1. Ķēniņu 12:1—33
12 Rehabeāms devās uz Šehemu, jo visi izraēlieši bija sanākuši Šehemā,+ lai ieceltu viņu par ķēniņu.+
2 To dabūja dzirdēt Jerobeāms, Nebāta dēls (viņš joprojām bija Ēģiptē, jo bija aizbēdzis no ķēniņa Sālamana un dzīvoja Ēģiptē).+
3 Viņam aizsūtīja pakaļ, un tad Jerobeāms un visi izraēlieši atnāca pie Rehabeāma un teica:
4 ”Tavs tēvs ir padarījis mūsu jūgu smagu.+ Bet, ja tu atvieglosi grūto kalpību un smago jūgu, ko tavs tēvs mums ir uzlicis, mēs tev kalposim.”
5 Viņš tiem atbildēja: ”Ejiet prom un atgriezieties pie manis pēc trim dienām!”, un ļaudis aizgāja.+
6 Ķēniņš Rehabeāms prasīja padomu vecajiem vīriem*, kas bija kalpojuši jau viņa tēvam Sālamanam. ”Kā jūs ieteiktu atbildēt šiem ļaudīm?” viņš jautāja.
7 Tie sacīja: ”Ja tu šodien būsi ar mieru izdabāt šiem ļaudīm, piekāpsies viņu lūgumam un dosi labvēlīgu atbildi, viņi vienmēr būs tavi kalpi.”
8 Bet viņš noraidīja veco vīru padomu un prasīja padomu jaunekļiem, kas bija uzauguši kopā ar viņu un kas tagad viņam kalpoja.+
9 Viņš tiem jautāja: ”Kā jūs iesakāt atbildēt šiem ļaudīm, kas lūdz, lai es atvieglotu jūgu, ko viņiem ir uzlicis mans tēvs?”
10 Jaunekļi, kas bija uzauguši kopā ar viņu, teica: ”Ļaudīm, kas tev ir sacījuši: ”Tavs tēvs ir padarījis mūsu jūgu smagu, bet tu atvieglo mums to!”, saki tā: ”Mans mazais pirkstiņš ir resnāks nekā mana tēva gurni.
11 Mans tēvs jums uzlika smagu jūgu, bet es šim jūgam pielikšu vēl klāt. Mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es to darīšu ar dzeloņainām pletnēm*.””
12 Trešajā dienā Jerobeāms un visi ļaudis atnāca pie Rehabeāma, jo ķēniņš bija licis: ”Atgriezieties pie manis trešajā dienā.”+
13 Bet ķēniņš neņēma vērā veco vīru padomu un atbildēja ļaudīm asi.
14 Viņš runāja ar tiem tā, kā bija ieteikuši jaunekļi, un sacīja: ”Mans tēvs ir padarījis jūsu jūgu smagu, bet es šim jūgam pielikšu vēl klāt. Mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar dzeloņainām pletnēm.”
15 Ķēniņš neuzklausīja ļaudis, jo notikumus šādi ievirzīja Jehova,+ lai piepildītos solījums, ko Jehova ar šīlonieša Ahijas starpniecību bija devis+ Jerobeāmam, Nebāta dēlam.
16 Kad izraēlieši redzēja, ka ķēniņš tos nav uzklausījis, tie viņam atbildēja: ”Kāda mums daļa gar Dāvidu? Mēs tik un tā nedabūsim nekādu mantojumu no Isaja dēla. Pie saviem dieviem, Izraēl! Gādā nu pats par savu namu, Dāvid!” Un izraēlieši izklīda pa mājām.+
17 Bet Rehabeāms valdīja pār tiem izraēliešiem, kas dzīvoja Jūdas pilsētās.+
18 Tad ķēniņš Rehabeāms sūtīja pie izraēliešiem Adorāmu,+ kas pārraudzīja piespiedu darba veicējus, bet izraēlieši viņu nomētāja ar akmeņiem. Ķēniņam Rehabeāmam izdevās ielēkt savos ratos un aizbēgt uz Jeruzālemi.+
19 Tā nu izraēlieši nepakļaujas+ Dāvida namam līdz pat šai dienai.
20 Kad izraēlieši uzzināja, ka Jerobeāms ir atgriezies, viņi sapulcējās, pasauca to un iecēla par ķēniņu pār Izraēlu.+ Dāvida namam palika uzticīga tikai Jūdas cilts.+
21 Kolīdz Sālamana dēls Rehabeāms ieradās Jeruzālemē, viņš sapulcēja 180 000 izlases karotāju no Jūdas cilts un Benjamīna cilts, lai cīnītos ar Izraēlu un atjaunotu savu varu.+
22 Tad Dieva vīram Šemajam+ atskanēja Dieva vēsts:
23 ”Saki Sālamana dēlam Rehabeāmam, Jūdas ķēniņam, visai Jūdas ciltij, benjamīniešiem un pārējiem ļaudīm:
24 ”Tā saka Jehova: ”Neejiet karot ar saviem brāļiem izraēliešiem! Atgriezieties mājās, jo tas ir nācis no manis.”””+ Viņi paklausīja Jehovas vārdiem un devās mājup, kā Jehova viņiem bija licis.
25 Pēc tam Jerobeāms nocietināja Šehemu+ Efraima kalnos un tur apmetās. Tad viņš devās uz Penuēlu+ un to nocietināja.
26 Jerobeāms sprieda: ”Var vēl notikt, ka ķēniņa vara atgriežas pie Dāvida nama.+
27 Ja šie ļaudis ies uz Jeruzālemi upurēt Jehovas namā,+ viņu sirds atgriezīsies pie viņu kunga — Jūdas ķēniņa Rehabeāma. Tad viņi mani nogalinās un atgriezīsies pie Jūdas ķēniņa Rehabeāma.”
28 Apspriedies ar citiem, ķēniņš uztaisīja divus zelta teļus+ un sacīja ļaudīm: ”Jums būs par grūtu iet uz Jeruzālemi. Lūk, Izraēl, tavs Dievs, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes!”+
29 Vienu no teļiem viņš novietoja Bētelē,+ bet otru — Danā.+
30 Tas noveda pie grēka,+ un ļaudis gāja līdz pat Danai, lai pielūgtu teļu.
31 Tāpat viņš upurvietās uzbūvēja svētnīcas un izraudzījās priesterus no visas tautas — tādus, kas nebija levīti.+
32 Astotā mēneša piecpadsmitajā dienā Jerobeāms iedibināja svētkus, kas bija tādi paši kā svētki Jūdā.+ Uz altāra, ko viņš bija uzstādījis Bētelē,+ viņš upurēja teļiem, ko bija taisījis, un viņš iecēla Bētelē priesterus, lai tie kalpotu viņa ierīkotajās upurvietās.
33 Astotā mēneša piecpadsmitajā dienā — mēnesī, ko viņš pats bija izvēlējies, — viņš upurēja uz altāra, ko bija uzstādījis Bētelē. Viņš sarīkoja svētkus izraēliešiem un, piegājis pie altāra, nesa uz tā upurus un tos dedzināja.
