Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Xyaum Txo Hwjchim Thiab Muaj Lub Siab Khuvleej Ib Yam Li Yexus

Xyaum Txo Hwjchim Thiab Muaj Lub Siab Khuvleej Ib Yam Li Yexus

“Khetos twb raug kev tsim txom this nej, ua yam ntxwv tseg rau nej xwv nej thiaj tau taug raws nws tus [hneev] taw.”​—1 PETUS 2:21.

1. Vim li cas thaum peb xyaum Yexus tus qauv peb ho txav ze rau Yehauvas?

PEB sawvdaws txeev coj li cov tibneeg uas peb nyiam, puas yog? Tus neeg uas tsim nyog peb sawvdaws xyaum yog Yexus Khetos. Yexus hais tias: “Tus uas pom kuv kuj yog pom leej Txiv.” (Yauhas 14:9) Yexus hais li ntawd rau qhov nws coj tau raws nkaus li Yehauvas tus yam ntxwv. Yog li ntawd, thaum peb kawm txog Yexus, zoo ib yam li peb kawm txog Yehauvas thiab ntag. Thaum peb xyaum Yexus tus qauv ces yuav ua rau peb yimhuab paub Yehauvas zoo dua qhov qub. Tsis muaj ib txoj koob hmoov zoo tshaj qhov uas peb tau nrog Vajtswv Yehauvas, tus uas muaj hwjchim loj tshaj plaws sib raug zoo!

2, 3. (1) Ua cas phau Vajlugkub qhia ntau yam txog Yexus lub neej, thiab Vajtswv xav kom peb ua dabtsi? (2) Hauv zaj no thiab zaj tom ntej, peb yuav kawm txog dabtsi?

2 Phau Vajlugkub qhia ntau yam txog Yexus lub neej. Vim li cas? Twb yog Vajtswv xav kom peb paub txog nws tus Tub, kom peb thiaj xyaum tau raws li Yexus tus qauv. (Nyeem 1 Petus 2:21.) Phau Vajlugkub txhawb kom peb taug raws Yexus tus hneev taw. Qhov lus piv txwv no qhia tias Yehauvas xav kom peb ua txhua yam raws li Yexus tau ua. Yehauvas paub tias peb yog neeg txhaum, yog li peb yuav ua tsis tau zoo tiav log li Yexus. Tiamsis Yehauvas xav kom peb ua zoo npaum li peb ua tau xwb.

3 Cia peb kawm ntxiv txog Yexus tus qauv zoo kawg nkaus. Hauv zaj no peb yuav kawm tias Yexus txo hwjchim thiab muaj lub siab khuvleej heev. Zaj tom ntej peb yuav kawm tias Yexus muaj lub siab tuab siab tawv, thiab nws thoob tsib to nrog. Peb yuav teb cov lus nug no: Kev txo hwjchim, lub siab khuvleej, lub siab tuab, thiab txojkev thoob tsib to nrog yog li cas tiag? Yexus coj raws li 4 yam no li cas? Thiab peb yuav xyaum Yexus li cas?

YEXUS TXO HWJCHIM

4. Kev txo hwjchim yog li cas?

4 Kev txo hwjchim yog li cas? Coob leej xav tias tus neeg txo hwjchim ua tsis taus txiv lossis siab me heev. Tiamsis puas yog li lawv xav ntawd? Tsis yog. Cov neeg siab loj thiaj kam txo hwjchim xwb. Cov neeg txo hwjchim yeej tsis khav theeb. (Filipi 2:3) Yuav ua li cas peb thiaj txo tau hwjchim? Peb yuav tsum xav seb peb saib peb tus kheej zoo li cas. Ib phau ntawv uas txhais Vajlugkub hais tias tus neeg txo hwjchim yeej paub tias nws qes npaum li cas, thaum muab nws piv rau Vajtswv. Yog tias peb txo hwjchim, peb yuav tsis xav tias peb zoo dua luag lwm tus. (Loos 12:3) Peb yog neeg txhaum xwb thiaj nyuaj heev rau peb txo hwjchim. Tiamsis peb yuav tsum xav txog Yehauvas lub hwjchim loj kawg nkaus thiab xyaum Yexus tus qauv, peb thiaj ua tau neeg txo hwjchim.

Yog tias peb txo hwjchim, peb yuav tsis xav tias peb zoo dua luag lwm tus

5, 6. (1)  Mikha-ee yog leejtwg? (2) Mikha-ee txo hwjchim npaum li cas?

5 Yexus txo hwjchim li cas? Vajtswv tus Tub yeej ib txwm txo hwjchim, tsis hais thaum nws nyob saum ntuj los yog thaum nws nqes los hauv ntiajteb no. Cia peb kawm txog Yexus tus qauv.

6 Yexus tus cwj pwm. Phau ntawv Yuda qhia txog Yexus lub neej saum ntuj ceeb tsheej ua ntej nws los hauv ntiajteb no. (Nyeem Yuda 9.) Thaum Yexus tseem nyob saum ntuj, nws yog tus thawj tubtxib saum ntuj thiab nws muaj lub npe hu ua Mikha-ee. Thaum ntawd nws nrog Ntxwg Nyoog “sib cam” txog Mauxe lub cev. Tom qab Mauxe tuag lawd, Yehauvas muab Mauxe lub cev zais rau ib qho chaw uas tsis muaj leejtwg paub. (Kevcai 34:5, 6) Tej zaum Ntxwg Nyoog xav ntxias kom cov neeg Yixayee pe hawm Mauxe lub cev. Peb tsis paub tseeb tias Ntxwg Nyoog npaj siab li cas, tiamsis Mikha-ee txwv hlo tsis pub Ntxwg Nyoog ua li ntawd. Muaj ib phau ntawv piav tias lo lus “sib cam” hauv zaj no yog siv rau thaum hais plaub hais ntug. Yog li ntawd, tej zaum Mikha-ee hais Ntxwg Nyoog ib yam li thaum luag hais ib tshaj plaub tias, Ntxwg Nyoog tsis muaj cai muab Mauxe lub cev coj mus. Tiamsis Mikha-ee paub tias Yehauvas tsis tau tso cai rau nws ua tus txiav txim. Mikha-ee thiaj tso qhov teeb meem no rau Yehauvas tu. Qhov no qhia tias Yexus yeej txo hwjchim kawg li tiag!

7. Yexus tej lus thiab nws tes haujlwm qhia li cas?

7 Thaum Yexus los hauv ntiajteb no nws tes haujlwm thiab tej lus uas nws hais yeej qhia tias nws txo hwjchim tiag. Yexus tej lus. Yexus tsis xav kom leejtwg qhuas nws tiamsis nws xav kom sawvdaws qhuas nws Leej Txiv tib leeg xwb. (Malakau 10:17, 18; Yauhas 7:16) Yexus saib taus nws cov thwjtim nws yeej tsis lam hais lus siab ib tug twg li. Nws tso siab rau lawv thiab qhuas lawv tes haujlwm zoo. (Luka 22:31, 32; Yauhas 1:47) Yexus tes haujlwm. Yexus ua lub neej yoojyim tsis ntshaw ntau tsav ntau yam. (Mathai 8:20) Nws txo hwjchim ua tej haujlwm uas tsis muaj leejtwg xav ua. (Yauhas 13:3-15) Cov neeg khav theeb tsis xav mloog leejtwg lus kiag li, tiamsis Yexus tsis coj li ntawd. Nws mloog txhua yam uas Vajtswv hais kawg siab kawg ntsws, nws thiaj cia luag muab nws tua theej neeg lub txhoj. (Nyeem Filipi 2:5-8.) Yexus tej lus thiab nws tes haujlwm yeej qhia tias nws “tsis muab hlob” tiag.​—Mathai 11:29.

XYAUM TXO HWJCHIM IB YAM LI YEXUS

8, 9. Peb yuav ua neeg txo hwjchim li cas?

8 Peb yuav xyaum txo hwjchim li Yexus li cas? Peb tus cwj pwm. Yog peb txo hwjchim peb yuav paub tias peb tsis muaj cai txiav txim rau tus ub tus no. Peb yuav tsis lam thuam ib tug twg, los yog liam tej yam tsis zoo txog lawv. (Luka 6:37; Yakaunpau 4:12) Yog tias peb txo hwjchim peb yuav tsis “ua neeg ncaj dhau.” Tus neeg uas ua ncaj dhau coj li cas? Nws xav tias nws zoo dua nws cov kwvtij nkauj muam uas tsis tuav haujlwm li nws. (Laj Lim Tswvyim 7:16) Cov txwj laus uas txo hwjchim tsis saib lawv tus kheej tseem ceeb dua lwm tus. Tiamsis lawv xam pom lawv cov kwvtij nkauj muam zoo dua lawv.​—Filipi 2:3; Luka 9:48.

9 Xav txog ib tug kwvtij hu ua W.J. Thorn. Xyoo 1894 nws pib ua haujlwm ncig xyuas cov koom txoos. Tom qab no nws raug txib mus ua haujlwm tu qaib rau lub koom haum ib daim teb yug tsiaj uas nyob hauv xeev New York. Ua cas nws thiaj txo hwjchim ua tes haujlwm no? Nws hais tias thaum nws lub siab ntxhi rau nws tias tsim nyog nws ua tes haujlwm tseem ceeb dua, nws rov ntuas nws tus kheej tias: “Koj tsuas yog ib qho pluas plav xwb. Koj tseem yuav khav dabtsi thiab?” (Nyeem Yaxaya 40:12-15.) Tus kwvtij no txo hwjchim kawg li, puas yog?

10. Peb tej lus thiab peb tes haujlwm yuav tsum qhia li cas?

10 Peb tej lus. Yog tias peb txo hwjchim tiag peb yuav tsis hais lus siab leejtwg. (Luka 6:45) Thaum peb nrog luag tham pem, peb yuav tsis qhuas txog tej haujlwm uas peb tau ua. (Paj Lug 27:2) Tiamsis peb yuav qhuas txog peb cov kwvtij nkauj muam tes haujlwm zoo. (Paj Lug 15:23) Peb tes haujlwm. Cov Khixatia uas txo hwjchim tsis nrhiav koob meej hauv lub qab ntuj no. Lawv coj lub neej yoojyim tsis ntshaw ntau tsav ntau yam. Lawv kuj tsis txaj muag ua tej haujlwm uas tsis tau meej mom dabtsi, xwv lawv thiaj ua tau Yehauvas tes haujlwm ntxiv. (1 Timaute 6:6, 8) Tseem ceeb heev rau peb txo hwjchim ua neeg mloog lus. Peb yuav tsum txo hwjchim peb thiaj xav mloog cov kwvtij uas coj peb hauv lub koom haum thiab lub koom txoos lus.​—Henplais 13:17.

YEXUS MUAJ LUB SIAB KHUVLEEJ

11. Tus neeg uas muaj lub siab khuvleej coj li cas?

11 Tus uas muaj kev hlub thiaj muaj lub siab khuvleej luag lwm tus. Phau Vajlugkub qhia tias Yehauvas thiab Yexus muaj lub siab khuvleej tibneeg heev. (Luka 1:78; 2 Khaulee 1:3; Filipi 1:8) Muaj ib phau ntawv uas piav txog Vajlugkub qhia tias kev khuvleej yog li no: “Tsis yog phau Vajlugkub txhawb kom peb hlub cov txom nyem xwb. Tiamsis phau Vajlugkub nqua hu kom peb nqes tes pab lawv, xwv lawv thiaj tau lub neej tshiab uas zoo dua lub qub.” Yog li ntawd, tus uas muaj lub siab khuvleej yuav tsum nqes tes pab kom lwm tus hloov tau los coj lub neej zoo.

12. (1) Ua cas peb thiaj paub tias Yexus khuvleej lwm tus? (2) Yexus lub siab khuvleej pab kom nws ua dabtsi?

12 Yexus tes haujlwm thiab nws lub siab khuvleej. Yexus khuvleej cov neeg uas nyob puag ncig nws. Thaum nws tus kwvluag Laxalau tuag lawd Yexus pom Laxalau tus muam Maivliag thiab cov tibneeg quaj quaj heev, Yexus kuj nrog lawv quaj thiab. (Nyeem Yauhas 11:32-35.) Yexus nco txog thaum nws tsa tus poj ntsuam tus tub sawv rov qab los, nws thiaj tsa Laxalau sawv rov qab los. (Luka 7:11-15; Yauhas 11:38-44) Thaum Yexus tsa Laxalau sawv, Laxalau rov tau lub neej tshiab. Tej zaum Laxalau kuj yog ib tug uas tau mus saum ntuj thiab. Muaj dua ib zaug uas phau Vajlugkub qhia tias Yexus “khuvleej” cov neeg coob coob uas tuaj cuag nws, nws thiaj qhia “ntau yam” rau lawv mloog. (Malakau 6:34) Cov uas mloog Yexus tej lus qhuab qhia kuj hloov tau lawv lub neej thiab. Yog li ntawd, Yexus muaj lub siab khuvleej tibneeg kawg li, nws thiaj nqes tes pab kom lawv tau lub neej zoo dua.​—Mathai 15:32-38; 20:29-34; Malakau 1:40-42.

13. Yexus hais tej lus mos lus muag li cas? (Saib daim duab ntawm sab 11.)

13 Yexus tej lus mos lus muag. Yexus khuvleej tibneeg heev nws thiaj hais lus mos lus muag nplig sawvdaws siab. Nws hajyam khuvleej cov uas raug luag quab yuam caij tsuj. Tus tubtxib Mathai hais li no txog Yexus: “Tus tauj deg uas lov lawm nws yuav tsis muab tu, tus teeb xeeb ncho pa twb yuav tuag los nws yuav tsis muab tua.” (Yaxaya 42:3; Mathai 12:20) Tej lus ntawd txhais li cas? Yexus yeej tsis hais lus phem rau ib tug twg. Nws tej lus nplig tau sawvdaws lub siab. Nws qhia txoj xov zoo rau “cov uas lwj siab.” (Yaxaya 61:1) Nws nqua hu kom cov uas “ua haujlwm khwv thiab ris lub nra hnyav” los cuag nws, xwv lawv “thiaj tau so” los siav. (Mathai 11:28-30) Nws cog lus rau cov thwjtim tias Vajtswv khuvleej lawv txhua leej txhua tus. Cov uas lub ntiajteb no saib tsis rau nqe los Vajtswv khuvleej lawv tibsi.​—Mathai 18:12-14; Luka 12:6, 7.

XYAUM MUAJ KEV KHUVLEEJ IB YAM LI YEXUS

14. Peb yuav khuvleej lwm tus li cas?

14 Xyaum muaj lub siab khuvleej. Peb yuav xyaum Yexus txojkev khuvleej li cas? Tej zaum yuav tsis yoojyim rau peb ib txhia xyaum muaj siab khuvleej luag, tiamsis phau Vajlugkub txhawb kom peb xyaum hlub lwm tus. Vajtswv xav kom peb txhua tus muaj lub siab khuvleej luag. Lub siab khuvleej ntawd qhia tias peb muab “tus neeg tshiab” los hnav lawm tiag. (Nyeem Khaulauxi 3:9, 10, 12.) Peb yuav khuvleej lwm tus li cas? Phau Vajlugkub qhia kom peb “ua lub siab dav.” (2 Khaulee 6:11-13) Thaum lwm tus qhia lawv tej kev nyuaj siab rau peb, ua tib zoo cuab pob ntseg mloog. (Yakaunpau 1:19) Muab xav li no: ‘Yog tej uas nws raug ntawd ho raug kuv ne, kuv yuav ua li cas? Kuv yuav xav kom luag pab kuv li cas?’​—1 Petus 3:8.

15. Peb yuav pab cov txom nyem siab li cas?

15 Peb tes haujlwm uas khuvleej luag. Yog tias peb muaj lub siab khuvleej lwm tus, peb yuav nqes tes pab cov uas txom nyem siab. Peb yuav pab lawv li cas? Loos 12:15 qhia tias thaum peb pom luag quaj ntsuag peb yuav nrog luag quaj ntsuag. Ntau zaus thaum tibneeg qhia siab rau peb, lawv tsis xav kom peb daws lawv tej teeb meem. Lawv tsuas xav kom peb ua tib zoo mloog lawv xwb. Muaj ib tug muam uas nws tus ntxhais tau tas sim neej lawm hais tias, “Nplig tau kuv siab heev thaum cov phoojywg tuaj xyuas kuv es nrog kuv quaj kuv tus ntxhais.” Peb yuav pab lwm tus li cas thiab? Yog peb pom ib tug poj ntsuam uas xav kom peb pab nws kho tsev, peb puas yuav cev tes pab? Yog tias muaj ib co kwvtij nkauj muam uas laus lawd, xav kom peb thauj lawv mus qhia Vajlugkub, mus kev sib txoos, los yog mus ntsib kws kho mob, peb puas yuav pab lawv? Txawm peb pab tau ntau tau tsawg los xij, twb txo lawv lub nra lawm ntau. (1 Yauhas 3:17, 18) Thiab nco ntsoov tias, yog peb khuvleej tibneeg ces peb yuav tsum qhia txoj xov zoo rau lawv. Tsis muaj ib txojkev pab cuam zoo tshaj ntawd!

Koj puas txhawj thiab hlub tshua koj cov kwvtij nkauj muam tiag? (Saib nqe 15)

16. Peb yuav hais li cas thiaj txhawb tau cov qaug zog?

16 Tej lus mos lus muag. Yog tias peb khuvleej tibneeg peb yuav “txhawb cov uas siab yau lub zog.” (1 Thexalaunika 5:14) Peb yuav hais li cas thiaj txhawb tau cov uas qaug zog? Peb yuav tsum qhia lawv tias peb hlub tshua lawv. Qhuas tej haujlwm zoo uas lawv tau ua, thiab qhia lawv tias twb yog Yehauvas rub lawv los paub qhov tseeb rau qhov nws saib lawv rau nqe heev. (Yauhas 6:44) Peb yuav tsum qhia lawv tias Yehauvas hlub tshua cov neeg “lwj siab, thiab cawm cov uas tsis muaj chaw vam.” (Ntawv Nkauj 34:18) Tej lus mos lus muag no yuav txhawb tau cov uas qaug zog.​—Paj Lug 16:24.

17, 18. (1) Yehauvas xav kom cov txwj laus saib xyuas pab yaj li cas? (2) Peb yuav kawm dabtsi hauv zaj tom ntej?

17 Yehauvas xav kom cov txwj laus muaj lub siab mos siab muag, saib xyuas nws pab yaj. (Tubtxib Tes Haujlwm 20:28, 29) Nco ntsoov tias nej cov uas yog txwj laus, nej tes haujlwm yog los cob qhia thiab txhawb pab yaj kom lawv tau so los siav. (Yaxaya 32:1, 2; 1 Petus 5:2-4) Yog tias ib tug txwj laus muaj lub siab khuvleej nws cov kwvtij, nws yuav tsis tsa kevcai rau lawv coj. Nws yuav tsis ua rau lawv txaj muag kom lawv thiaj ua Yehauvas tes haujlwm ntxiv. Nws yuav tsis yuam kom cov kwvtij ua ntau tshaj li lawv ua tau. Cov txwj laus xav kom cov kwvtij nkauj muam sawvdaws zoo siab teev tiam Yehauvas. Yog tias lawv txojkev hlub rau Yehauvas ua rau lawv xav ua haujlwm ntxiv, ces lawv mam txiav txim siab lawv tus kheej xwb; tsis tas cov txwj laus yuav tswj.​—Mathai 22:37.

18 Cia peb siv sijhawm los xav txog Yexus tus qauv zoo. Yog tias peb ua li ntawd peb yuav xyaum txo hwjchim thiab muaj lub siab khuvleej ib yam li Yexus. Hauv zaj tom ntej, peb yuav kawm tias Yexus ua siab tuab siab tawv thiab ua neeg thoob tsib to nrog li cas.