Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Ua Siab Tuab Siab Tawv Thiab Thoob Tsib To Nrog Li Yexus

Ua Siab Tuab Siab Tawv Thiab Thoob Tsib To Nrog Li Yexus

“Nws yog tus uas nej tsis tau pom dua los nej tseem hlub nws. Txawm yog nimno nej tsis pom nws los nej tseem ntseeg.”​1 PETUS 1:8.

1, 2. (1) Yuav ua li cas peb thiaj tau txojsia mus ib txhis? (2) Yuav ua li cas peb thiaj thev taus mus txog hnub kawg?

THAUM peb los ua ib tug Khixatia, zoo ib yam li peb los taug txojkev mus txais txojsia ib txhis. Ib txhia yuav mus saum ntuj, hos ib txhia yuav nyob hauv ntiajteb no mus ib txhis. Yexus hais tias: “Tus uas thev taus txog thaum kawg yuav dim.” (Mathai 24:13) Yog li ntawd yuav kom peb mus txog chaw, peb yuav tsum thev mus txog hnub kawg. Peb yuav tsum ceev faj, txhob pub lub qab ntuj no los tav peb txoj hau kev. (1 Yauhas 2:15-17) Peb yuav tau hau ntsoov taug txojkev ntawd li cas?

2 Yexus tseg tus qauv zoo kawg nkaus rau peb xyaum. Thaum peb kawm txog Yexus lub neej, yuav ua rau peb muaj kev ntseeg thiab hlub Yexus. (Nyeem 1 Petus 1:8, 9. *) Tus tubtxib Petus hais tias Yexus tseg ib tug qauv rau peb xyaum. (1 Petus 2:21) Yog peb xyaum raws li nws tus qauv, peb yuav thev taus mus txog hnub kawg. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Zaj tas los no peb kawm tias peb yuav tsum xyaum txo hwjchim thiab muaj lub siab khuvleej ib yam li Yexus. Hauv zaj no peb yuav kawm seb peb yuav ua li cas peb thiaj muaj siab tuab siab tawv thiab thoob tsib to nrog li Yexus.

YEXUS MUAJ SIAB TUAB SIAB TAWV

3. (1) Tus neeg muaj lub siab tuab siab tawv coj li cas? (2) Yuav ua li cas peb thiaj muaj lub siab tuab siab tawv?

3 Tus neeg uas muaj lub siab tuab siab tawv coj li cas? Nws nyiam ua qhov ncaj qhov yog xwb. Thaum nws raug kev nyuaj siab kev tsim txom, nws ua lub siab tus yees tiv thiab nws muab siab npuab Vajtswv tsis tseg. Tus uas ua siab tawv, coj li cas thiab? Nws ntshai tsam nws ua rau Vajtswv tu siab, nws thiaj ua taus siab tawv tsis ntshai leejtwg. (1 Xamuyee 11:7; Paj Lug 29:25) Nws cia siab rau Yehauvas tej lus cog tseg txog yav tom hauv ntej, nws thiaj tsis cim ntsoov tej kev nyuaj siab uas nws raug tamsim no. (Ntawv Nkauj 27:14) Nws muaj kev hlub thiab xam pom lwm tus ua ntej. Txojkev hlub ntawd pab tau nws ua taus siab tawv thaum raug kev tsim txom. (Yauhas 15:13) Peb yuav tsum tso siab plhuav rau Vajtswv thiab xyaum raws li Yexus, peb thiaj muaj lub siab tuab siab tawv.​—Ntawv Nkauj 28:7.

4. Thaum Yexus tseem yau nws muaj lub siab tuab siab tawv li cas? (Saib daim duab ntawm sab 16.)

4 Thaum Yexus muaj 12 xyoos xwb, nws muaj lub siab tuab siab tawv. Nws mus “nyob hauv lub tuam tsev nrog cov xibhwb zaum ua ke mloog lawv qhia thiab nug lawv.” (Nyeem Luka 2:41-47.) Cov xibhwb ntawd paub Mauxe Txoj Kevcai zoo, thiab lawv kuj coj Yudai tej kevcai nruj kawg li. Tiamsis cov Yudai tej kevcai cov nyom Mauxe Txoj Kevcai heev. Txawm lawv coj li ntawd los, Yexus tsis ntshai nrog lawv tham li. Nws “nug lawv” txog ntau yam. Tej zaum Yexus nug txog tej yam uas tob heev, ua rau cov xibhwb ntawd xav tsis thoob li. Yog tias cov xibhwb lam nrog Yexus sib cam los, nws yeej tsis nrog lawv sib cam. Phau Vajlugkub qhia tias “txhua tus uas hnov [Yexus] hais kuj phimhwj rau nws tej tswvyim thiab tej lus uas nws teb.” Yog li ntawd, Yexus muaj lub siab tuab siab tawv txhawb Vajtswv Txojlus!

5. Thaum Yexus ua Vajtswv tes num, nws muaj lub siab tuab siab tawv li cas?

5 Yexus muaj siab tuab siab tawv ua Vajtswv tes num hauv ntiajteb no. Nws tsis ntshai qhia rau sawvdaws paub tias cov thawj coj tsis qhia qhov tseeb raws li Vajtswv Txojlus. (Mathai 23:13-36) Tsis tas li ntawd xwb, Yexus tsis pub lub qab ntuj no haub ntxias tau nws. (Yauhas 16:33) Txawm tias luag tawm tsam nws los xij, nws tshaj tawm txoj xov zoo tsis tseg. (Yauhas 5:15-18; 7:14) Muaj 2 zaug uas Yexus muab cov neeg uas saib tsis taus kev pe hawm tseeb ntiab tawm hauv lub tuam tsev mus.​—Mathai 21:12, 13; Yauhas 2:14-17.

6. Yexus muaj lub siab tuab siab tawv li cas thaum luag yuav muab nws tua pov tseg?

6 Xav txog lub sijhawm uas luag yuav muab Yexus tua pov tseg, seb Yexus muaj lub siab tuab siab tawv npaum li cas. Thaum ntawd Yexus twb paub lawm tias Yudas yuav ntxeev siab rau nws, ces luag yuav muab nws ntes coj mus tua. Txawm li ntawd los Yexus yeej tsis ntshai li. Thaum lawv noj pluas hmo ua kevcai hla dhau Yexus thiaj hais rau Yudas tias: “Tej uas koj yuav ua cia li ua sai sai.” (Yauhas 13:21-27) Thaum cov tub rog tuaj ntes Yexus hauv lub vaj Kexemane, Yexus hais hlo rau lawv tias nws yog tus uas lawv tuaj ntes ntag. Twb yog lawv tuaj ntes Yexus tua pov tseg los, nws tsis xav txog nws tus kheej. Nws tseem tiv thaiv nws cov tubtxib thiab hais kom cov tub rog tso lawv mus. (Yauhas 18:1-8) Thaum lawv coj Yexus mus hais plaub hauv cov Yudai lub rooj sablaj loj, Yexus ua timkhawv tias nws yog tus Khetos uas yog Vajtswv tus Tub tiag. Yexus paub tias tus pov thawj hlob nrhiav nrhw kev los tua nws xwb, tiamsis nws yeej tsis ntshai li. (Malakau 14:60-65) Yexus muab siab npuab Vajtswv mus txog thaum nws tuag saum tus ncej ntoo. Ua ntej Yexus tu siav, nws thiaj qw ib suab tias: “Tiav lawm lauj!”​—Yauhas 19:28-30.

MUAJ SIAB TUAB SIAB TAWV LI YEXUS

7. (1) Nej cov hluas puas zoo siab tias nej yog Yehauvas ib tug timkhawv? (2) Nej yuav ua siab tuab siab tawv li cas?

7 Peb yuav ua siab tuab siab tawv li Yexus li cas? Ua siab tawv thaum mus kawm ntawv. Thaum nej cov hluas mus kawm ntawv yog nej qhia rau sawvdaws paub tias nej yog Yehauvas ib tug timkhawv ces twb yog nej muaj siab tuab siab tawv. Qhov uas nej lees li ntawd qhia tias nej zoo siab ris Yehauvas lub npe txawm tias luag yuav thuam li cas los xij. (Nyeem Ntawv Nkauj 86:12.) Ib txhia yuav ntxias kom nej ntseeg tias tsis muaj Vajtswv, thiab neeg txia ntawm lwm yam los xwb. Tiamsis nco ntsoov tias tej uas nej tau kawm hauv phau Vajlugkub muaj tseeb tiag. Siv phau ntawv Askiv The Origin of Life—Five Questions Worth Asking los teb tibneeg tej lus nug, lawv thiaj paub ‘qhov uas peb muaj siab vam.’ (1 Petus 3:15) Yog tias koj ua timkhawv li no, koj yuav zoo siab heev rau qhov koj ua siab tawv qhawv txhawb qhov tseeb hauv phau Vajlugkub.

8. Vim li cas peb yuav tsum muaj lub siab tawv tshaj tawm?

8 Thaum peb ua Vajtswv tes num, peb cov Khixatia yuav tsum “muaj lub siab tuab piav txog tus Tswv” Yehauvas. (Tubtxib Tes Haujlwm 14:3) Vim li cas peb thiaj ua taus siab tuab? (1) Peb paub tias peb tshaj tawm qhov tseeb hauv phau Vajlugkub. (Yauhas 17:17) (2) Peb tau “koom nrog Vajtswv ua haujlwm.” Yog li ntawd, nws yuav pub nws lub hwj huam dawb huv pab peb. (1 Khaulee 3:9; Tubtxib Tes Haujlwm 4:31) (3) Peb hlub Yehauvas thiab hlub tibneeg. Yog li ntawd, peb yeej siv zog mus tshaj tawm txoj xov zoo rau lawv. (Mathai 22:37-39) Peb muaj siab tuab siab tawv, peb thiaj tsis cia leejtwg txwv peb tes haujlwm. Tej thawj coj ua rau coob tus “tsis pom” qhov tseeb. Peb yuav tau mus tshaj tawm kom lawv los paub qhov tseeb. (2 Khaulee 4:4) Txawm luag yuav tawm tsam thiab tsis mloog peb qhia los xij, peb yuav tshaj tawm txoj xov zoo tsis tseg tsis tu.​—1 Thexalaunika 2:1, 2.

9. Peb yuav ua siab tawv qhawv li cas thaum peb raug kev nyuaj siab?

9 Thaum peb raug kev nyuaj siab, yog tias peb tso siab rau Vajtswv, nws yuav pab kom peb muaj kev ntseeg thiab ua siab tawv qhawv nyiaj dhau. Yog ib tug uas yus hlub tshua tau tas sim neej lawm, yeej mob yus siab heev, tiamsis peb tsis tas kev cia siab. Peb paub tias Vajtswv yuav nplig thiab pub dag zog rau peb. (2 Khaulee 1:3, 4; 1 Thexalaunika 4:13) Thaum peb muaj mob muaj nkeeg peb yeej nrhiav kev kho, tiamsis peb yuav tsis txais tej kev kho mob uas hla Vajtswv txoj kevcai. (Tubtxib Tes Haujlwm 15:28, 29) Thaum peb muaj kev nyuaj siab, tej zaum peb lub siab pheej nkaug tias peb ua txhaum. Txawm li ntawd los, peb yuav tsis tso Yehauvas tseg. Peb paub tias Yehauvas “nyob ze tus uas lwj siab.” * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.)​—1 Yauhas 3:19, 20; Ntawv Nkauj 34:18.

YEXUS THOOB TSIB TO NROG

10. Tus neeg thoob tsib to nrog coj li cas?

10 Tus neeg thoob tsib to nrog paub cais qhov zoo qhov phem, thiab nws txiav txim ua qhov zoo xwb. (Henplais 5:14) Ib tug Khixatia uas thoob tsib yuav txiav txim siab ua tej yam uas txhawb nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas xwb. Nws ua tib zoo hais lus xwv thiaj tsis ua rau luag lwm tus tu siab. Yehauvas txaus siab rau nws rau qhov nws hais tej lus uas nplig tau lwm tus lub siab. (Paj Lug 11:12, 13) Tus neeg thoob tsib “tsis chim sai.” (Paj Lug 14:29) Nws “taug txojkev ncaj” uas yog txiav txim siab ua tej yam zoo. (Paj Lug 15:21) Yuav ua li cas peb thiaj thoob tsib to nrog? Peb yuav tsum kawm Vajtswv Txojlus thiab coj raws nkaus li ntawd. (Paj Lug 2:1-5, 10, 11) Yog tias peb kawm txog Yexus thiab xyaum raws li nws tus qauv, peb yuav ua tau neeg thoob tsib to nrog.

11. Yexus cov lus qhia tias nws thoob tsib li cas?

11 Txhua yam uas Yexus hais thiab tej uas nws ua qhia tias nws yeej thoob tsib to nrog. Yexus cov lus. Thaum Yexus tshaj tawm txoj xov zoo, nws hais tej lus zoo uas ua rau tibneeg xav tsis thoob li. (Mathai 7:28; Luka 4:22) Ntau zaus nws nyeem lossis piav txog Vajtswv Txojlus. Nws paub tias yuav piav nqe twg thiaj raug lub ntsiab. (Mathai 4:4, 7, 10; 12:1-5; Luka 4:16-21) Yexus kuj txawj qhia raug tibneeg siab heev. Tom qab Yexus sawv hauv qhov tuag rov los nws ntsib 2 tug thwjtim tabtom taug kev mus rau lub zos Ema-u. Nws piav Vajtswv Txojlus rau nkawd thiab qhia tias tej lus ntawd muaj tiav rau nws. Ob tug thwjtim thiaj hais tias: “Wb ob leeg lub siab kub qas lug rau thaum nws nrog wb tham taug kev thiab thaum nws txhais Vajtswv txojlus rau wb mloog los tsis yog?”​—Luka 24:27, 32.

12, 13. Ua cas peb thiaj paub tias Yehauvas txawj xav thiab tsis chim sai?

12 Yexus tus cwj pwm. Yexus thoob tsib to nrog nws thiaj “tsis chim sai.” (Paj Lug 16:32) Nws tswj tau nws lub siab thiab muaj lub “siab mos siab muag.” (Mathai 11:29) Yexus ua siab ntev heev rau nws cov thwjtim txawm tias lawv ua yuam kev ntau zaus. (Malakau 14:34-38; Luka 22:24-27) Thaum luag ua phem rau Yexus, nws muaj lub siab tus yees tsis ua phem pauj.​—1 Petus 2:23.

13 Yexus thoob tsib to nrog nws thiaj txawj xav txog cov tibneeg. Nws to taub lub hauv paus ntsiab lus ntawm Mauxe Txoj Kevcai, nws thiaj paub hlub cov tibneeg. Xav txog tus pojniam uas ‘nchuav cev tau kaum ob xyoos.’ (Nyeem Malakau 5:25-34.) Tibneeg coob heev sib txiv qev nrog Yexus mus. Tus pojniam ntawd paub tias Mauxe Txoj Kevcai txwv tsis pub nws kov leejtwg li, vim nws lub cev tsis huv. Tiamsis nws txim kiag mus kov Yexus lub tw tsho, ces nws txawm zoo hlo lawm. (Levi Tej Kevcai 15:25-27) Yexus puas cem nws? Yexus tsis cem, tiamsis nws khuvleej tus pojniam ntawd. Nws paub tias kev khuvleej tseem ceeb dua qhov uas coj Mauxe Txoj Kevcai nruj. (Mathai 23:23) Yexus hais tias: “Mentxhaisʹe, koj txojkev ntseeg ua rau koj zoo lawm. Cia li mus ua siab tus yees thiab tus mob no zoo kiag.” Tus qauv no zoo kawg nkaus li! Pab kom sawvdaws pom tias Yexus yog ib tug neeg thoob tsib to nrog nws thiaj hlub tibneeg ua luaj.

14. Yexus txiav txim siab li cas, thiab vim li cas nws thiaj ua tau nws tes haujlwm tiav?

14 Yexus lub neej qhia tias nws yog ib tug neeg thoob tsib to nrog. Nws muab Vajtswv tes num tso ua ntej hauv nws lub neej. (Luka 4:43) Tsis tas li ntawd xwb, txhua yam uas Yexus txiav txim siab ua pab kom nws ua nws tes haujlwm tiav. Nws coj lub neej yoojyim tsis ntshaw ntau tsav ntau yam, nws thiaj muaj sijhawm thiab muaj zog mus tshaj txoj xov zoo. (Luka 9:58) Nws paub tias nws yuav tsis tau nrog lawv nyob ntev lawm. Nws thiaj cob qhia kom lawv txawj tshaj tawm txoj xov zoo thaum nws ncaim lawv mus. (Luka 10:1-12; Yauhas 14:12) Yexus cog lus tias nws yuav tsom kwm cov thwjtim thiab tes haujlwm tshaj tawm txoj xov zoo “mus txog lub sijhawm kawg.”​—Mathai 28:19, 20.

THOOB TSIB TO NROG LI YEXUS

Tus neeg thoob tsib to nrog xam pom tej uas luag cheem tsum thiab nws tsis hais lus siab leejtwg (Saib nqe 15)

15. Yog tias peb thoob tsib to nrog peb yuav hais tej lus zoo li cas?

15 Peb yuav ua li cas peb thiaj thoob tsib to nrog li Yexus? Tej lus uas peb hais rau peb cov kwvtij nkauj muam yuav tsum txhawb lawv lub zog xwb, tsis txhob txo lawv. (Efexau 4:29) Thaum peb qhia lwm tus txog Vajtswv lub Nceeg Vaj, peb yuav tsum hais tej lus uas “qab ntsev,” los yog ua tib zoo qhia xwv thiaj tsis siab luag. (Khaulauxi 4:6) Peb yuav tsum ua tib zoo mloog tus tswv tsev tham seb nws xav paub txog dabtsi thiab nyiam tham txog dabtsi, peb thiaj hais tau tej lus uas yuav rub tau nws lub siab. Yog peb hais lus zoo, tibneeg yuav xav mloog tej uas peb qhia ces txoj xov zoo yuav raug lawv lub siab. Tsis tas li ntawd xwb, thaum peb piav peb txojkev ntseeg rau lawv, nco ntsoov muab phau Vajlugkub los nthuav nyeem rau lawv mloog. Vajtswv Txojlus muaj hwjchim dua tej lus uas peb hais.​—Henplais 4:12.

16, 17. (1) Peb yuav tsum ua li cas thiaj qhia tias peb txawj xav thiab tsis chim sai? (2) Yuav ua li cas peb thiaj tau hau ntsoov ua Vajtswv tes haujlwm?

16 Peb tus cwj pwm yuav tsum qhia tias peb thoob tsib to nrog. Yog tias peb thoob tsib ces txawm yog muaj ntau yam ua rau peb ntxhov siab los, peb yuav tswj tau peb lub siab “chim.” (Yakaunpau 1:19) Txawm lwm tus ua siab peb los, peb yuav xav seb yog vim li cas nws thiaj coj li ntawd. Tej zaum nws muaj nws lwm yam kev ntxhov siab. Thaum peb muab xav li no, peb thiaj tsis tu siab thiab peb yuav zam txim rau nws. (Paj Lug 19:11) Yog tias peb thoob tsib peb yuav xav txog lwm tus. Peb yuav to taub tias peb nyias muaj nyias kev ntxhov siab, yog li ntawd muaj tej yam uas peb cov kwvtij nkauj muam tu ncua los, peb ib leeg ua siab ntev rau ib leeg. Yog peb cov kwvtij tsis xav raws li peb xav, peb yuav tsum mloog seb lawv pom li cas, thiab tsis txhob yuam kom lawv ua li peb siab nyiam xwb.​—Filipi 4:5.

17 Peb lub neej yuav tsum qhia tias peb thoob tsib to nrog. Tsis muaj ib teg haujlwm zoo npaum li tes haujlwm tshaj tawm txoj xov zoo. Yog li ntawd, txhua yam uas peb txiav txim siab ua yuav tsum pab kom peb tau hau ntsoov ua tes haujlwm no. Peb yuav tsum muab Yehauvas tso ua ntej hauv peb lub neej. Cia peb xyaum coj lub neej yoojyim, peb thiaj muaj sijhawm thiab muaj lub dag lub zog mus tshaj tawm txoj xov zoo, ua ntej hnub kawg los txog.​—Mathai 6:33; 24:14.

18. (1) Yuav ua li cas peb thiaj taug tau txojkev mus txog txojsia? (2) Zoo rau peb txhua tus txiav txim siab ua dabtsi?

18 Zoo kawg li uas peb tau los kawm txog Yexus tus cwj pwm. Yog tias peb siv sijhawm los kawm ntxiv txog Yexus tus qauv yuav pab tau peb ntau yam. Cia peb txhua tus txiav txim siab xyaum raws li Yexus tus qauv. Yog tias peb ua li ntawd, ces peb yuav taug nraim txojkev mus txog txojsia thiab peb yuav hajyam nrog Yehauvas sib raug zoo.

^ nqe 2 1 Petus 1:8, 9 (TMZ): “Txawm yog nej tsis pom nws los nej yeej hlub nws, thiab txawm yog nej qhovmuag tsis pom nws los nej yeej ntseeg nws. Yog li ntawd, nej thiaj zoo siab kawg nkaus tsis pom qab yuav piav li, rau qhov nej tabtom txais txojkev dim nej lub txim raws li uas nej cia siab rau Vajtswv.”

^ nqe 2 Petus sau cov lus hauv 1 Petus 1:8, 9 rau cov Khixatia uas muaj kev cia siab mus saum ntuj ceeb tsheej. Tiamsis cov lus no kuj pab tau cov Khixatia uas yuav nyob hauv ntiajteb no mus ib txhis thiab.

^ nqe 9 Yog tias xav nyeem txog cov uas ua taus siab tawv mus saib The Watchtower (Phau Tsom Faj), lub 12 Hlis tim 1, 2000, sab 24-28; Awake! lub 4 Hlis tim 22, 2003, sab 18-21; thiab lub 1 Hlis tim 22, 1995, sab 11-15.