Ījaba 15:1—35

  • Ēlifasa otrā runa (1—​35)

    • Apgalvo, ka Ījabam trūkst dievbijības (4)

    • Apsūdz Ījabu augstprātībā (7—​9)

    • Dievs neuzticas saviem svētajiem (15)

    • Ciešanas piemeklē ļaundarus (20—​24)

15  Tad tēmānietis Ēlifass+ sacīja:   ”Vai gudrais atbildēs ar tukšiem apgalvojumiem*,vai piepildīs sevi ar austrumvēju?   Vai viņš pamācīs ar bezjēdzīgiem vārdiem,ar runām, no kurām nav nekāda labuma?   Tu taču ārdi dievbijībuun noniecini pārdomas par Dievu,   jo tu runā savu grēku iespaidāun dod priekšroku viltīgai valodai.   Paša mute tevi nosoda, ne es,tavas paša lūpas liecina pret tevi.+   Vai tu esi pirmais cilvēks, kas nācis pasaulē,vai esi dzimis, pirms radās pakalni?   Vai tev ir ļauts klausīties Dieva noslēpumus? Domā, tu vienīgais esi gudrs?   Ko tu zini tādu, ko mēs nezinām?+ Ko tādu saproti, ko mēs nesaprotam? 10  Gan sirms, gan vecs ir mūsu vidū,+par tavu tēvu krietni vecāki vīri. 11  Ar mierinājumu no Dieva tev vēl par maz? Tev nepietiek ar laipniem vārdiem? 12  Kāpēc tu tā iekarsti,un kāpēc tavas acis nikni zib? 13  Tu vērs savas dusmas* pret Dievuun atļaujies tā par viņu runāt! 14  Kā gan mirstīgais varētu būt tīrs? Kā gan cilvēks varētu būt taisns?+ 15  Dievs taču neuzticas pat saviem svētajiem*,pat debesis nav tīras viņa acīs+ — 16  kur nu vēl riebīgs un samaitāts cilvēks,+kas netaisnību dzer kā ūdeni! 17  Es tev paskaidrošu, uzklausi mani! Es pastāstīšu, ko esmu redzējis, 18  ko gudrie ir pavēstījuši un nav slēpuši,ko viņi ir dzirdējuši no saviem tēviem.+ 19  Tiem vienīgajiem bija piešķirta viņu zeme,neviens svešinieks to vidū nestaigāja. 20  Ļaundaris un varmāka mokās visu mūžu,visus tos gadus, kas viņam atvēlēti. 21  Viņa ausis saklausa draudīgas skaņas,+miera laikā viņam uzbrūk sirotāji. 22  Viņš necer izkļūt no tumsas;+viņu gaida nāve no zobena. 23  Viņš klīst, meklēdams iztiku, bet kā lai to atrod? Viņš zina, ka tumsas diena ir tuvu. 24  Viņu biedē ciešanas un mokas,tās uzveic viņu kā ķēniņš, kas gatavs uzbrukumam, 25  jo viņš draud pašam Dievamun izaicina* Visvareno, 26  spītīgi brāžas tam virsūar savu biezo, stipro vairogu. 27  Uzbarojies tā, ka vaigi vai plīst,gurni treknumā uzblīduši. 28  Viņš mājo pilsētās, kas pārvērtīsies drupās,namos, kur neviens nedzīvos,kas kļūs par gruvešiem. 29  Viņš nekļūs bagāts, un manta tam nekrāsies,viņa īpašumi nepletīsies uz zemes. 30  Nebūs viņam glābiņa no tumsas,liesmā izkaltīs viņa atvase,*Dieva elpa viņu aizpūtīs.+ 31  Lai viņš sevi nemaldina, paļaudamies uz nevērtīgo,jo nevērtīgs būs tas, ko viņš dabūs pretī. 32  Viņa diena vēl nebūs pienākusi, kad tas notiks,un viņa zari nesaplauks.+ 33  Viņš būs kā vīnogulājs, kas nokrata negatavās ogas,kā olīvkoks, kas nobirdina ziedus. 34  Neauglīgs ir bezdievju pulks,+un kukuļņēmēju teltis aprīs uguns. 35  Tie ieņem nelaimi un dzemdē ļaunumu,savā klēpī iznēsā viltu.”

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”ar vēja zināšanām”.
Burt. ”garu”.
Iesp., domāti eņģeļi.
Vai ”cenšas pārspēt”.
T.i., viņam zudīs cerība atgūt zaudēto.