Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Koj Puas Zoo Siab Hlo Ua Siab Ntev Tos?

Koj Puas Zoo Siab Hlo Ua Siab Ntev Tos?

“Nej yuav tsum ua siab ntev tos.”​—YAKAUNPAU 5:8.

ZAJ NKAUJ: 35, 139

1, 2. (1) Vim li cas peb ho xav paub tias tseem tshuav ntev npaum li cas? (2) Vajtswv cov tub qhe yav thaud txhawb tau peb li cas?

YAXAYA yog ib tug cev Vajtswv lus puag thaum ub. Nws nug Vajtswv tias: “Yuav . . . ntev li cas?” Tus cev Vajtswv lus hu ua Hanpaku kuj nug Vajtswv tias: “Kuv yuav quaj thov kev pab ntev li cas?” (Yaxaya 6:11; Hanpaku 1:2) Thaum Vajntxwv Davi sau Ntawv Nkauj 13, nws tau nug 4 zaug li ntawd thiab. (Ntawv Nkauj 13:1, 2) Thaum Yexus Khetos ntsia pom cov uas tsis muaj kev ntseeg nyob puag ncig nws, nws kuj hais tias: “Kuv yuav nrog nej nyob ntev li cas?” (Mathai 17:17) Muaj tej zaud peb kuj xav ib yam li lawv thiab, puas yog?

2 Peb laus zuj zus thiab muaj mob ntsuav. Peb kuj ntsib kev cov nyom, kev ntxhov siab ntau yam rau qhov peb nyob rau “tiam kawg [uas] yog lub sijhawm txom nyem nyuaj siab kawg.” (2 Timaute 3:1) Tej zaum peb qaug zog vim peb pom cov uas nyob puag ncig peb coj tsis ncaj. Peb thiaj xav paub seb tseem tshuav ntev npaum li cas. Qhov uas peb xav paub li no puas txhaum Vajtswv? Tsis txhaum. Yav thaud, Vajtswv twb tsis chim rau nws cov tub qhe uas nug li ntawd. Qhov no txhawb tau peb zog heev, puas yog?

3. Yuav ua li cas peb thiaj nyiaj dhau tej kev txom nyem?

3 Yuav ua li cas peb thiaj nyiaj dhau tej kev txom nyem? Vajtswv tshoov kom Yakaunpau sau li no: “Cov kwvtij, nej yuav tsum ua siab ntev tos hnub uas peb tus Tswv Yexus los.” (Yakaunpau 5:7, TMZ) Yog li ntawd, peb txhua tus yuav tsum ua siab ntev. Ua siab ntev yog li cas? Yuav tsum ua li cas thiaj yog ua siab ntev tos Yehauvas?

UA SIAB NTEV TOS YOG LI CAS?

4, 5. (1) Yuav ua li cas peb thiaj ua taus siab ntev? (2) Yakaunpau zaj lus piv txwv qhia kom ua siab ntev li cas? (Saib daim duab ntawm sab 3.)

4 Phau Vajlugkub qhia tias Vajtswv lub hwj huam dawb huv yuav pab kom peb ua taus siab ntev. Yog tsis muaj Vajtswv pab, yuav nyuaj heev rau tibneeg thev kev txom nyem. Vajtswv yog tus uas pub lub siab ntev thev rau peb. Thaum peb ua siab ntev, qhia tias peb hlub Vajtswv thiab hlub lwm leej lwm tus. Yog peb tsis ua siab ntev, txojkev hlub kev sib raug zoo nrog lwm tus yuav txias zuj zus mus. (1 Khaulee 13:4; Kalatia 5:22) Lub siab ntev pab kom peb thev taus kev nyuaj siab thiab yuav pab peb zoo siab hlo tos Yehauvas. (Khaulauxi 1:11; Yakaunpau 1:3, 4) Lub siab ntev yuav pab kom peb txhob ua phem pauj phem. Tsis tas li ntawd xwb, txawm peb ntsib kev nyuaj siab npaum li cas los yog peb ua siab ntev, peb yuav muab siab npuab Yehauvas mus li. Phau Vajlugkub hais tias peb yuav tsum zoo siab hlo ua siab ntev tos.​Nyeem Yakaunpau 5:7, 8.

5 Vim li cas peb yuav tsum zoo siab hlo tos Yehauvas? Vim muaj ntau yam uas peb hloov tsis tau. Yakaunpau hais tias peb zoo li tus tub qoob tub loo. Txawm nws cog qoob lawm los nws ua tsis tau kom nag los, thiab tej qoob loo loj hlob raws li nws siab xav. Nws yuav tsum tos rawv “tej qoob muaj nqes uas yuav tau hauv daim teb.” Peb yuav tsum zoo li tus tub qoob tub loo, es ua siab ntev tos Yehauvas tej lus cog tseg muaj tiav.​—Malakau 13:32, 33; Tubtxib Tes Haujlwm 1:7.

6. Mikha tus qauv pab tau peb li cas?

6 Mikha yog ib tug cev Vajtswv lus uas thev ntau yam kev txom nyem li peb thiab. Lub caij Mikha nyob, Vajntxwv Aha kav limhiam kawg li. Muaj ntau yam kev nkhib nkhaus kev tsis ncaj ncees. Phau Vajlugkub hais tias cov tibneeg tsuas “txawj ua phem xwb.” (Nyeem Mikha 7:1-3.) Mikha paub tias nws kho tsis tau tej teeb meem ntawd, nws thiaj hais tias: “Kuv li kuv yuav ntsia ntsoov [Yehauvas], kuv yuav tos rawv Vajtswv uas cawm kuv dim. Kuv tus Vajtswv yuav mloog kuv tej lus.” (Mikha 7:7) Cia peb xyaum Mikha tus qauv es ua siab ntev tos rawv Vajtswv.

7. Peb yuav tsum coj li cas thiaj qhia tias peb ua siab ntev tos rawv Yehauvas?

7 Yog peb muaj kev ntseeg li Mikha, peb yuav zoo siab hlo tos rawv Yehauvas. Peb yuav tsis zoo li tus neeg raug txim uas luag yuav muab tua pov tseg. Tus neeg raug txim tuag yeej tsis zoo siab tos hnub uas teem txim rau nws. Tiamsis peb zoo siab hlo tos Yehauvas rau qhov peb paub tias thaum txog hnub nws teem tseg, nws yuav pub txojsia ib txhis tsis kawg rau peb! Peb thiaj “thev taus thiab ua siab ntev rau txhua yam thiab muaj siab xyiv fab.” (Khaulauxi 1:11, 12) Peb yuav tsum txhob yws tias Yehauvas qeeb dhau lawm. Yog peb yws li ntawd ces yuav tsis haum nws siab.​—Khaulauxi 3:12.

COV UAS UA SIAB NTEV TOS RAWV YEHAUVAS

8. Thaum peb kawm txog cov neeg puag thaum ub, zoo rau peb xav txog cov lus nug twg?

8 Yuav ua li cas peb thiaj ua tau siab ntev tos? Peb yuav tsum ua tib zoo xav txog cov neeg puag thaum ub uas tos rawv Yehauvas tej lus cog tseg. (Loos 15:4) Lawv ua siab ntev tos Yehauvas tej lus cog tseg ntev npaum li cas? Vim li cas lawv thiaj zoo siab hlo ua siab ntev tos? Thiab Yehauvas tau muab nqe zog dabtsi rau lawv vim lawv ua siab ntev tos? Cia peb kawm txog lawv tej qauv zoo.

Tom qab ntau xyoo Aplahas mam tau puag nws 2 tug xeeb ntxwv Exau thiab Yakhauj (Saib nqe 9, 10)

9, 10. Aplahas thiab Xala nkawd ua siab ntev tos ntev npaum li cas?

9 Aplahas thiab Xala nkawd “muaj kev ntseeg thiab ua siab ntev thev” nkawd “thiaj tau tej uas cog lus cia lawd ua lawv tug.” Phau Vajlugkub qhia tias “Aplahas ua siab ntev tos,” Yehauvas thiaj cog lus tias nws yuav foom koob hmoov rau Aplahas thiab nws tej tub ki kom huaj vam ua ib haiv neeg. (Henplais 6:12, 15) Tiamsis tseem tshuav ntev heev mam muaj tiav raws li Yehauvas tej lus cog tseg. Aplahas thiaj ua siab ntev tos. Lub hli Nixa 14 xyoo 1943 ua ntej Yexus, Aplahas thiab Xala nkawd tsev neeg hla tus dej Yufeti mus rau tebchaws Khana-as. Tiamsis Aplahas tseem ua siab ntev tos tau 25 lub xyoos mam muaj Yiha. Tom qab 60 lub xyoos Aplahas mam tau puag nws 2 tug xeeb ntxwv Exau thiab Yakhauj.​—Henplais 11:9.

10 Aplahas tau txais dabtsi los ua qub txeeg qub teg? Phau Vajlugkub hais tias Yehauvas “tsis pub nws muaj qub txeeg qub teg rau hauv lub tebchaws, tsis pub nws muaj ib daim av dav li xib taws. Thiab thaum nws tsis tau muaj menyuam Vajtswv cog lus tseg tias yuav pub lub tebchaws ua nws li teej tug thiab ua nws caj ces li.” (Tubtxib Tes Haujlwm 7:5) Txij thaum Aplahas hla tus dej Yufeti twb muaj 430 xyoo lawm nws tej xeeb ntxwv mam tau lub tebchaws Vajtswv cog tseg rau lawv.​—Khiav Dim 12:40-42; Kalatia 3:17.

11. (1) Vim li cas Aplahas ho zoo siab hlo tos rawv Yehauvas? (2) Vim Aplahas ua siab ntev tos, nws yuav tau txais nqe zog dabtsi?

11 Aplahas muaj kev ntseeg heev, nws thiaj zoo siab hlo tos rawv Yehauvas. (Nyeem Henplais 11:8-12.) Nws paub tias yeej yuav muaj tiav raws li Vajtswv tau cog tseg. Txawm Aplahas tuag ua ntej nws pom Vajtswv lo lus cog tseg muaj tiav los, nws zoo siab hlo ua siab ntev tos. Thaum nws ciaj sawv rov los nyob hauv lub ntiajteb tshiab nws yuav zoo siab heev. Thiab thaum nws pom tias Vajtswv tau muab nws cuab neeg sau rau hauv phau Vajlugkub, tej zaum nws yuav xav tsis thoob li. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Tsis tas li ntawd xwb, nws yuav zoo siab heev thaum nws kawm txog tus Mexiyas thiab to taub Yehauvas lub ntsiab. Aplahas yuav pom tias qhov nws ua siab ntev tos yeej tsis nkim zog li.

12. Vim li cas Yauxej yuav tsum ua siab ntev tos rawv Yehauvas?

12 Yauxej yog Aplahas ib tug xeeb ntxwv. Txawm nws raug coob tus ua tsis ncaj rau nws los nws ua siab ntev tos rawv Yehauvas. Thaum nws muaj 17 xyoo nws cov tijlaug muab nws muag mus ua qhev. Tom qab ntawd, tus poj lospav liam tias Yauxej txhom nws. Luag thiaj muab Yauxej pov rau hauv nkuaj. (Chiv Keeb 39:11-20; Ntawv Nkauj 105:17, 18) Txawm Yauxej yog ib tug uas muaj kev ntseeg rau Vajtswv heev los zoo li nws raug ntau yam kev iab hiam xwb. Nws puas tau txais koob hmoov li? Yeej tau, tom qab 13 lub xyoos luag tso Yauxej tawm hauv nkuaj. Thaum kawg nws tau los ua tus 2 uas loj tshaj hauv Iyi tebchaws.​—Chiv Keeb 41:14, 37-43; Tubtxib Tes Haujlwm 7:9, 10.

Yauxej paub tias Yehauvas yeej pom txhua yam huvsi thiab qhov uas nws ua siab ntev tos Yehauvas yeej tsis nkim zog li

13. Yauxej coj tus cwj pwm zoo li cas?

13 Yauxej raug ntau yam kev iab hiam los nws coj li cas xwb? Nws ua siab ntev tos rawv Yehauvas, nws yeej tsis xav tias Yehauvas tso nws tseg lawm. Nws paub tias Yehauvas yeej pom txhua yam huvsi, nws thiaj hais rau nws cov tijlaug tias: “Nej tsis txhob ntshai li, kuv nim yog Vajtswv lov? Nej xav ua phem rau kuv tiag, tiamsis Vajtswv muab ua kom tau qhov zoo los cawm tau neeg coob coob txojsia yam li uas niaj hnub nimno cawm tau lawm.” (Chiv Keeb 50:19, 20) Yauxej pom tias qhov uas nws ua siab ntev tos Yehauvas yeej tsis nkim zog li.

14. Vim li cas tsim nyog qhuas qhov uas Davi ua siab ntev tos Yehauvas?

14 Vajntxwv Davi kuj raug ntau yam kev tawm tsam thiab. Thaum Davi tseem yog ib tug tub hluas, Yehauvas twb xaiv nws los ua vajntxwv lawm. Tiamsis Davi ua siab ntev tos 15 lub xyoos nws mam tau los ua vajntxwv kav xeem Yuda. (2 Xamuyee 2:3, 4) Ua ntej Davi tau los ua vajntxwv, nws nyob tsis muaj chaw vim Vajntxwv Xa-u nrhiav nrhw nws tua pov tseg xwb. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Davi khiav ib lub tebchaws rau ib lub thiab nkaum qhov zeb qhov tsua hauv tebchaws moj sab qhua tau ntau lub xyoos. Thaum Vajntxwv Xa-u poob tsam tuag lawm los Davi tseem ua siab ntev tos 7 lub xyoos ntxiv, nws mam tau los ua vajntxwv kav haiv neeg Yixayee.​—2 Xamuyee 5:4, 5.

15. Ua li cas Davi ho ua taus siab ntev tos rawv Vajtswv?

15 Nyob hauv Ntawv Nkauj 13 Davi thov 4 zaug tias nws yuav tau tos ntev npaum li cas. Tiamsis nws rov teb tias: “Kuv tso siab rau koj txojkev hlub uas ruaj khov, kuv lub siab xyiv fab qhov uas koj cawm kuv dim. Kuv yuav hu nkauj qhuas [Yehauvas], vim yog nws ua zoo kawg rau kuv.” (Ntawv Nkauj 13:5, 6) Ua li cas Davi ho ua taus siab ntev tos Yehauvas? Davi paub tias Yehauvas hlub nws heev thiab yeej yuav tsis tso nws tseg. Nws nco ntsoov Yehauvas txojkev cawm dim yav tas los thiab vam ntsoov rau yav tom hauv ntej. Nws cia siab tias Yehauvas yeej yuav daws nws tej kev txom nyem mus. Davi paub tias qhov uas nws ua siab ntev tos rawv Yehauvas yeej tsis nkim zog li.

Yehauvas kom peb ua siab ntev tos, tiamsis nws tseem yog tus ua siab ntev tshaj peb

16. Yehauvas puas ua siab ntev tos thiab?

16 Yehauvas kom peb ua siab ntev tos, tiamsis nws tseem yog tus ua siab ntev tshaj peb. Peb yuav tau xyaum ua siab ntev li Yehauvas. (Nyeem 2 Petus 3:9.) Txij hnub uas Xatas liam tias Yehauvas coj tsis ncaj los txog niaj hnub nimno, twb tau ntau txhiab xyoo lawm. Txawm li ntawd los Yehauvas tseem ua siab ntev tos txog hnub nws lub npe rov dawb huv. Thaum ntawd cov uas “tos nrhw” Yehauvas yuav tau txais tej koob hmoov uas zoo kawg nkaus.​—Yaxaya 30:18.

17. Yexus ua siab ntev tos li cas?

17 Yexus kuj ua siab ntev tos thiab. Thaum nws los rau hauv ntiajteb nws muab siab npuab Vajtswv tuag nthi. Nyob rau xyoo 33 nws tau muab tus nqe txhiv coj mus xyeem rau Yehauvas saum ntuj ceeb tsheej. Tiamsis nws tseem tos txog xyoo 1914 nws mam tau ua Vajntxwv. (Tubtxib Tes Haujlwm 2:33-35; Henplais 10:12, 13) Tsis tas li ntawd xwb, Yexus tseem ua siab ntev tos txog thaum nws kav dhau 1,000 xyoo, nws mam muab tej yeeb ncuab rhuav tshem tibsi. (1 Khaulee 15:25) Yexus yeej ua siab ntev kawg li tiamsis tsis nkim nws lub zog. Noob neej txhua tus yuav tau txais khoob hmoov vim Yexus ua siab ntev tos rawv Yehauvas.

YUAV UA LI CAS THIAJ UA TAUS SIAB NTEV TOS?

18, 19. Yuav ua li cas peb thiaj ua taus siab ntev tos rawv Yehauvas?

18 Yehauvas xav kom peb ua siab ntev tos rawv nws. Yuav ua li cas peb thiaj ua taus siab ntev tos? Peb yuav tsum thov Vajtswv pub nws lub hwj huam dawb huv pab peb. Nco ntsoov tias lub hwj huam dawb huv yuav pab kom peb muaj lub siab ntev. (Efexau 3:16; 6:18; 1 Thexalaunika 5:17-19) Yog li ntawd, cia peb taij thov Yehauvas kom peb ua taus siab ntev thev!

19 Nco ntsoov tias Aplahas, Yauxej, thiab Davi puavleej ua siab ntev tos rawv Yehauvas. Vim li cas? Vim lawv ntseeg thiab tso siab plhuav rau Yehauvas. Lawv tsis yog xav txog lawv tus kheej thiab tej qhov txhia chaw xwb. Yog peb nco ntsoov tias Vajtswv foom koob hmoov rau lawv li cas lawm ces peb yuav ua taus siab ntev tos rawv Yehauvas thiab.

20. Peb yuav tsum nco ntsoov ua dabtsi?

20 Txawm peb ntsib ntau yam kev nyuaj siab kev tawm tsam los cia peb nco ntsoov ua siab ntev tos rawv Vajtswv. Muaj tej zaum peb yuav xav tias: “Au [Yehauvas], yuav . . . ntev li cas?” (Yaxaya 6:11) Vajtswv lub hwj huam dawb huv yuav pab kom peb xyaum tau Yelemi tus qauv. Nws hais tias: “[Yehauvas] yog kuv tug, vim li no kuv thiaj li vam ntsoov nws.”​—Zaj Nkauj Ntsuag 3:21, 24.

^ nqe 11 Hauv phau Chiv Keeb, muaj 15 tshooj uas piav txog Aplahas lub neej. Khixatia Cov Nqe Lus Kili kuj piav txog Aplahas tshaj li 90 zaus thiab.

^ nqe 14 Tom qab Vajntxwv Xa-u kav tau 2 xyoo ntau, Yehauvas tsis yuav nws ua vajntxwv lawm. Txawm li ntawd los Xa-u tseem tau kav 38 xyoo ntxiv nws mam tuag.​—1 Xamuyee 13:1, NW; Tubtxib Tes Haujlwm 13:21.