1. Korintiešiem 14:1—40
14 Dariet visu, lai jums būtu mīlestība, bet tiecieties arī pēc garīgajām dāvanām, jo īpaši pēc tā, lai pravietotu.+
2 Tas, kas runā svešā valodā, runā nevis cilvēkiem, bet Dievam: viņš gara spēkā stāsta dievišķus noslēpumus,+ bet neviens dzirdēto nesaprot.+
3 Taču, kas pravieto, tas ar savu runu cilvēkus stiprina, uzmundrina un mierina.
4 Kas runā svešā valodā, tas stiprina sevi, bet, kas pravieto, tas stiprina draudzi.
5 Es vēlos, kaut jūs visi runātu svešās valodās,+ bet vēl vairāk — kaut jūs pravietotu.+ Tas, kas pravieto, ir noderīgāks nekā tas, kas runā svešās valodās, ja vien pēdējais netulko sacīto draudzei par stiprinājumu.
6 Brāļi, ja es ierastos pie jums, runādams svešās valodās, taču nenestu jums kādu atklāsmi,+ zināšanas,+ pravietojumu vai mācību, kāds jums no tā būtu labums?
7 Tāpat ir ar nedzīviem instrumentiem, ar kuriem var muzicēt, vai tā būtu stabule vai arfa. Ja to izdotās skaņas nebūtu izšķiramas, kā gan varētu saprast, kāda melodija tiek spēlēta?
8 Ja no taures nāktu neskaidra skaņa, kas gan gatavotos kaujai?
9 Tā arī, ja jūs nerunāsiet skaidri saprotamus vārdus, kā gan citi zinās, ko jūs sakāt? Jūs būsiet runājuši tukšam gaisam.
10 Pasaulē ir tik daudz dažādu valodu, un neviena nav bez nozīmes.
11 Ja es nesaprotu runātā jēgu, es runātājam būšu kā svešzemnieks un viņš būs kā svešzemnieks man.
12 Tas pats attiecas arī uz jums: tiekdamies pēc gara dāvanām, centieties, lai jums būtu pārpārēm tādu dāvanu, kas stiprina draudzi.+
13 Tāpēc lai tas, kas runā svešā valodā, lūdz Dievam arī spēju tulkot.+
14 Jo tad, ja es lūdzu Dievu svešā valodā, lūdzējs ir man dāvātais gars, bet mans prāts paliek dīkā.
15 Kas tad būtu jādara? Es lūgšu Dievu, izmantodams man piešķirto gara dāvanu, bet es lūgšu arī ar savu prātu. Es dziedāšu slavas dziesmas, izmantodams savu gara dāvanu, bet dziedāšu arī ar savu prātu.
16 Ja tu slavēsi Dievu, izmantodams savu gara dāvanu, kā gan nezinātājs pēc taviem pateicības vārdiem varēs teikt ”āmen”? Viņš taču nesaprot, ko tu saki.
17 Tavi pateicības vārdi gan ir labi, bet tie otru nestiprina.
18 Es pateicos Dievam, ka runāju vairāk valodās nekā jūs visi.
19 Tomēr draudzē es labāk pateikšu piecus saprotamus vārdus, lai pamācītu citus, nekā desmittūkstoš vārdu svešā valodā.+
20 Brāļi, neesiet kā bērni saprašanā!+ Esiet kā mazi bērni ļaunumā,+ bet saprašanā kļūstiet pieauguši.+
21 Bauslībā ir rakstīts: ””Es uzrunāšu šo tautu svešu ļaužu valodās un ar svešinieku lūpām, bet pat tad tie manī neklausīsies,” saka Jehova*.”+
22 Tātad valodas ir zīme nevis ticīgajiem, bet neticīgajiem,+ turpretī pravietošana ir nevis neticīgajiem, bet ticīgajiem.
23 Tāpēc, ja visa draudze sanāktu kopā un visi runātu svešās valodās, bet ienāktu arī nezinātāji vai neticīgie, vai tie neteiktu, ka esat zaudējuši prātu?
24 Bet, ja visi pravietotu un ienāktu neticīgais vai nezinātājs, tas, ko visi saka, viņam izskanētu kā aizrādījums un viņu mudinātu sevi pārbaudīt.
25 Tad atklātos viņa sirds noslēpumi, un viņš kristu ar seju pie zemes, pielūgtu Dievu un teiktu: ”Dievs patiešām ir starp jums.”+
26 Kas tad būtu jādara, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, kāds dzied psalmu, cits māca, cits dalās atklāsmē, cits runā svešā valodā, vēl cits tulko teikto.+ Bet viss lai notiek draudzes stiprināšanai.
27 Un, ja kādi runā svešā valodā, tad lai runā tikai divi vai, lielākais, trīs, turklāt pēc kārtas, un kāds lai tulko.+
28 Bet, ja nav, kas tulko, tad lai viņi draudzē klusē un runā tikai sev un Dievam.
29 Arī pravieši+ lai runā divi vai trīs, un pārējie lai cenšas saprast teiktā nozīmi.
30 Bet, ja kāds cits no klātesošajiem saņem atklāsmi, tad lai iepriekšējais beidz runāt.
31 Jūs visi varat pravietot cits pēc cita, lai visi mācītos un saņemtu uzmundrinājumu.+
32 Praviešiem jāvalda pār gara piešķirtajām praviešu dāvanām.
33 Jo Dievs ir nevis nekārtības, bet miera Dievs.+
Kā pieņemts visās svēto draudzēs,
34 lai sievietes draudzē klusē, jo viņām nav atļauts runāt,+ bet lai viņas ir pakļautībā,+ kā norādīts arī Dieva likumā.
35 Ja viņas grib kaut ko noskaidrot, lai jautā mājās saviem vīriem, jo sievietei nepiedien* runāt draudzē.
36 Vai tad Dieva vēsts* ir nākusi no jums? Un vai tā ir sasniegusi tikai jūs?
37 Ja kāds domā, ka viņš ir pravietis vai ka viņam ir dāvāts gars, viņam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir Kunga pavēle.
38 Bet, ja kāds to negrib atzīt, viņš arī pats netiks atzīts*.
39 Tad nu, mani brāļi, tiecieties pēc spējas pravietot,+ bet neliedziet arī runāt svešās valodās.+
40 Tikai viss lai notiek piedienīgi un kārtīgi.+
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. pielikumu A5.
^ Vai ”ir apkaunojums”.
^ Burt. ”vārds”.
^ Vai, iesp., ”ja kāds to nesaprot, viņš tā arī paliks nesapratis”.
