Ījaba 11:1—20
11 Tad ierunājās naamatietis Cofars:+
2 ”Vai visi šie daudzie vārdi paliks bez atbildes?
Vai liela runāšana padara taisnu?*
3 Domā, ka tavas tukšās pļāpas apklusinās ļaudis,ka varēsi zoboties un neviens tevi neapsauks?+
4 Tu saki: ”Mana mācība ir pareiza,+es esmu tīrs Dieva acīs.”+
5 Kaut Dievs atvērtu lūpasun runātu ar tevi!+
6 Tad viņš tev atklātu gudrības noslēpumus.
Gudrība taču ir daudzpusīga!
Tad tu apjaustu, ka visus tavus pārkāpumus Dievs nemaz nepiemin.
7 Vai tu spēj izdibināt Dieva dziļumusun atklāt Visvarenā robežas*?
8 Gudrība ir augstāka par debesīm — ko tu vari sasniegt?
Tā ir dziļāka par kapu* — ko tu vari zināt?
9 Tā ir garāka par zemiun platāka par jūru.
10 Ja viņš kādu sagrābj un ved uz tiesu,kas viņam liegs?
11 Dievs taču redz, ja cilvēks melo.
Ja viņš manīs ko ļaunu, vai neņems to vērā?
12 Bet tukšgalvis iegūs saprašanu,kad savvaļas ēzelis piedzims par cilvēku.
13 Kaut tu noskaņotu savu sirdi pareizi*un lūgšanā pastieptu plaukstas pret Dievu!
14 Ja tu dari ļaunu, atmet toun neļauj netaisnībai mājot savās teltīs.
15 Tad savas nevainības apziņā tu varēsi pacelt galvu,tu stāvēsi stingri un nebīsies,
16 jo tu varēsi aizmirst visas savas bēdas,tavā atmiņā tās būs kā sen aizplūduši ūdeņi.
17 Tavs mūžs būs gaišāks par dienas vidu,pat tumsa tev būs kā rīts.
18 Tu jutīsies droši, jo tev būs cerība,pārlaidis skatu visapkārt, tu liksies gulēt bez rūpēm.
19 Tu gulēsi, un tev ne no kā nebūs jābaidās,un daudzi tieksies pēc tavas labvēlības.
20 Turpretī ļauno acis izdzisīs,tiem nebūs, kur bēgt,un nāve būs to vienīgā cerība.”+
