Ījaba 12:1—25
12 Tad Ījabs atbildēja:
2 ”Patiesi, jūs esat īsti visziņi,un gudrība izmirs kopā ar jums!
3 Tomēr arī es kaut ko saprotu,es neesmu par jums zemāks.
Kurš gan nezina to, ko jūs teicāt?
4 Par izsmieklu es esmu kļuvis saviem draugiem,+piesaukdams Dievu un gaidīdams atbildi.+
Taisnais un krietnais ir tapis par izsmieklu.
5 Kas dzīvo bez bēdu, vīpsnā par nelaimi,domā, ka posts piemeklē vien tos, kam jau tāpat iet grūti.
6 Mierā slienas laupītāju teltis,+tie, kas izaicina Dievu,kas tur rokā savu dievu, jūtas droši.+
7 Bet pavaicā taču dzīvniekiem — tie tevi pamācīs,jautā putniem debesīs — tie tev pastāstīs.
8 Vai pievērsies zemei* — tā tevi pamācīs,un jūras zivis tev pavēstīs.
9 Kurš gan no tiem nezina,ka Jehovas roka to ir darījusi?
10 Viņa rokā ir visu dzīvo dzīvībaun visu cilvēku gars*.+
11 Vai auss nepārbauda vārdus,tāpat kā mute izgaršo ēdienu?+
12 Vai gudrība nav vecajiem?+
Vai ar ilgu mūžu nenāk saprašana?
13 Dievam ir gudrība un varenība,+viņam — nodoms un saprašana.+
14 Ja viņš ko nojauc, to vairs neuzcels;+ja viņš ko aizslēdz, neviens to neatvērs.
15 Ja viņš aiztur ūdeņus, tie izžūst;+ja viņš tos palaiž, tie pārplūdina zemi.+
16 Viņam ir spēks un gudrība,+viņa varā ir abi — kas maldās un kas maldina.
17 Viņš padomniekiem liek aiziet basām kājāmun tiesnešus padara par muļķiem.+
18 Viņš ķēniņiem atņem varu+un apjož tiem vergu jostu.
19 Viņš priesteriem liek aiziet basām kājām+un gāž tos, kas nostiprinājuši savu varu,+
20 padomdevējiem viņš laupa valoduun vecajiem — spriestspēju,
21 viņš izlej nicinājumu pār dižciltīgajiem+un stipros dara vājus.
22 Viņš atsedz tumsā slēptos dziļumus+un melnu ēnu izceļ gaismā.
23 Viņš padara tautas varenas, bet pēc tam iznīcina,liek tām plesties, bet tad aizved trimdā.
24 Viņš atņem saprašanu tautas vadītājiemun liek tiem klaiņot tuksnesī bez ceļa.+
25 Tie taustās tumsā+ bez gaismas,viņš liek tiem klumburēt kā piedzērušiem.+
