Ījaba 2:1—13
2 Kādu dienu, kad Dieva dēli*+ atkal nāca Jehovas priekšā,+ arī Sātans ieradās un nostājās Jehovas priekšā.+
2 Jehova Sātanam vaicāja: ”Kur tu biji?”, un Sātans Jehovam atbildēja: ”Es izstaigāju zemi un to apskatīju.”+
3 Tad Jehova viņam jautāja: ”Vai esi ievērojis manu kalpu Ījabu? Uz zemes nav otra tāda cilvēka. Ījabs ir krietns un taisnīgs,+ viņš bīstas Dievu un vairās no ļauna. Viņš joprojām ir nelokāms savā uzticībā Dievam*,+ kaut gan tu mani kūdi bez iemesla viņu pazudināt.”+
4 Bet Sātans Jehovam atteica: ”Ādu pret ādu. Par savu dzīvību* cilvēks atdos visu, kas viņam ir.
5 Izstiep roku un skar ar ciešanām viņa kaulus un miesu — tu redzēsi, viņš tevi nolādēs tieši sejā!”+
6 Jehova Sātanam sacīja: ”Labi, viņš ir tavā varā, tikai saudzē viņa dzīvību!”
7 Tad Sātans aizgāja no Jehovas un sāka mocīt Ījabu ar briesmīgiem augoņiem,+ kas viņu pārklāja no kāju pēdām līdz pakausim.
8 Paņēmis māla lausku, ar ko kasīt ādu, Ījabs apsēdās pelnos.+
9 Sieva viņam teica: ”Vai tu joprojām esi nelokāms savā uzticībā Dievam? Nolādi taču Dievu un mirsti!”
10 Bet Ījabs sievai atbildēja: ”Tu runā kā neprātīga! Vai tad mums no Dieva jāpieņem tikai labais, bet ļaunais ne?”+ Visos šajos notikumos Ījabs nepateica neko tādu, ar ko viņš būtu sagrēkojis.+
11 Kad par nelaimēm, kas bija piemeklējušas Ījabu, uzzināja trīs viņa draugi, tēmānietis Ēlifass,+ šuahietis+ Bildads+ un naamatietis Cofars,+ tie no savām dzīvesvietām devās ceļā. Draugi vienojās kopā iet pie Ījaba, lai viņu žēlotu un mierinātu.
12 Iztālēm viņu ieraudzījuši, tie viņu pat nepazina. Tie sāka skaļi raudāt, saplēsa savas drēbes un bēra sev uz galvas zemi.+
13 Septiņas dienas un septiņas naktis tie sēdēja uz zemes Ījabam blakus, un neviens viņam neteica ne vārda, jo tie redzēja, cik lielas ir viņa ciešanas.+
