1. Ķēniņu 20:1—43
20 Aramas+ ķēniņš Ben-Hadads+ sapulcināja visu savu karaspēku un ataicināja vēl trīsdesmit divus ķēniņus, kas ieradās ar saviem zirgiem un kaujas ratiem. Viņš devās uz Samariju, aplenca+ šo pilsētu un karoja pret to.
2 Tad viņš sūtīja uz pilsētu pie Izraēla ķēniņa Ahaba+ vēstnešus ar šādu ziņu: ”Ben-Hadads saka:
3 ”Tavs sudrabs un zelts ir mans, arī tavas skaistākās sievas un glītākie dēli ir mani.””
4 Izraēla ķēniņš atbildēja: ”Ir tā, kā tu, mans kungs un ķēniņ, esi teicis, — es esmu tavs ar visu, kas man pieder.”+
5 Vēstneši atnāca vēlreiz un teica: ”Ben-Hadads saka: ”Es tev biju sūtījis ziņu, ka tev jāatdod man savs sudrabs un zelts, savas sievas un dēli.
6 Bet rīt ap šo laiku es atsūtīšu pie tevis savus kalpus, un tie pārmeklēs tavu pili un tavu kalpu namus un paņems visu, kas ir vērtīgs.””
7 Tad Izraēla ķēniņš saaicināja visus zemes vecākos un teica: ”Ziniet un ņemiet vērā, ka šis vīrs ir nodomājis darīt ļaunu! Viņš jau pieprasīja, lai es viņam atdodu savas sievas un dēlus, savu sudrabu un zeltu, un es viņam neatteicu.”
8 Visi vecākie un visa tauta viņam sacīja: ”Neklausi un nepiekāpies viņam!”
9 Un viņš Ben-Hadada vēstnešiem atbildēja tā: ”Sakiet manam kungam un ķēniņam: ”Visu, ko tu sākumā savam kalpam liki darīt, es darīšu, taču šai prasībai es nevaru piekrist.”” Vēstneši devās prom un nodeva šo ziņu Ben-Hadadam.
10 Savukārt Ben-Hadads lika viņam teikt: ”Lai dievi mani pārmāca un soda, ja no Samarijas paliks tik daudz putekļu, ka pietiks pa saujai ikvienam manam vīram!”
11 Izraēla ķēniņš atbildēja: ”Sakiet viņam: ”Lai tas, kurš apjož zobenu, nelielās kā tāds, kas to jau ņem nost!””+
12 Izdzirdējis šo atbildi, Ben-Hadads, kurš tobrīd kopā ar ķēniņiem dzīroja teltīs, sacīja saviem kalpiem: ”Gatavojieties kaujai!” Un tie sāka gatavoties, lai uzbruktu pilsētai.
13 Tad pie Izraēla ķēniņa Ahaba+ pienāca kāds pravietis un teica: ”Jehova saka: ”Vai tu redzi visu šo milzīgo karapulku? Šodien es to nodošu tavā varā, un tu zināsi, ka es esmu Jehova.””+
14 ”Kādā veidā?” Ahabs jautāja. Tas atbildēja: ”Jehova saka: ”To paveiks apgabalu priekšnieku palīgi.”” ”Kurš lai sāk kauju?” viņš vaicāja. ”Tu!” pravietis atteica.
15 Ahabs saskaitīja apgabalu priekšnieku palīgus, un to bija 232; pēc tam viņš saskaitīja visus izraēliešu karavīrus — to bija 7000.
16 Dienas vidū tie devās ārā no pilsētas, bet Ben-Hadads kopā ar trīsdesmit diviem ķēniņiem, kas viņam bija nākuši palīgā, teltīs dzēra, līdz piedzērās.
17 Pirmie no pilsētas izgāja apgabalu priekšnieku palīgi. Tad Ben-Hadads izsūtīja izlūkus, un tie viņam ziņoja: ”No Samarijas ir iznākuši vīri.”
18 Viņš pavēlēja: ”Ja viņi nāk lūgt mieru, sagūstiet viņus dzīvus; ja viņi nāk karot, arī tad sagūstiet viņus dzīvus!”
19 Kad apgabalu priekšnieku palīgi un karapulks, kas tiem sekoja, bija iznākuši no pilsētas,
20 viņi sakāva savus pretiniekus. Aramieši bēga,+ un izraēlieši tos vajāja, bet Aramas ķēniņš Ben-Hadads aizbēga jāšus uz zirga kopā ar daļu no jātniekiem.
21 Arī Izraēla ķēniņš devās cīņā. Viņš sakāva ienaidnieka jātniekus un kaujas ratu braucējus un pieveica aramiešus varenā kaujā.
22 Pēc tam pie Izraēla ķēniņa atnāca pravietis+ un teica: ”Ej, stiprini aizsardzību un apdomā, kā rīkoties,+ jo nākamā gada sākumā* Aramas ķēniņš tev atkal uzbruks.”+
23 Bet Aramas ķēniņa kalpi viņam sacīja: ”Viņu Dievs ir kalnu Dievs, tāpēc viņi mūs uzveica. Ja mēs cīnītos ar viņiem līdzenumā, tad gan mēs viņus uzveiktu.
24 Dari tā: par karaspēka vadoņiem ķēniņu+ vietā iecel pārvaldniekus.
25 Pēc tam sapulcini tikpat lielu karaspēku kā to, kuru tu zaudēji, lai zirgu un kaujas ratu būtu tikpat, cik bija iepriekš. Tad cīnīsimies ar tiem līdzenumā! Tur mēs viņus uzveiksim.” Viņš uzklausīja šo padomu un tā arī rīkojās.
26 Gada sākumā Ben-Hadads sapulcināja aramiešus un devās uz Afēku,+ lai karotu ar izraēliešiem.
27 Arī izraēlieši tika sapulcināti un apgādāti ar visu nepieciešamo, un viņi devās tiem pretī. Kad izraēlieši tiem iepretī uzcēla nometni, viņi salīdzinājumā ar aramiešiem, kas piepildīja visu zemi, bija kā divi kazu ganāmpulciņi.+
28 Tad Dieva vīrs, pienācis pie Izraēla ķēniņa, teica: ”Jehova saka: ”Tāpēc, ka aramieši ir teikuši: ”Jehova ir kalnu Dievs, nevis līdzenumu Dievs,” — es visu šo milzīgo karapulku nodošu tavā varā,+ un jūs zināsiet, ka es esmu Jehova.””+
29 Abi karapulki palika nometnēs viens otram pretī septiņas dienas, un septītajā dienā sākās kauja. Vienā dienā izraēlieši nogalināja 100 000 aramiešu kājnieku.
30 Atlikušie aizbēga uz Afēku,+ taču pār 27 000 vīru, kas tur bija paglābušies, sagruva pilsētas mūris. Arī Ben-Hadads bēga un, nonācis pilsētā, paslēpās kādā namā, pašā tālākajā telpā.
31 Viņa kalpi viņam teica: ”Mēs esam dzirdējuši, ka Izraēla ķēniņi ir žēlsirdīgi*. Ļauj mums uzvilkt maisa drānas, aptīt ap galvu virves un iet pie Izraēla ķēniņa. Varbūt viņš saudzēs tavu dzīvību.”+
32 Tad viņi uzvilka maisa drānas un aptina ap galvu virves, ieradās pie Izraēla ķēniņa un teica: ”Tavs kalps Ben-Hadads saka: ”Lūdzu, atstāj mani dzīvu!”” Ķēniņš atbildēja: ”Vai viņš vēl ir dzīvs? Viņš ir mans brālis.”
33 Vīri to uztvēra kā labu zīmi un, saprazdami, ka viņa vārdos nav viltus, piebalsoja: ”Ben-Hadads ir tavs brālis!” Ahabs pavēlēja: ”Atvediet viņu!” Kad Ben-Hadads atnāca, Ahabs tam lika iekāpt viņa ratos.
34 Ben-Hadads viņam sacīja: ”Es tev atdošu pilsētas, ko mans tēvs atņēma tavam tēvam, un tu vari sev ierīkot tirgus ielas Damaskā, kā mans tēvs to darīja Samarijā.”
Ahabs atbildēja: ”Uz šīs vienošanās pamata es ļaušu tev iet.”
Viņš noslēdza ar to vienošanos un to atlaida.
35 Paklausīdams Jehovas pavēlei, kāds no praviešu dēliem*+ teica savam biedram: ”Iesit man!” Bet tas atteicās viņam sist.
36 Tad viņš tam teica: ”Tāpēc, ka tu nepaklausīji Jehovam, tevi saplosīs lauva, tiklīdz tu aiziesi.” Kad tas aizgāja, tam uzbruka lauva un to saplosīja.
37 Viņš sastapa citu vīru un tam teica: ”Iesit man!” Tas viņam iesita un viņu savainoja.
38 Tad pravietis aizgāja un, uzlicis uz acīm apsēju, lai viņu nepazītu, ceļa malā gaidīja ķēniņu.
39 Kad ķēniņš gāja garām, viņš tam teica: ”Tavs kalps atradās kaujas jūklī, un tur bija kāds kareivis, kas pieveda pie manis gūstekni un teica: ”Uzraugi viņu! Ja viņš aizbēgs, par viņa dzīvību tev būs jāsamaksā ar savu dzīvību+ vai arī tev būs jādod talents* sudraba.”
40 Kamēr tavs kalps bija aizņemts ar citām lietām, tas vīrs aizbēga.” Izraēla ķēniņš viņam teica: ”Nu lūk, tu pats esi izteicis sev spriedumu!”
41 Tad viņš norāva sev no acīm apsēju, un Izraēla ķēniņš saprata, ka tas ir viens no praviešiem.+
42 Viņš ķēniņam teica: ”Jehova saka tā: ”Tāpēc, ka tu šim vīram, ko es biju lēmis iznīcināt, ļāvi izbēgt,+ tu samaksāsi par viņa dzīvību ar savu dzīvību+ un tava tauta tiks iznīcināta viņa tautas vietā.””+
43 Un Izraēla ķēniņš devās mājup uz Samariju+ saīdzis un drūms.
Zemsvītras piezīmes
^ T.i., nākamajā pavasarī.
^ Vai ”uzticīgas mīlestības pilni”.
^ Ar vārdiem ”praviešu dēli” acīmredzot domāta mācekļu grupa, kurā audzēkņi apguva pravieša amatu, vai arī praviešu apvienība.
^ 34,2 kg. Sk. pielikumu B14.
