Ījaba 3:1—26
3 Visbeidzot Ījabs ierunājās, un viņš nolādēja savu piedzimšanas dienu.+
2 Ījabs teica:
3 ”Lai pazūd diena, kad es nācu pasaulē,+un nakts, kad sacīja: ”Ir piedzimis zēns!”*
4 Lai tā diena top par tumsu,lai Dievam augstumos tā nerūp,un gaisma pār to lai neatspīd.
5 Lai visdziļākā tumsa* to atprasa,tūce* lai to apklāj!
Baiss melnums lai aprij tās gaismu!
6 To nakti lai sagrābj tumsa,+lai tā nelīksmo starp gada dienāmun netiek pieskaitīta nevienam mēnesim.
7 Patiesi, tā nakts lai kļūst neauglīga,lai tajā neskan gaviles!
8 Lai to nolād tie, kas nolād dienu,kas gatavi modināt leviatānu*.+
9 Lai pirms ausmas satumst tās zvaigznes,velti lai tā gaida gaismuun rītausmas starus lai neierauga,
10 jo tā neaizslēdza manas mātes klēpi+un neaiztaupīja bēdas manām acīm.
11 Kāpēc es nenomiru mātes miesās,kāpēc dzimstot neaizgāju bojā?+
12 Kāpēc māte mani auklēja klēpī,kāpēc viņa mani zīdīja?
13 Es tagad gulētu rāms,+atpūtu radis, es dusētu+
14 kopā ar ķēniņiem un viņu padomniekiem,kuru celtās būves jau pārvērtušās drupās,
15 vai ar augstmaņiem, kam piederēja zelts,kas savus namus pildīja ar sudrabu.
16 Kāpēc es nepazudu nebūtībā kā nelaikā dzimis bērns,kā tie bērni, kas nav redzējuši gaismu?
17 Tur pat ļaundari beidzot rimstas,tos, kam spēki galā, tur gaida atpūta.+
18 Tur visi ieslodzītie atrod mieru,un neviens tos vairs nedzen pie darba.
19 Augstais un zemais — tur abi vienādi,+un vergs kļūst brīvs no sava kunga.
20 Kādēļ Dievs dod gaismu cietējamun dzīvību tiem, kam rūgtas bēdas?+
21 Kāpēc nāve nenāk pie tiem, kas alkst pēc tās,+kas to meklē cītīgāk nekā apslēptu mantu,
22 kas priecātos un līksmotu,kas būtu laimīgi, ja atrastu sev kapu?
23 Kādēļ Dievs dod gaismu vīram, kas pazaudējis ceļu,kam viņš visas izejas ir noslēdzis?+
24 Nopūtas man ir maizes vietā,+un mani vaidi+ līst kā ūdens.
25 Mani ir piemeklējis tas, no kā es baidījos;tas, kas mani biedēja, pār mani ir nācis.
26 Man nav ne miera, ne atpūtas,bet nelaimēm gala kā nav, tā nav.”
