Ījaba 40:1—24
40 Pēc tam Jehova Ījabam sacīja:
2 ”Vai tas, kurš meklē vainu citos, strīdēsies ar Visvareno?+
Kas Dievam grib pārmest, lai atbild!”+
3 Ījabs Jehovam atbildēja:
4 ”Es neesmu nekas+ —ko lai es tev saku?
Es uzlieku roku sev uz mutes.+
5 Es esmu runājis vienreiz un otrreiz,bet nu es apklusīšu un neko vairs neteikšu.”
6 Tad Jehova atbildēja Ījabam no vētras:+
7 ”Saņemies un esi vīrišķīgs —es tev vaicāšu, bet tu man atbildi.+
8 Vai gribi apšaubīt manu taisnīgumu?
Vai mani nosodīsi, lai attaisnotu sevi?+
9 Vai tev ir tikpat varens spēks kā Dievam?+
Vai tu spēj dārdināt savu balsi tāpat kā viņš?+
10 Greznojies ar cildenumu un godu,ietērpies diženībā un krāšņumā!
11 Ļauj vaļu savām niknajām dusmām,ikvienu lepno, ko ieraugi, nospied pie zemes.
12 Jā, māci visiem lepnajiem pazemību,samin ļaundarus bez kavēšanās!
13 Liec tiem visiem pazust zemes putekļos,ieslogi tos tumsā,
14 tad es atzīšu*,ka tu pats ar savu spēku spēj sevi glābt.
15 Bet, lūk, behemots, ko esmu radījis tāpat kā tevi.
Tas ēd zāli kā vērsis.
16 Skaties, cik tam spēcīgas gūžasun cik stipri vēdera muskuļi!
17 Aste tam stingra kā ciedrs,cisku dzīslas cieši savītas,
18 kauli tam kā vara stobri,kājas — it kā izkaltas no dzelzs.
19 Tas pieder pie izcilākajiem Dieva darbiem,*vienīgi Radītājs tam var tuvoties ar zobenu.
20 Barība tam nāk no pakalniem,kur skraida zvēri.
21 Tas zviln zem lotoskokiem*purva niedru aizsegā,
22 veldzējas lotoskoku pavēnī,ielejas papeļu ieskauts.
23 Kad upe mutuļo, tas neizbīstas,nebēdā, kaut Jordāna+ šļāktos mutē.
24 Kurš var to notvert, kad tas ir modrs,vai ar kāšiem caurdurt tam nāsis?
