Ījaba 5:1—27
5 Sauc vien! Bet kurš tev atbildēs?
Pie kura no svētajiem* tu vērsīsies?
2 Paša dusmas nogalinās muļķi,un skaudība pazudinās vientiesi.
3 Es esmu redzējis, kā muļķis iesakņojas,bet pēkšņi viņa mitekli skar lāsts.
4 Viņa dēli ir neaizsargāti,viņu tiesības min kājām pilsētas vārtos,+ un palīga nav.
5 Izsalkušais apēd viņa ražu,paņem pat to, kas aug starp ērkšķiem,un viņu mantu sagrābj citi.
6 Bet ne jau no putekļiem dīgst bēdas,un nelaime nedzen asnus no zemes.
7 Cilvēks piedzimst nelaimei,gluži kā dzirkstis — lai lidotu augšup.
8 Bet tavā vietā es gan vērstos pie Dievaun izklāstītu viņam savu lietu.
9 Viņš veic varenus darbus, kas prātam nav aptverami,dara brīnumus bez skaita.
10 Viņš zemei dod lietuun laukiem sūta valgmi.
11 Viņš zemos paaugstinaun nomāktajiem sagādā glābiņu.
12 Viņš izjauc viltnieku plānus,lai tiem nekas neizdotos.
13 Viņš notver gudros viņu pašu viltības slazdā,+tāpēc krāpnieku nodomi izirst.
14 Gaišā dienas laikā tos pārsteidz tumsa,kā naktī tie taustās dienas vidū.
15 Dievs glābj no viņu vārdiem, kas cērt kā zobens,viņš glābj trūcīgo no stiprā rokas,
16 tāpēc zemajiem ļaudīm ir cerība,bet netaisnajiem nākas aizvērt muti.
17 Laimīgs tas cilvēks, kuru Dievs pārmāca,tāpēc nenoraidi Visvarenā pārmācību!
18 Jo viņš ievaino, bet viņš arī pārsien,viņš satriec, bet viņa rokas arī dziedina.
19 No sešām nelaimēm viņš tevi glābs,arī septītā tev neko ļaunu nenodarīs.
20 Bada laikā viņš tevi izglābs no nāvesun karā — no zobena varas.
21 No vārdiem, kas sit kā pātaga,+ tu tiksi pasargātsun nebīsies posta, kad tas nāks.
22 Par postu un badu tu tikai pasmiesies,tev nebūs bail no plēsīgiem zvēriem,
23 jo akmeņi tīrumā tev netraucēs*un zvēri sadzīvos ar tevi mierā.
24 Tu zināsi, ka tavu telti nekas neapdraud,kad pārlūkosi savas ganības, tur netrūks nekā.
25 Tev būs daudz bērnu,un tavi pēcnācēji zels kā zāle uz zemes.
26 Līdz nāves stundai tu būsi spēka pilnskā labības kūlis, kas novākts pilnbriedā.
27 Mēs to esam izpētījuši, un tā tas ir.
Uzklausi to un atzīsti, ka tā ir taisnība!”
