Ījaba 1:1—22
1 Ūca zemē dzīvoja kāds vīrs, vārdā Ījabs*.+ Viņš bija krietns*, taisnīgs cilvēks,+ kas bijās Dievu un vairījās no ļauna.+
2 Ījabam bija septiņi dēli un trīs meitas,
3 un viņam piederēja 7000 aitu, 3000 kamieļu, 500 pāru vēršu un 500 ēzeļmāšu, arī viņa kalpu pulks bija ļoti liels. Šis vīrs bija dižākais no visiem austrumniekiem.
4 Ījaba dēli mēdza pēc kārtas* rīkot pie sevis mājās dzīres, un viņi aicināja arī savas trīs māsas ēst un dzert kopā ar viņiem.
5 Kad dzīru laiks bija aizritējis, Ījabs sūtīja pēc saviem bērniem, lai tos attīrītu. Viņš cēlās agri no rīta un par katru no tiem ziedoja dedzināmo upuri,+ jo viņš sprieda: ”Varbūt mani bērni ir grēkojuši un savā sirdī zaimojuši Dievu.” Tā Ījabs darīja katru reizi.+
6 Kādu dienu, kad Dieva dēli*+ nāca stāties Jehovas priekšā,+ kopā ar tiem ieradās arī Sātans.+
7 Jehova Sātanam vaicāja: ”Kur tu biji?”, un Sātans Jehovam atbildēja: ”Es izstaigāju zemi un to apskatīju.”+
8 Tad Jehova viņam jautāja: ”Vai esi ievērojis manu kalpu Ījabu? Uz zemes nav otra tāda cilvēka. Ījabs ir krietns un taisnīgs,+ viņš bīstas Dievu un vairās no ļauna.”
9 Bet Sātans Jehovam atteica: ”Vai tad Ījabs Dievu bīstas tāpat vien?+
10 Vai tu neesi apjozis aizsargžogu ap viņu pašu,+ viņa saimi un visu, kas viņam pieder? Tu esi svētījis viņa roku darbu,+ un viņa ganāmpulki ir vairojušies.
11 Taču izstiep roku un atņem visu, kas viņam ir, — tu redzēsi, viņš tevi nolādēs tieši sejā!”
12 Tad Jehova Sātanam sacīja: ”Labi, viss, kas viņam pieder, ir tavā varā, tikai viņu pašu neaiztiec!” Pēc tam Sātans aizgāja no Jehovas.+
13 Kādu dienu, kad Ījaba dēli un meitas ēda un dzēra vīnu sava vecākā brāļa namā,+
14 pie Ījaba atsteidzās kalps ar ziņu: ”Vērši vilka arklus un ēzeļmātes ganījās turpat blakus,
15 kad mums uzbruka šebieši. Lopus viņi aizveda, bet tavus kalpus nogalināja ar zobenu. Es vienīgais izglābos, lai tev to pavēstītu.”
16 Viņam vēl runājot, atnāca cits un stāstīja: ”No debesīm krita Dieva uguns* un sadedzināja aitas un ganus. Es vienīgais izglābos, lai tev to pavēstītu.”
17 Tas vēl nebija beidzis, kad ieradās vēl viens un sacīja: ”Mums uzbruka trīs haldiešu+ pulki. Viņi sagrāba un aizveda kamieļus, bet tavus kalpus nogalināja ar zobenu. Es vienīgais izglābos, lai tev to pavēstītu.”
18 Tas vēl nebija paspējis visu izstāstīt, kad nāca nākamais un paziņoja: ”Tavi dēli un meitas ēda un dzēra vīnu sava vecākā brāļa namā,
19 kad pēkšņi no tuksneša atbrāzās stiprs vējš un triecās pret četriem nama stūriem, tā ka nams sabruka pār jauniešiem un tie gāja bojā. Es vienīgais izglābos, lai tev to pavēstītu.”
20 Tad Ījabs piecēlās, saplēsa savas drēbes un noskuva galvu. Viņš nometās ceļos, noliecās līdz zemei
21 un teica:
”Kails es esmu nācis no mātes klēpja,un kails es atkal aiziešu*.+
Jehova ir devis+ — Jehova arī ir paņēmis.
Jehovas vārds lai ir slavēts!”
22 Pieredzot visas šīs nelaimes, Ījabs tomēr nesagrēkoja un nevainoja Dievu*.
