Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Puas yog Yakhauj yuav Exau lub npe tij, nws thiaj tau ua tus Mexiyas yawg koob?

Tej Uas Peb Xav Paub

Tej Uas Peb Xav Paub

Puas yog tus Mexiyas yuav tshwm ntawm tus tijlaug caj ces los xwb?

Yav tas los peb yeej xav li no vim Henplais 12:16 hais tias Exau “tsis hwm Vajtswv” thiab “muab feem uas ua tij muag [rau Yakhauj] pauv tib pluag mov noj xwb.” Peb xav tias thaum Yakhauj muas “feem ua tij” los, nws thiaj tau ua tus Mexiyas yawg koob.​—Mathai 1:2, 16; Luka 3:23, 34.

Tiamsis yog peb ua tib zoo kawm lwm zaj hauv phau Vajlugkub peb yuav pom tias tus kwv kuj tau los ua tus Mexiyas yawg koob thiab. Cia peb tham txog cov qauv no.

Yakhauj thiab Le-a tus tub hlob yog Lunpee, hos Yakhauj thiab Lachee tus tub hlob yog Yauxej. Thaum Lunpee mus ua plees ua yi, nws lub npe tij poob rau Yauxej lawm. (Chiv Keeb 29:31-35; 30:22-25; 35:22-26; 49:22-26; 1 Vaj Keeb Kwm 5:1, 2) Txawm li ntawd los, tus Mexiyas tsis los ntawm Yauxej caj ces los. Nws kuj tsis los ntawm Lunpee caj ces thiab. Tiamsis tus Mexiyas ho los ntawm Yuda caj ces los. Yuda yog Yakhauj thiab Le-a tus tub thib 4.​—Chiv Keeb 49:10.

Luka 3:32 piav txog tus Mexiyas 5 tug yawg koob. Lawv cov ntawd puavleej yog cov tub hlob. Yexi yog Aunpe tub, Aunpe yog Npau-a tub.​—Luv 4:17, 20-22; 1 Vaj Keeb Kwm 2:10-12.

Tiamsis thaum taug Davi uas yog Yexi tus tub caj ces, Davi ho tsis yog tus hlob. Nws ho yog tus tub ntxawg, tus thib 8. Tiamsis tus Mexiyas los ntawm nws caj ces los. (1 Xamuyee 16:10, 11; 17:12; Mathai 1:5, 6) Tsis tas li ntawd xwb, txawm Xalaumoo tsis yog Davi tus tub hlob los, nws kuj tau ua tus Mexiyas ib tug yawg koob thiab.​—2 Xamuyee 3:2-5.

Ua li, lub npe tij puas tseem ceeb dabtsi? Yeej tseem ceeb heev. Tus tub hlob tau koob hmoov ntau dua cov kwv. Ntau zaus tus hlob yog tus uas ntaus thawj rau nws cuab kwvtij, thiab nws tau txais nws txiv tej qub txeeg qub teg 2 npaug.​—Chiv Keeb 43:33; Kevcai 21:17; Yausua 17:1.

Tiamsis lub npe tij kuj poob tau rau cov kwv thiab. Thaum Aplahas ntiab Yisama-ee mus, Yiha tau lub npe tij lawm. (Chiv Keeb 21:14-21; 22:2) Thiab zoo li hais tas los no, tau muab Lunpee lub npe tij hloov rau Yauxej lawm.

Yog li ntawd, Povlauj hais li cas tiag hauv Henplais 12:16? Nqe ntawd hais tias: “Tsis txhob cia leejtwg ua nkauj ua nraug lossis tsis hwm Vajtswv li Exau uas muab feem uas ua tij muag pauv tib pluag mov noj xwb.”

Hauv nqe ntawd, tsis yog Povlauj piav txog tus Mexiyas caj ces. Tiamsis nws ceeb toom cov Khixatia kom txhob ua nkauj ua nraug. Nws hais tias: “Kho txojkev kom ncaj rau nej txhais kotaw . . . ceev faj zoo tsis txhob cia leejtwg plam Vajtswv txojkev hlub.” Yog lawv qaug rau kev nkauj kev nraug ces lawv yuav plam Vajtswv txojkev hlub. (Henplais 12:12-16) Lawv yuav zoo ib yam li Exau uas “tsis hwm Vajtswv,” nws thiaj ua raws li nws lub siab ntshaw xwb.

Nyob rau tiam ntawd, vim Exau yog tus tub hlob tej zaum nws kuj tua tsiaj xyeem rau Yehauvas thiab. (Chiv Keeb 8:20, 21; 12:7, 8; Yauj 1:4, 5) Tiamsis vim Exau xav ua raws li nws lub siab ntshaw xwb, nws thiaj muab nws lub npe tij muag pauv ib pluag mov noj. Tej zaum Exau kuj paub tias Aplahas caj ces yuav raug kev nyuaj siab li cas, nws thiaj tsis xav ua tij thiab. (Chiv Keeb 15:13) Thaum Exau yuav 2 tug pojniam uas tsis teev tiam Vajtswv, kuj qhia tias nws tsis hwm Vajtswv. Nws niam nws txiv tu siab kawg li rau nws. (Chiv Keeb 26:34, 35) Tiamsis Yakhauj txawv Exau deb heev! Nws yuav ib tug pojniam uas pe hawm tus tseem Vajtswv xwb.​—Chiv Keeb 28:6, 7; 29:10-12, 18.

Tej no qhia li cas rau peb txog tus Mexiyas cov yawg koob? Qhia tias lawv ib txhia yog tus tij, ib txhia yog tus kwv. Cov neeg Yudai yeej paub zoo txog qhov ntawd. Ua cas peb ho paub li no? Vim lawv ib txwm hais tias tus Khetos yuav los ntawm Davi caj ces los. Davi uas yog Yexi tus tub ntxawg.​—Mathai 22:42.