Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Tus Yeeb Ncuab Kawg Yuav Raug Puam Tsuaj

Tus Yeeb Ncuab Kawg Yuav Raug Puam Tsuaj

“Tus yeeb ncuab kawg uas yuav muab ua kom puam tsuaj yog txojkev tuag.”​—1 KHAULEE 15:26.

1, 2. (1) Thaum chiv keeb, Adas thiab Eva ua neej li cas? (2) Thiab peb yuav kawm txog cov lus nug twg?

THAUM Vajtswv tsim tau Adas thiab Eva, nkawd tsis muaj ib tug yeeb ncuab li. Vajtswv muab nkawd tso hauv ib lub vaj kaj siab, thiab nkawd zoo tiav log tsis muaj ib qho txhaum li. Nkawd zoo ib yam li Vajtswv tus tub, tus ntxhais. (Chiv Keeb 2:7-9; Luka 3:38) Vajtswv muab ib teg haujlwm tseem ceeb heev rau nkawd ua. (Nyeem Chiv Keeb 1:28.) Vajtswv hais kom nkawd “muaj tub ki huaj vam coob puv nkaus ntiajteb” thiab nws tso cai rau nkawd “tswjhwm . . . txhua yam tsiaj ciaj sia uas nkag hauv lub ntiajteb.” Puas yog nkawd yuav tsum nyob mus ib txhis thiaj ua tes haujlwm no tiav? Txawm nkawd nyob ib ntus xwb, los nkawd yeej yug tau menyuam mus puv ntiajteb li Vajtswv hais lawm. Tiamsis yuav kom nkawd tu tau lub ntiajteb no raws li Vajtswv sam hwm tseg, nkawd yuav tsum muaj txojsia nyob mus ib txhis. Yog li ntawd, Vajtswv yeej tsim kom nkawd nyob mus ib txhis tiag.

2 Vim li cas tamsim no lub ntiajteb tsis zoo li thaum Vajtswv xub tsim lawd? Ua cas ho muaj ntau yam kev nyuaj siab ntxhov plawv los raug noob neej thiab muaj kev tuag los nrog tibneeg ua yeeb  ncuab lawm? Vajtswv yuav rhuav tshem tej kev nyuaj siab thiab kev ploj kev tuag li cas? Cia peb kawm seb phau Vajlugkub qhia li cas txog tej no.

LUS CEEB TOOM

3, 4. (1) Vajtswv sam hwm li cas rau Adas thiab Eva? (2) Ua li cas ho tseem ceeb ua luaj rau Adas thiab Eva mloog Vajtswv lus?

3 Txawm tias Adas thiab Eva nyob tau mus ib txhis los nkawd yuav tsum ua pa, noj mov, haus dej, thiab pw tsaug zog nkawd thiaj ciaj taus. Qhov tseem ceeb tshaj yog qhov uas nkawd nrog Yehauvas sib raug zoo. Nws yog tus pub txojsia rau nkawd. (Kevcai 8:3) Yog tias nkawd xav ua lub neej nyob kaj siab lug mus ib txhis, nkawd yuav tsum mloog Yehauvas lus thiab cia nws coj nkawd txoj hau kev. Ua ntej Yehauvas tsim Eva, nws yeej qhia meej rau Adas li no: “Txhua yam txiv ntoo hauv lub vaj no koj noj tau huvsi, tiamsis tsob ntoo uas pub kom paub qhov zoo qhov phem, koj tsis txhob noj cov txiv kiag li, yog hnub twg koj noj koj yuav tuag.”​—Chiv Keeb 2:​16, 17.

4 Ua li “tsob ntoo uas pub kom paub qhov zoo qhov phem” piv txwv txog dabtsi? Piv txog qhov uas Vajtswv tib leeg xwb thiaj muaj cai txiav txim seb yam twg zoo thiab yam twg phem. Puas yog Adas tsis paub qhov zoo qhov phem li? Tsis yog. Vajtswv tsim neeg muaj yam ntxwv zoo li Vajtswv. Vajtswv kuj tsim neeg muaj lub siab paub qhov zoo qhov phem. Tsob ntoo ntawd ua pov thawj rau Adas thiab Eva tias Vajtswv yog tus coj nkawd txoj hau kev. Yog li ntawd, thaum nkawd txhob txwm hla Vajtswv txojcai mus noj tsob txiv ntawd, twb yog nkawd tsis zwm rau Vajtswv ntag. Yog ib qho txhaum loj heev uas tsim nyog raug txim tuag. Tsis yog raug nkawd xwb, tiamsis kuj raug nkawd cov xeeb ntxwv tibsi thiab.

KEV PLOJ KEV TUAG RAUG NOOB NEEJ

5. Vim li cas Adas thiab Eva tsis mloog Yehauvas lus?

5 Tom qab Vajtswv tsim tau Eva, Adas yeej qhia Vajtswv lo lus sam hwm rau Eva paub. Thaum Xatas ntxias Eva, nws thiaj nco tau Yehauvas cov lus sam hwm txhua lo tibsi, thiab muab cov lus ntawd qhia rau tus nab. (Chiv Keeb 3:1-3) Xatas yog tus uas siv tus nab ntawd. Xatas xav ua ywj siab thiab nws ntshaw lub hwjchim kav. Nws cia tej uas nws lub siab ntshaw ntawd coj nws mus ua txhaum. (Muab piv rau Yakaunpau 1:14, 15.) Thaum Xatas ntxias Eva, nws liam tias Vajtswv dag nkawd xwb. Xatas hais tias yog Eva hla Vajtswv txojcai ces nws yuav zoo ib yam li Vajtswv ntag. (Chiv Keeb 3:4, 5) Eva ntseeg Xatas nws thiaj txiav txim siab noj lub txiv, tom qab ntawd nws kuj coj mus rau Adas noj thiab. Txawm tias Adas twb paub li ntawd los, nws tseem mloog Eva hais thiab. (Chiv Keeb 3:6, 17) Xatas cov lus no tsis muaj tseeb. (Nyeem 1 Timaute 2:14.) Xatas ua txuj hais zoo zoo rau Eva, tiamsis nws yeej tsis hlub nkawd ib qho li. Xatas zoo li tus yeeb ncuab uas lim hiam tshaj plaws. Nws yeej paub tias hnub twg nkawd noj tsob txiv ntawd, nkawd yuav raug kev nyuaj siab ntau yam.

6, 7. Yehauvas teem txim li cas rau Adas thiab Eva?

6 Yehauvas twb pub txojsia thiab ib puas tsav yam rau Adas thiab Eva los nkawd tseem fav xeeb tawm tsam nws. Thaum nkawd noj lub txiv tas, Yehauvas twb paub lawm. (1 Vaj Keeb Kwm 28:9; nyeem Paj Lug 15:3.) Yehauvas tso kev dav rau Adas, Eva, thiab Xatas seb lawv puas yuav npuab siab rau nws. Yehauvas yog lawv txiv, thaum nws pom tias lawv tsis npuab siab rau nws, yeej ua rau nws tu siab kawg li. (Muab piv rau Chiv Keeb 6:6.) Zaum no nws yuav tau txiav txim rau lawv raws li nws teem tseg.

7 Adas yeej paub zoo txog tsob ntoo uas pub kom paub qhov zoo qhov phem. Vajtswv twb ceeb toom Adas li no lawm: “Hnub twg koj noj koj yuav tuag.” Yog li ntawd, thaum Adas noj lub txiv ntawd tas, tej zaum nws xav tias nkawd yuav tuag tib hnub ntawd ntag. Tiamsis, hnub ntawd Yehauvas tau nrog nkawd tham. (Chiv Keeb 3:8) Yehauvas tsuas txiav txim ncaj ncees xwb, nws thiaj xub taug nkawd zaj ua ntej. (Chiv Keeb 3:9-13) Tom qab ntawd, nws mam li teem txim rau nkawd thiab  foom tias nkawd yuav tuag rov mus ua av. (Chiv Keeb 3:14-19) Nws tsis muab nkawd tua pov tseg tamsim ntawd. Yog tias nws ua li ntawd ces nws lub ntsiab rau noob neej yuav tas rau hnub ntawd lawm. (Yaxaya 55:11) Txij hnub ntawd los lub txim txhaum pib txo nkawd txojsia. Yehauvas cia nkawd ua neej nyob ntev loo kom nkawd muaj tub ki, rau qhov nws xav npaj ib txojkev los cawm nkawd cov xeeb ntxwv. Tiamsis Adas thiab Eva yeej tsis muaj chaw vam li lawm. Hnub uas nkawd noj lub txiv ntawd, ces Yehauvas yeej suav tias nkawd tuag lawm. Tsis tas li ntawd xwb, Yehauvas saib ‘ib txhiab xyoo ntev li ib hnub xwb.’ Yog li ntawd, nkawd yeej tuag rau tib hnub uas nkawd noj lub txiv ntawd tiag.​—2 Petus 3:8.

8, 9. Adas lub txim txhaum raug nws cov xeeb ntxwv li cas? (Saib daim duab ntawm sab 22.)

8 Adas thiab Eva lub txim txhaum puas raug nkawd cov xeeb ntxwv? Yeej raug lawv thiab. Loos 5:12 qhia li no: “Yog li no, lub txim tshwm los rau hauv lub ntiajteb yog tim tib leeg, thiab txojkev tuag tshwm los yog tim lub txim ntawd, thiab txojkev tuag kis mus rau ib tsoom neeg txhua tus vim yog neeg txhua tus ua txhaum muaj txim.” Tus tubtxib Povlauj kuj qhia ntxiv li no: “Qhov uas ib tug tsis mloog lus kuj ua rau ib tsoom neeg txhaum.” (Loos 5:19) Anpee yog thawj tug uas tau ntsib kev ploj kev tuag. (Chiv Keeb 4:8) Tom qab no Adas cov xeeb ntxwv kuj txawj laus zuj zus thiab raug kev ploj kev tuag tib yam. Ob tug yeeb ncuab uas neeg khiav tsis dim yog 1) lub txim txhaum, thiab 2) kev ploj kev tuag. Peb tsis paub tseeb tias kev txhaum thiab kev tuag kis ib tiam rau ib tiam li cas, tiamsis peb yeej paub tias 2 tug yeeb ncuab no tau tsim ntau yam kev kub ntxhov rau noob neej.

9 Twb yog vim li ntawd, phau Vajlugkub thiaj muab kev txhaum thiab kev tuag piv rau “daim ntaub npog uas npog ib tsoom neeg ntsej muag...uas thaiv saum ib tsoom tebchaws.” (Yaxaya 25:7) Tsis muaj leejtwg yuav khiav dim 2 tug yeeb ncuab no li. Phau Vajlugkub hais tias, “txhua tus nyob hauv Adas thiaj li tuag.” (1 Khaulee 15:22) Yog li ntawd, Povlauj thiaj nug li no: “Leejtwg yuav tso kuv dim hauv lub cev uas coj mus txog kev tuag no?” (Loos 7:24) Leejtwg yuav tso tau Povlauj dim? Cia peb kawm ntxiv txog qhov no. *​—Saib cov lus hauv qab taw qhia.

KEV TXHAUM THIAB KEV TUAG YUAV RAUG RHUAV TSHEM

10. (1) Cov nqe Vajlugkub twg qhia tias Yehauvas yuav tshem tawm kev ploj kev tuag? (2) Cov nqe Vajlugkub no qhia li cas txog Yehauvas thiab nws tus Tub?

10 Yehauvas tib leeg xwb thiaj tso tau Povlauj dim ntawm kev txhaum thiab kev tuag.  Phau Vajlugkub qhia li no: “Nws yuav muab txojkev tuag nqos kiag mus ib txhis, Vajtswv [Yehauvas] yuav so ib tsoom neeg tej kua muag ntawm lawv lub plhu.” (Yaxaya 25:8) Yehauvas zoo ib yam li leej txiv uas tsis xav kom nws cov menyuam raug kev txom nyem. Yog li ntawd, Yehauvas yuav tshem tawm kev ploj kev tuag kom tu nrho mus ib txhis! Yexus kuj yuav pab Yehauvas ua kom tiav li ntawd thiab. Phau Vajlugkub thiaj qhia li no: “Txhua tus uas nyob hauv Khetos yuav ciaj sawv rov los.” (1 Khaulee 15:22) Povlauj kuj paub tias Yexus Khetos yuav cawm tau noob neej, nws thiaj sau tias: “Ua Vajtswv tsaug uas nws yuav tso kuv dim vim yog muaj Yexus Khetos uas yog peb tus Tswv.” (Loos 7:25) Cov nqe Vajlugkub no qhia meej tias txawm Adas thiab Eva poob kev txhaum lawm los, Yehauvas tseem hlub noob neej kawg li. Yexus kuj tseem hlub tibneeg ib yam li thaum nws nrog Yehauvas tsim Adas thiab Eva. (Paj Lug 8:30, 31) Tiamsis yuav ua li cas thiaj cawm tau noob neej dim kev txhaum thiab kev tuag?

11. Yehauvas tso tau noob neej dim li cas?

11 Thaum Adas poob kev txhaum, Yehauvas teem lub txim tuag rau Adas. Vim li no Adas cov xeeb ntxwv txhua tus thiaj poob kev txhaum thiab txawj laus txawj tuag. (Loos 5:12, 16) Loos 5:18 qhia li no: “Qhov uas ib tsoom neeg raug txim vim qhov uas ib tug ua txhaum xwb.” Yehauvas yog ib tug Vajtswv uas ncaj ncees, nws yeej tsis hla nws tej kevcai li. Yog li ntawd, Nws yuav ua li cas thiaj tso tau noob neej dim ntawm lub txim tuag no? Yehauvas tau txib nws tus tub Yexus los muab “nws txojsia ua nqe txhiv neeg coob coob.” (Mathai 20:28) Yexus yug los ua neeg, tsis muaj ib qho txhaum li, nws thiaj txhiv tau noob neej. Ua cas tus nqe txhiv no thiaj npog tau neeg lub txim?​—1 Timaute 2:5, 6.

12. Tus nqe txhiv uas npog tau neeg lub txim yog dabtsi?

12 Thaum Yexus los hauv ntiajteb no nws yog ib tug neeg tsis muaj kev txhaum. Nws yeej nyob tau mus ib txhis li. Yehauvas xav kom Adas muaj txojsia nyob mus ib txhis li ntawd. Yexus hlub nws Leej Txiv thiab Adas cov xeeb ntxwv kawg li, nws thiaj zoo siab hlo tuag txhiv neeg. Yexus txhiv tau neeg rau qhov Yexus thiab Adas txojsia hnyav sib npaug zos. Tom qab Yexus tuag lawd, Yehauvas tsa nws sawv rov los muaj lub cev plig saum ntuj. (1 Petus 3:18, NW) Tus nqe txhiv npog tau neeg lub txim rau qhov Yexus muab nws txojsia tsis muaj txhaum los hloov Adas txoj. Yexus qheb kev rau Adas cov xeeb ntxwv tau txojsia ntev dhawv mus ib txhis. Yog li ntawd, Povlauj thiaj muab Yexus hu ua “tus Adas uas los tom kawg,” uas pub tau txojsia rau sawvdaws.​—1 Khaulee 15:45.

13. “Tus Adas uas los tom kawg” yuav pab cov tuag li cas?

13 Tsis ntev tom ntej no, “tus Adas uas los tom kawg” yuav pub txojsia nyob mus ib txhis rau Adas cov xeeb ntxwv. Coob leej ntau tus uas tuag lawd kuj yuav tau txojsia nyob mus ib txhis, rau qhov Yexus yuav tsa lawv sawv rov los nyob hauv lub ntiajteb no.​—Yauhas 5:28, 29.

Anpee yog thawj tus neeg uas raug kev ploj kev tuag. Tus nqe txhiv yuav pab tau nws (Saib nqe 13)

14. Yuav ua li cas tibneeg thiaj dim ntawm txojkev txhaum?

14 Yuav ua li cas tibneeg thiaj dim ntawm txojkev txhaum? Yehauvas tsa ib lub tseem fwv saum ntuj los pab tibneeg. Yexus yog tus vajntxwv kav lub tseem fwv ntawd. Vajtswv kuj xaiv 144,000 leej ntawm noob neej mus nrog Yexus kav thiab. (Nyeem Qhia Tshwm 5:9, 10.) Cov 144,000 leej yog neeg txhaum los lawm, lawv thiaj paub pab lawv cov pej xeem. Lub caij uas Yexus kav 1,000 xyoo, Yexus thiab cov 144,000 leej yuav pab kom sawvdaws rov zoo kawg nkaus li thaum chiv keeb.​—Qhia Tshwm 20:6.

15, 16. (1) “Tus yeeb ncuab kawg” yog dabtsi? Thiab thaum twg tus yeeb ncuab ntawd mam li raug kev puam tsuaj? (2) Raws li 1 Khaulee 15:28, Yexus yuav ua dabtsi?

15 Tom qab 1,000 xyoo, cov uas mloog Vajtswv lus yuav dim kev txhaum thiab kev tuag. Povlauj hais li no: “Vim tias txhua tus nyob hauv Adas thiaj li tuag, mas txhua tus uas nyob hauv Khetos yuav ciaj sawv rov los ib yam li ntawd. Tiamsis yuav tsum sawv raws ib  qeb zuj zus, Khetos yog thawj tug, dhau ntawd thaum Khetos rov qab los cov uas yog Khetos li [lossis cov uas nrog nws kav] yuav sawv rov los. Thaum ntawd yog lub sijhawm kawg uas Khetos muab lub tebchaws [Nceeg Vaj] cob rau Vajtswv uas yog Leej Txiv yog thaum Khetos twb rhuav tshem txhua tus timtswv uas kav thiab tej hwjchim thiab tej dab huvsi lawm. Rau qhov Khetos yuav tsum kav mus txog thaum Vajtswv muab txhua tus yeeb ncuab txo nyob hauv Khetos qab xib taws. Tus yeeb ncuab kawg uas yuav muab ua kom puam tsuaj yog txojkev tuag.” (1 Khaulee 15:22-26) Zaum no lauj, txojkev tuag uas Adas tau muab kis rau noob neej yuav raug rhuav tshem. Daim ntaub uas “npog” noob neej no, yuav raug yaws hlo mus ib txhis!​—Yaxaya 25:7, 8.

16 Povlauj hais ntxiv li no: “Thaum txhua yam nyob hauv leej Tub lub qab hwjchim lawm, thaum ntawd leej Tub kuj yuav raug nyob rau hauv leej Txiv lub qab hwjchim, kom Vajtswv thiaj ua txhua yam tus thawj.” (1 Khaulee 15:28) Yog li ntawd, tom qab Yexus kav tau 1,000 xyoo lawd, txhua yam yuav tiav raws li Yehauvas lub ntsiab. Thaum ntawd Yexus mam li muab lub Nceeg Vaj rov rau Yehauvas ua tus kav, thiab muab noob neej uas zoo kawg nkaus cob rau Nws.

17. Yuav ua li cas rau Xatas?

17 Xatas yog tus tsim kev kub ntxhov rau tibneeg txhua tus. Thaum kawg yuav ua li cas rau nws xwb? Qhia Tshwm 20:7-15 piav tias thaum puv 1,000 xyoo, Vajtswv yuav tso Xatas tawm los ntxias tibneeg zaum kawg. Thaum ntawd txhua tus yuav zoo kawg nkaus, tsis muaj ib qho txhaum li lawm. Yog tias lawv mloog Xatas tej lus ntxias, lawv yuav raug rhuav tshem mus ib txhis sawv tsis tau rov los ua neej nyob lawm. Phau Vajlugkub muab txojkev tuag no hu ua “txojkev tuag zaum ob.” (Qhia Tshwm 21:8) Vajtswv yuav tsis muab txojkev tuag zaum 2 tshem tawm. Vim li cas? Rau qhov cov uas tuag zaum 2 yuav sawv tsis tau rov los lawm. Yog tias peb muab siab npuab Yehauvas, ces txojkev tuag zaum 2 yuav tsis raug peb. Txojkev tuag zaum 2 tsis yog cov neeg ncaj ncees tus yeeb ncuab.

18. Tes haujlwm uas Vajtswv muab rau Adas thaum chiv keeb yuav muaj tiav li cas?

18 Thaum kawg txhua leej txhua tus yuav zoo kawg nkaus, tsis muaj ib qho txhaum li lawm. Thaum ntawd Yehauvas yuav pub txojsia ntev dhawv mus ib txhis rau lawv. Tibneeg yuav tsis muaj kev nyuaj siab li yav tas los lawm. Tes haujlwm uas Vajtswv muab rau Adas thaum chiv keeb yeej yuav tiav raws li Vajtswv tau npaj tseg. Adas cov xeeb ntxwv yuav ua neej nyob kaj siab lug, tu lub ntiajteb no thiab saib xyuas tej tsiaj txhu. Zoo siab kawg li uas tshuav tsis ntev lawm xwb, Yehauvas yuav muab neeg tus yeeb ncuab kawg nkaus, uas yog txojkev tuag, ua kom puam tsuaj mus ib txhis!

^ nqe 9 Phau ntawv Insight on the Scriptures hais tias tej tub txawg tub ntse xav paub seb yog vim li cas tibneeg ho txawj laus txawj tuag. Tiamsis lawv tsis nkag siab txog kev ploj kev tuag rau qhov lawv tsis kam lees tias muaj ib tug Tswv Tsim uas teem lub txim tuag no rau noob neej.​—Volume 2, sab 247.