1. Ķēniņu 11:1—43
11 Bez faraona meitas+ ķēniņš Sālamans mīlēja vēl daudzas citas sveštautietes:+ moābietes,+ amonietes,+ edomietes, sidonietes+ un hetietes.+
2 Viņas bija no tautām, par kurām Jehova izraēliešiem bija teicis: ”Jūs nedrīkstat ar tām saieties*, jo tās jūs pamudinās kalpot citiem dieviem.”+ Bet Sālamans viņām pieķērās un mīlēja viņas*.
3 Viņam bija septiņi simti sievu (tās bija princeses) un trīs simti blakussievu, un sievas novērsa viņa sirdi no Dieva.
4 Sālamanam kļūstot vecam,+ viņa sievas pievērsa viņa sirdi citiem dieviem,+ un viņa sirds nebija pilnībā uzticīga Jehovam, viņa Dievam, atšķirībā no viņa tēva Dāvida sirds.
5 Sālamans pielūdza sidoniešu dievieti Astarti+ un amoniešu riebīgo dievu Milkomu.+
6 Sālamans darīja to, kas Jehovam nepatika, un, pretēji savam tēvam Dāvidam, nebija itin visā paklausīgs Jehovam.+
7 Tajā laikā Sālamans kalnā pretī Jeruzālemei iekārtoja upurvietu+ moābiešu riebīgajam dievam Kemošam un upurvietu amoniešu riebīgajam dievam Moleham.+
8 Turklāt viņš ierīkoja upurvietas visām savām sveštautu sievām, kas saviem dieviem ziedoja un dedzināja upurus.
9 Jehova iedegās dusmās pret Sālamanu, jo viņa sirds bija novērsusies no Jehovas, Izraēla Dieva,+ kas viņam divreiz bija parādījies+
10 un bija viņu brīdinājis, lai viņš nepielūdz citus dievus.+ Bet viņš nepaklausīja Jehovas pavēlei.
11 Tad Jehova sacīja Sālamanam: ”Tāpēc, ka tu esi tā rīkojies un neesi ievērojis manu līgumu un manus likumus, ko es tev pavēlēju pildīt, es tev atraušu ķēniņa varu un to piešķiršu kādam no taviem kalpiem.+
12 Tomēr tava tēva Dāvida dēļ es to nedarīšu tavas dzīves laikā. Es to izraušu no tava dēla rokām,+
13 bet es neatraušu viņam visu valsti.+ Vienu cilti es došu tavam dēlam+ mana kalpa Dāvida dēļ un Jeruzālemes dēļ, ko es esmu izraudzījies.”+
14 Tad Jehova lika, lai edomietis Hadads, kas bija no Edomas ķēniņa dzimtas,+ kļūst par Sālamana pretinieku.+
15 Toreiz, kad Dāvids sakāva edomiešus,+ karaspēka virspavēlnieks Joābs devās apglabāt kritušos, un viņš gribēja nogalināt Edomā visus vīriešus*.
16 (Joābs un visi izraēlieši palika Edomā sešus mēnešus, līdz viņš tur bija nonāvējis visus vīriešus.)
17 Bet Hadads, kas tolaik bija pavisam jauns, kopā ar dažiem edomiešiem, sava tēva kalpiem, aizbēga uz Ēģipti.
18 Tie atstāja Midiānu un nonāca Pārānā. No Pārānas,+ kur tie piepulcēja sev vīrus, tie aizgāja uz Ēģipti pie faraona, Ēģiptes valdnieka. Faraons piešķīra Hadadam māju un zemi un nodrošināja viņu ar pārtiku.
19 Hadads ieguva faraona labvēlību tik lielā mērā, ka tas viņam izprecināja savas sievas, valdnieces* Tahpenēsas, māsu.
20 Tahpenēsas māsa viņam dzemdēja dēlu — Genubatu. Tahpenēsa to uzaudzināja faraona namā, un Genubats dzīvoja faraona namā kopā ar faraona dēliem.
21 Kad Hadads Ēģiptē dzirdēja, ka Dāvids ir apgūlies pie saviem tēviem+ un ka Joābs, karaspēka virspavēlnieks, ir miris,+ viņš faraonam sacīja: ”Ļauj man atgriezties savā zemē!”
22 Bet faraons jautāja: ”Kā tev trūkst pie manis, ka tu gribi iet uz savu zemi?” ”Nekā netrūkst,” Hadads atbildēja, ”tomēr ļauj man iet!”
23 Dievs lika parādīties vēl vienam Sālamana pretiniekam+ — Eljādas dēlam Rezonam, kas bija aizbēdzis no sava kunga, Cobas ķēniņa Hadadezera.+
24 Kad Dāvids bija sakāvis Cobas karotājus,+ Rezons sapulcēja ap sevi vīrus un kļuva par sirotāju vadoni. Viņi devās uz Damasku,+ apmetās tur un sāka tur valdīt.
25 Viņš bija Izraēla pretinieks visu Sālamana mūžu un, tāpat kā Hadads, darīja Izraēlam ļaunu. Viņš ienīda Izraēlu, kamēr vien valdīja pār Aramu*.
26 Arī Jerobeāms,+ Nebāta dēls, sacēlās pret ķēniņu.+ Viņš bija efraimietis no Cerēdas, Sālamana kalps,+ kura māte bija atraitne, vārdā Cerua.
27 Lūk, stāsts par to, kāpēc viņš sacēlās pret ķēniņu. Sālamans bija uzbūvējis Millo+ un noslēdzis pārrāvumu sava tēva Dāvida pilsētas mūrī.+
28 Jerobeāms bija spējīgs vīrs. Kad Sālamans redzēja, ka šis jauneklis labi tiek galā ar savu darbu, viņš to iecēla pār visiem piespiedu darba veicējiem+ no Jāzepa cilts.
29 Reiz, kad Jerobeāms nāca no Jeruzālemes, ceļā viņu sastapa pravietis Ahija+ no Šīlo. Ahijam mugurā bija jauni virssvārki, un bez viņiem abiem tur neviena cita nebija.
30 Ahija paņēma jaunos virssvārkus, kas tam bija mugurā, un saplēsa tos divpadsmit gabalos.
31 Tad viņš sacīja Jerobeāmam: ”Ņem sev desmit gabalus, jo Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Lūk, es izraušu ķēniņa varu no Sālamana rokām, un es došu tev desmit ciltis.+
32 Bet viena cilts paliks viņam+ mana kalpa Dāvida dēļ+ un Jeruzālemes dēļ, jo šo pilsētu es esmu izraudzījies no visiem Izraēla cilšu novadiem.+
33 Es to darīšu, jo viņi mani ir atstājuši+ un ir zemojušies sidoniešu dievietei Astartei, moābiešu dievam Kemošam un amoniešu dievam Milkomam, un nav staigājuši manus ceļus — nav darījuši to, kas ir pareizs manās acīs, nav ievērojuši manus rīkojumus un manus spriedumus, kā to darīja Sālamana tēvs Dāvids.
34 Taču es Sālamanam neatņemšu visu valsti, es viņu atstāšu par vadoni visu viņa mūžu mana kalpa Dāvida dēļ, kuru es izraudzījos,+ jo Dāvids klausīja maniem likumiem un rīkojumiem.
35 Bet viņa dēlam es atņemšu ķēniņa varu un nodošu to tev — tu dabūsi desmit ciltis.+
36 Viņa dēlam es došu vienu cilti, lai manam kalpam Dāvidam vienmēr būtu gaisma* manā priekšā Jeruzālemē+ — pilsētā, ko es esmu izraudzījies, lai tur mājotu mans vārds.
37 Es tevi iecelšu, lai tu valdītu pār visu, pār ko vien vēlēsies, un tu būsi ķēniņš pār Izraēlu.
38 Ja tu paklausīsi visam, ko es tev pavēlu, staigāsi manus ceļus un darīsi to, kas ir pareizs manās acīs, ievērodams manus rīkojumus un likumus, kā to darīja mans kalps Dāvids,+ tad es būšu ar tevi. Es tev uzcelšu pastāvīgu namu*, tāpat kā es to uzcēlu Dāvidam,+ un došu tev varu pār Izraēlu.
39 Un es likšu Dāvida pēcnācējiem pieredzēt pazemojumu viņu ļauno darbu dēļ,+ bet ne uz visiem laikiem.””+
40 Sālamans gribēja nonāvēt Jerobeāmu, bet Jerobeāms aizbēga uz Ēģipti+ pie Ēģiptes valdnieka Šīšaka*+ un palika tur līdz Sālamana nāvei.
41 Bet pārējie Sālamana darbi, viss, ko viņš ir paveicis, un viņa gudrība — tas ir aprakstīts Sālamana hronikās.+
42 Sālamana valdīšanas laiks Jeruzālemē pār visu Izraēlu bija četrdesmit gadi.
43 Tad Sālamans apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts sava tēva Dāvida pilsētā, un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Rehabeāms.+
