhe muab tus los pav tej nyiaj txiag phob phum lam ntsuav. Tus los pav thiaj hais tias nws yuav muab tus tub qhe rho haujlwm. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Tus tub qhe txhawj heev, nws thiaj siv “tswvyim” hu cov neeg uas tshuav tus lospav nqe tuaj ntsib nws. Nws muab lawv tej nuj nqes txo xwv thaum nws poob haujlwm, lawv thiaj pab nws. Puas yog Yexus qhia kom nws cov thwjtim ua tsis ncaj li ntawd thiab? Tsis yog. Tsuas yog lub qab ntuj no thiaj coj li ntawd xwb. Tiamsis Yexus lub ntsiab yog kom nws cov thwjtim txawj siv tswvyim. Cia peb kawm seb peb yuav siv tswvyim li cas.

5 Yexus paub tias nws cov thwjtim yuav muaj kev txhawj xeeb ib yam li tus tub qhe hauv zaj lus piv txwv. Lawv yuav khwv noj khwv haus nyuaj heev vim lub qab ntuj no coj tsis ncaj. Yexus thiaj qhia lawv li no: “Cia li muab tej nyiaj txiag uas tsis ncaj coj mus zeem kwvluag.” Zeem leejtwg ua kwvluag? Zeem Yehauvas thiab Yexus nkawd. Yog lawv muab lawv tej nyiaj txiag mus zeem Yehauvas thiab Yexus ua phoojywg ces thaum tej nyiaj ntawd tsis muaj nqes lawd, Yehauvas thiab Yexus nkawd yuav txais lawv mus nyob hauv “lub chaw uas nyob mus ib txhis.” Yexus cov lus txhais li cas?

6. Puas yog Vajtswv tsim neeg los khwv nyiaj khwv txiaj ua lag ua luam?

6 Yexus hais hauv zaj lus piv txwv tias nyiaj txiag “tsis ncaj.” Peb tsis paub yog vim li cas Yexus ho hais li ntawd. Tiamsis raws li phau Vajlugkub qhia, Vajtswv yeej ib txwm tsis xav kom neeg khwv nyiaj khwv txiaj ua lag ua luam kom nplua nuj. Zoo li thaum chiv keeb, Vajtswv pub ib puas tsav yam rau Adas thiab Eva nkawd tau noj tau siv hauv lub vaj Edee. Nws tseem pub ntau tshaj li nkawd cheem tsum lawm thiab. (Chiv Keeb 2:15, 16) Tom qab no, thaum Yehauvas pub lub hwj huam dawb huv rau cov xaiv tseg, phau Vajlugkub hais tias: “Tsis muaj leejtwg yuav hais tias nws tej qhov txhia chaw yog nws li xwb, tiamsis lawv muab txhua yam ua sawvdaws li.” (Tubtxib Tes Haujlwm 4:32) Yaxaya kuj sau tias yav tom hauv ntej ib puas tsav yam hauv lub ntiajteb no yuav yog noob neej li ntiag tug. (Yaxaya 25:6-9; 65:21, 22) Lub caij ntawd tsis tau los txog. Yog li ntawd, Yexus cov thwjtim yuav tsum muaj “tswvyim” siv tej nyiaj txiag tsis ncaj, lawv thiaj nrhiav tau noj tau haus hauv Xatas lub qab ntuj no. Tiamsis lawv yuav tsum nco ntsoov ua haum Yehauvas siab thiab.

YUAV SIV TEJ NYIAJ TXIAG TSIS NCAJ LI CAS?

7. Yexus tau qhia li cas hauv Luka 16:10-13?

7 Nyeem Luka 16:10-13. Yexus piav tias tus tub qhe tau muab nyiaj zeem kwvluag kom lawv thiaj tig rov pab nws xwb. Tiamsis Yexus tsis xav kom peb ua li ntawd. Peb yuav tsum muab nyiaj zeem Yexus thiab Yehauvas ua phoojywg vim peb xav txhawb Yehauvas tes haujlwm. Yexus xav kom peb to taub tias tus uas siv nws tej nyiaj txiag los txhawb Yehauvas tes haujlwm thiaj yog tus ua ncaj ncees rau Vajtswv. Peb yuav ua li ntawd li cas?

8, 9. Ib co kwvtij tau siv tej nyiaj uas tsis ncaj ncees los txhawb Yehauvas tes haujlwm li cas?

8 Yog peb xav ua ncaj ncees rau Vajtswv ces peb yuav tau pub nyiaj siab dawb mus txhawb tes haujlwm tshaj tawm txoj xov zoo thoob qab ntuj uas Yexus tau qhia txog. (Mathai 24:14) Ib tug mentxhais nyob hauv tebchaws Idia ua tau qauv zoo heev. Nws muab nyiaj tso rau hauv ib lub thawv me me. Thaum lub thawv ntawd puv, nws tsis coj mus yuav khoom ua si tiamsis nws muab pub tibsi rau lub koom haum mus txhawb nqa tes haujlwm tshaj tawm txoj xov zoo. Muaj dua ib tug kwvtij hauv tebchaws Idia kuj tso tau tus qauv zoo heev thiab. Nws muaj ib lub vaj txiv maj phaub. Nws paub tias lub tsev txhais lus Malayalam [ma·le·ya·lam] niaj hnub mus yuav txiv maj phaub los ua noj. Nws thiaj de tau ib co ntau heev mus pub lawv. Nws pom tias qhov uas nws pub li ntawd zoo dua li nws pub nyiaj. Nws ua li no twb yog nws txawj siv “tswvyim.” Cov kwvtij hauv tebchaws Kili los kuj tau ua ib yam li ntawd thiab. Lawv niaj hnub npaj roj txiv aulib, nyuj mis nkoog (cheese), thiab lwm yam mus rau cov kwvtij hauv Npe-ee siv.

9 Ib tug kwvtij muaj ib thaj av hauv lub povtxwv Sri Lanka [xaw·i lan·kas]. Nws cia cov kwvtij siv thaj av ntawd rau cov kev sib txoos thiab cov rooj sib txoos. Nws kuj qheb tsev rau cov kwvtij uas ua haujlwm puv ntoob so thiab. Yeej tsis yoojyim rau tus kwvtij no ua li ntawd, vim tag nyiaj ntau heev. Txawm li ntawd los, nws pom tias yeej tsim nyog pab cov kwvtij uas tsis muaj pes tsawg. Muaj dua ib co kwvtij uas nyob ib lub tebchaws uas nom tswv txwv peb tes haujlwm, kuj tau qheb tsev rau cov kwvtij tuaj sib txoos. Vim lawv qheb tsev li ntawd, cov tho kev thiab cov kwvtij uas txom nyem thiaj tsis tau mus ntiav tsev los ua chaw sib txoos.

10. Yog peb ua siab dawb yuav pab tau peb li cas?

10 Cov qauv uas peb tau kawm no qhia tias Vajtswv cov tibneeg yeej “ua ncaj rau tej yam tsawg” tiag. (Luka 16:10) Lawv xav nrog Yehauvas ua phoojywg lawv thiaj zoo siab hlo pub rau lwm tus. Lawv paub tias yog lawv ua siab dawb ces thaum kawg Yehauvas yuav muab tej nyiaj txiag uas “ncaj” lossis yam uas muaj nqes tshaj nyiaj txiag pub rau lawv. (Luka 16:11) Muaj ib tug muam tau pab nyiaj tsis tseg mus txhawb Yehauvas tes haujlwm. Qhov ntawd ua rau nws hajyam ua siab dawb rau cov phoojywg. Nws hais tias: “Ua cas kuv yimhuab pub rau Yehauvas, kuv yimhuab hlub cov kwvtij. Kuv cia li ua taus siab ntev thiab muaj lub siab zam xeeb. Txawm lwm tus ntuas kuv los, kuv zoo siab hlo mloog. Thiab thaum kuv tsis tau raws li kuv siab xav los, kuv tsis tu siab.” Coob tus kuj pom li tus muam no thiab. Thaum lawv pub rau luag pab tau lawv heev.​—Ntawv Nkauj 112:5; Paj Lug 22:9.

11. (1) Ua cas thiaj hais tias cov uas ua siab dawb yog cov uas siv “tswvyim”? (2) Niaj hnub no, Vajtswv cov tibneeg siv lawv tej nyiaj txiag li cas? (Saib daim duab ntawm sab 3.)

11 Yog peb siv nyiaj txiag los txhawb tes haujlwm tshaj tawm txoj xov zoo ces kuj yog peb siv “tswvyim” thiab. Tej zaum peb yuav ua tsis tau tej haujlwm puv ntoob lossis mus tshaj tawm tsis tau rau lwm tebchaws, tiamsis yog peb pub nyiaj siab dawb ces yeej txhawb tau tes haujlwm ntawd lawm thiab. (Paj Lug 19:17) Lub koom haum siv tej nyiaj siab dawb los luam ntaub ntawv Vajlugkub rau tej tebchaws txom nyem uas muaj neeg los ntseeg Yehauvas coob heev. Nyob tebchaws Congo [kho·nkaus], Madagascar [ma·da·nka·xi·kaw], thiab Rwanda [la·vaa·da], Vajlugkub kim heev tibneeg yuav tsis taus li. Yuav tau ua li ib lim tiam lossis ib hlis haujlwm mam yuav tau ib phau xwb. Tsis tas li ntawd, yog muab nyiaj yuav Vajlugkub lawd ces ho tsis txaus yuav zaub mov rau tsev neeg lawm thiab. Yog li ntawd, zoo rau cov uas ‘muaj nplua mias pab cov uas tu ncua.’ Vim muaj cov nyiaj siab dawb, lub koom haum thiaj txhais thiab luam tau Vajlugkub pub dawb rau sawvdaws, tsis hais cov kwvtij los yog cov uas tabtom kawm Vajlugkub. (Nyeem 2 Khaulee 8:13-15.) Vim li no, cov uas pub thiab cov uas txais thiaj puavleej tau los ua Yehauvas cov phoojywg.

YUAV UA LI CAS THIAJ TSIS SIV SIJHAWM NTAU RAU KEV LAG KEV LUAM

12. Ua li cas peb thiaj paub tias Aplahas tso siab rau Vajtswv?

12 Tsis txhob siv sijhawm ntau ntau rau tej kev lag kev luam hauv lub qab ntuj no, tiamsis siv sijhawm nrhiav yam uas muaj nqes tshaj nyiaj txiag. Yog koj ua li no, koj yuav nrog tau Yehauvas ua phoojywg. Aplahas tau ua li ntawd. Nws tsev neeg nyob tso siab plhuav hauv lub moos Aw. Tiamsis thaum Yehauvas txib kom Aplahas tawm hauv Aw mus, nws yeej zoo siab hlo tso vaj tso tsev tseg mus nyob tsev ntaub tas nws lub neej li. Aplahas mloog Yehauvas lus vim nws xav ua Yehauvas tus phoojywg. (Henplais 11:8-10) Aplahas tsis muab nyiaj txiag ua nws qhov chaw vam khom. Tiamsis nws yeej ib txwm tso siab plhuav rau Yehauvas. (Chiv Keeb 14:22, 23) Thaum Yexus los hauv ntiajteb, nws kuj qhia kom nws cov thwjtim muaj kev ntseeg li ntawd thiab. Muaj ib zaug Yexus hais rau ib tug tub hluas nplua nuj tias: “Yog koj xav ua tus uas zoo kawg nkaus, cia li mus muab koj tej qhov txhia chaw muag es muab faib rau cov neeg pluag, koj thiaj li muaj nyiaj txiag saum ntuj ceeb tsheej, thiab cia li los raws kuv qab.” (Mathai 19:21) Tus tub hluas ntawd tsis muaj kev ntseeg li Aplahas, nws thiaj tsis kam ua li Yexus hais. Tiamsis kuj muaj cov uas muaj kev ntseeg heev.

13. (1) Povlauj tau hais li cas rau Timaute? (2) Peb yuav xyaum li Povlauj cov lus li cas?

13 Timaute yog ib tug uas muaj kev ntseeg heev. Povlauj hais tias Timaute yog “Yexus Khetos tus tubrog uas ncaj ncees.” Povlauj hais ntxiv tias: “Rau qhov tus tubrog uas tabtom mus ntaus rog, nws yeej ua raws li nws tus thawj tubrog lub siab nyiam xwb, nws yuav tsis mus ua liaj ua teb thiab ua lag ua luam ib zaug li.” (2 Timaute 2:3, 4, TMZ) Niaj hnub no Yexus cov thwjtim coob heev, tseem muaj tshaj li 1 plhom tus uas ua haujlwm puv ntoob thiab. Lawv sawvdaws siv zog coj lub neej raws li Povlauj cov lus ntawd. Lawv tau hau ntsoov ua Yehauvas tes haujlwm. Lawv tsis qaug rau lub qab ntuj no tej kev lag kev luam. Lawv paub zoo txog nqe Vajlugkub no: “Tus uas qev luag li ces yog ua luag qhev.” (Paj Lug 22:7) Xatas xav kom peb muab tag nrho peb lub dag lub zog thiab lub sijhawm siv mus khwv noj khwv haus thiab ua lag ua luam. Ib txhia luab nuj luab nqe ntau heev mus yuav tsev, yuav tsheb, kawm ntawv qeb siab, thiab ua tshoob ua kos. Yog tsis ceev faj ces peb yuav khwv tas niaj tas xyoo los them tej nuj nqes ntawd. Cia peb siv tswvyim es tsis txhob lob ntau tsav ntau yam, tsis txhob luab nuj luab nqe, thiab tsis txhob siv nyiaj phum lam ntsuav. Yog peb ua li no ces peb yuav muaj sijhawm teev tiam Yehauvas dua rau qhov peb tsis ua lub qab ntuj no qhev.​—1 Timaute 6:10.

14. Peb yuav tsum muab dabtsi tso ua ntej hauv peb lub neej? Piav txog cov qauv.

14 Peb yuav tsum nrhiav kev los txhawb Vajtswv lub Nceeg Vaj ua ntej, peb thiaj tsis mus lob ntau tsav ntau yam hauv lub qab ntuj no. Muaj ob niam txiv tso tau ib tug qauv zoo heev. Nkawd txawj ua lag ua luam heev, tiamsis nkawd xav rov ua haujlwm puv ntoob rau Yehauvas. Nkawd thiaj muab nkawd qhov lag luam, nkawd lub nkoj, thiab tej qhov txhia chaw muag tibsi. Tom qab ntawd, nkawd thiaj mus pab ua tsev hauv lub zos Warwick [vuav·vim] xeev New York [nws yauj] uas yog qhov chaw rau lub hauv paus koom haum loj. Tes haujlwm no ua rau nkawd zoo siab heev vim nkawd tau nrog nkawd tus ntxhais tus vauv ua haujlwm hauv Npe-ee ua ke. Tsis tas li ntawd xwb, nkawd niam pog txiv yawg los kuj tuaj nrog nkawd ua haujlwm hauv Npe-ee tau ob peb lub lim tiam thiab. Muaj dua ib tug muam uas yog ib tug tho kev hauv xeev Colorado [kho·lau·la·dau] tebchaws U.S.A. Nws ua haujlwm rau ib lub tsev rau nyiaj, tiamsis nws ua tsawg tsawg xwb. Cov uas nrog nws ua haujlwm pom tias nws nquag heev. Lawv thiaj thov kom nws ua haujlwm ntau ntxiv. Yog nws yeem ces lawv yuav them 3 npaug nqe zog rau nws. Tiamsis tus muam paub tias yog nws yeem, nws yuav tsis muaj sijhawm ntau ua Yehauvas tes haujlwm lawm, nws thiaj tsis kam ua. Ob tug qauv no pab peb pom tias Yehauvas cov tibneeg yeej tau tso ntau yam tseg los ua Yehauvas tes haujlwm. Yog peb xub nrhiav Vajtswv lub Nceeg Vaj ces qhia tias peb saib lub Nceeg Vaj thiab peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas muaj nqes dua nyiaj txiag.

THAUM NYIAJ TSIS MUAJ NQES LAWM

15. Dabtsi muaj nqes tshaj nyiaj txiag?

15 Peb muaj nyiaj tsis yog vim Vajtswv foom koob hmoov. Yehauvas tsuas foom koob hmoov rau cov uas rau siab ntso “ua tes haujlwm zoo” xwb. (Nyeem 1 Timaute 6:17-19.) Muaj ib tug muam hu ua Lucia [lu·tshias] nyob tebchaws Ithali. Nws hnov tias tebchaws Albania [a·npe·nias] cheem tsum cov tshaj tawm. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Yog li ntawd, xyoo 1993 nws thiaj tsiv mus rau lub tebchaws ntawd. Txawm nws tsis muaj haujlwm ua los, nws tso siab tias Yehauvas yuav saib xyuas nws. Thaum kawg nws kawm tau lus Albania thiab pab tau 60 tawm leej muab lawv lub neej cob rau Yehauvas. Tej zaum thaj tsam uas peb qhia tsis muaj neeg los ntseeg Yehauvas coob npaum li ntawd. Txawm li ntawd los, cia peb nrhiav kev los tshaj tawm kom tibneeg thiaj hnov txoj xov zoo thiab nrog Yehauvas ua phoojywg. Qhov ntawd muaj nqes dua nyiaj txiag lawm ntau npaug.​—Mathai 6:20.

16. (1) Yuav ua li cas rau lub qab ntuj no tej kev lag kev luam? (2) Zoo rau peb muab nyiaj txiag thiab tej qhov txhia chaw saib zoo li cas?

16 Yexus hais tias muaj ib hnub twg nyiaj txiag yuav tsis muaj nqes. (Luka 16:9) Thaum ntawd yuav tsis muaj kev lag kev luam lawm. Niaj hnub no, tej lub txhab nyiaj yeej tau poob peev. Tsis tas li ntawd xwb, kuj tau muaj tej lub tebchaws uas tej kev lag kev luam mus tsis taus. Tiamsis yav tom hauv ntej tseem yuav nyuaj tshaj ntawd ntau npaug. Thaum ntawd txhua yam hauv Xatas lub qab ntuj no, tsis hais kev nom kev tswv, kev ntseeg, thiab kev lag kev luam yuav tsis ua haujlwm lawm. Exekhee thiab Xefaniya uas yog Vajtswv ob tug cev lus twb qhia tseg lawm tias yav tom hauv ntej nyiaj thiab kub yuav tsis muaj nqes, kev lag kev luam yuav mus tsis taus. (Exekhee 7:19; Xefaniya 1:18) Yog peb muab nyiaj txiag saib hlob dua lub Nceeg Vaj ces thaum kawg yuav nkim peb lub dag lub zog thiab lub sijhawm xwb. Yuav zoo li tus neeg uas siv tag nrho nws lub dag lub zog lub sijhawm mus khwv tau nyiaj ntau heev tiamsis thaum kawg yog nyiaj cuav xwb, tsis muaj nqes li. (Paj Lug 18:11) Yeej yuav muaj ib hnub uas tag nrho tej nyiaj txiag thiab tej qhov txhia chaw hauv lub qab ntuj no tsis muaj nqes. Tamsim no, thaum tej ntawd tseem muaj nqes, cia peb siv tej ntawd los zeem Yehauvas thiab Yexus nkawd ua phoojywg. Yog peb muab tej ntawd los txhawb Yehauvas thiab nws lub Nceeg Vaj ces thaum kawg peb yuav muaj kev zoo siab xyiv fab.

17, 18. Vajtswv cov phoojywg tos ntsoov hnub twg?

17 Thaum Vajtswv lub Nceeg Vaj los txog, peb yuav tsis ntiav luag li tsev nyob lossis txais luag li nyiaj siv lawm. Sawvdaws yuav muaj txaus noj txaus hnav. Yuav tsis muaj kws kho mob thiab kws tshuaj lawm thiab. Ib puas tsav yam hauv lub ntiajteb yuav yog Yehauvas cov phoojywg ntiag tug huvsi. Thaum ntawd yuav tsis siv tej nyiaj tej kub los ua lag ua luam, tsuas siv los ua zam lawm xwb. Sawvdaws yuav siv tej ntoo, tej tooj, tej hlau uas zoo tshaj los ua vaj ua tsev nyob lawm xwb. Peb tsis tas ntiav tej phoojywg tuaj nrog peb ua vaj ua tsev lawm vim lawv yuav zoo siab hlo nqes tes pab peb dawb dawb xwb. Thaum ntawd yuav tsis muaj leejtwg sib txeeb sib huas tej uas Yehauvas tau tsim.

18 Yehauvas cog lus tias cov uas nrog nws ua phoojywg yuav tau tej no ua nqe zog thiab tseem yuav tau ntau ntxiv. Txhua tus uas teev tiam Yehauvas hauv ntiajteb yuav qw zoo siab hlo thaum lawv hnov Yexus cov lus no: “Nej cov uas tau koob hmoov ntawm kuv leej Txiv cia li los txais lub [Nceeg Vaj] uas twb npaj tseg rau nej txij thaum tsim lub ntiajteb los lawm ua nej tug.”​—Mathai 25:34.

^ nqe 4 Yexus tsis tau hais tias tus tub qhe yeej tau siv tus los pav tej nyiaj phum lam ntsuav lawm tiag. Raws li Luka 16:1, Yexus tsuas hais tias muaj neeg kom tus tub qhe xwb. Peb tsis paub xyov lawv tej lus kom muaj tiag los tsis muaj. Txawm li cas los, Yexus lub ntsiab yog qhov uas tus tub qhe txawj siv tswvyim.

^ nqe 15 Mus nyeem Lucia Moussanett lub neej hauv phau Tsim Dheev! Askiv lub 6 Hli tim 22 xyoo 2003, sab 18-22.