Ījaba 9:1—35

  • Ījabs atbild (1—​35)

    • Kā mirstīgais var tiesāties ar Dievu? (2—​4)

    • Dievs veic varenus darbus (10)

    • Nav iespējams strīdēties ar Dievu (32)

9  Tad Ījabs atbildēja:   ”Jā, es zinu, ka tā ir. Bet kā mirstīgais var būt taisns Dieva priekšā?+   Ja kāds gribētu ar viņu tiesāties,+pat vienu reizi no tūkstoša tas nespētu atbildēt uz viņa jautājumiem.   Viņš ir gudrs* un varens.+ Kurš var pretoties viņam un palikt sveikā?+   Viņš pārceļ kalnus, nevienam nezinot,apgāž tos savās dusmās.   Viņš satricina zemi, izkustina to no vietas,un zemes balsti ļogās.+   Viņš saulei aizliedz spīdētun aizzīmogo zvaigznes,+   viens pats viņš izpleš debesis+un soļo pār jūras bangām.+   Viņš ir radījis Āšas, Kesīla un Kīmas zvaigznāju*+un zvaigznājus dienvidu debesīs*, 10  viņš veic varenus darbus, kas prātam nav aptverami,+dara brīnumus bez skaita.+ 11  Viņš dodas man garām, bet es viņu neredzu,viņš aiziet, bet es viņu nemanu. 12  Ja viņš ko atņem, kas viņam liegs? Kas viņam prasīs: ”Ko tu dari?”+ 13  Dievs neapvaldīs savas dusmas,+pat rahaba*+ palīgi viņam zemosies. 14  Kā man viņam atbildēt,kā atrast vārdus, ko teikt viņam pretī? 15  Pat ja man būtu taisnība, es neiedrīkstētos neko viņam bilst,+es varētu vien žēlastību lūgt savam tiesnesim*. 16  Ja es sauktu, vai viņš man atbildētu? Es neticu, ka viņš mani uzklausītu. 17  Viņš taču sadragā mani ar posta vētruun bez iemesla vairo manas brūces.+ 18  Viņš neļauj man atgūt elpuun pilda mani ar rūgtumu. 19  Ja runa ir par spēku — viņš ir varenais;+ja runa ir par taisnību — viņš saka: ”Kas mani var saukt pie atbildības?” 20  Pat ja man būtu taisnība, paša mute mani nosodītu,pat ja es būtu bez vainas*, viņš atzītu mani par vainīgu. 21  Pat ja esmu bez vainas, es neesmu drošs, kas mani gaida;es ienīstu savu dzīvi. 22  Nav nekādas starpības, tāpēc es saku:”Viņš iznīcina kā nevainīgos*, tā ļaunos.” 23  Ja plūdi pēkšņi nestu nāvi,viņš tikai zobotos par nevainīgo ciešanām. 24  Zeme ir nodota ļaundaru varā,+viņš aizsedz acis tās tiesnešiem. Ja ne viņš, tad kurš? 25  Manas dienas steidz ātrāk par skrējēju,+tās aizskrien, neko labu neredzējušas, 26  aizslīd kā niedru laivas,aizšaujas kā ērglis, kas metas uz laupījumu. 27  Ja saku: ”Aizmirsīšu savas žēlabas,beigšu rādīt drūmu seju un būšu priecīgs,” — 28  tik un tā es baidos no savām sāpēm.+ Es zinu, ka tu mani neattaisnosi. 29  Ja jau mani vienalga atzīs par vainīgu,kādēļ tad pūlēties velti?+ 30  Ja es mazgātos sniega ūdeņosun noberztu rokas ar sārmu,+ 31  tu mani iemērktu dubļu bedrē,pat paša drēbēm es liktos riebīgs. 32  Dievs taču nav cilvēks kā es, kuram es varētu atbildēt,ar kuru varētu doties uz tiesu.+ 33  Nav neviena šķīrēja* starp mums,neviena, kas mūs iztiesātu. 34  Ja viņš beigtu mani sistun vairs neliktu man piedzīvot šausmas,+ 35  tad es runātu ar viņu droši,jo runāt bailēs — tas nav manā dabā.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”gudrs sirdī”.
Iesp., atbilst Lielajam Lācim, Orionam un Plejādēm (Sietiņam) Vērša zvaigznājā.
Burt. ”dienvidu kambarus”.
Iesp., liels jūras dzīvnieks.
Vai, iesp., ”savam pretiniekam tiesā”.
Vai ”saglabātu uzticību Dievam”.
Vai ”viņam uzticīgos”.
Vai ”starpnieka”.