Ījaba 6:1—30
6 Tad Ījabs atbildēja:
2 ”Kaut varētu nosvērt visas manas bēdas,+uzlikt uz svariem kopā ar manu nelaimi!
3 Jo tās ir smagākas par jūras smiltīm,tāpēc mani vārdi ir neprātīgi*.+
4 Visvarenā bultas ir mani caururbušas,un mans gars uzsūc to indi,+Dieva sūtītas šausmas man uzbrūk cita pēc citas.
5 Vai savvaļas ēzelis+ brēc, ja tam ir zāle,vai vērsis mauro, ja tam priekšā barība?
6 Kurš tad pliekanu ēd bez sāls,un vai altejas sulai* ir kāda garša?
7 Nekam tādam es negribu ne pieskarties,no tāda ēdiena man metas šķērmi.
8 Kaut notiktu tas, ko es lūdzu,un Dievs izpildītu manu vēlēšanos!
9 Kaut Dievs būtu ar mieru mani iznīcināt,kaut viņš izstieptu roku un darītu man galu!+
10 Nudien, tas man būtu mierinājums,es priekā lēkātu par spīti nerimtīgām sāpēm,jo es neesmu noraidījis Svētā+ vārdus.
11 Vai tad man vēl ir spēks izturēt?+
Kas tad mani vēl gaida, ka man jādzīvo tālāk?
12 Vai gan es esmu stiprs kā akmens?
Vai esmu darināts no vara?
13 Kā gan es varu sev palīdzēt,ja man ir atrauts jebkāds atbalsts?
14 Kas tuvākajam liedz uzticīgu mīlestību,+ir zaudējis bijību pret Visvareno.+
15 Mani draugi* ir neuzticami+ kā ziemas strauti,kā izsīkstošas ziemas tērces.
16 Tās ir tumšas no ledus,tur slēpjas kūstošais sniegs.
17 Bet pienāk laiks, un straumes izžūst,kad iestājas tveice, tās pazūd.
18 Līkumodamas tās aizplūst tuksnesī un gaist.
19 Tēmas+ karavānas pēc tām lūkojas,Sābas*+ ceļinieki cer uz tām,
20 bet paliek kaunā, jo velti ir paļāvušies,galā nonākuši, viņi pieviļas.
21 Jūs man esat kā šīs straumes+ —jūs esat nobijušies, ieraugot manu briesmīgo postu.+
22 Vai esmu kādreiz prasījis, lai jūs man kaut ko piešķirtuvai no savas bagātības dotu dāvanas manā labā?
23 Vai esmu lūdzis glābt mani no ienaidniekiemun atbrīvot no apspiedējiem?
24 Pamāciet mani, un es klusēšu,+paskaidrojiet, kur esmu kļūdījies!
25 Godīgi vārdi neievaino.+
Bet kāds labums no jūsu pārmetumiem?+
26 Vai gribat nosodīt manus vārdus,izmisušā sacīto,+ ko aizpūš vējš?
27 Jūs jau būtu gatavi par bāreni mest lozes+un pārdot paši savu draugu!+
28 Bet nu paskatieties uz mani,es taču nemelošu jums acīs!
29 Lūdzu, apdomājiet vēlreiz, nespriediet par mani aplami!
Jā, apdomājiet, jo es arvien vēl esmu taisns.
30 Vai es runāju nepatiesību?
Vai nespēju apjaust, ka kaut kas nav labi?
