Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Txhob Cia Luag Ntxias Tau Koj Yuam Kev

Txhob Cia Luag Ntxias Tau Koj Yuam Kev

MUAJ ib tug yeeb ncuab xav ntxias kom peb yuam kev. Tus yeeb ncuab ntawd yog Xatas. Nws siv dabtsi los ntxias peb? Nws siv tswvyim los haub ntxias kom peb xav li nws xav.

Tus tubtxib Povlauj paub tias Xatas muaj tswvyim haub ntxias tau tibneeg yuam kev. Tiamsis cov Khixatia lub caij ntawd ib txhia tsis faj txog qhov ntawd. Muaj ib co Khixatia hauv lub koom txoos Khaulee xav tias lawv txojkev ntseeg ruaj khov heev, Xatas yuav ntxias tsis tau lawv yuam kev ib zaug li. (1 Khaulee 10:12) Tiamsis Povlauj ceeb toom lawv li no: “Kuv ntshai tsam nej tej kev xav yuav raug ntxias yuam kev tsis muaj lub siab xib thiab tsis dawb huv rau Khetos ib yam li tus nab tej tswvyim phem dag ntxias Eva.”​—2 Khaulee 11:3.

Povlauj cov lus qhia peb li cas? Qhia kom peb ceev faj es tsis txhob khav tias yeej tsis muaj leejtwg yuav ntxias tau peb yuam kev li. Yog li ntawd, peb yuav tsum ua li cas peb thiaj tsis qaug rau Xatas lub tswvyim? Peb yuav tsum pom tias Xatas twb haub ntxias tau coob tus yuam kev lawm. Vim li no peb yuav tau tiv thaiv peb txojkev xav, peb thiaj tsis qaug quav rau Xatas.

TEJ LUS HAUB NTXIAS DAG TAU TIBNEEG YUAM KEV

Tej lus haub ntxias yog tej lus zoo li cas? Yog tej lus uas tibneeg khwv tswvyim los dag ntxias kom tswj tau lwm leej lwm tus. Muaj ib phau ntawv Askiv tau hais tias tej lus haub ntxias yeej “tsis ncaj thiab tsuas tsim teeb meem nkaus xwb.” (Propaganda and Persuasion) Tibneeg thiaj hais tias tej lus haub ntxias ntawd yog tej “lus dag, lus ntxeev, lus ntxias kom quab yuam tau lwm tus.”

Peb yuav tsum ceev faj tej lus haub ntxias. Yog peb tsis ceev faj ces tos nco xwb twb ntxias tau peb yuam kev lawm. Lub tswvyim ntawd zoo ib yam li tej tshuaj lom neeg uas qhov muag tsis pom thiab qhov ntswg tsis hnov. Ib tug yawg hu ua Vance Packard uas kawm txog tibneeg tej cwj pwm tau hais tias tej lus haub ntxias twb ntxias tau coob tus lawm. Muaj dua ib tug yawg hais tias tej lus haub ntxias dag tau coob tus mus ua phem, tsis hais ntxias mus ua rog lossis mus tua lwm haiv neeg kom tu noob. Kuj dag kom luag mus tsim txom lwm tus vim lawv txojkev ntseeg lossis vim lawv yog lwm haiv neeg.​—Easily Led​A History of Propaganda.

Yog tibneeg twb muaj tswvyim haub ntxias tau peb ces Xatas yimhuab muaj tswvyim ntxias tau! Txij thaum ntuj tsim teb raug los, Xatas yeej ntsia ntsoov noob neej. Tsis tas li ntawd xwb, phau Vajlugkub qhia tias nws yog tus uas tswj “lub ntiajteb.” Yog li ntawd, nws thiaj muaj peevxwm xev tswvyim ntxias neeg thoob qab ntuj. (1 Yauhas 5:19; Yauhas 8:44) Xatas twb ntxias tau coob leej ntau tus yuam kev lawm, ua rau lawv “txojkev xav tsaus ntuj nti.” Phau Vajlugkub thiaj hais tias nws yog tus uas “dag ntxias neeg thoob ntiajteb.” (2 Khaulee 4:4; Qhia Tshwm 12:9) Peb yuav ua li cas peb thiaj tsis qaug rau nws tej lus haub ntxias?

TXHAWB KOJ TXOJKEV NTSEEG KOM RUAJ KHOV

Peb yuav tsum ua li Yexus hais peb thiaj tsis qaug rau Xatas tej lus haub ntxias. Yexus hais li no: “Paub qhov tseeb, thiab qhov tseeb yuav tso nej nyob ywj pheej.” (Yauhas 8:31, 32) Muab ua piv txwv yam li lub caij ntaus rog, ib tug tub rog yuav tsum ceev faj txhob maj ntseeg tus ub tus no tsam yeeb ncuab lam los txuam yuaj thiab dag nws yuam kev. Yehauvas xav kom peb ceev faj peb tus yeeb ncuab thiab. Yehauvas thiaj pub phau Vajlugkub los pab kom peb paub qhov tseeb. Yog peb ua zoo kawm phau Vajlugkub ces peb yuav tsis qaug rau Xatas tej lus haub ntxias.​—2 Timaute 3:16, 17.

Xatas paub tias phau Vajlugkub yuav pab tau peb. Nws thiaj tsim ntau tsav ntau yam hauv lub qab ntuj no los tab kaum peb kom peb tsis txhob muaj sijhawm nyeem thiab kawm Vajlugkub. Txhob qaug rau “Ntxwg Nyoog tej tswvyim phem” ntawd! (Efexau 6:11) Nco ntsoov tias tsis yog peb kawm Vajlugkub kom peb paub qho ntsis txog qhov tseeb xwb, tiamsis peb yuav tsum kawm kom peb paub tej ntsiab lus tob tob. (Efexau 3:18) Ib tug yawg sau ntawv hu ua Noam Chomsky tau hais tias, “Tsis yog lwm tus yuav muab peb phua taubhau es ntim qhov tseeb rau hauv. Peb yuav tsum ua zoo tshawb fawb peb thiaj paub qhov tseeb tiag.” Yog li, peb yuav tsum “niaj hnub tshawb nrhiav Vajtswv txojlus.”​—Tubtxib Tes Haujlwm 17:11.

Tej lus haub ntxias yuav coj tau koj yuam kev ntawm Yehauvas, yog li tiv thaiv koj txojkev xav koj thiaj tsis qaug rau tej ntawd

Xatas tsis xav kom peb siv tswvyim tiamsis nws xav kom peb lam tau lam ntseeg tej uas peb hnov xwb. Vim li cas? Vim cov uas kheev qaug quav rau tej lus haub ntxias yog cov uas tsis “txawj xav tom ntej tom qab” txog tej uas lawv tau kawm. (Media and Society in the Twentieth Century) Yog li ntawd, txhob maj ntseeg txhua yam uas koj hnov. (Paj Lug 14:15) Vajtswv twb pub “kev txawj ntse” rau peb. Cia li siv tswvyim koj thiaj paub Vajtswv zoo thiab tuav kev ntseeg ruaj nreeg.​—Paj Lug 2:10-15.

KOOM IB SIAB

Tej thawj rog kheev siv tswvyim los haub ntxias thiab hem kom lawv cov yeeb ncuab ntshai tsis muaj siab ntaus rog. Lawv ntxias kom tej yeeb ncuab rov sib chim sib ntxub, lawv thiaj koom tsis tau ib lub siab. Ib tug thawj rog hauv tebchaws Ntsaws Mes Nis thiaj hais tias, tos Ntsaws Mes Nis swb Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1 los, twb yog lawv cov pej xeem qaug quav rau tej lus haub ntxias ntag, cuag li tej lus dag ntawd tswj hlo laj mej pej xeem. Xatas xav ntxias kom cov Khixatia tawg ua sab ua sua li ntawd thiab. Nws xav kom cov kwvtij nkauj muam sib chim sib ntxub. Nws kuj xav kom lawv tu siab tias Yehauvas lub koom haum ua tsis ncaj rau lawv lossis ua txhaum rau lawv, kom lawv tso lub koom haum tseg.

Txhob qaug rau Xatas tej lus haub ntxias! Nco ntsoov Vajtswv Txojlus es nrog koj cov kwvtij koom ib lub siab. Phau Vajlugkub twb qhia kom peb ‘ib leeg zam ib leeg’ es nrhiav kev los kho tej teeb meem kom sai li sai tau. (Khaulauxi 3:13, 14; Mathai 5:23, 24) Phau Vajlugkub kuj qhia kom peb tsis txhob ua neeg twm zeej. (Paj Lug 18:1) Tshuaj ntshis koj lub siab koj thiaj tsis qaug rau Xatas tej lus haub ntxias. Xav li no: ‘Zaum tas los uas kuv ib tug kwvtij ua rau kuv tu siab, kuv coj li cas? Kuv puas coj tau haum Vajtswv siab los yog kuv coj tau haum Xatas siab lawm?’​—Kalatia 5:16-26; Efexau 2:2, 3.

TSO SIAB RAU COV UAS YEHAUVAS TAU TSA

Yog ib tug tub rog tsis npuab siab rau nws tus thawj coj ces nws yuav tsis muaj siab ntaus rog. Nws cov yeeb ncuab kuj paub li ntawd thiab. Cov yeeb ncuab thiaj hem kom txhob ntseeg tus thawj, thiab hem tias tus thawj ntawd yuav coj lawv mus raug kev puam tsuaj xwb vim nws tsis paub coj. Xatas kuj hem peb ib yam li ntawd thiab. Nws xav kom peb tsis txhob ntseeg cov uas Yehauvas tau tsa los coj nws cov tibneeg niaj hnub nimno.

Peb yuav tiv thaiv peb tus kheej li cas? Peb yuav tsum nrog nraim Yehauvas lub koom haum. Txawm cov uas Yehauvas tau tsa los coj nws cov tibneeg yog neeg txhaum xwb los, peb yuav tau txhawb thiab npuab siab rau lawv. (1 Thexalaunika 5:12, 13) Tej thaum cov uas tau fav xeeb rau Yehauvas thiab lwm cov yuav tawm tsam lub koom haum. (Titau 1:10) Txawm lawv cov lus txaus ntseeg npaum cas los txhob “ua siab ywj fab ywj fwj sai.” (2 Thexalaunika 2:2) Nco ntsoov Povlauj cov lus rau Timaute: “Cia li ua raws li koj tau kawm” thiab nco ntsoov tias “koj kawm ntawm leejtwg los.” (2 Timaute 3:14, 15) Yog koj ua zoo xav txog tej keeb kwm, koj yuav pom tias Yehauvas twb siv tus qhev ncaj thiab ntse los pab peb kawm qhov tseeb yuav luag tau 100 xyoo no lawm. Yeej tsim nyog peb tso siab rau tus qhev ntawd.​—Mathai 24:45-47; Henplais 13:7, 17.

TSIS TXHOB NTSHAI

Xatas ntxias tibneeg li cas thiab? Tej zaum nws khwv tswvyim hem kom peb txhawj peb ntshai ntau yam. Tibneeg twb siv lub tswvyim ntawd “puag thaum ub los lawm.” (Easily Led​A History of Propaganda) Ib tug xibhwb qhia ntawv hu ua Philip M. Taylor tau sau tias thaum ub cov Axilia tau ua li ntawd. Cov Axilia tsis yog haub ntxias lawv cov yeeb ncuab xwb, tiamsis lawv kuj hem kom lawv cov yeeb ncuab ntshai tshee na. Xatas ua li ntawd thiab. Nws yuav hem kom peb ntshai tibneeg, ntshai kev tsim txom, ntshai kev ploj kev tuag, kom peb tso Yehauvas tseg.​—Yaxaya 8:12; Yelemi 42:11; Henplais 2:15.

Txhob ntshai Xatas tej lus hem koj! Yexus hais tias: “Tsis txhob ntshai cov uas tua tau lub cev xwb, dhau ntawd ua tsis tau dabtsi ntxiv lawm.” (Luka 12:4) Tso siab plhuav tias Yehauvas yuav ua raws li nws cog tseg. Nws yuav pub “lub hwjchim uas loj kawg nkaus” rau koj thiab pab koj kov yeej Xatas tej tswvyim haub ntxias.​—2 Khaulee 4:7-9; 1 Petus 3:14.

Tej zaum muaj tej lub caij uas koj yeej yuav txhawj yuav ntshai. Tiamsis nco ntsoov cov lus uas Yehauvas tau hais txhawb Yausua no: “Cia li ua khov kho thiab ua siab loj siab tuab, tsis txhob ntshai tsis txhob poob siab kiag li, rau qhov koj mus rau qhovtwg [Yehauvas] uas yog koj tus Vajtswv yeej nrog nraim koj.” (Yausua 1:9) Yog koj muaj kev txhawj xeeb ntau yam, cia li qhia tej ntawd rau Yehauvas. Tso siab plhuav li no: “Vajtswv txojkev siab tus uas ntau dhau li neeg nkag siab tau yuav tsom kwm nej lub siab thiab nej tej kev xav.” Thaum Yehauvas pab koj ua tau siab tus ces koj yuav muaj zog kov yeej Xatas tej tswvyim haub ntxias huvsi.​—Filipi 4:6, 7, 13.

Koj puas nco qab cov Axilia tus xa xov Lasakhe uas hem Vajtswv cov tibneeg thaum ub? Nws xav kom lawv ntseeg tias tsis muaj leejtwg yuav pab tau lawv kov yeej cov Axilia kiag li. Nws hem tias txawm Yehauvas los yeej pab tsis tau lawv! Nws tseem hais tias Yehauvas twb yog tus txib cov Axilia tuaj rhuav Yeluxalees ntag. Tiamsis Yehauvas hais li cas rau cov Yixayee? Yehauvas hais tias: “Tsis txhob ntshai tej lus uas nej tau hnov ntawd, yog tej lus uas Axilia tus vajntxwv tej nom tswv thuam kuv.” (2 Vajntxwv 18:22-25; 19:6) Yehauvas thiaj xa nws tus tubtxib saum ntuj mus tua cov tub rog Axilia. Tib hmos xwb, nws tua lawv tuag 185,000 leej.​—2 Vajntxwv 19:35.

UA NEEG NTSE MLOOG YEHAUVAS LUS

Koj puas tau pom ib zaj yeeb yaj kiab uas ib tug tabtom raug haub ntxias yuam kev? Tej zaum koj tseem nthe rau this vis tias: ‘Txhob ntseeg nws! Nws dag koj xwb!’ Ntshe cov tubtxib saum ntuj niaj hnub nthe peb li ntawd thiab: “Txhob ntseeg Xatas tej lus dag!”

Cia peb tsis txhob qaug rau Xatas tej lus haub ntxias. (Paj Lug 26:24, 25) Mloog Yehauvas lus thiab tso siab plhuav rau nws rau txhua txojke uas koj mus. (Paj Lug 3:5-7) Yehauvas hlub koj heev. Nws txhawb koj li no: “Cia li ntse thiab ua rau kuv zoo siab.” (Paj Lug 27:11) Yog koj nco ntsoov ua li no ces koj yeej yuav tsis qaug rau Xatas tej lus haub ntxias!