1. Ķēniņu 17:1—24
17 Tišbietis Elija*,+ kas dzīvoja Gileādā,+ paziņoja Ahabam: ”Tik tiešām, ka Jehova, Izraēla Dievs, kam es kalpoju, ir dzīvs, turpmākajos gados nebūs ne rasas, ne lietus, ja vien es nepavēlēšu!”+
2 Jehova Elijam teica:
3 ”Aizej no šejienes, dodies uz austrumiem un paslēpies Kerītas ielejā*, kas ir uz austrumiem no Jordānas.
4 Dzer no strauta, un es likšu kraukļiem tev tur sagādāt ēdamo.”+
5 Un viņš tūlīt pat darīja tā, kā Jehova bija licis. Viņš aizgāja un apmetās Kerītas ielejā uz austrumiem no Jordānas.
6 Ik rītu un ik vakaru kraukļi viņam nesa maizi un gaļu, un viņš dzēra no strauta.+
7 Bet pēc kāda laika strauts izsīka,+ jo visā zemē nebija lietus.
8 Tad Jehova viņam teica:
9 ”Ej uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un paliec tur. Es likšu kādai atraitnei tevi tur apgādāt ar pārtiku.”+
10 Elija devās uz Sareptu. Kad viņš pienāca pie pilsētas vārtiem, viņš ieraudzīja atraitni, kas lasīja malku. Viņš tai teica: ”Lūdzu, atnes man mazliet ūdens, ko padzerties.”+
11 Kad viņa gāja pēc ūdens, viņš uzsauca: ”Lūdzu, atnes man arī gabalu maizes!”
12 Bet viņa atbildēja: ”Tik tiešām, ka Jehova, tavs Dievs, ir dzīvs, man nav maizes, tikai traukā sauja miltu un krūkā mazliet eļļas.+ Kad es būšu salasījusi nedaudz malkas, es pagatavošu kaut ko sev un savam dēlam. To mēs vēl apēdīsim, un tad mums būs jāmirst.”
13 Elija viņai sacīja: ”Nebīsties, ej un dari, kā tu teici. Taču vispirms izcep man mazu plāceni no tā, kas tev ir, un atnes to man. Pēc tam vari pagatavot kaut ko sev un savam dēlam.
14 Jo Izraēla Dievs Jehova saka: ”Milti traukā nebeigsies un eļļa krūkā neizsīks līdz dienai, kad Jehova liks lietum līt pār zemi.””+
15 Viņa aizgāja un izdarīja, kā Elija bija licis, un viņai pašai, Elijam un viņas mājiniekiem ilgu laiku bija, ko ēst.+
16 Milti traukā nebeidzās un eļļa krūkā neizsīka, kā jau Jehova ar Elijas starpniecību bija teicis.
17 Pēc šiem notikumiem saslima mājas saimnieces dēls, un slimība bija tik smaga, ka viņš nomira*.+
18 Tad viņa teica Elijam: ”Kas tev ir pret mani, Dieva vīrs? Vai tu esi nācis atgādināt manu vainu un nonāvēt manu dēlu?”+
19 Elija sacīja: ”Dod man savu dēlu!” Viņš to paņēma no mātes rokām, uznesa jumtistabā, kur bija apmeties, un noguldīja savā gultā.+
20 Viņš vērsās pie Jehovas, teikdams: ”Jehova, mans Dievs,+ vai tu liksi ciest šai atraitnei, pie kuras es esmu apmeties, un ļausi viņas dēlam mirt?”
21 Pēc tam viņš trīs reizes noliecās pār bērnu un piesauca Jehovu: ”Jehova, mans Dievs, lūdzu, liec šī bērna dzīvībai* atgriezties viņā!”
22 Jehova uzklausīja Elijas lūgumu+ — bērna dzīvība atgriezās tajā, un tas atdzīvojās.+
23 Elija paņēma bērnu, nonesa no jumtistabas lejā, atdeva mātei un sacīja: ”Skaties, tavs dēls ir dzīvs!”+
24 Tad sieviete teica Elijam: ”Tagad es zinu, ka tu tiešām esi Dieva vīrs+ un ka vārdi, ko Jehova runā ar tavu muti, ir patiesi.”
