1. Ķēniņu 2:1—46
2 Kad Dāvidam pienāca laiks mirt, viņš savam dēlam Sālamanam sacīja:
2 ”Mans mūžs drīz būs galā. Esi stiprs+ un vīrišķīgs!+
3 Klausi Jehovu, savu Dievu, — staigā viņa ceļus un ievēro viņa rīkojumus, likumus, spriedumus un atgādinājumus, kas ir rakstīti Mozus bauslībā!+ Tad tev viss izdosies, lai ko tu darītu un lai kurp tu ietu,
4 un Jehova izpildīs man doto solījumu: ”Ja tavi dēli nopietni raudzīsies uz to, kā viņi dzīvo, un uzticīgi man kalpos ar visu sirdi un dvēseli*,+ tad tavā dzimtā vienmēr būs kāds, kas sēdēs Izraēla tronī.”+
5 Tu arī zini, ko man ir nodarījis Joābs, Cerūjas dēls, — tu zini, kā viņš izrīkojās ar diviem Izraēla karaspēka virspavēlniekiem: Abneru,+ Nera dēlu, un Amāsu,+ Jetera dēlu. Viņš tos nogalināja miera laikā, izliedams asinis+ gluži kā karā un aptraipīdams ar šīm asinīm jostu, ar ko bija apjozies, un sandales, kas viņam bija kājās.
6 Rīkojies gudri un nepieļauj, ka viņa sirmie mati mierā nonāktu kapā*.+
7 Bet pret gileādieša Barzillaja+ dēliem izturies ar labvēlību*, un lai viņi ēd pie tava galda, jo viņi man palīdzēja,+ kad es bēgu no tava brāļa Absaloma.+
8 Neaizmirsti arī par benjamīnieti Šimiju, Gēras dēlu, no Bahūrīmas. Viņš mani neganti lādēja+ tajā dienā, kad es devos uz Mahanaimu,+ bet, kad viņš bija atnācis pie Jordānas mani satikt, es viņam zvērēju pie Jehovas: ”Mans zobens tev nelaupīs dzīvību.”+
9 Neatstāj viņu nesodītu!+ Tu esi gudrs vīrs un zini, ko ar viņu darīt. Liec viņa sirmajiem matiem nonākt kapā*, aptraipītiem ar asinīm.”+
10 Tad Dāvids apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Dāvida pilsētā.+
11 Dāvids bija valdījis pār Izraēlu četrdesmit gadus. Hebronā+ viņš bija valdījis septiņus gadus, bet Jeruzālemē — trīsdesmit trīs gadus.+
12 Pēc tam Sālamans sēdās sava tēva Dāvida tronī, un viņa vara nostiprinājās arvien vairāk.+
13 Vēlāk pie Sālamana mātes Batsebas atnāca Adonja, Hagītas dēls. Viņa jautāja: ”Vai tu nāc ar mieru?” ”Ar mieru,” viņš atteica
14 un piebilda: ”Man tev ir kaut kas sakāms.” Batseba sacīja: ”Runā.”
15 ”Tu zini, ka ķēniņa varai bija jānonāk manās rokās, un viss Izraēls gaidīja, ka es kļūšu par ķēniņu,”+ teica Adonja, ”bet notika tā, ka manā vietā ķēniņa vara tika manam brālim, jo tāda bija Jehovas griba.+
16 Taču ir kāds lūgums, ko es gribu tev izteikt, — neatsaki man!” Viņa teica: ”Runā.”
17 Un viņš sacīja: ”Lūdzu, parunā ar ķēniņu Sālamanu — viņš tev neatteiks —, lai man dod par sievu šūnēmieti Abišagu.”+
18 Batseba atbildēja: ”Labi, es parunāšu ar ķēniņu!”
19 Tad Batseba gāja pie ķēniņa Sālamana, lai darītu viņam zināmu Adonjas lūgumu. Ķēniņš piecēlās, lai viņu sagaidītu, un noliecās viņas priekšā. Pēc tam viņš apsēdās savā tronī un lika novietot troni arī mātei, lai tā apsēstos pa labi no viņa.
20 Batseba sacīja: ”Ir kāds mazs lūgums, ko es gribu tev izteikt, — neatsaki man!” Ķēniņš atbildēja: ”Runā, mana māte! Es tev neatteikšu.”
21 ”Lai šūnēmiete Abišaga tiek dota par sievu tavam brālim Adonjam,” viņa sacīja.
22 Ķēniņš Sālamans mātei atbildēja: ”Kāpēc tu prasi Adonjam tikai šūnēmieti Abišagu? Tad jau prasi viņam arī ķēniņa varu,+ jo viņš ir mans vecākais brālis,+ turklāt viņu atbalsta priesteris Abjatārs un Joābs,+ Cerūjas dēls.”+
23 Un ķēniņš Sālamans zvērēja pie Jehovas: ”Lai Dievs mani pārmāca un soda,* ja šis Adonjas lūgums nemaksās viņam dzīvību!
24 Tik tiešām, ka dzīvs ir Jehova, kas ir nostiprinājis manu varu+ un mani nosēdinājis mana tēva Dāvida tronī un kas man ir uzcēlis namu*,+ kā viņš to ir solījis, — Adonjam šodien jāmirst!”+
25 Ķēniņš Sālamans tūlīt pat deva rīkojumu Benājam,+ Jojadas dēlam, un tas aizgāja un nogalināja Adonju.
26 Bet priesterim Abjatāram+ ķēniņš teica: ”Ej uz Anātotu,+ kur tev ir lauki! Tu esi pelnījis nāvi, bet šodien es tevi nenonāvēšu, jo tu mana tēva Dāvida laikā esi nesis Visaugstā Kunga Jehovas šķirstu+ un esi izcietis visu to pašu, ko izcieta mans tēvs.”+
27 Tā Sālamans liedza Abjatāram pildīt Jehovas priestera pienākumus, un tā piepildījās vārdi, ko Jehova Šīlo+ bija teicis par Ēļa dzimtu.+
28 Kad šīs ziņas sasniedza Joābu (viņš bija atbalstījis Adonju,+ bet nebija atbalstījis Absalomu),+ tad Joābs bēga uz Jehovas telti+ un satvēra altāra ragus.
29 Ķēniņam Sālamanam tika pateikts: ”Joābs ir aizbēdzis uz Jehovas telti. Viņš ir pie altāra.” Tad Sālamans sūtīja uz turieni Benāju, Jojadas dēlu, sacīdams: ”Ej un nogalini viņu!”
30 Benāja devās uz Jehovas telti un teica Joābam: ”Ķēniņš tev liek nākt ārā!” Bet tas atbildēja: ”Nē, es miršu tepat.” Benāja atgriezās pie ķēniņa un atstāstīja, ko bija teicis Joābs.
31 Ķēniņš sacīja: ”Dari, kā viņš teica. Nonāvē viņu un apglabā! Tā tu atbrīvosi mani un mana tēva dzimtu no atbildības par asinīm, ko Joābs bez iemesla ir izlējis.+
32 Lai Jehova viņu sauc pie atbildības par viņa izlietajām asinīm*, jo viņš bez mana tēva Dāvida ziņas ar zobenu ir nonāvējis divus vīrus, kas bija taisnīgāki un krietnāki par viņu, — Izraēla karaspēka virspavēlnieku+ Abneru,+ Nera dēlu, un Jūdas karaspēka virspavēlnieku+ Amāsu,+ Jetera dēlu.
33 Lai vaina par viņu nāvi mūžam paliek uz Joāba un viņa pēcnācējiem,+ bet Dāvidam, viņa pēcnācējiem, viņa namam un viņa tronim lai ir miers no Jehovas mūžam!”
34 Tad Benāja, Jojadas dēls, aizgāja un nogalināja Joābu, un tas tika apglabāts pie sava nama tuksnesī.
35 Joāba vietā ķēniņš pār karaspēku iecēla Benāju,+ Jojadas dēlu, bet Abjatāra vietā ķēniņš iecēla priesteri Cadoku.+
36 Pēc tam ķēniņš ataicināja Šimiju+ un viņam teica: ”Uzcel sev namu Jeruzālemē, dzīvo tur un neej nekur projām.
37 Zini, ka tad, ja tu no turienes aiziesi un šķērsosi Kidronas ieleju,+ tu mirsi. Tu pats būsi vainīgs savā nāvē.”
38 Šimijs ķēniņam atbildēja: ”Tas ir taisnīgi. Tavs kalps darīs, kā mans kungs un ķēniņš ir teicis.” Un Šimijs Jeruzālemē dzīvoja labu laiku.
39 Pēc trim gadiem divi Šimija vergi aizbēga pie Gātas ķēniņa Ahīša,+ Maahas dēla. Kad Šimijam pateica: ”Tavi vergi ir Gātā,” —
40 Šimijs tūlīt pat apsegloja ēzeli un devās pie Ahīša uz Gātu, lai sameklētu savus vergus. Kad Šimijs ar saviem vergiem atgriezās no Gātas,
41 Sālamanam tika paziņots: ”Šimijs no Jeruzālemes bija aizgājis uz Gātu un tagad ir atgriezies.”
42 Tad ķēniņš lika pasaukt Šimiju un viņam vaicāja: ”Vai es tevi nenozvērināju pie Jehovas un nebrīdināju, ka tad, ja tu no šejienes aiziesi uz kādu citu vietu, tu mirsi? Un vai tu neteici, ka tas ir taisnīgi un ka tu paklausīsi?+
43 Kāpēc tad tu neesi turējis Jehovam doto zvērestu un neesi paklausījis manai pavēlei?”
44 Un ķēniņš Šimijam teica: ”Tu labi zini, cik daudz ļauna tu esi nodarījis manam tēvam Dāvidam,+ bet Jehova liks šim ļaunumam nākt pār tavu galvu.+
45 Savukārt ķēniņu Sālamanu Jehova svētīs+ un Dāvida tronis tiks nostiprināts uz mūžīgiem laikiem.”
46 Tad ķēniņš deva rīkojumu Benājam, Jojadas dēlam, un tas aizgāja un nonāvēja Šimiju.+
Tā valsts vara nostiprinājās Sālamana rokās.+
