Ījaba 21:1—34
21 Ījabs atbildēja:
2 ”Ieklausieties taču manos vārdos,tā jūs mani mierināsiet!
3 Pacietiet mani, kamēr es runāju;kad būšu beidzis, zobojieties, cik jums tīk!+
4 Vai tad cilvēkam es žēlojos?
Ja tā būtu, vai man nepietrūktu pacietības?
5 Paverieties uz mani, un jūs pārņems šausmas,uzlieciet roku sev uz mutes.
6 Kad visu pārdomāju, es izbīstosun mani sagrābj drebuļi.
7 Kāpēc ļaundari dzīvo,+sasniedz sirmu vecumu un top bagāti*?+
8 Viņu bērni allaž ir viņiem blakus,viņi redz, kā izaug viņu atvases.
9 Viņi mājo drošībā savos namos un nepazīst baiļu,+un Dieva rīkste viņus neskar.
10 Tiem buļļi govis aplec un tās apaugļo,tiem govis atnesas un neizmetas.
11 To puikas skraida kā jēru pulks,to bērni spriņģo apkārt.
12 Tamburīnam un arfai skanot, tie dzied,līksmo, kad stabule spēlē.+
13 Labsajūtā tie aizvada savas dienasun rāmi* apgulstas kapā*.
14 Bet Dievam tie saka: ”Liec mūs mierā!
Mēs negribam zināt tavus ceļus.+
15 Kas ir Visvarenais, ka mums viņam jākalpo?+
Kāds labums mums būtu, ja mēs viņu pazītu?”+
16 Taču viņu labklājība nav viņu pašu rokās.+
Man nav nekā kopīga ar ļaundaru spriedumiem*!+
17 Cik tad bieži tā notiek, ka ļaundaru gaismeklis nodziest+un tos piemeklē nelaime?
Cik bieži Dievs savās dusmās tiem sūta iznīcību,
18 ka tie top kā salmi vējā,kā pelavas, ko aizpūš viesulis?
19 Dievs cilvēka sodu taupa viņa dēliem.
Bet lai Dievs atmaksā viņam pašam, tā ka viņš to jūt!+
20 Savām acīm lai viņš redz savu postu,lai viņš dzer Visvarenā dusmas!+
21 Jo kāda tam vairs bēda, kas notiek ar viņa saimi,kad viņa dzīve ir aprāvusies?+
22 Kurš gan var mācīt Dievu+ —to, kurš tiesā visaugstākos?+
23 Kāds nomirst pilns spēka,+gluži bezrūpīgs un rāms,+
24 viņa sāni ir trekni un brangi,un viņa kauli — stingri.
25 Bet cits mirst rūgtās sirdssāpēs,laba nebaudījis.
26 Kā viens, tā otrs apgulsies kapā,+un tārpi klās tos abus.+
27 Es labi zinu, ko jūs domājatun kādus nodomus perināt, lai man kaitētu.+
28 Jūs sakāt: ”Kur palicis augstmaņa nams?
Kur telts, kurā ļaundaris mita?”+
29 Vai tad neesat vaicājuši ceļiniekiem?
Vai neesat izpētījuši viņu liecības* —
30 ka ļaunais nelaimes dienā tiek pasaudzētsun dusmu dienā paglābts?
31 Kurš iedrīkstēsies atklāti nosodīt to, ko viņš dara,kurš tam atmaksās par viņa darbiem?
32 Kad viņu pavada uz kapiem,pie viņa kapa izliek sardzi.
33 Salda tam būs ielejas smilts,+un visi cilvēki tam sekos,+tāpat kā neskaitāmi ir gājuši šo ceļu pirms viņa.
34 Kāpēc jūs mani mierināt tukšiem vārdiem?+
Viss, ko jūs sakāt, ir vieni vienīgi meli!”
