Ījaba 31:1—40
31 Es esmu noslēdzis vienošanos ar savām acīm,+ka neskatīšos uz jaunavām ar iekāri.+
2 Citādi ko gan es saņemtu no augstā Dieva,kādu mantojumu man piešķirtu Visvarenais?
3 Vai ļaundari negaida nelaime,vai to, kas rīkojas nekrietni, nepiemeklēs posts?+
4 Vai Dievs neredz manas gaitas+un neskaita visus manus soļus?
5 Vai es esmu dzīvojis melos*?
Vai esmu kādu krāpis?+
6 Lai Dievs mani nosver pareizos svaros+ —tad viņš atzīs, ka esmu viņam uzticīgs*.+
7 Ja es esmu novirzījies no taisnā ceļa,+ja mana sirds ir sekojusi tam, pēc kā acis tīko,+ja manas rokas ir aptraipītas,
8 tad cits lai ēd, ko esmu sējis,+un manis dēstīto* lai izrauj.
9 Ja sirds mani vilktu pie citas sievietes+un es glūnētu+ pie kaimiņa durvīm,
10 tad lai mana sieva maļ miltus citamun lai viņa pieder citiem vīriešiem.+
11 Jo tā taču būtu kaunpilna rīcība,noziegums, par ko es būtu pelnījis sodu;+
12 tā būtu uguns, kas aprij un iznīcina*,+kas nodedzina līdz saknēm visu, ko esmu ieguvis.
13 Ja es būtu liedzis taisnu tiesu saviem kalpiem un kalponēm,kad tie sūdzējās par mani*,
14 ko es darītu, kad Dievs mani sauktu pie atbildības?
Ko es teiktu, kad viņš prasītu norēķinu?+
15 Vai tas, kurš mani radīja mātes miesās, nav radījis arī viņus?+
Viņš mūs visus ir veidojis mātes klēpī.+
16 Vai es esmu liedzis nabagiem, ko tie vēlas,+un skumdinājis atraitni,+
17 vai savu kumosu esmu ēdis viensun ar bāreni neesmu dalījies?+
18 Kopš jaunības es bāreņiem, kas auga pie manis, biju kā tēvs,kopš mazotnes es esmu palīdzējis atraitnēm.
19 Ja es būtu redzējis, ka cilvēks salst nost bez drēbēm,ka nabadzīgajam nav, ko vilkt mugurā,+
20 bet nebūtu gādājis, lai manu aitu vilna viņu sasildītu,un viņš nebūtu mani svētījis,+
21 ja es būtu kratījis dūri pret bāreni,+kad tam tiesā*+ vajadzēja manu palīdzību,*
22 tad lai mana roka nolūst no pleca,lai tā salūst elkonī!
23 Es taču baidījos, ka Dievs varētu sūtīt man postu.
Viņa varenības priekšā es nespētu pastāvēt.
24 Ja es būtu paļāvies uz zeltuun tīram zeltam būtu teicis: ”Ar tevi es esmu drošībā!”,+
25 ja es būtu priecājies, ka man ir daudz mantas,+ka esmu iedzīvojies bagātībā,+
26 ja, raudzīdamies spožajā saulēun mēnesī, kas tik cēli slīd pa debesīm,+
27 es būtu ļāvies slepenam kārdinājumamsūtīt tiem gaisa skūpstus*, lai tos pielūgtu,+
28 tas būtu noziegums, par ko es būtu pelnījis sodu,jo es būtu noliedzis augsto Dievu.
29 Vai esmu līksmojis par sava ienaidnieka postu+un tīksminājies par viņa nelaimi?
30 Es neesmu viņu lādējis un vēlējis viņam nāvi+ —savai mutei neesmu ļāvis tā grēkot.
31 Vai mani saimes ļaudis nesacīja:”Kuru gan viņš nav paēdinājis?”+
32 Svešiniekiem nebija jānakšņo laukā,+ceļiniekiem manas durvis vienmēr bija vaļā.
33 Vai es esmu centies piesegt savus grēkus, kā citi mēdz darīt,+un savus pārkāpumus slēpis azotē?
34 Vai es baidījos no tā, ko ļaudis teiks,bijos no citu dzimtu nicinājumaun tāpēc cietu klusu un negāju pat ārā no mājām?
35 Kaut mani kāds uzklausītu!+
Esmu gatavs parakstīties par katru savu vārdu.*
Lai Visvarenais man atbild!+
Kaut mans apsūdzētājs būtu pierakstījis savas apsūdzības!
36 Šo apsūdzības rakstu es nēsātu uz pleca,liktu to sev galvā kā kroni.
37 Es viņam atbildētu par katru savu soli,droši kā dižciltīgs vadonis viņam tuvotos.
38 Ja mana zeme būtu vaimanājusi manis dēļun visas vagas vienā balsī būtu raudājušas,
39 ja es būtu ēdis tās ražu nesamaksājis+un īstajiem īpašniekiem licis smagi nopūsties,+
40 tad lai kviešu vietā man izaug dadžiun miežu vietā — smirdīgas nezāles.”
Ar to beidzas Ījaba vārdi.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai, iesp., ”biedrojies ar meļiem”.
^ Vai ”esmu krietns”.
^ Vai ”manus pēcnācējus”.
^ Burt. ”apēd līdz iznīcībai”.
^ Vai ”tiesājās ar mani”.
^ Burt. ”vārtos”.
^ Vai, iesp., ”kad redzēju, ka tiesā man ir atbalsts”.
^ Burt. ”un mana roka būtu skūpstījusi manu muti”.
^ Vai ”Lūk, mans paraksts”.
