Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Yoog Tus Uas Muab Txojsia Ib Txhis

Yoog Tus Uas Muab Txojsia Ib Txhis

“Cia li yoog li Vajtswv vim nej yog cov menyuam uas nws hlub.”​—EFEXAU 5:1.

1. Yehauvas tsim kom peb txawj ua dabtsi?

NIAJ HNUB no coob leej ntau tus raug kev nyuaj siab ntau yam. Thaum peb pom lawv, ua rau peb mob siab thiab hlub tshua lawv heev. Ua cas peb ho txawj mob siab lawv li ntawd? Twb yog Yehauvas tsim kom peb txawj xav txog luag lwm tus ib yam li nws. (Nyeem Efexau 5:1, 2.) Peb yuav tsum xav txog dabtsi, peb thiaj yoog tau Yehauvas? Thiab peb yuav tsum ceev faj txhob xav txog tej yam zoo li cas?

2. Thaum peb raug kev txom nyem Yehauvas xav li cas xwb?

2 Yehauvas cog lus tias yav tom hauv ntej tibneeg yuav tsis raug kev txom nyem li lawm. Cov xaiv tseg tso siab tias yav tom hauv ntej lawv yuav tau txojsia mus nyob saum ntuj ceeb tsheej. Lwm pab yaj tso siab tias lawv yuav tau txojsia nyob mus ib txhis hauv ntiajteb no. (Yauhas 10:16; 17:3; 1 Khaulee 15:53) Tiamsis Yehauvas paub txog txhua yam kev nyuaj siab uas peb raug niaj hnub no. Thaum Yehauvas cov tibneeg raug kev txom nyem hauv Iyi tebchaws mob nws siab heev, “nws kuj nrog lawv raug thiab.” (Yaxaya 63:9) Tom qab no, thaum cov Yixayee txhim kho lub tuam tsev es lawv cov yeeb ncuab hem lawv ua rau lawv ntshai heev, Yehauvas kuj hlub lawv thiab. Nws hais li no rau lawv: “Leejtwg kov nej kuj yog kov [kuv] lub ntsiab muag.” (Xekhaliya 2:8) Zoo ib yam li leej niam uas hlub nws tus menyuam heev, Yehauvas hlub nws cov tub qhe thiab xav pab lawv. (Yaxaya 49:15) Thaum peb xav txog luag lwm tus thiab txog lawv tej kev nyuaj siab, twb yog peb xyaum Yehauvas txojkev hlub.​—Ntawv Nkauj 103:13, 14.

YEXUS XYAUM YEHAUVAS THIAB HLUB TIBNEEG

3. Yexus xav li cas txog tibneeg?

3 Yexus tsis tau raug kev nyuaj siab tiamsis nws yeej mob siab txog cov txom nyem. Thaum nws los hauv ntiajteb no, nws pom tias coob leej ntau tus ua lub neej txom nyem ntsuav. Cov thawj coj dag ntxias cov tibneeg tas zog. Lawv tsa tej kevcai uas Vajtswv tsis pom zoo los rau sawvdaws coj. Cov tibneeg thiaj ntshai cov thawj coj heev. (Mathai 23:4; Malakau 7:1-5; Yauhas 7:13) Tiamsis Yexus yeej tsis ntshai lawv, thiab nws yeej tsis qaug rau lawv tej lus dag. Thaum nws pom tias cov thawj coj ntawd tsis hlub laj mej pej xeem ib qho li, Yexus kuj pab lawv tu siab heev. Lawv zoo li “pab yaj uas tsis muaj tus tswv yug.” (Mathai 9:36) Yexus xyaum nws Leej Txiv Yehauvas, nws thiaj paub hlub thiab “khuvleej” cov tibneeg.​—Ntawv Nkauj 103:8.

4. Thaum Yexus pom cov tibneeg raug kev txom nyem nws ua li cas xwb?

4 Thaum Yexus pom cov tibneeg raug kev txom nyem, nws hlub lawv heev, nws thiaj cev tes pab lawv. Nws coj ib yam li nws Leej Txiv Yehauvas. Muaj ib zaug thaum Yexus cov tubtxib mus tshaj tawm deb heev, lawv sab kawg li. Lawv thiaj nrhiav ib qho chaw ntsiag to kom lawv tau so los siav. Tiamsis lawv txawm ntsib ib pab neeg coob coob uas xav mloog Yexus qhia. Nws paub tias lawv cheem tsum kev pab nws thiaj “qhuab qhia lawv ntau yam.”​—Malakau 6:30, 31, 34.

XYAUM HLUB TIBNEEG IB YAM LI YEHAUVAS

5, 6. Yog tias peb hlub tibneeg ib yam li Yehauvas hlub, ces peb yuav ua li cas? Piav txog tus qauv. (Saib daim duab ntawm sab 24.)

5 Yog tias peb xav muaj kev hlub zoo li Yehauvas, peb yuav tsum ua dabtsi? Muab xav li no: Muaj ib tug tub hluas hu ua Leej. Nws pom ib tug kwvtij laus laus tsis tshua pom kev zoo uas nrig ib tug pas. Leej yuav txhawb nws li cas? Leej xav txog Yexus cov lus no: “Nej xav kom lwm tus ua li cas rau nej, nej cia li ua ib yam li ntawd rau lwm tus.” (Luka 6:31) Leej yog ib tug uas nyiam ncaws pob ua si heev, puas yog nws yuav caw tus kwvtij laus mus ncaws pob thiab? Tsis yog. Rau qhov tus kwvtij laus laus ntawd nrig ib tug pas. Yog li ntawd, Leej yuav tsum ua tib zoo xav seb tus kwvtij laus ntawd nyiam ua dabtsi? Yog tias Leej ho laus li ntawd, nws xav ua dabtsi xwb?

6 Leej yog ib tug hluas, yog li ntawd nws yuav tau nrog tus kwvtij laus laus ntawd ua ke thiab ua tib zoo mloog tej uas tus kwvtij hais. Tus kwvtij laus laus qhia Leej tias nws tsis tshua pom kev nyeem Vajlugkub li qub lawm. Kuj nyuaj rau nws taug kev mus tshaj tawm ib lub tsev rau ib lub. Thaum Leej paub zoo txog tej no nws mam li pom tias nws yuav pab tus kwvtij ntawd li cas, thiab ua rau Leej hajyam xav pab tus kwvtij ntxiv. Tus qauv no qhia li cas? Thaum peb paub txog lwm tus tej kev nyuaj siab thiab nqes tes pab lawv, ces twb yog peb xyaum Yehauvas ntag.​—1 Khaulee 12:26.

Coj zoo ib yam li Yehauvas (Saib nqe 7)

7. Yuav ua li cas peb thiaj paub txog peb cov kwvtij tej kev nyuaj siab?

7 Peb yeej tsis paub txog luag lwm tus tej kev nyuaj siab. Yog tias peb tsis tau raug li lawv, peb yuav hajyam tsis paub. Nyias muaj nyias ib txojkev nyuaj siab. Peb cov kwvtij ib txhia nyuaj siab rau qhov lawv raug mob raug nkeeg, ib txhia laus zuj zus lawm. Ib co ntxhov siab heev vim lawv muaj tus mob nyuaj siab, lossis vim muaj neeg tsim txom lawv yav tas los. Muaj dua lwm cov nyuaj siab vim lawv ib txhais yim neeg xwb, lossis lawv tsev neeg ib txhia tsis teev tiam Yehauvas. Txawm tias peb lub neej ib leeg txawv ntawm ib leeg los, peb yuav tsum sib hlub sib pab. Peb yuav sib pab li cas? Peb nyias txawv nyias. Yog li ntawd, zoo rau peb ua tib zoo mloog seb lawv nyuaj siab li cas peb thiaj pom qab pab lawv. Qhia lawv tias Yehauvas pom lawv txojkev nyuaj siab. Thaum peb nrhiav kev pab lwm tus li no, ces twb yog peb xyaum Yehauvas.​—Nyeem Loos 12:15; 1 Petus 3:8.

XYAUM UA ZOO IB YAM LI YEHAUVAS

8. Ua li cas Yexus thiaj paub ua zoo rau tibneeg?

8 Yehauvas ua zoo rau txhua leej txhua tus. (Luka 6:35) Yexus xyaum ib yam li nws Leej Txiv Yehauvas. Thaum Yexus los hauv ntiajteb no, vim li cas nws thiaj paub ua zoo rau tibneeg? Twb yog Yexus txawj xav txog lawv. Muaj ib zaug ib tug pojniam muaj kev txhaum ntau yam tuaj cuag Yexus. Nws quaj heev, kua muag poob los ntub Yexus kotaw. Yexus hlub nws kawg li. Nws pom tias tus pojniam ntawd yeej tu siab heev rau tej kev txhaum uas nws tau ua. Yexus paub tias yog nws hais hnyav rau tus pojniam ntawd ces yimhuab ua rau nws tu siab xwb. Yexus thiaj qhuas tus pojniam ntawd tes haujlwm zoo thiab zam txim rau nws. Muaj ib tug Falixai tsis pom zoo qhov uas Yexus ua ntawd. Txawm li ntawd los Yexus ua tib zoo hais tus Falixai thiab.​—Luka 7:36-48.

9. Yuav ua li cas peb thiaj coj zoo li Yehauvas? Piav txog cov qauv.

9 Peb yuav xyaum Yehauvas es ua zoo rau lwm tus li cas? Ua ntej peb yuav hais ib yam dabtsi, peb yuav tsum xav zoo zoo tso. Peb yuav tsum hais lus mos lus muag rau lwm tus, luag thiaj tsis tu siab rau peb. Povlauj hais tias cov Khixatia “yuav tsum yog tus uas tsis nyiam sib cav sib ceg.” (2 Timaute 2:24) Peb yuav xyaum li ntawd li cas? Xav txog cov lus nug no: Yog koj tus lospav tsis nquag ua haujlwm, koj puas yuav ua zoo rau nws? Yog tias koj pom ib tug kwvtij tu ncua kev sib txoos ntev lawm, koj puas yuav ua rau nws txaj muag? Yog ib tug tswv tsev hais rau koj tias nws tsis khoom nrog koj tham Vajlugkub, koj yuav ua zoo teb nws li cas? Yog tias koj tus pojniam chim rau koj, koj yuav ua siab ntev teb nws li cas? Zoo rau peb xav txog tej no. Ua tib zoo xav seb peb cov lus puas txhawb zog, los yog peb kheev hais tej lus uas txo luag. Yog tias peb txawj xav txog luag lwm tus ces twb yog peb xyaum li Yehauvas.​—Nyeem Paj Lug 15:28.

MUAJ TSWVYIM LI YEHAUVAS

10, 11. Peb yuav kawm Yehauvas lub tswvyim li cas? Piav txog tus qauv.

10 Yehauvas yog tus muaj tswvyim tshaj plaws. Nws tseem muaj peevxwm pom txog yav tom hauv ntej thiab. Peb yeej tsis paub txog yav tom hauv ntej, peb yuav xyaum Yehauvas li cas? Ua ntej peb txiav txim siab ua ib yam dabtsi, zoo rau peb xav seb yuav raug peb li cas thiab yuav raug lwm tus li cas. Tsis zoo rau peb coj li cov Yixayee thaum ub. Lawv tsis nco qab xav tias yog lawv hla Yehauvas txoj kevcai, ces lawv lub neej yuav zoo li cas. Lawv kuj tsis xav txog lawv txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab tej uas Yehauvas tau ua rau lawv. Vim lawv muaj lub siab zoo li ntawd, Mauxe thiaj paub tias lawv yuav ua txhaum rau Yehauvas. Nws hais tias: “Lawv yog ib haiv neeg uas tsis paub qabhau, yog neeg tsis thoob tsib. Yog lawv ntse los lawv yuav nkag siab tej no thiab lawv yuav paub txog lawv lub neej thaum kawg.”​—Kevcai 31:29, 30; 32:28, 29.

11 Muab xav li no: Muaj 2 tug neeg sib tham lus seb puas yuav sib sau ua neej. Nkawd yuav tsum ceev faj li cas? Lub caij ntawd nkawd sib nyiam heev, yog tsis ceev faj ces nkawd yuav ua txhaum kev nkauj kev nraug. Nkawd yuav tsum tswj nkawd lub siab kom txhob ua ib yam dabtsi los rhuav txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas. Nkawd yuav tsum mloog Yehauvas tej lus ntuas no: “Tus uas paub tab pom xwm txheej phem ces nws tsiv nraim lawm, tiamsis tus tsis thoob tsib tseem phoom qas qees mus thiaj raug ceeblaj.”​—Paj Lug 22:3.

TSWJ KOJ LUB SIAB XAV QHOV ZOO XWB

12. Peb yuav tsum ceev faj txhob xav txog tej yam twg?

12 Tus uas muaj tswvyim paub tswj nws lub siab kom xav txog tej yam zoo xwb. Yog yus pheej xav txog tej yam phem ces thaum kawg yus yuav mus ua phem li ntawd. Tej uas yus xav txog zoo ib yam li hluavtaws. Yus siv tau hluavtaws los ua zaub ua mov noj. Tiamsis yog yus tsis ua tib zoo hluavtaws yuav kub tau yus lub vaj lub tsev, tej zaum txo tau yus txojsia thiab. Yog peb xav txog tej yam zoo uas Yehauvas qhia peb, ces yuav txhawb tau peb lub zog. Tiamsis yog peb xav ntsoov txog kev plees kev yi thiab kev phem kev qias, thaum kawg peb tseem yuav mus ua tej ntawd. Tej zaum qhov ntawd yuav rhuav tau peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas.​—Nyeem Yakaunpau 1:14, 15.

13. Thaum Xatas ntxias Eva, nws xav txog dabtsi xwb?

13 Eva tus qauv qhia li cas rau peb? Yehauvas sam hwm kom Adas thiab Eva txhob noj “tsob ntoo uas pub kom paub qhov zoo qhov phem.” (Chiv Keeb 2:16, 17) Tiamsis Xatas hais li no rau Eva: “Neb yeej yuav tsis tuag li. Vajtswv hais li ntawd vim nws paub tias neb noj tsob txiv ntoo ntawd thaum twg ces neb lub qhov muag yuav pom tseeb thaum ntawd mas neb yuav zoo ib yam li Vajtswv, yog paub qhov zoo qhov phem.” Thaum Eva hnov li ntawd nws pib xav tias yog nws muaj cai txiav txim seb yam twg zoo thiab yam twg phem ces nws lub neej yuav zoo dua. Nws pheej xav txog qhov ntawd. Nws kuj pom tias “tsob txiv ntoo ntawd ntxim noj thiab ntsia ntsoov liab siab kawg li.” Nws thiaj “de los noj thiab cev rau nws tus txiv mas nws tus txiv kuj noj.” (Chiv Keeb 3:1-6) Vim Adas ua txhaum, ‘lub txim thiaj tshwm los rau hauv lub ntiajteb . . . thiab txojkev tuag tshwm los yog tim lub txim ntawd.’ (Loos 5:12) Tsim nyog Eva txhob xav txog tej yam phem, puas yog?

14. Phau Vajlugkub ceeb toom li cas txog kev plees kev yi?

14 Eva tsis yog ua txhaum kev plees kev yi. Tiamsis phau Vajlugkub yeej ceeb toom kom peb txhob xav txog kev plees kev yi lossis kev phem kev qias. Yexus hais tias: “Txhua tus uas saib ib tug pojniam twg thiab xav ntxias nws mas twb deev tus pojniam ntawd hauv lub siab lawm.” (Mathai 5:28) Tsis tas li ntawd xwb, Povlauj ceeb toom tias: “Tsis txhob npaj siab ua tej kev phem uas lub cev nqaij tawv ntshaw.”​—Loos 13:14.

15. Peb yuav tsum khaws nyiaj txiag rau qhovtwg, thiab yog vim li cas?

15 Kuj tsis zoo rau peb xav ntsoov txog lub neej nplua nuj uas noj seem noj sos, es tsis xam pom Vajtswv tes haujlwm. Txawm ib tug neeg nplua nuj heev los nws tej nyiaj txiag yeej tiv thaiv tsis tau nws. (Paj Lug 18:11) Yexus hais tias tus uas khaws nyiaj txiag cia, tiamsis tsis muab Vajtswv tso ua ntej hauv nws lub neej, ruam kawg li tiag. Vim li cas? Rau qhov nws “tsis nplua nuj rau Vajtswv.” (Luka 12:16-21) Thaum peb ua tej yam uas haum Vajtswv siab twb yog peb ‘khaws nyiaj txiag cia rau saum ntuj ceeb tsheej.’ Yehauvas yuav txaus siab rau peb, ces peb yuav muaj kev zoo siab thiab. (Mathai 6:20; Paj Lug 27:11) Tsis muaj ib yam dabtsi muaj nqes tshaj qhov uas peb nrog Yehauvas sib raug zoo.

TXHOB TXHAWJ TXOG NTAU YAM

16. Yog tias peb txhawj xeeb ntau yam peb yuav tsum ua li cas?

16 Hauv lub qab ntuj no, yog peb caum nyiaj txiag ces peb yeej yuav muaj kev txhawj xeeb ntau yam. (Mathai 6:19) Yexus hais tias nyuaj heev rau cov uas txhawj txog nyiaj txiag los muab Vajtswv lub Nceeg Vaj tso ua ntej hauv lawv lub neej. (Mathai 13:18, 19, 22) Muaj dua ib co txhawj tas zog tsam ho muaj xwm phem los raug lawv. Qhov uas lawv txhawj li ntawd ua rau lawv muaj mob muaj nkeeg. Ib txhia tsis nco qab vam khom Yehauvas lawm thiab. Tiamsis tseem ceeb rau peb tso siab plhuav rau Yehauvas. Phau Vajlugkub hais tias: “Kev ntxhov siab ua rau neeg poob siab, tiamsis lo lus zoo ua rau nws xyiv fab.” (Paj Lug 12:25) Yog tias koj txhawj txog ib yam dabtsi, cia li qhia koj tej kev nyuaj siab rau ib tug teev tiam Yehauvas uas paub koj zoo. Tej zaum koj niam koj txiv, koj tus txij nkawm lossis koj tus phoojywg zoo yuav txhawb kom koj tso siab rau Yehauvas, koj thiaj tsis txhawj xeeb ntau yam.

17. Yehauvas pab peb li cas thaum peb muaj kev txhawj xeeb?

17 Tsis muaj ib tug neeg twg yuav paub peb lub siab zoo li Yehauvas. Povlauj sau tias: “Tsis txhob txhawj rau ib yam dabtsi, tiamsis cia li taij thiab thov thiab ua Vajtswv tsaug qhia txhua yam uas koj cheem tsum rau nws paub. Mas Vajtswv txojkev siab tus uas ntau dhau li neeg nkag siab tau yuav tsom kwm nej lub siab thiab nej tej kev xav cia rau hauv Yexus Khetos.” (Filipi 4:6, 7) Yog li ntawd, thaum koj txhawj txog ib yam dabtsi, xav seb Yehauvas tau pab koj li cas lawm. Yehauvas yeej txib cov kwvtij nkauj muam, cov txwj laus, tus qhev ncaj thiab ntse, cov tubtxib saum ntuj, thiab Yexus lawv pab kom peb muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas.

18. Tej uas peb xav txog yuav pab tau peb li cas?

18 Zoo li peb tau kawm lawd, thaum peb xav txog lwm leej lwm tus twb yog peb yoog Yehauvas ntag. (1 Timaute 1:11; 1 Yauhas 4:8) Peb yuav zoo siab heev yog tias peb ua raws li peb tau kawm hauv zaj no. Zoo rau peb hlub thiab ua zoo rau lwm leej lwm tus. Ua ntej peb txiav txim siab ua ib yam dabtsi, xav seb yuav raug peb thiab lwm tus li cas. Kuj zoo rau peb txhob txhawj txog ntau yam. Cia peb rau siab ntso xyaum Yehauvas tus qauv, thiab xav ntsoov txog lub neej yav tom hauv ntej, thaum Vajtswv lub Nceeg Vaj kav ib puas tsav yam lawm.​—Loos 12:12.