Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Yehauvas Nrog Ib Tsoom Sawvdaws Sib Txuas Lus

Yehauvas Nrog Ib Tsoom Sawvdaws Sib Txuas Lus

“Mloog maj, kuv yuav hais, kuv yuav nug koj.”​—YAUJ 42:4.

ZAJ NKAUJ: 37, 23

1-3. (1) Ua cas thiaj hais tau tias Vajtswv txojkev xav siab dua neeg txoj? (2) Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

YEHAUVAS tsim cov tubtxib saum ntuj thiab neeg ntiajteb rau qhov nws xav pub txojsia rau lawv, thiab xav kom lawv ua neej nyob kaj siab lug. (Ntawv Nkauj 36:9; 1 Timaute 1:11) Yehauvas xub tsim Yexus ua ntej ib puas tsav yam. Yauhas muab Yexus hu ua “Txojlus.” (Yauhas 1:1; Qhia Tshwm 3:14) Yehauvas nrog Yexus sib txuas lus, thiab qhia tej uas nyob hauv nws lub siab rau Yexus. (Yauhas 1:14, 17; Khaulauxi 1:15) Povlauj kuj piav tias cov tubtxib saum ntuj, lawv muaj lawv ib yam lus uas txawv neeg tej lus thiab.​—1 Khaulee 13:1.

2 Yehauvas yeej paub tag nrho nws cuab tubtxib saum ntuj, thiab nws nrog lawv sib txuas lus. Nws yog tus uas cob qhia lawv ua haujlwm. Yehauvas kuj paub neeg ntiajteb tibsi thiab. Muaj tsheej plhom leej hauv ntiajteb thov Vajtswv ua ntau yam lus, tiamsis nws yeej hnov thiab to taub lawv tej lus thov tibsi. Yehauvas ua tau tag nrho tej no rau qhov nws txojkev xav siab dua neeg txoj, thiab neeg tej lus tsis thooj li Vajtswv tej. (Nyeem Yaxaya 55:8, 9.) Thaum Yehauvas nrog peb sib txuas lus, nws thiaj siv tej lus yooj yoojyim kom peb nkag siab.

3 Hauv zaj no peb yuav kawm seb Yehauvas tau nrog noob neej sib txuas lus li cas, xwv lawv thiaj nkag siab nws tej lus. Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav kawm seb thaum Yehauvas nrog tibneeg sib txuas lus, nws yoog lawv li cas.

VAJTSWV NROG TIBNEEG SIB TXUAS LUS

4. (1) Thaum Yehauvas nrog Mauxe, Xamuyee thiab Davi sib txuas lus, nws hais yam lus twg? (2) Phau Vajlugkub muaj cov qauv zoo li cas?

4 Thaum Yehauvas nrog thawj tug txivneej sib txuas lus hauv lub vaj Edee, tej zaum Nws hais cov lus Henplais qub qub rau Adas. Tom qab no Yehauvas kuj nrog Mauxe, Xamuyee, thiab Davi lawv sib txuas lus thiab. Cov txivneej no nyias muaj nyias ib lub neej, lawv thiaj sau raws li lawv txawj xwb. Tiamsis txhua yam uas lawv sau puavleej yog Vajtswv lub tswvyim. Muaj tej nqe, lawv sau txhua lo uas Yehauvas hais tseg. Lawv kuj sau seb Yehauvas tau tsom kwm nws haiv neeg thiab nrog lawv sib raug zoo li cas. Phau Vajlugkub thiaj qhia txog cov uas muab siab npuab Yehauvas, cov uas tau ua yuam kev, thiab cov uas tso Yehauvas tseg lawm. Lawv muab tej no sau tseg los ua qauv pab peb sawvdaws.​—Loos 15:4.

5. Puas yog Vajtswv siv lus Henplais los nrog tibneeg txuas lus xwb?

5 Yehauvas tsis yog siv lus Henplais los nrog noob neej sib txuas lus xwb. Yehauvas kuj tshoov kom Daniyee, Yelemi thiab Exala lawv sau tej nqe Vajlugkub ua lus Alas thiab. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Vim li cas? Lub caij uas cov Yixayee poob cev qhev los txog thaum lawv tawm hauv Npanpiloo mus, ib txhia twb txawj hais lus Alas lawm.

6. Ua cas luag thiaj muab cov Nqe Lus Henplais txhais ua lus Kili?

6 Thaum Alexadaw Tus Loj ntaus yeej ntau lub tebchaws, lawv thiaj muab lus Kili lossis lus Koine [kho·ne] los ua lawv yam lus lawm. Cov neeg Yudai kuj xyaum hais lus Kili thiab. Thaum kawg lawv thiaj muab cov Nqe Lus Henplais txhais ua lus Kili, hu ua phau Septuagint [xe·thua·ntsees]. Phau no yog thawj phau Vajlugkub uas tau muab txhais ua lwm yam lus. Cov uas tshawb fawb tau hais tias muaj 72 leeg pab txhais cov nqe Vajlugkub ntawd. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Ib txhia tau muab txhua lo txhais raws li cov Nqe Lus Henplais, lwm cov tsis ua li ntawd. Txawm li ntawd los, cov Yudai thiab cov Khixatia uas hais lus Kili yeej tso siab tias phau Septuagint yog Vajtswv Txojlus tiag.

7. Thaum Yexus qhia nws cov thwjtim, nws hais lus dabtsi xwb?

7 Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb no, tej zaum nws hais lus Henplais ntau xwb. (Yauhas 19:20; 20:16; Tubtxib Tes Haujlwm 26:14) Tej zaum Yexus kuj siv lo puav lus Alas li tiam neeg ntawd thiab. Yexus kuj paub cov lus Henplais qub qub thaum ub uas Mauxe thiab cov cev Vajtswv lus tau hais. Nws thiaj txawj nyeem tej kauj ntawv uas luag khaws cia hauv cov tsev sablaj. (Luka 4:17-19; 24:44, 45; Tubtxib Tes Haujlwm 15:21) Txawm cov neeg uas nyob Yexus tiam txawj hais lus Kili thiab lus Latee los, phau Vajlugkub tsis qhia tias Yexus paub hais 2 yam lus ntawd.

8, 9. (1) Ua cas cov Khixatia ho paub lus Kili? (2) Tej no qhia li cas txog Yehauvas?

8 Yexus thawj pab thwjtim kuj hais lus Henplais thiab. Tiamsis tom qab Yexus tuag lawd, txoj xov zoo ncha mus rau lwm qhov, nws cov thwjtim thiaj pib hais lwm yam lus. (Nyeem Tubtxib Tes Haujlwm 6:1.) Lub caij ntawd cov Khixatia hais lus Kili ntau lawm xwb. Lawv thiaj muab phau ntawv Mathai, Malakau, Luka thiab Yauhas sau ua lus Kili. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Tsis tas li ntawd xwb, cov ntawv uas Povlauj sau mus rau cov koom txoos thiab lwm phau ntawv, puavleej sau ua lus Kili.

9 Cov uas sau cov Nqe Lus Kili, kuj rho tej nqe hauv phau Septuagint los. Tiamsis phau Septuagint muaj tej lo txhais sis me ntsis ntawm cov lus Henplais. Txawm li ntawd los, Yehauvas tseem pom zoo muab cov lus ntawd tso rau hauv nws Txojlus phau Vajlugkub. Qhov uas Yehauvas siv ntau yam lus los sau thiab txhais nws Txojlus, qhia tias Yehauvas tsis saib ib yam lus tsim txiaj dua ib yam, thiab tsis saib ib haiv neeg tseem ceeb dua ib haiv.​—Nyeem Tubtxib Tes Haujlwm 10:34.

10. Peb kawm tau li cas txog Yehauvas?

10 Raws li peb tau kawm tas los no, Yehauvas txawj yoog tibneeg heev. Nws siv tej lus uas tibneeg to taub yoojyim xwb. Nws tsis yuam kom tibneeg kawm tib yam lus, es mam li paub txog nws thiab nws lub ntsiab. (Nyeem Xekhaliya 8:23; Qhia Tshwm 7:9, 10.) Peb kuj pom tias Yehauvas yog tus tshoov kom tibneeg sau nws Txojlus phau Vajlugkub, tiamsis nws tso cai rau lawv sau raws li lawv txawj xwb.

VAJTSWV TSOM KWM NWS TXOJLUS

11. Hauv ntiajteb no muaj ntau yam lus, tiamsis ua cas ho tsis nyuaj rau Yehauvas nrog neeg sib txuas lus?

11 Hauv ntiajteb no muaj ntau yam lus, tiamsis tsis nyuaj rau Yehauvas nrog neeg sib txuas lus li. Xav txog cov lus hauv phau Vajlugkub. Tsuas muaj ob peb nqes sau Yexus cov lus ua lus Henplais xwb. (Mathai 27:46; Malakau 5:41; 7:34; 14:36) Tiamsis Yehauvas kuj npaj kom tibneeg muab txoj xov zoo uas Yexus tshaj tawm txhais ua lus Kili thiab lwm yam lus. Cov Yudai thiab cov Khixatia mam li theej tawm Vajtswv Txojlus ib tiam dhau ib tiam. Tibneeg tau muab cov ntawv uas lawv theej cia txhais ua ntau yam lus. Tus yawg Yauhas Chrysostom [khi·xo·tau] hais tias, 400 xyoo tom qab Yexus xwb tibneeg twb muab nws cov lus qhuab qhia txhais ua lus Xilia, Iyi, Idia, Pawxia, Ethi-aupia, thiab lwm yam lus lawm.

12. Tibneeg nrhiav kev los rhuav tshem phau Vajlugkub li cas?

12 Tej keeb kwm qhia tias muaj coob leej ntau tus nrhiav kev los txov phau Vajlugkub, los tua cov txhais lus, thiab tawm tsam cov uas tseb phau Vajlugkub. Muaj li 300 xyoo tom qab yug Yexus, huab tais Loos sam hwm kom muab cov Vajlugkub sau hlawv pov tseg tibsi. Tiamsis 1,200 xyoo tom qab ntawd, tus yawg William Tyndale [vis·yees thees·dau] tau pib txhais phau Vajlugkub ua lus Askiv. Nws hais tias yog Vajtswv tseg nws txojsia ces nws yuav pab kom cov tub qoob tub loo paub Vajlugkub zoo tshaj cov xibhwb tibsi. Tiamsis Tyndale raug tawm tsam heev, nws thiaj khiav tawm Askiv teb mus. Cov xibhwb muab phau Vajlugkub uas Tyndale txhais tau, sau hlawv povtseg tiamsis tibneeg twb muab tseb rau coob leej ntau tus lawm. Thaum kawg lawv ntes tau Tyndale thiab muab nws zawm caj pas, hlawv saum ib tug ncej ntoo. Txawm nws tuag lawm los, cov xibhwb ntawd rhuav tsis tau phau Vajlugkub uas nws txhais lawd. Tom qab no tibneeg siv phau uas nws txhais ntawd, los txhais phau King James Version.​—Nyeem 2 Timaute 2:9.

13. Tibneeg tau tshawb fawb li cas txog cov ntawv Vajlugkub thaum ub?

13 Cov Vajlugkub qub qub thaum ub, kuj muaj lo puav theej tau yuam kev lossis txawv zog lawm. Tom qab no cov neeg tshawb Vajlugkub thiaj muab txhiab txhiab phau ntawv Vajlugkub, tsis hais tej kauj ntawv puag thaud lossis cov uas luag txhais thaum ub, los ua tib zoo kawm thiab muab sib piv seb txawv npaum li cas tiag. Lawv pom tias tsuas muaj qho nqe txawv mentsis xwb, lub ntsiab yeej tsis hloov li. Vim muaj tej pov thawj no, cov uas xav paub Vajlugkub thiaj ntseeg tau tias yog Yehauvas Txojlus tiag.​—Yaxaya 40:8.

14. Vajtswv Txojlus nrov ncha mus deb npaum li cas lawd?

14 Txawm tias coob leej ntau tus tawm tsam phau Vajlugkub los, tibneeg twb muab txhais ua 2,800 yam lus lawm. Tsis muaj ib phau ntawv uas txhais tau ntau npaum li no. Txawm yog coob leej tsis muaj kev ntseeg rau Vajtswv los, nws Txojlus tseem nrov ncha mus thoob ntiajteb. Kuj muaj tej phau txhais tau tsis tshua zoo nyeem thiab tsis tshua meej pes tsawg, tiamsis cov Vajlugkub no puavleej qhia kom peb muaj kev cia siab thiab qhia tias muaj ib hnub tibneeg yuav muaj txojsia nyob mus ib txhis.

YUAV TSUM TXHAIS IB PHAU VAJLUGKUB TSHIAB

15. (1) Txij xyoo 1919 los, peb cov ntaub ntawv Vajlugkub tau hloov li cas lawm? (2) Vim li cas tus qhev xub sau tej ntaub ntawv Vajlugkub ua lus Askiv?

15 Xyoo 1919, Vajtswv tau xaiv ib pab tub kawm Vajlugkub los ua tus “qhev ncaj thiab ntse.” Lub caij ntawd tus qhev tsuas npaj ntaub ntawv Vajlugkub ua lus Askiv ntau xwb. (Mathai 24:45) Tiamsis nimno tus qhev npaj kom muaj ntaub ntawv Vajlugkub ua 700 tawm yam lus lawm. Niaj hnub no ntau lub tebchaws hais lus Askiv ib yam li thaum ub luag hais lus Kili. Nimno tej kev lag kev luam thiab kev kawm ntaub kawm ntawv, yog siv lus Askiv ntau xwb. Tus qhev thiaj xub sau tej ntaub ntawv Vajlugkub ua lus Askiv, ces tom qab ntawd mam li muab txhais ua lwm yam lus.

16, 17. (1) Vajtswv cov neeg yuav tsum tau dabtsi? (2) Vajtswv pab nws haiv neeg li cas? (3) Kwvtij Knorr xav kom phau New World Translation pab tau peb li cas?

16 Peb tej ntaub ntawv yog rho tawm hauv phau Vajlugkub los xwb. Thaum ntej, Vajtswv cov tibneeg siv phau Vajlugkub King James Version, uas txhais tiav xyoo 1611. Tiamsis cov lus Askiv ntawd qub qub thiab nyuaj to taub heev. Thaum ub Vajtswv lub npe tshwm hauv phau Vajlugkub txog txhiab txhiab zaus, tiamsis phau King James Version tsuas muaj Vajtswv lub npe nyob qho nqe xwb. Tsis tas li ntawd, muaj tej nqe tau muab txhais yuam kev thiab tseem ntxiv lus rau lawm. Lwm phau Vajlugkub Askiv kuj txhais yuam kev ib yam li ntawd thiab.

17 Yog li ntawd, Vajtswv cov tibneeg yuav tsum txhais ib phau Vajlugkub tshiab uas raug lub ntsiab thiab yoojyim to taub. Lub hauv paus loj thiaj npaj ib pab kwvtij los txhais kom tau phau New World Translation. Xyoo 1950 txog 1960, cov kwvtij mam li tso tawm phau Vajlugkub ib ntus zuj zus, tag nrho muaj 6 ntu. Lub 8 Hli tim 2, 1950, lawv tso thawj ntu rau sawvdaws siv tom lub rooj sib txoos. Thaum ntawd Kwvtij Knorr [nuas] hais tias Vajtswv cov tibneeg cheem tsum ib phau Vajlugkub uas txhais meej raws li cov lus Askiv uas lawv niaj hnub siv, thiab yoojyim nkag siab lawv thiaj paub qhov tseeb zoo dua. Phau Vajlugkub yuav tsum zoo nyeem thiab meej npaum li cov nqe Vajlugkub uas Yexus cov thwjtim muaj yav thaum ub. Kwvtij Knorr hais tias nws thov kom phau New World Translation pab tsheej plhom leej los paub txog Yehauvas.

18. Pab Uas Ntaus Thawj npaj dabtsi los pab cov uas txhais Vajlugkub?

18 Thaum txog xyoo 1963, muaj raws li Kwvtij Knorr tau thov ntawd. Lawv tau muab phau New World Translation of the Christian Greek Scriptures txhais ua lus Dutch, Fab Kis, Ntsaws Mes Nis, Ithali, Portuguese, thiab lus Xapee. Xyoo 1989, Pab Uas Ntaus Thawj rau Yehauvas Cov Timkhawv npaj ib pab los txhawb cov uas txhais phau Vajlugkub. Xyoo 2005, lawv tso cai kom tej yam lus uas twb muaj Phau Tsom Faj lawd, txhais phau Vajlugkub los tau. Nimno muaj phau New World Translation txhais ua 130 yam lus lawm, tej yam lus twb txhais txhij lawm, tiamsis ib txhia txhais txog nrab xwb.

19. (1) Xyoo 2013 tau muaj dabtsi tshwj xeeb heev? (2) Peb yuav kawm txog dabtsi rau lwm zaj?

19 Txij xyoo uas txhais tiav phau New World Translation los, lus Askiv hloov lawm ntau. Cov kwvtij pom tias lawv yuav tsum muab cov lus hauv phau Vajlugkub hloov, cov neeg tiam no thiaj nkag siab. Thaum txog lub 10 Hli tim 5 thiab 6, 2013, Yehauvas Cov Timkhawv muaj lub rooj sib txoos txwm xyoo zaum 129. Lawv txuas lub rooj sib txoos mus rau 31 lub tebchaws, thiab muaj 1,413,676 leej tuaj koom. Ib tug kwvtij hauv Pab Uas Ntaus Thawj tau tshaj tawm tias muaj ib phau New World Translation uas kho dua tshiab lawm. Ua rau sawvdaws zoo siab kawg li. Coob tus quaj rau qhov lawv tau txais ib phau ua lawv ntiag tug. Hnub ntawd, cov kwvtij uas tau nyeem phau Vajlugkub tshiab no, pom tseeb tias yoojyim nyeem thiab to taub zoo dua tiag. Zaj tom ntej, peb yuav kawm seb tau muab phau kho tshiab no txhais ua lwm yam lus li cas.

^ nqe 5 Cov nqe no yog xub sau ua lus Alas: Exala 4:8; 7:12; Yelemi 10:11; Daniyee 2:4.

^ nqe 6 Septuagint txhais tias “Xya caum.” Luag tshawb pom tias neeg pib txhais cov Nqe Lus Henplais 300 xyoo ua ntej Yexus. Siv li 150 xyoo los txhais mam li tiav. Phau Septuagint pab tau cov neeg tiam no kom to taub tej lo lus Henplais thiab tej nqe Vajlugkub uas nyuaj.

^ nqe 8 Ib txhia xav tias Mathai xub sau nws phau ntawv ua lus Henplais tas, ces nws mam li muab txhais ua lus Kili.