Ījaba 39:1—30
39 Vai tu zini, kad atnesas kalnu kazas?+
Vai esi redzējis, kā dzemdē briežumātes?+
2 Vai tu skaiti to grūsnības mēnešus?
Vai zini laiku, kad tām dzimst mazuļi?
3 Tās sakņūp un dzemdē,un dzemdību sāpes ir galā.
4 To mazuļi pieņemas spēkā, laukā tie uzaugun tad aiziet, lai pie mātes vairs neatgrieztos.
5 Kas savvaļas ēzeli* ir palaidis brīvībā,+kas tam ir atraisījis valgus?
6 Tuksnesī es tam ierādīju mājasun sāļu klajumu devu par mitekli.
7 Tas nicina pilsētas kņaduun nedzird dzinēja klaigas.
8 Kalnos tas lūkojas pēc ganībāmun uzmeklē ikkatru zaļumu.
9 Vai meža vērsis* gribēs tev kalpot+un nakšņos tavā kūtī?
10 Vai ar virvi tu meža vērsi noturēsi vagā?
Vai tas paklausīgi tev sekos, lai artu* ielejā?
11 Vai paļausies uz vērša lielo spēkuun uzticēsi tam savus smagos darbus?
12 Vai vari cerēt, ka tas savāks tavu ražuun savedīs labību tavā kuļamklonā?
13 Līksmi plivinās strausienes spārni,bet vai tā var lepoties ar tādiem spārniem kā stārķis?+
14 Savas olas tā atstāj zemē,lai smiltis tās silda,
15 un neliekas ne zinis, ka tās kāds var sabradāt,ka zvēri tās var samīt.
16 Pret saviem bērniem tā ir skarba, it kā tie būtu sveši,+tā nebaidās, ka būs pūlējusies velti,
17 jo Dievs tai nav devis gudrībuun nav piešķīris saprašanu.
18 Bet, kad strausiene savicina spārnus, lai mestos skriet,tā pasmejas par zirgu un jātnieku.
19 Vai tu dod spēku zirgam?+
Vai tu tērp krēpēs viņa kaklu?
20 Vai tu liec tam lēkt kā sisenim?
Kad zirgs lepni sprauslā, sagrābj bailes.+
21 Priecīgs un stiprs, tas dīžājas ielejā+un tad traucas kaujā.+
22 Tas nicina briesmas, nebīstas ne no kā+un negriež ceļu zobenam.
23 Pret sāniem žvadzēdams tam sitas bultu maks,šķēps un pīķis zib.
24 Nepacietībā trīsot, tas raujas uz priekšu,nespēj palikt mierā, kad atskan rags.
25 Sadzirdot raga skaņas, tas skaļi zviedz,jau iztālēm saož kauju,kur dimd virsnieku balsis un kara saucieni.+
26 Vai tu esi iemācījis piekūnam lidotun izplest spārnus pret dienvidiem?
27 Vai pēc tavas pavēles ērglis ceļas augšup+un būvē savu ligzdu augstā vietā?+
28 Tas mājo uz klints,nakšņo uz klintsradzes savā cietoksnī.
29 No turienes tas uzglūn laupījumam,+ērgļa acis saredz tālu.
30 Viņa putnēni dzer asinis,kur guļ nogalētie — tur viņš ir klāt.”+
