1. Ķēniņu 16:1—34

16  Tad Jehum,+ Hānānija+ dēlam, atklājās Jehovas vēsts par Baešu:  ”Es tevi pacēlu no putekļiem un padarīju par vadoni pār manu tautu Izraēlu,+ bet tu staigāji Jerobeāma pēdās un pamudināji manu tautu Izraēlu grēkot, tā ka viņi ar saviem grēkiem iesvēla manī sašutumu.+  Tāpēc es iznīcināšu Baešu un viņa dzimtu, un es rīkošos ar viņa dzimtu tāpat kā ar Jerobeāma, Nebāta dēla, dzimtu.+  Ikvienu no Baešas dzimtas, kurš mirs pilsētā, ēdīs suņi, un ikvienu no viņa dzimtas, kurš mirs klajā laukā, ēdīs putni.”  Bet pārējie Baešas darbi, tas, ko viņš paveica, un viņa varenība — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās.  Tad Baeša apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Tircā,+ un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Ēla.  Jehova ar pravieša Jehus, Hānānija dēla, starpniecību bija paziņojis spriedumu Baešam un tā dzimtai ne tikai tāpēc, ka Baeša bija darījis to, kas ir ļauns Jehovas acīs, sadusmodams viņu ar savu rīcību, tāpat kā bija darījusi Jerobeāma dzimta, bet arī tāpēc, ka tas bija nogalinājis Nadabu*.+  Jūdas ķēniņa Asas divdesmit sestajā valdīšanas gadā Ēla, Baešas dēls, kļuva par Izraēla ķēniņu un valdīja Tircā divus gadus.  Zimrijs, ķēniņa kalps, kam bija padota puse viņa kaujas ratu vienību, sarīkoja pret viņu sazvērestību. Kad Ēla Tircā, pils pārrauga Arcas mājā, dzēra un jau bija piedzēries, 10  Zimrijs ienāca un viņu nogalināja.+ Pēc tam Zimrijs kļuva par ķēniņu viņa vietā. Tas notika Jūdas ķēniņa Asas divdesmit septītajā valdīšanas gadā. 11  Tiklīdz viņš bija kļuvis par ķēniņu un sēdies tronī, viņš nonāvēja visus, kas bija no Baešas dzimtas. Viņš neatstāja nevienu, kas vīriešu kārtas, — ne radu*, ne draugu. 12  Tā Zimrijs iznīcināja visu Baešas dzimtu, kā jau Jehova ar pravieša Jehus starpniecību par Baešu bija teicis.+ 13  Tas notika visu to grēku dēļ, kādus Baeša un viņa dēls Ēla bija darījuši un uz kādiem bija pamudinājuši Izraēlu, kas ar saviem tukšajiem elkiem sadusmoja Jehovu, Izraēla Dievu.+ 14  Bet pārējie Ēlas darbi, viss, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās. 15  Jūdas ķēniņa Asas divdesmit septītajā valdīšanas gadā Zimrijs valdīja Tircā septiņas dienas. Tajā laikā karaspēks turēja aplenkumā filistiešu pilsētu Gibetonu.+ 16  Pie Gibetonas izvietotie karavīri izdzirdēja, ka Zimrijs ir sarīkojis sazvērestību un ir nogalinājis ķēniņu, un tajā pašā dienā visi izraēlieši nometnē par Izraēla ķēniņu iecēla karaspēka virspavēlnieku Omriju.+ 17  Pēc tam Omrijs kopā ar visiem izraēliešiem atstāja Gibetonu un aplenca Tircu. 18  Kad Zimrijs redzēja, ka pilsēta jau ir ieņemta, viņš iegāja ķēniņa pils tornī, aizdedzināja pili un aizgāja bojā liesmās.+ 19  Tas notika viņa grēku dēļ, kādus viņš bija darījis, rīkodamies tā, kā Jehovam nepatīk, un staigādams Jerobeāma pēdās, un to grēku dēļ, uz kādiem viņš bija pamudinājis Izraēlu.+ 20  Bet pārējie Zimrija darbi un sazvērestība, ko viņš sarīkoja, — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās. 21  Tajā laikā Izraēla tauta sašķēlās — daļa tautas atbalstīja Tibniju, Gīnata dēlu, un gribēja viņu iecelt par ķēniņu, bet daļa atbalstīja Omriju. 22  Ļaudis, kas atbalstīja Omriju, guva virsroku pār tiem, kas atbalstīja Tibniju, Gīnata dēlu, un Tibnijs gāja bojā. Par ķēniņu kļuva Omrijs. 23  Omrijs kļuva par Izraēla ķēniņu Jūdas ķēniņa Asas trīsdesmit pirmajā valdīšanas gadā, un viņš valdīja divpadsmit gadus. Tircā viņš valdīja sešus gadus. 24  Par diviem talentiem* sudraba viņš nopirka no Šemera Samarijas kalnu un uzbūvēja kalnā pilsētu. Šo pilsētu viņš nosauca kalna agrākā īpašnieka Šemera vārdā par Samariju*.+ 25  Omrijs darīja to, kas Jehovam nepatika, un rīkojās vēl ļaunāk par visiem, kas bija valdījuši pirms viņa.+ 26  Viņš it visā staigāja Jerobeāma, Nebāta dēla, pēdās un nenovērsās no grēkiem, uz kādiem tas bija pamudinājis Izraēlu, kas ar saviem tukšajiem elkiem sadusmoja Jehovu, Izraēla Dievu.+ 27  Bet pārējie Omrija darbi, tas, ko viņš paveica, un viņa varenība — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās. 28  Tad Omrijs apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Samarijā, un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Ahabs.+ 29  Ahabs, Omrija dēls, kļuva par Izraēla ķēniņu Jūdas ķēniņa Asas trīsdesmit astotajā valdīšanas gadā un valdīja pār Izraēlu Samarijā+ divdesmit divus gadus. 30  Ahabs, Omrija dēls, Jehovas acīs rīkojās vēl ļaunāk nekā visi, kas bija valdījuši pirms viņa.+ 31  It kā būtu par maz ar to, ka viņš darīja tādus pašus grēkus kā Jerobeāms,+ Nebāta dēls, viņš vēl arī apprecēja sidoniešu+ ķēniņa Etbaala meitu Izebeli+ un sāka kalpot un zemoties Baalam.+ 32  Samarijā viņš uzcēla Baala templi+ un uzstādīja tur Baalam altāri. 33  Ahabs uzslēja arī elku stabu*.+ Ahabs sadusmoja Jehovu, Izraēla Dievu, vēl lielākā mērā nekā visi Izraēla ķēniņi pirms viņa. 34  Viņa laikā bētelietis Hiēls atjaunoja Jēriku. Tās pamatu likšana prasīja Abirāma, viņa pirmdzimtā, dzīvību, bet vārtu ierīkošana — Segūba, viņa jaunākā dēla, dzīvību, kā jau Jehova ar Jozuas, Nūna dēla, starpniecību bija teicis.+

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”viņu”. T.i., Jerobeāma dēlu.
Vai ”asinsatriebēju”.
68,4 kg. Sk. pielikumu B14.
Ebr. šōmrōn. Noz. ”Šemera dzimtas īpašums”.
Vai ”Ašēras stabu”. Sk. ”elku stabs” skaidrojošajā vārdnīcā.