Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Ceev Faj Zov Tos​—Xatas Nrhiav Nrhw Kev Tom Koj!

Ceev Faj Zov Tos​—Xatas Nrhiav Nrhw Kev Tom Koj!

“Ceev faj zov tos. Nej tus yeeb ncuab uas yog Ntxwg Nyoog ncig mus ncig los zoo yam nkaus li tus tsov ntxhuav nyooj laws nrhiav tus uas yuav tom tau noj.”​—1 PETUS 5:8.

1. Piav seb ua cas thiaj li muaj Xatas.

YAV thaum ub Xatas yog ib tug tubtxib los yog ib tug plig uas nrog Yehauvas sib raug zoo heev. Tiamsis tom qab no nws xav kom tibneeg pe hawm nws. Nws pheej xav ntsoov txog qhov ntawd, thaum kawg nws thiaj ua txhaum raws li nws lub siab ntshaw. (Yakaunpau 1:14, 15) Tsis muaj leejtwg paub tias thaum chiv thawj nws lub npe hu li cas, tiamsis nimno nws hu ua Xatas vim nws tsis tuav rawv “qhov tseeb.” Nws fav xeeb tawm tsam Yehauvas, nws thiaj ua “cov uas dag leej txiv.”​—Yauhas 8:44.

2, 3. Vim li cas Yehauvas tus tuam thawj yeeb ncuab ho tau cov npe “Xatas,” “Ntxwg Nyoog,” “nab txwj nab laug,” thiab “tus niag zaj”?

2 Hnub uas Xatas fav xeeb rau Vajtswv, nws tau los ua Yehauvas thiab noob neej tus tuam thawj yeeb ncuab. Phau Vajlugkub qhia tias Xatas phem kawg nkaus li. Thaum xub sau phau Vajlugkub lub npe Xatas txhais tias “tus tiv txheem.” Nws tau lub npe ntawd vim nws yog ib tug tubtxib limhiam heev uas ntxub Vajtswv thiab nrhiav nrhw kev los tawm tsam Vajtswv txojkev kav. Xatas lub hom phiaj yog los txo Yehauvas txojkev kav xwb.

3 Hauv Qhia Tshwm 12:9 Xatas kuj tau lub npe hu ua Ntxwg Nyoog thiab. Thaum xub sau phau Vajlugkub lub npe ntawd txhais tias “tus uas hais lus phem dag txog lwm tus.” Xatas saib tsis taus Vajtswv nws thiaj liam tias Vajtswv dag noob neej. Nqe no muab Xatas hu ua tus “nab txwj nab laug” rau qhov nws siv ib tug nab los ntxias Eva. Nqe no kuj muab nws hu ua “tus niag zaj” rau qhov nws tsiv tsaim thiab limhiam heev. Nws xav rhuav tshem Yehauvas cov tibneeg thiab ua kom txhob muaj tiav raws li Yehauvas lub ntsiab.

4. Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

4 Yog li ntawd, Xatas yog tus tuam thawj yeeb ncuab uas xav ntxias kom peb txhob npuab siab rau Yehauvas. Phau Vajlugkub thiaj ceeb toom peb tias: “Cia li feeb meej thiab ceev faj zov tos. Nej tus yeeb ncuab uas yog Ntxwg Nyoog ncig mus ncig los zoo yam nkaus li tus tsov ntxhuav nyooj laws nrhiav tus uas yuav tom tau noj.” (1 Petus 5:8) Hauv zaj no peb yuav kawm tias Xatas muaj hwjchim, nws limhiam heev, thiab nws txawj dag ntxias tibneeg kawg li, yog li ntawd peb yuav tsum tiv thaiv peb tus kheej ntawm Xatas.

XATAS MUAJ ZOG HEEV

5, 6. (1) Piav seb cov tubtxib saum ntuj “muaj zog” npaum li cas. (2) Ua cas phau Vajlugkub thiaj hais tias Xatas “muaj hwjchim ua rau neeg tuag”?

5 Cov tubtxib saum ntuj “muaj zog thiab muaj hwjchim” heev. (Phau Ntawv Nkauj [Ntawv Nkauj] 103:20, TMZ) Lawv ntse tshaj thiab muaj zog tshaj tibneeg. Cov tubtxib saum ntuj uas ncaj ncees tsuas siv lawv lub dag lub zog los ua zoo xwb. Zoo li yav thaum ub Yehauvas ib tug tubtxib saum ntuj muaj peevxwm tua cov Axilia pab tub rog tuag 185,000 leej. Tibneeg yeej ua tsis tau li ntawd ib zaug li. (2 Vajntxwv 19:35) Tom qab no ib tug tubtxib saum ntuj pab tso Yexus cov tubtxib tawm hauv tsev lojfaj. Cov neeg zov qhov rooj twb tsis pom tus tubtxib saum ntuj qheb qhov rooj rau lawv khiav. Tus tubtxib saum ntuj tseem xauv qhov rooj zoo zoo cia thiab!​—Tubtxib Tes Haujlwm 5:18-23.

6 Xatas ho siv nws lub dag lub zog li cas? Nws muaj zog heev tiamsis nws tsuas siv nws lub zog los ua phem xwb. Nws txawj ntxias tibneeg kawg li. Phau Vajlugkub muab nws hu ua “tus uas kav lub ntiajteb” thiab “tus dab uas kav tiam no.” (Yauhas 12:31; 2 Khaulee 4:4) Xatas kuj “muaj hwjchim ua rau neeg tuag” thiab. (Henplais 2:14) Txhua tus uas tuag lawd, tsis yog Xatas ua tus tua tibsi. Tiamsis nqe ntawd txhais tias lub qab ntuj no muaj tus cwj pwm ua nruj ua tsiv, nyiam sib ntaus sib tua ib yam li Xatas. Tsis tas li ntawd xwb, vim Eva mloog Xatas lus thiab Adas hla Vajtswv txoj kevcai, noob neej thiaj raug kev ploj kev tuag. (Loos 5:12) Zoo ib yam li Yexus tau hais, Xatas yog “tus tua neeg” tiag. (Yauhas 8:44) Nws yog ib tug yeeb ncuab muaj zog kawg li.

7. Cov dab muaj zog npaum li cas?

7 Thaum peb tawm tsam Xatas ces kuj yog peb tawm tsam cov uas zwm rau nws. Leejtwg zwm rau Xatas xwb? Muaj coob tus tubtxib saum ntuj tau fav xeeb tawm tsam Vajtswv, hu ua cov dab. (Qhia Tshwm 12:3, 4) Ntau zaus peb pom tias lawv muaj zog thiab nyiam tsim txom tibneeg heev. (Mathai 8:28-32; Malakau 5:1-5) Nco ntsoov tias cov dab ntawd yeej muaj hwjchim tiag. (Mathai 9:34) Yog tsis muaj Yehauvas pab peb, ces peb kov tsis yeej Xatas ib zaug li.

XATAS LIMHIAM HEEV

8. (1) Xatas lub hom phiaj yog dabtsi? (Saib daim duab ntawm sab 9.) (2) Raws li koj tau pom lub qab ntuj no puas limhiam li Xatas tiag?

8 Tus tubtxib Petus muab Xatas piv rau tus “tsov ntxhuav nyooj laws” nrhiav tsiaj tom noj. Tus tsov ntxhuav “nyooj” li cas? Lo lus Kili “nyooj laws” yog hais rau tus tsiaj uas tshaib plab heev lub suab nroo nrhiav nqaij noj. Xatas yeej zoo li ntawd tiag! Nws twb kav tag nrho lub qab ntuj neeg lawm los tseem tsis txaus nws siab. Nws zoo li tus tsov ntxhuav uas nrhiav nrhw tsiaj tom noj. (1 Yauhas 5:19) Xatas tsom ntsoov cov xaiv tseg uas tseem nyob hauv ntiajteb, thiab lwm pab yaj. (Yauhas 10:16; Qhia Tshwm 12:17) Xatas lub hom phiaj yog xav rhuav tshem Yehauvas cov tibneeg kom tu noob mus. Txij thawj 100 xyoo los cov tseem Khixatia yeej raug tsim txom los txog niaj hnub no. Xatas yeej limhiam kawg li tiag.

9, 10. (1) Piav tej qauv hauv phau Vajlugkub seb Xatas tawm tsam cov Yixayee li cas. (2) Vim li cas Xatas tsi ntsees nrhiav kev los ntxias cov Yixayee? (3) Niaj hnub no thaum Yehauvas cov tub qhe ua txhaum loj, Ntxwg Nyoog xav li cas xwb?

9 Tus tsov ntxhuav uas tshaib plab heev nws yeej tsis hlub thiab tsis khuvleej tej tsiaj uas nws yuav tom noj. Ib yam li ntawd, Xatas yeej tsis hlub thiab tsis khuvleej cov neeg uas nws yuav haub ntxias li. Muab xav li no, thaum cov Yixayee ua txhaum loj Xatas xav li cas xwb? Thaum Xatas pom Xili ua plees ua yi thiab pom Kehaxi ua siab hlob, yeej ua rau Xatas zoo siab kawg li, puas yog?​—Xwm Txheej Taug Kev 25:6-8, 14, 15; 2 Vajntxwv 5:20-27.

Xatas zoo siab heev thaum Yehauvas cov tub qhe ua txhaum (Saib nqe 10)

10 Xatas yeej tsi ntsees nrhiav kev los ntxias cov Yixayee puag thaum ub. Vim li cas? Rau qhov Yehauvas cog lus tias tus Mexiyas yuav los yug rau lawv haiv neeg. Tus Mexiyas yog tus uas yuav rhuav tshem Xatas thiab qhia meej rau sawvdaws pom tias tsim nyog Yehauvas kav ib puas tsav yam. (Chiv Keeb 3:15) Xatas tsis xav kom Vajtswv txaus siab rau cov Yixayee, nws thiaj ua kawg nws lub tswvyim los ntxias kom lawv poob kev txhaum. Thaum Vajntxwv Davi ua txhaum deev luag poj luag sev, Xatas puas mob siab txog nws? Thaum Mauxe ua txhaum es Yehauvas tsis pub nws hla mus nyob lub tebchaws uas Vajtswv cog tseg, Xatas puas pab Mauxe tu siab? Nws yeej tsis mob siab ib qho li! Thaum Vajtswv cov tub qhe ib tug twg ua txhaum loj mas Xatas zoo siab heev. Ntxwg Nyoog tseem muab tej no los thuam Yehauvas thiab.​—Paj Lug 27:11.

11. Vim li cas Xatas ho nrhiav kev los ntxias Xala?

11 Xatas hajyam ntxub tus caj ces uas tus Mexiyas yuav yug los ntawd. Xav txog lub sijhawm uas Yehauvas qhia Aplahas tias Aplahas yuav ua ib haiv neeg coob heev. (Chiv Keeb 12:1-3) Thaum Aplahas thiab Xala nyob hauv tebchaws Iyi, Falau cia li coj Xala mus ua nws tus pojniam. Tom qab no, thaum tsis tau muaj Yiha es nkawd nyob hauv lub moos Kelas, Anpimelej tus uas kav lub moos ntawd cia li coj Xala mus lawm thiab. Twb yog Yehauvas tiv thaiv Xala nws thiaj dim 2 zaug no. (Nyeem Chiv Keeb 12:14-20; 20:1-7) Tej zaum nkawd ntsib tej kev nyuaj siab zoo li no vim Xatas xav rhuav Aplahas caj ces. Nco ntsoov tias thaum ntej Xala nyob hauv lub moos Aw uas vam meej heev. Tej zaum twb yog Xatas nrhiav kev los ntxias seb Xala puas ntshaw Falau thiab Anpimelej tej vaj tse zoo. Tej zaum Xatas kuj ntxias seb Xala puas lam tso nws tus txiv thiab Yehauvas tseg es mus yuav tej vajntxwv. Phau Vajlugkub tsis qhia, tiamsis ntshe Xatas yuav zoo siab heev yog tias Xala tsis tau ua pog koob rau tus Mexiyas. Txawm yog Xala ua rau nws lub neej tawg tas, poob koob tas, lossis tsis tau nrog Yehauvas sib raug zoo los, Xatas yeej yuav tsis khuvleej Xala ib qho li. Xatas yeej limhiam kawg li tiag!

12, 13. (1) Tom qab yug tau Yexus, Xatas ua limhiam li cas? (2) Niaj hnub no, Xatas xav li cas txog cov menyuam yaus uas hlub thiab xav teev tiam Yehauvas?

12 Ntau pua xyoo tom qab Aplahas nyob, mam li yug Yexus. Thaum yug tau Yexus, Xatas puas khuvleej tus menyuam mos liab ntawd? Xatas paub tias tus menyuam mos ntawd yuav hlob los ua tus Mexiyas. Yexus yog tus xeeb ntxwv los ntawm Aplahas caj ces uas yuav “rhuav dab Ntxwg Nyoog tes haujlwm.” (1 Yauhas 3:8) Xatas puas xav tias yog ib qho txhaum los tua tej menyuam yaus? Nws yeej tsis xav li. Thaum Yexus tseem yau, Xatas nrhiav nrhw kev los tua Yexus. Nws nrhiav kev los tua li cas?

13 Thaum cov neeg txawj saib hnub qub qhia rau Vajntxwv Helauj tias tus uas yuav los ua “vajntxwv kav cov Yudai” twb yug los lawm, Helauj npau taws heev. Nws xav muab tus menyuam ntawd tua pov tseg. (Mathai 2:1-3, 13) Yog li ntawd, nws thiaj sam hwm kom muab tag nrho cov menyuam tub muaj 2 xyoos rov hauv, nyob lub moos Npelehee thiab ib ncig ntawd tua pov tseg. Tiamsis nws tua tsis tau Yexus rau lub sijhawm ntawd. (Nyeem Mathai 2:13-18.) Zaj no qhia tias Xatas yog ib tug yeeb ncuab phem kawg nkaus uas tsis khuvxim leejtwg txojsia li. Nws yeej tsis hlub tej menyuam yaus li thiab. Xatas yog ib tug “tsov ntxhuav” nyooj laws nrhiav tsiaj tom noj tiag tiag li. Peb yuav tsum nco ntsoov tias Xatas limhiam kawg li tiag!

XATAS TXAWJ DAG NTXIAS HEEV

14, 15. Ntxwg Nyoog ua rau coob leej “txojkev xav tsaus ntuj nti” li cas?

14 Tibneeg tsuas fav xeeb rau Yehauvas thaum Xatas dag ntxias lawv yuam kev xwb. (1 Yauhas 4:8) Xatas dag ntxias kom tibneeg tsis txhob pom tias cov uas tau “hnov Vajtswv tej lus thiab coj raws nraim thiaj yog cov uas tau nyob kaj siab lug.” Tibneeg thiaj tsis pom tias lawv yuav tsum muaj kev sib raug zoo nrog Vajtswv. (Luka 11:28) Ntxwg Nyoog ua rau coob leej “txojkev xav tsaus ntuj nti” lawv thiaj tsis nkag siab qhov tseeb txog Yehauvas.​—2 Khaulee 4:4.

15 Xatas muab kev ntseeg cuav los dag ntxias tibneeg. Xatas paub tias Yehauvas tsis pub nws cov tub qhe pe dab pe mlom. (Yaxaya 42:8) Thaum tibneeg mus pe hawm tej poj koob yawm txwv, tej toj roob hauv pes, tej hnub tej hli, lossis tej tsiaj txhu, ua rau Xatas zoo siab heev. Tseem muaj coob leej ntau tus uas xav tias lawv tej kev pe hawm haum Vajtswv siab, tiamsis yog kev ntseeg cuav xwb. Tiam Yaxaya nyob los, cov Yixayee coj ib yam li ntawd. Yaxaya thiaj hais rau lawv tias: “Ua cas nej siv nej tej nyiaj yuav yam uas tsis yog zaub mov, thiab ua haujlwm khwv rau tej uas tsis txaus nej siab? Cia li rau siab mloog kuv hais, thiab noj yam uas zoo, thiab cia li zoo siab rau tej zaub mov uas zoo tshaj.”​—Yaxaya 55:2.

16, 17. (1) Yexus hais rau Petus tias: “Xatas, koj cia li khiav rau tom kuv qub qab.” Ua li cas Yexus ho hais li ntawd? (2) Xatas yuav dag ntxias kom peb txhob ceev faj zov tos li cas?

16 Txawm Yehauvas cov tub qhe kub siab lug ua haujlwm los Xatas tseem ntxias tau thiab. Xav txog lub sijhawm uas Yexus qhia rau nws cov tubtxib tias luag yuav muab nws tua pov tseg. Tus tubtxib Petus hlub Yexus heev, nws thiaj hais tias: “Tus Tswv, thov kom tsis txhob muaj li ntawd. Koj yeej yuav tsis raug li ntawd.” Yexus txawm teb hlo tias: “Xatas, koj cia li khiav rau tom kuv qub qab.” (Mathai 16:22, 23) Ua cas Yexus thiaj muab Petus hu ua “Xatas”? Rau qhov Yexus paub tias tshuav tsis ntev lawm xwb nws yuav tsum tuag txhiv noob neej thiab ua pov thawj qhia tseeb tias Ntxwg Nyoog yog tus uas dag. Lub sijhawm ntawd tshwj xeeb kawg li, tsis yog Yexus yuav txhawj txog nws tus kheej xwb. Yog tias Yexus tsis ceev faj es lam mloog Petus hais, ces Xatas yuav zoo siab heev.

17 Peb nyob rau tiam kawg lawm, lub sijhawm no muaj kev nyuaj siab ntau yam. Xatas xav kom peb txhawj txog peb tus kheej xwb. Nws xav kom peb tau hau ntsoov nrhiav noj nrhiav haus xwb, peb thiaj tsis nco ceev faj tias peb nyob rau tiam kawg lawm. Txhob cia Xatas dag ntxias koj li no! Cia li “ceev faj zov tos.” (Mathai 24:42) Xatas xav kom peb ntseeg tias tshuav ntev heev hnub kawg mam li los. Nws kuj ua rau ib txhia ntseeg tias hnub kawg yuav tsis los li. Tiamsis txhob ntseeg nws tej lus dag!

18, 19. (1) Xatas xav kom peb ntseeg tias Yehauvas tsis hlub peb li cas? (2) Yehauvas yuav pab peb ceev faj zov tos li cas?

18 Xatas kuj dag ntxias peb rau lwm txojke thiab. Nws xav kom peb ntseeg tias yeej tsis tsim nyog Yehauvas hlub peb. Nws xav kom peb ntseeg tias Yehauvas yuav tsis zam peb lub txim ib zaug li. Tiamsis nco ntsoov tias leejtwg thiaj tsis tsim nyog tau Yehauvas txojkev hlub tiag? Yog Xatas. Vajtswv yuav tsis zam leejtwg lub txim? Yog Xatas xwb! Tiamsis phau Vajlugkub hais li no txog noob neej: “Rau qhov Vajtswv tsis yog tus uas ua tsis ncaj es yuav tsis nco qab nej tes haujlwm thiab qhov uas nej hlub Vajtswv lub npe.” (Henplais 6:10) Yehauvas nco txiaj ntsig rau txhua yam uas peb tau ua rau nws. Nws yeej saib peb tes haujlwm rau nqe heev. (Nyeem 1 Khaulee 15:58.) Yog li ntawd, txhob ntseeg Xatas tej lus dag ntxias.

19 Zoo li peb tau pom, Xatas muaj zog heev, nws limhiam kawg li, thiab nws txawj dag ntxias tibneeg heev. Yuav ua li cas peb thiaj kov yeej tus yeeb ncuab no? Yehauvas mam li pab peb. Nws Txojlus nthuav Xatas lub qe rau peb kom peb thiaj “paub nws tej tswvyim phem.” (2 Khaulee 2:11) Thaum peb paub lawm tias Xatas haub ntxias tibneeg li cas ces peb yuav paub ceev faj zov tos. Puas yog peb paub Xatas lub tswvyim xwb ces tau lawd? Tsis yog. Phau Vajlugkub kuj qhia li no thiab: “Cia li tawm tsam Ntxwg Nyoog, Ntxwg Nyoog thiaj li khiav ntawm nej mus.” (Yakaunpau 4:7) Zaj tom ntej yuav tham txog 3 lub ntsiab uas pab kom peb tawm tsam yeej Xatas.