Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Yuav Muab Tus Neeg Qub Thiab Tej Kev Qub Hle Tseg Li Cas?

Yuav Muab Tus Neeg Qub Thiab Tej Kev Qub Hle Tseg Li Cas?

“Muab tus neeg qub thiab tej kev qub hle tseg.”​—KHAULAUXI 3:9.

ZAJ NKAUJ: 52, 54

1, 2. Lwm tus pom tias Yehauvas Cov Timkhawv coj li cas?

COOB tus pom tias Yehauvas Cov Timkhawv coj tau zoo heev. Muaj ib tug yawg tau sau txog Yehauvas Cov Timkhawv hauv tebchaws Ntsaws Mes Nis tias, “Xyoo 1939 cov Natxi (Nazi) ntes tau 6,000 tus coj mus kaw.” Nws hais ntxiv tias txawm cov Timkhawv raug tsim txom npaum li cas los txhua tus sab nraud yeej pom tias lawv yog neeg ncaj ncees. Lawv tsis ua nruj ua tsiv, lawv muab siab npuab lawv tus Vajtswv, thiab koom tau ib lub siab.

2 Nyob rau Afika Qab Teb sawvdaws kuj pom tias Yehauvas Cov Timkhawv coj tau zoo heev. Yav tas los nom tswv tau txwv cov Timkhawv, tsis pub cov dawb cov dub sib txoos ua ke. Tiamsis nyob rau lub 12 Hlis tim 18 xyoo 2011, muaj tshaj li 78,000 tus Timkhawv tuaj ntau lub tebchaws tuaj sib txoos hauv lub nroog Yauhananpaw (Johannesburg). Lawv tuaj sib txoos hauv ib lub tshav ncaws pob. Ib tug lospav uas saib xyuas lub tshav ntawd hais tias: “Kuv tsis tau pom dua ib pab neeg uas coj tau zoo npaum li no. Txhua tus hnav khaubncaws du lug, nej kuj pab tu lub tsev huvsi. Qhov uas kuv qhuas nej tshaj mas yog nej tsis xaiv ntsej xaiv muag li.”

3. Ua li cas peb tsoom kwvtij thoob ntiajteb ho txawv ntawm lwm pab lwm pawg?

3 Thaum peb hnov luag tej qhuas li no ua rau peb pom tias peb tsoom kwvtij thoob ntiajteb yeej txawv ntawm lwm pab lwm pawg tiag. (1 Petus 5:9) Ua li cas peb ho coj tau li ntawd? Twb yog muaj phau Vajlugkub thiab Vajtswv lub hwj huam dawb huv pab, peb thiaj coj tau zoo xwb. Peb siv zog peem tiag, hloov tiag, peb thiaj ua tau haum Yehauvas siab. Peb muab “tus neeg qub” hle tseg, thiab muab “tus neeg tshiab” coj los hnav.​—Khaulauxi 3:9, 10.

Txawm ib tug neeg tau ua phem npaum li cas los nws yeej hloov tau

4. (1) Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi? (2) Vim li cas peb rov kawm txog tej no?

4 Thaum hle “tus neeg qub” lawd peb yuav tsum muab cuam pov tseg. Hauv zaj no peb yuav kawm tias yuav muab “tus neeg qub” hle tseg li cas thiab vim li cas ho tseem ceeb ua luaj. Peb kuj yuav kawm tias txawm ib tug neeg tau ua phem npaum li cas los nws yeej hloov tau. Thiab peb yuav tsum ua li cas thiaj tsis rov qab mus khaws “tus neeg qub” coj los hnav. Vim li cas peb rov kawm txog tej no? Vim muaj ib txhia tsis ceev faj. Lawv twb teev tiam Yehauvas tau ntau xyoo tiamsis lawv ho thim rov qab lawm. Yog li ntawd, peb txhua tus yuav tsum nco ntsoov Yehauvas lo lus sam hwm tias: “Tus uas xav tias nws nyob ruaj khov lawm yuav tsum ceev faj tsam nws ntog.” (1 Khaulee 10:12) *​—Saib cov lus hauv qab taw qhia.

CIA LI MUAB LUB NEEJ UA PLEES UA YI “TUA POV TSEG”

5. (1) Ua piv txwv seb yuav tsum muab “tus neeg qub” hle tseg li cas? (Saib daim duab ntawm sab 15.) (2) Raws li Khaulauxi 3:5-9, peb yuav tsum muab dabtsi tso tseg?

5 Yog muaj dabtsi lo koj cev tsoos tsho thiab tsw phem lawm, koj puas tseem xav hnav? Koj yeej tsis xav hnav li, koj yuav muab hle kiag tamsid, puas yog? Tibneeg lub neej los zoo ib yam li ntawd thiab. Yog peb ua tej yam uas Yehauvas ntxub peb yuav tau muab tso tseg tamsid. Tus tubtxib Povlauj hais tias: “Cia li muab tej no tso tseg huvsi.” Tej no yog dabtsi? Cia peb kawm txog 2 yam xwb: (1) Kev ua nkauj nraug thiab (2) kev phem kev qias.​—Nyeem Khaulauxi 3:5-9.

6. Povlauj hais tias peb yuav tsum ua li cas thiaj hle tau tus neeg qub pov tseg?

6 Kev ua nkauj nraug. Phau Vajlugkub hais tias “kev ua nkauj nraug” yog hais txog ob tug tibneeg uas tsis tau sib yuav raws kev raws cai lossis txivneej deev txivneej pojniam deev pojniam. Povlauj hais rau cov Khixatia li no: “Cia li muab nej lub neej uas nyiam kev ntiajteb tua pov tseg.” Ua cas Povlauj ho hais hnyav ua luaj? Rau qhov yuav tsum peem tiag thiaj tshem tau lub siab phem. Nyuaj kawg li tiamsis peb yuav kov yeej tau!

7. (1) Xakula lub neej qub zoo li cas? (2) Ua cas Xakula thiaj hloov tau nws lub neej?

7 Cia peb kawm seb tus muam Xakula (Sakura) uas nyob hauv tebchaws Nyiv Pooj tau muab lub neej qub hle tseg li cas. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Thaum nws nto hluas nkauj, nws kho siab heev. Nws thiaj tham ob peb tug hluas nraug. Nws kuj rho 3 zaug menyuam lawm thiab. Nws hais tias, “Thaum kuv tham cov hluas nraug ntawd zoo li kuv tsis kho siab lawm. Kuv xav tias lawv yeej nyiam thiab hlub kuv tiag. Tiamsis ntev mus ntev tuaj tej kuv ua ntawd ua rau kuv yim huab nyuaj siab xwb.” Thaum Xakula muaj 23 xyoos, nws mam ntsib Yehauvas Cov Timkhawv thiab kawm Vajlugkub. Ua li cas nws thiaj hloov tau nws lub neej? Nws hais tias tej uas nws kawm raug siab heev thiab muaj Yehauvas pab, nws thiaj tso tau lub neej ua nkauj ua nraug tseg. Txawm nws txaj muag heev thiab nws lub siab pheej nkaug nws los Yehauvas pab nws rov muaj lub siab kaj. Nimno Xakula yog ib tug tho kev, nws tsis kho siab lawm. Nws hais tias: “Kuv zoo siab heev vim kuv nyob hauv Yehauvas txojkev tshav ntuj txhua txhua hnub.”

YUAV UA LI CAS THIAJ ZAM DHAU KEV PHEM KEV QIAS?

8. Tej “kev phem kev qias” uas Vajtswv hais tias tsis huv yog dabtsi?

8 Kev phem kev qias. Thaum phau Vajlugkub hais txog “kev phem kev qias,” tsis yog hais txog kev ua nkauj nraug xwb. Kuj yog hais txog kev haus yeeb haus tshuaj thiab hais lus dev lus npua. (2 Khaulee 7:1; Efexau 5:3, 4) Tsis tas li ntawd xwb, “kev phem kev qias” kuj yog hais txog tej uas tibneeg ua zais ntshis, tsis hais nyeem tej ntaub ntawv vuab tsuab lossis saib tej duab thiab tej yeeb yaj kiab liab qab. Yog lawv ua tej no kuj yuav ua rau lawv ua phem ua qias, xws li rhoob lawv tus kheej. (Khaulauxi 3:5) *​—Saib cov lus hauv qab taw qhia.

9. Cov uas muaj lub siab “ntshaw” ua phem ua qias ntsib teeb meem li cas?

9 Ntau zaus cov uas pheej saib tej duab liab qab pib “ntshaw” ua phem ua qias. Ib txhia cia li muaj yees mus ua kev nkauj kev nraug. Tej neeg tshawb fawb pom tias tiv tej duab liab qab mas zoo ib yam li tiv yeeb tiv tshuaj ntag. Tej duab liab qab thiaj ua rau tibneeg muaj teeb meem ua luaj, ua rau lub neej tawg, yuav ua tsis tau haujlwm zoo. Kuj ua rau lawv txaj muag, tsis muaj kev kaj siab hauv lub cuab lub yig, tseem txov tau lawv txojsia los muaj thiab. Ib tug txivneej uas tso tau tej duab liab qab tseg hais tias nws twb tso tseg tau 1 xyoos lawm nws mam pom tias nws muaj nqes.

10. Dabtsi pab tau Linpelau tso tej duab liab qab tseg?

10 Nyuaj heev rau coob tus tso tej duab liab qab tseg. Txawm nyuaj npaum li cas los yeej tso tau. Cia peb kawm txog ib tug txivneej hu ua Linpelau (Ribeiro) uas nyob tebchaws Nplaxi (Brazil). Thaum nws tseem hluas, nws ua haujlwm muab tej ntaub ntawv qub zom dua tshiab, nws txawm pom tej duab liab qab. Linpelau hais tias: “Ntev mus ntev tuaj, kuv cia li tiv lawm. Kuv tos tsis hnyu tus pojniam uas nrog kuv nyob tawm mus lwm qhov, kuv thiaj tau saib tej yeeb yaj kiab liab qab.” Tiamsis muaj ib hnub thaum Linpelau ua haujlwm, nws pom phau ntawv The Secret of Family Happiness (Tsev Neeg Muaj Tau Kev Zoo Siab). Nws txawm khaws kiag coj los nyeem, tej uas nws nyeem ua rau nws xav paub ntxiv. Yehauvas Cov Timkhawv thiaj tuaj qhia Vajlugkub rau nws tiamsis siv sijhawm ntev heev nws mam tso tau tej duab liab qab tseg. Ua li cas nws thiaj tso tau? Linpelau hais tias: “Thaum kuv thov Vajtswv, kawm Vajlugkub tsis tseg tsis tu, thiab ua tib zoo xav txog tej uas kuv kawm, kuv mam paub Vajtswv zoo zuj zus. Thaum kuv nyiam Yehauvas heev tshaj nyiam tej duab liab qab, kuv mam tso tau tej ntawd tseg.” Phau Vajlugkub thiab lub hwj huam dawb huv pab tau Linpelau muab “tus neeg qub” hle tseg los ua kevcai raus dej. Nimno nws yog ib tug txwj laus hauv lub koom txoos lawm.

Peb yuav tsum ntxub txojkev phem thiab hlub Yehauvas kawg siab kawg ntsws

11. Dabtsi yuav pab kom tso tau tej duab liab qab tseg?

11 Zoo li peb nyuam qhuav kawm tas no, Linpelau tsis yog kawm Vajlugkub xwb tiamsis nws ua tib zoo xav txog tej uas nws kawm nws thiaj tso tau tej duab liab qab tseg. Nws muab Vajtswv Txojlus khaws rau hauv nruab siab. Nws taij thov Yehauvas pab tsis tseg tsis tu. Vim nws ua li no nws txojkev hlub Vajtswv thiaj loj hlob zuj zus, nws mam tso tau tseg. Yog li ntawd, yuav kom tso tau tej duab liab qab tseg, peb yuav tsum ntxub txojkev phem thiab hlub Yehauvas kawg siab kawg ntsws.​—Nyeem Amau 5:15.

TXHOB NPAU TAWS, TXHOB HAIS LUS PHEM LUS DAG

12. Ua cas Xatefanau ho hloov tau nws lub siab?

12 Muaj ib txhia tibneeg siab ceev heev. Thaum lawv chim thiab npau taws rau leejtwg lawv lam tau lam foom. Thaum tibneeg coj li no yuav rhuav tau lub cuab lub yig. Ib tug txivneej hu ua Xatefanau (Stephen) uas nyob tebchaws Auxitalia (Australia) tau coj li no. Ua ntej nws kawm Vajlugkub, ib qho ob qho los nws nthe xwb. Vim nws coj li no, nkawd ob niam txiv thiaj sib cais 3 zaug thiab tabtom ua ntawv sib nrauj. Cov Timkhawv txawm tuaj qhia Vajlugkub rau nkawd. Nws hais tias thaum nws tsis tau paub Yehauvas mas tej yam me me xwb los ua rau nws npau cuag li hoob pob yuav tawg. Tiamsis nws xyaum raws li phau Vajlugkub qhia, nws tsev neeg thiaj kaj siab zuj zus tuaj. Nws hais tias: “Yehauvas pab kuv muaj lub siab tus.” Nimno Xatefanau yog ib tug tub leg num thiab nws tus pojniam ua ib tug tho kev tau ob peb xyoos lawm. Cov txwj laus hauv nws lub koom txoos hais tias: “Xatefanau yog ib tug kwvtij tsis ntau ncauj, nws nquag ua haujlwm thiab txo hwjchim heev.” Lawv kuj hais tias lawv tsis tau pom nws npau taws ib zaug li. Ua cas Xatefanau ho hloov tau? Nws hais tias tsis yog nws lub peevxwm, tiamsis yog muaj Yehauvas pab thiaj hloov tau xwb. Nws hais ntxiv tias: “Yog kuv tsis cia Yehauvas pab kuv ces kuv yeej tsis tau tej koob hmoov no ib zaug li.”

13. (1) Vim li cas txojkev chim kev npau taws ho tsis zoo? (2) Phau Vajlugkub tau ceeb toom peb li cas?

13 Phau Vajlugkub ceeb toom kom peb muab txojkev chim kev npau taws tso tseg, tsis txhob sib cav sib ceg thiab xyav luag moo. (Efexau 4:31) Vim li cas? Rau qhov kev chim kev npau taws yuav hwv kom ua nruj ua tsiv. Niaj hnub no, coob tus xav tias sawvdaws puavleej ua nruj ua tsiv, yeej tsis ua cas. Tiamsis yog peb ua nruj ua tsiv ces twb yog ua saib tsis taus tus Tswv Tsim peb lawm. Cov kwvtij nkauj muam coob tus thiaj muab txojkev chim, kev npau taws tso tseg thiab muab “tus neeg tshiab” coj los hnav.​—Nyeem Ntawv Nkauj 37:8-11.

14. Tus neeg ua nruj ua tsiv puas hloov tau?

14 Muaj ib tug txivneej hu ua Ham (Hans) uas nyob hauv tebchaws Auxita (Austria). Thaum nws tseem hluas nws tsiv tsaim heev vim nws yog ib tug neeg quav dej quav cawv. Muaj ib zaug thaum nws qaug cawv heev nws txawm muab nws tus hluas nkauj tua tuag lawm. Nws thiaj raug kaw 20 lub xyoos. Txawm nws raug kaw los nws tseem ua nruj ua tsiv qees. Nws niam thiaj thov ib tug txwj laus mus xyuas nws. Ham thiaj pib kawm Vajlugkub. Nws hais tias: “Yeej nyuaj kawg li rau kuv hle tus neeg qub tseg. Cov nqe Vajlugkub uas txhawb tau kuv tshaj yog Yaxaya 55:7 uas hais tias: ‘Cia cov neeg limhiam tso lawv tej kev phem tseg’ thiab 1 Khaulee 6:11 uas hais tias: ‘Nej cov muaj qee leej txeev zoo li no.’ Nqe no hais txog tus neeg txhaum uas tau muab nws tej kev phem tso tseg lawm. Yehauvas ua siab ntev rau kuv tau ntau lub xyoos. Muaj Yehauvas lub hwj huam dawb huv pab, kuv thiaj muab tau tus neeg tshiab coj los hnav.” Ham tau ua kevcai raus dej thaum nws tseem nyob hauv nkuaj. Tom qab 17 lub xyoos, luag kuj tso nws tawm lawm. Nimno nws yog ib tug txwj laus hauv lub koom txoos. Tus dhia haujlwm ntawm pab txwj laus hais tias: “Ham yog ib tug siab mos siab muag heev.” Ham hais tias: “Kuv nco Yehauvas txiaj ntsig uas nws khuvleej thiab zam txim rau kuv.”

15. (1) “Tus neeg qub” uas peb yuav tsum muab tso tseg yog li cas thiab? (2) Phau Vajlugkub hais li cas txog kev dag?

15 Thaum peb hle “tus neeg qub” tseg, peb yuav tsum tsis txhob hais lus dag lawm. Tej lus dag twg? Muaj coob tus dag kom lawv thiaj tsis tau them se ntau. Tej txhia dag vim lawv tsis xav lees tej uas lawv ua yuam kev. Tiamsis Yehauvas “yog tus Vajtswv tseeb.” (Ntawv Nkauj 31:5) Nws thiaj sam hwm tias nws cov tub qhe yuav tsum “tsis txhob dag” tiamsis “hais lus tseeb” xwb. (Khaulauxi 3:9; Efexau 4:25) Yog li ntawd, txawm yuav txaj muag thiab nyuaj npaum li cas los, peb yuav tsum hais lus tseeb xwb.​—Paj Lug 6:16-19.

LAWV HLE TAU TUS NEEG QUB POV TSEG

16. Dabtsi yuav pab peb hle tau “tus neeg qub” tseg?

16 Tsis yog peb lub dag lub zog peb thiaj hle tau “tus neeg qub” tseg. Xakula, Linpelau, Xatefanau, thiab Ham lawv puavleej peem tiag lawv thiaj hloov tau lawv lub neej. Ua li cas lawv thiaj hloov tau? Phau Vajlugkub thiab Vajtswv lub hwj huam dawb huv pab lawv. (Luka 11:13; Henplais 4:12) Phau Vajlugkub thiab Vajtswv lub hwj huam dawb huv puas pab tau peb thiab? Yeej pab tau. Peb yuav tsum nyeem phau Vajlugkub txhua hnub, ua tib zoo xav txog tej uas peb nyeem, thiab thov Vajtswv pub tswvyim pub dag zog kom peb ua tau raws li nws tej lus qhia. (Yausua 1:8; Ntawv Nkauj 119:97; 1 Thexalaunika 5:17) Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav tsum npaj ua ntej thiab tuaj kev sib txoos tsis tu ncua. (Henplais 10:24, 25) Peb kuj siv tej twj uas Yehauvas lub koom haum tau npaj tseg rau peb xws li Phau Tsom Faj thiab phau Tsim Dheev! Peb kuj mus saib tau Yehauvas Cov Timkhawv Tshooj T.V., JW Library, thiab lub vej xaij jw.org/hmn.​—Luka 12:42.

Dabtsi yuav pab peb hle tau “tus neeg qub” tseg? (Saib nqe 16)

17. Hauv zaj tom ntej, peb yuav kawm txog dabtsi?

17 Peb tau kawm tias yuav tsum tso tej kev phem twg tseg thiaj haum Yehauvas siab. Tiamsis puas yog peb tso tej kev phem ntawd tseg xwb ces tau lawm? Tsis yog. Peb yuav tsum hnav rawv “tus neeg tshiab” tas mus li. Hauv zaj tom ntej, peb yuav kawm txog qhov no.

^ nqe 4 Hmoob ib txwm txaj muag piav txog tej uas yuav hais no, tiamsis yuav tau piav kom meej sawvdaws thiaj yuav to taub tias Yehauvas xav kom nws cov tibneeg coj li cas tiag.

^ nqe 7 Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.