Ījaba 19:1—29
19 Tad Ījabs atbildēja:
2 ”Cik ilgi jūs mani mocīsiet+un sitīsiet ar vārdiem?+
3 Jau desmitiem reižu jūs esat man pārmetuši,jums nav kauna man uzbrukt.+
4 Pat ja es tiešām esmu nogrēkojies,tā ir mana darīšana!
5 Nudien, ja jūs raugāties uz mani no augšas,apgalvodami, ka mans negods ir pelnīts,
6 tad ziniet — Dievs ir tas, kurš mani ir maldinājisun savilcis ap mani savu tīklu.
7 Lūk, es kliedzu, ka man nodarīta pārestība, bet atbildi nesaņemu,+es saucu pēc palīdzības, bet taisnīguma nav.+
8 Viņš ir aizmūrējis man ceļu, un es netieku tālāk,tumsu viņš ir pārklājis pār manām takām.+
9 Viņš man ir novilcis manu godu,noņēmis no manas galvas kroni.
10 No visām pusēm viņš mani grauj, līdz esmu iznīcināts,manu cerību viņš izrauj kā koku.
11 Viņa dusmas deg pret mani,viņš izturas pret mani kā pret ienaidnieku.+
12 Viņa karapulki nāk un savelk loku ap mani,ceļ nometni ap manu telti.
13 Manus brāļus viņš ir aizdzinis tālu prom,un paziņas no manis ir novērsušies.+
14 Draugi* ir prom,viņi mani ir aizmirsuši.+
15 Gan viesi manā namā,+ gan kalpones uzskata mani par svešinieku,es esmu kā svešzemnieks viņu acīs.
16 Es saucu savu kalpu, bet viņš neatsaucas,lai kā es censtos izlūgties viņa līdzcietību.
17 Manai sievai derdz mana elpa,+es esmu pretīgs saviem paša brāļiem.
18 Pat puišeļi mani nievā,kad vien pieceļos, tie mani izmēdī.
19 Visiem tuvākajiem draugiem es riebju,+un tie, ko mīlēju, ir uzgriezuši man muguru.+
20 No manis palikuši tikai kauli un āda,+es esmu par matu no nāves.
21 Iežēlojieties, draugi, iežēlojieties par mani,jo Dieva roka mani ir smagi skārusi!+
22 Kāpēc jūs mani vajājat tāpat kā Dievs+un nebeidzat mani nopulgot*?+
23 Kaut manus vārdus pierakstītu,kaut tos ierakstītu grāmatā!
24 Kaut ar dzelzs kaltu un svinuuz mūžiem tos iecirstu akmenī!
25 Es taču zinu — mans izpircējs+ ir dzīvs,viņš vēlāk nāks un nostāsies uz zemes*.
26 Kad mana āda būs pavisam saēsta,vēl dzīvs būdams, es tomēr skatīšu Dievu,
27 es pats viņu skatīšu,manas acis viņu redzēs, ne kāda cita.+
Bet dziļi iekšā es* esmu pilnīgi sagrauts.
28 Jūs sakāt: ”Kā tad mēs viņu vajājam?”+ —it kā es pats pie visa būtu vainīgs.
29 Bīstieties paši no zobena,+jo zobens nes sodu par noziegumiem.
Ņemiet vērā: tiesnesis ir!”+
